Iekšlietu ministrijas atbildes vēstule

Rīgā 1995.g.1.septembrī

Par Jēkabpils deputātu atklāto vēstuli

Godājamie deputāti!

1995.gada 7. un 8.jūlijā Jēkabpilī tika veikts kopīgais IeM Policijas departamenta Organizētās noziedzības apkarošanas biroja un Mobilā policijas pulka darbinieku pasākumu komplekss, kurā kopumā piedalījās vairāk nekā 35 darbinieki. Pasākumi bija vērsti uz konkrēto aizdomās turēto personu meklēšanu un aizturēšanu, gatavoto noziegumu novēršanu, kā arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pilsētā, tai skaitā tika pārbaudītas noziedzīgo elementu pulcēšanās vietas — konkrēti, kafejnīcas “Tonuss”, “Alekss” un “Zemgale”.

Pasākumu rezultātā tika aizturētas vairākas personas par auksto ieroču nelikumīgu glabāšanu, kā arī autotransporta vadīšanu alkohola reibumā.

Dažas aizturētās personas tika nogādātas Jēkabpils rajona policijas nodaļas (PN) dežūrdaļā personības noskaidrošanai un prettiesiskās rīcības dokumentēšanai, kur tika nofilmētas ar videokameru. Jēkabpils rajona PN nav ienākušas nekādas sūdzības no kafejnīcu apmeklētājiem un aizturētajām personām.

Kā pasākumu panākumu var atzīmēt arī faktu, ka ir novērsti un nav notikuši konkrēti gatavotie smagie noziegumi.

Augustā republikas presē Mobilā policijas pulka darbinieku darbība operatīvo pasākumu laikā Jēkabpilī bija atspoguļota neobjektīvi un vienpusīgi, balstoties tikai uz anonīmo personu liecībām (šī gada 8. un 10.augusta laikraksts “Diena”, 10.augusta laikraksti “Neatkarīgā Rīta Avīze” un “Jēkabpils Vēstnesis”, 26.augusta laikraksts “Panorama Latvii”).

Rakstos publicētā informācija par šī gada 7.—8.jūlijā Mobilā policijas pulka darbinieku it kā pieļauto aizturēto personu piekaušanu, ņirgāšanos par viņiem un cilvēkcieņas pazemošanu, nav konkretizēta — nav uzrādīti kā policijas darbinieku, tā arī cietušo personu uzvārdi, vārdi, pazīmes vai citi dati, kas nedeva iespēju veikt visu minēto faktu objektīvu pārbaudi. Līdz šim brīdim Iekšlietu ministrijā vai tās struktūrvienībās nav ienākušas nekādas sūdzības šai sakarībā.

Pašlaik Jēkabpils rajona prokuratūrā notiek pilsoņu Treikaļa un Vavilova sūdzību pārbaude.

Atbildot uz jūsu atklāto vēstuli, varu paskaidrot, ka policijas darbinieku (tai skaitā Mobilā policijas pulka, kārtības policijas, kriminālās policijas darbinieku) rīcību nosaka likums “Par policiju”, kas pieņemts 1991.gada 4.jūnijā un ir plaši publicēts.

Saskaņā ar šā likuma 10.pantu policijas darbiniekiem ir dažādi pienākumi, tai skaitā:

— nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, ... citās sabiedriskajās vietās (1.p.);

— veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus ... pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziegumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas ..., kā arī lai konstatētu pilsoņu personību (4.p.);

— novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, ... sastādīt protokolus (6.p.);

— piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā (7.p.).

Pildot savus pienākumus, policijas darbiniekiem ir plašas tiesības, kas reglamentētas likumā “Par policiju” 12.pantā (29 punkti), kā arī tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus utt.), kas paredzēts likuma 13.pantā, lai atvairītu uzbrukumu policijas darbiniekiem (1.p.), novērstu sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus (4.p.), aizturētu un nogādātu policijas iestādē likumpārkāpējus (5.p.), pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieks (6.p.).

Speciālo līdzekļu veidu un fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka katrs policijas darbinieks, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālas iezīmes. Nekādi papildu policijas darbinieku darbību reglamentējoši dokumenti, pārbaudes un personības noskaidrošanas laikā nav.

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu sūdzības par policijas darbinieku rīcību jāiesniedz attiecīgās policijas iestādes priekšniekam (IeM vadību ieskaitot), kā arī prokuratūras iestādēm. Policijas darbinieks par savām pretlikumīgajām darbībām var tikt saukts pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālatbildības.

IeM vadība vienmēr ir bijusi un būs ieinteresēta, lai katrā konkrētajā pārkāpuma izdarīšanas gadījumā policijas darbinieks attiecīgi tiktu sodīts. Lai to īstenotu, nepieciešams nekavējoties pēc notikuša pārkāpuma noteiktā kārtībā par to ziņot, savlaicīgi fiksēt miesas bojājumus (ja ir bijuši), norādot citu pēc iespējas pilnīgāku informāciju par pārkāpumu un konflikta būtību. Paša konflikta laikā nepieciešams pakļauties policijas darbinieku prasībām, viņu rīcības atbilstību likumiem apspriežot vēlāk.

Diemžēl vēstulē ir uzdoti četri retoriski, ne īsti korekti jautājumu, uz kuriem atbildēt nav iespējams. Nav minēts neviens konkrēts pārkāpuma fakts, neviens policijas darbinieka vai citas personas uzvārds. Pati vēstule uzrakstīta tikai 1995.gada 9.augustā, t.i., vairāk nekā mēnesi pēc notikušā. Pie šādiem apstākļiem pārbaudīt policijas darbinieku rīcības likumību un pamatotību ir pilnīgi neiespējams. Rodas priekšstats, ka vēstuli parakstījušie deputāti nav vēlējušies un nav mēģinājuši tikt skaidrībā ar jautājuma būtību, nosaukt konkrētus faktus un pārkāpumu apstiprināšanās gadījumā sodīt vainīgos policijas darbiniekus, bet gan ir vadījušies no kādiem citiem apsvērumiem.

Izsaku cerību, ka turpmāk, ja deputātiem taps zināmi kaut kādi policijas (vai citu IeM darbinieku) likumpārkāpumu fakti, viņi rīkosies saskaņā ar likumu, tāpat izskaidros šo nepieciešamību personām, kuras uzskata sevi par cietušām no policijas darbinieku pretlikumīgas darbības.

Vēstulē izteiktie ierosinājumi par Jēkabpils pilsētas domes pārstāvju piedalīšanos Mobilā policijas pulka veiktajos pasākumos Jēkabpilī pēc attiecīga lūguma vienmēr var tikt apmierināti.

Ar cieņu,—

valsts sekretārs A.Staris