1992. gada 5. jūnijs

PREAMBULA

Līgumslēdzējas puses,

apzinoties bioloģiskās daudzveidības patieso vērtību un dzīvās dabas un tās sastāvdaļu ekoloģisko, ģenētisko, sabiedrisko, saimniecisko, zinātnisko, izglītojošo, kultūras, atpūtas un estētisko vērtību,

apzinoties arī bioloģiskās daudzveidības nozīmi evolūcijā un biosfēras dzīvību uzturošo sistēmu saglabāšanā,

apstiprinot, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir cilvēces kopīga rūpe,

atkārtoti apstiprinot, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz saviem bioloģiskajiem resursiem,

atkārtoti apstiprinot arī, ka valstis ir atbildīgas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu tajās un par savu bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu,

norūpējušās par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos zināmu cilvēka darbību rezultātā,

apzinoties vispārējo informācijas un zināšanu trūkumu par bioloģisko daudzveidību un, atzīstot nepieciešamību nekavējoties izvērst zinātniskās, tehniskās un organizatoriskās iespējas elementārās izpratnes veidošanā, uz kuru balstoties, plānot un īstenot atbilstošus pasākumus,

atzīmējot, ka ir nepieciešams paredzēt, novērst un izskaust dzīvās dabas būtiskas noplicināšanās vai iznīkšanas iemeslu cēloņus,

atzīmējot arī, ka dzīvās dabas būtiskas noplicināšanās vai iznīkšanas draudu gadījumā pilnīgas zinātniskās informācijas trūkumam nav jākļūst par iemeslu šādu draudu novēršanas vai samazināšanas pasākumu novilcināšanai,

atzīmējot turklāt, ka pamata prasība dzīvās dabas daudzveidības saglabāšanā ir ekosistēmu un dabiskās dzīvesvides saglabāšana in-situ un sugu dzīvotspējīgu populāciju uzturēšana un atveseļošana to dabiskajā vidē,

atzīmējot turklāt, ka nozīmīga loma jāpiešķir arī ex-situ pasākumiem, pirmkārt izcelsmes valstī,

atzīstot daudzu pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālā dzīvesveida ciešo un vēsturisko saistību ar bioloģiskajiem resursiem, un nepieciešamību līdzīgi sadalīt labumus, kuri rodas tradicionālo zināšanu, jauninājumu un praktiskās pieredzes pielietošanā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un dzīvās dabas komponentu ilgtspējīgā izmantošanā,

atzīstot arī sievietes būtisko lomu dzīvās dabas daudzveidības saglabāšanā un tās ilgtspējīgā izmantošanā, un apstiprinot sievietes pilntiesīgas līdzdalības nepieciešamību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas visu līmeņu politikas veidošanā un īstenošanā,

uzsverot starptautiskās, reģionālās un globālās sadarbības nozīmi un tās veicināšanas nepieciešamību starp valstīm, starpvalstiskajām un nevalstiskajām organizācijām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un tās komponentu ilgtspējīgā izmantošanā,

vienojoties, ka nodrošinājums ar jauniem un papildu finansu resursiem un piemērotu tehnoloģiju atbilstoša pieejamība būtiski izmainīs pasaules sabiedrības iespējas uzsākt bioloģiskās daudzveidības zudumu samazināšanu,

vienojoties tālāk, ka jaunattīstības valstu vajadzību apmierināšana prasa īpašu nodrošinājumu, ieskaitot nodrošinājumu ar jauniem un papildus finansu resursiem un atbilstošu pieejamību nepieciešamajām tehnoloģijām,

atzīmējot šajā sakarā maz attīstīto valstu un mazo salu valstu īpašos apstākļus,

vienojoties, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana prasa būtiskus ieguldījumus un ka no šiem ieguldījumiem ir gaidāma visplašākā spektra atdeve vides saglabāšanas, saimnieciskajā un sociālajā sfērā,

atzīstot, ka saimnieciskā un sociālā attīstība un nabadzības izskaušana ir jaunattīstības valstu pirmais un galvenais uzdevums,

apzinoties, ka dzīvās dabas daudzveidības saglabāšanai un tās ilgtspējīgai izmantošanai ir izšķiroša nozīme pārtikas apgādes, veselības aizsardzības un citu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzību apmierināšanā, kura dēļ ir svarīga ģenētisko resursu un tehnoloģiju pieejamība un sadale,

atzīmējot, ka galu galā dzīvās dabas daudzveidības saglabāšana un tās ilgtspējīga izmantošana stiprinās draudzīgas attiecības starp valstīm un dos savu ieguldījumu miera stiprināšanā uz Zemes,

vēloties uzlabot un papildināt pastāvošās starptautiskās vienošanās par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās sastāvdaļu ilgtspējīgu izmantošanu un

apņēmušās saglabāt bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgi izmantot dzīvo dabu mūsdienu un nākamo paaudžu labklājībai,

vienojušās par sekojošo:

1. pants. Uzdevumi

Šīs konvencijas uzdevumi, kas veicami saskaņā ar tajā ietvertajiem atbilstošajiem nosacījumiem, ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana un godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu.

2. pants. Terminu lietojums

Šīs konvencijas mērķiem:

"Bioloģiskā daudzveidība" nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.

"Bioloģiskie resursi" ietver ģenētiskos resursus, organismus vai to daļas, populācijas un jebkuras citas ekosistēmu dzīvās sastāvdaļas ar aktuālu vai potenciālu pielietojumu un nozīmīgumu cilvēcei.

"Biotehnoloģija" nozīmē jebkuru tehnoloģisku procesu, kas pielieto bioloģiskas sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai radītu vai pārveidotu produktus vai norises noteiktā nolūkā.

"Ģenētisko resursu izcelsmes valsts" nozīmē valsti, kurā šie ģenētiskie resursi ir sastopami in-situ apstākļos.

"Ģenētiskos resursus iegūstošā valsts" nozīmē valsti, kurā iegūst ģenētiskos resursus no in-situ avotiem, gan no savvaļas, gan domesticētu sugu populācijām, gan arī no ex-situ avotiem, kuri var būt un var nebūt cēlušies šajā valstī.

"Domesticētās jeb kultivētās sugas" nozīmē sugas, kuru evolūcijas norisi ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības.

"Ekosistēma" nozīmē augu, dzīvnieku un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides dinamisku kompleksu, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība.

"Saglabāšana ex-situ" nozīmē bioloģiskās daudzveidības komponentu saglabāšanu ārpus to dabiskās dzīvotnes.

"Ģenētiskais materiāls" nozīmē jebkuru augu, dzīvnieku, mikroorganismu vai citas izcelsmes materiālu, kas satur iedzimtības funkcionālās vienības.

"Ģenētiskie resursi" nozīmē ģenētisko materiālu ar aktuālu vai potenciālu vērtību.

"Dzīvotne" nozīmē teritorijas vai biocenozes, kurās organisms vai populācija ir sastopama dabiskos apstākļos.

"In-situ apstākļi" nozīmē apstākļus, kuros ģenētiskie resursi eksistē dabiskajās ekosistēmās un dzīvotnēs vai, domesticēto jeb kultivēto sugu gadījumā, vidē, kurā attīstījušās to raksturīgās īpašības.

"Saglabāšana in-situ" nozīmē ekosistēmu un dabisko dzīvotņu saglabāšanu un sugu dzīvotspējīgu populāciju uzturēšanu un atveseļošanu to dabiskajā vidē vai, domesticēto jeb kultivēto sugu gadījumā, vidē, kurā attīstījušās to raksturīgās īpašības.

"Aizsargājamā teritorija" nozīmē ģeogrāfiski noteiktu platību, kas nodibināta vai regulēta un apsaimniekota, lai sasniegtu noteiktus dabas saglabāšanas mērķus.

"Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija" nozīmē suverēnu valstu vai kāda reģiona nodibinātu organizāciju, kurai tās dalībvalstis deleģējušas lēmējtiesības par jautājumiem, kurus risina šī konvencija, un kura ir atbilstoši pilnvarota saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem parakstīt, ratificēt, pieņemt, atzīt vai pievienoties konvencijai.

"Ilgtspējīga izmantošana" nozīmē bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļu izmantošanu tādā veidā un tādos daudzumos, kas nenoved pie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās perspektīvā, tādējādi uzturot tās iespējas apmierināt mūsdienu un nākamo paaudžu vajadzības un centienus.

"Tehnoloģija" ietver biotehnoloģiju.

3. pants. Princips

Valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu un starptautisko tiesību principiem ir suverēnas tiesības izmantot savus resursus savas vides politikas ietvaros un pienākums gādāt par to, lai darbība to jurisdikcijas un kontroles zonā neradītu kaitējumu videi citās valstīs vai teritorijās ārpus to valstiskās jurisdikcijas.

4. pants. Tiesiskās darbības lauks

Respektējot citu valstu tiesības, izņemot gadījumus, kas īpaši formulēti šajā konvencijā, visi šīs konvencijas nosacījumi ir spēkā attiecībā uz katru līgumslēdzēju pusi:

a) gadījumos, kas skar bioloģiskās daudzveidības komponentus šīs valsts valstiskās jurisdikcijas darbības zonā; un

b) gadījumos, kas skar norises un darbības, kuras notiek šīs valsts jurisdikcijā vai šīs valsts kontrolē, tās valstiskās jurisdikcijas zonā vai ārpus tās, neatkarīgi no tā, kur izpaužas to sekas.

5. pants. Sadarbība

Katra līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzību robežās sadarbosies ar citām līgumslēdzējām pusēm tieši vai, nepieciešamības gadījumā, ar kompetentu starptautisku organizāciju starpniecību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā teritorijās ārpus tās valstiskās jurisdikcijas robežām vai citos savstarpējas ieinteresētības gadījumos.

6. pants. Galvenie pasākumi saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā

Katra līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzību robežās:

a) izstrādās vai pielāgos jau esošās valstiskās stratēģijas, plānus vai programmas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās ilgtspējīgai izmantošanai, kurās noteikti jāatspoguļo šajā konvencijā izvirzītie uzdevumi, kuri attiecas uz konkrēto līgumslēdzēju pusi; un

b) iekļaus iespēju un vajadzību robežās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dzīvās dabas ilgtspējīgu izmantošanu atbilstošos nozaru un starpnozaru plānos, programmās un politikā.

7. pants. Objektu noteikšana un monitorings

Katra līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzību robežās, īpaši 8. un 10. panta izpildes vajadzībām:

a) noteiks dzīvās dabas objektus, kurus ir svarīgi saglabāt un ilgtspējīgi izmantot, atbilstoši I pielikumā dotajam kategoriju noteikšanas sarakstam;

b) veic monitoringu, vācot paraugus un ar citām metodēm, pār bioloģiskās daudzveidības komponentiem, kuri noteikti saskaņā ar šī panta a) apakšpunktu, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuriem nepieciešami neatliekami saglabāšanas pasākumi, un, kuriem piemīt lielāks ilgtspējīgas izmantošanas potenciāls;

c) noteiks procesus un darbību kategorijas, kuras atstāj vai varētu atstāt nozīmīgu negatīvu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās ilgtspējīgu izmantošanu, veiks to izraisīto efektu monitoringu ņemot paraugus vai ar citām metodēm; un

d) ar ikvienu paņēmienu uzglabās un apstrādās datus, kas iegūti objektu noteikšanas un monitoringa gaitā saskaņā ar šī panta a), b) un c) apakšpunktiem.

8. pants. Saglabāšana in-situ

Katra līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzību robežās:

a) izveidos aizsargājamo teritoriju vai tādu teritoriju sistēmu, kurās bioloģiskās daudzveidības saglabāšana prasa īpašus pasākumus;

b) kur nepieciešams, izstrādās norādījumus aizsargājamo teritoriju vai teritoriju, kurās bioloģiskās daudzveidības saglabāšana prasa īpašus pasākumus, izvēlei, izveidošanai un apsaimniekošanai;

c) kontrolēs vai pārraudzīs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgus bioloģiskos resursus gan aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām, lai nodrošinātu to saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

d) veicinās ekosistēmu un dabisko dzīvotņu aizsardzību un sugu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšanu dabiskajā vidē;

e) veicinās videi draudzīgu un ilgtspējīgu attīstību aizsargājamajām teritorijām piegulošajās platībās, lai sekmētu šo teritoriju aizsardzību;

f) atveseļos un atjaunos noplicinātās ekosistēmas un veicinās apdraudēto sugu atjaunošanos, inter alia, izstrādājot un īstenojot plānus vai citas apsaimniekošanas stratēģijas;

g) izveidos vai uzturēs līdzekļus, lai regulētu, vadītu vai kontrolētu risku, kas saistīts ar biotehnoloģiski pārveidotu dzīvu organismu izmantošanu un atbrīvošanu, kuri var kaitīgi ietekmēt vidi un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai;

h) novērsīs tādu svešu sugu introdukciju, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kontrolēs vai izskaudīs tās;

i) centīsies nodrošināt apstākļus, kas nepieciešami pašreizējās izmantošanas saskaņošanai ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu;

j) saskaņā ar savu valstisko jurisdikciju respektēs, saudzēs un saglabās pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu ar tradicionālo dzīvesveidu uzkrātās zināšanas, jauninājumus un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī veicinās to plašāku pielietošanu. Atzīs un iesaistīs šo zināšanu, jauninājumu un prakses turētājus šo zināšanu pielietošanā, sekmēs šadu zināšanu, jauninājumu un pieeju izmantošanas rezultātā iegūto labumu taisnīgu sadali;

k) izstrādās vai turpinās pilnveidot vajadzīgo likumdošanu un/vai citas tiesiskās normas apdraudēto sugu un populāciju aizsardzībai;

l) vietās, kur saskaņā ar 7. pantu konstatēta nozīmīga nevēlama ietekme uz bioloģisko daudzveidību, regulēs vai vadīs atbilstošas norises un darbības;

m) sadarbosies finansiālā un cita atbalsta nodrošināšanā in-situ saglabāšanas pasākumiem, kas uzsvērti apakšpunktos no a) līdz l), īpaši jaunattīstības valstīs.

9. pants. Saglabāšana ex-situ

Katra līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzību robežās un, galvenokārt, lai pilnīgotu in-situ pasākumus:

a) uzņemsies pasākumus bioloģiskās daudzveidības komponentu ex-situ saglabāšanai, pirmkārt šo komponentu izcelsmes valstī;

b) izstrādās un uzturēs augu, dzīvnieku un mikroorganismu ex-situ saglabāšanas un izpētes iespējas, pirmām kārtām ģenētisko resursu izcelsmes valstī;

c) uzņemsies pasākumus apdraudēto sugu atveseļošanai un to reintrodukcijai dabiskajās dzīvotnēs ar atbilstošiem nosacījumiem;

d) regulēs un vadīs bioloģisko resursu savākšanu no dabiskajām dzīvotnēm ex-situ saglabāšanas pasākumiem tā, lai neapdraudētu ekosistēmas un sugu in-situ populācijas, izņemot gadījumus, kad īpašus pagaidu ex-situ pasākumus prasa šī panta c) apakšpunkts;

e) sadarbosies finansiāla un citāda atbalsta nodrošināšanā šī panta a) un d) apakšpunktos uzsvērtajiem ex-situ saglabāšanas pasākumiem un ex-situ saglabāšanas iespēju ieviešanā un uzturēšanā jaunattīstības valstīs.

10. pants. Bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļu ilgtspējīga izmantošana

Katra līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzības robežās:

a) integrēs bioloģisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas apsvērumus valstiskajā plānošanā;

b) uzņemsies ieviest pasākumus bioloģisko resursu izmantošanā, lai izvairītos vai samazinātu nevēlamas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību;

c) aizsargās un veicinās bioloģisko resursu ierasto izmantošanu saskaņā ar tradicionālajām kultūras paražām, kuras ir savienojamas ar dabas saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas prasībām;

d) atbalstīs vietējos iedzīvotājus, lai izstrādātu un ieviestu atjaunošanas pasākumus noplicinātās platībās, kurās bioloģiskā daudzveidība ir samazināta;

e) veicinās sadarbību starp savas valsts pārvaldes struktūrām un privāto sektoru bioloģisko resursu ilgtspējīgas izmantošanas metožu izstrādāšanā.

11. pants. Stimulēšanas pasākumi

Katra līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzību robežās uzņemsies ekonomiski un sociāli labvēlīgus pasākumus, kas bioloģiskās daudzveidības komponentu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

12. pants. Izpēte un speciālistu sagatavošana

Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības,

a) izveidos un uzturēs zinātniskās un tehniskās izglītības un apmācību programmas bioloģiskās daudzveidības un tās komponentu identificēšanai, saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, kā arī nodrošinās atbalstu šādai izglītībai un apmācībai jaunattīstības valstu īpašajām vajadzībām;

b) uzlabos un veicinās pētījumus, kuri palīdz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, īpaši jaunattīstības zemēs, inter alia, saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem, kas pieņemti, balstoties uz Zinātniskās, Tehniskās un Tehnoloģiskās Padomnieku palīgorganizācijas ieteikumiem;

c) lai iekļautos 16., 18. un 20. pantu nosacījumos, sadarbosies un veicinās bioloģiskās daudzveidības izpētes zinātnisko ieteikumu pielietošanu, lai izstrādātu metodes bioloģisko resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

13. pants. Sabiedrības izglītošana un apziņas veidošana

Līgumslēdzējām pusēm:

a) jāuzlabo un jāveicina izpratnes veidošana par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas svarīgumu un pasākumiem, kas tai nepieciešami, kā arī propagandēšana masu informācijas līdzekļos un šīs tēmas iekļaušana izglītības programmās;

b) jāsadarbojas vēlamajās robežās ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām programmu izstrādāšanā izglītības un sabiedriskās apziņas veidošanai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.

14. pants. Ietekmes novērtējums un nevēlamās ietekmes samazināšana

1. Katrai līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzību robežās :

a) jāievieš atbilstoša kārtība, kas prasītu novērtēt šīs puses piedāvāto projektu ietekmi uz vidi, ja šiem projektiem ir iespējama ievērojama nevēlama ietekme uz bioloģisko daudzveidību, lai novērstu vai samazinātu šādu ietekmi, un kas vajadzības gadījumā nodrošinātu sabiedrības līdzdalību šajā novērtēšanā;

b) jāievieš atbilstoša kārtību, lai nodrošinātu to savu programmu un politikas ekoloģisko seku apzināšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, un ņemtu to vērā;

c) jāveicina, uz savstarpējas apmaiņas pamatiem, paziņošana, informācijas apmaiņa un konsultācijas par tādām darbībām šīs puses jurisdikcijas vai kontroles robežās, kuras varētu ievērojami nelabvēlīgi iespaidot bioloģisko daudzveidību citās valstīs vai teritorijās ārpus šīs puses valstiskās jurisdikcijas robežām, veicinot, ja nepieciešams, divpusēju, reģionālu vai daudzpusēju vienošanos noslēgšanu;

d) gadījumā, kad citas valsts jurisdikcijā esošā teritorijai vai teritorijai ārpus šīs puses valstiskās jurisdikcijas robežām draud nopietnas briesmas un var rasties kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai, kas izcēlies šīs puses jurisdikcijā vai kontrolē, nekavējoties jāziņo potenciālajām cietušajām valstīm par šīm briesmām vai kaitējumu, kā arī aktīvi jārīkojas, lai šīs briesmas vai kaitējumu novērstu vai samazinātu; un

e) veicinās valstiskus pasākumus ātrai reaģēšanai uz darbībām vai norisēm, gan dabas izraisītām, gan citām, kuras rada nopietnus un bīstamus draudus bioloģiskajai daudzveidībai, un nacionālo centienu pastiprināšanai atbalstīs starptautisko sadarbību, kur tas ir mērķtiecīgi un ir saskaņots ar ieinteresētajām valstīm vai ekonomiskās integrācijas reģionālajām organizācijām, kā arī izstrādās kopīgus plānus ārkārtējiem gadījumiem;

2. Līgumslēdzēju pušu konference, balstoties uz pētījumiem, kas jāveic, izskatīs jautājumu par atbildību un seku novēršanu, ieskaitot atjaunošanu un atlīdzināšanu par kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, izņemot gadījumus, kad šāda atbildība ir pilnīgi iekšēja lieta.

15. pants. Pieejamība ģenētiskajiem resursiem

1. Atzīstot valstu suverēnās tiesības uz to dabas resursiem, tiesības noteikt pieejamību ģenētiskajiem resursiem paliek valstu valdībām un tā ir valsts tiesiskās kārtības lieta.

2. Katrai līgumslēdzējai pusei jācenšas radīt priekšnoteikumus, lai atvieglotu citām līgumslēdzējām pusēm pieejamību ģenētiskajiem resursiem videi draudzīgai izmantošanai, neizvirzot ierobežojumus, kas ir pretrunā ar šīs konvencijas uzdevumiem.

3. No šīs konvencijas viedokļa līgumslēdzējas puses piegādātie ģenētiskie resursi saskaņā ar šo pantu un 16. un 19. pantu ir tikai tie, ko piegādājušas līgumslēdzējas puses, kuras ir šo resursu izcelsmes valstis, vai puses, kuras ieguvušas ģenētiskos resursus saskaņā ar šo konvenciju.

4. Pieejamībai, kur tā atļauta, jābūt balstītai uz abpusēji apstiprinātiem noteikumiem un jāatbilst šī panta nosacījumiem.

5. Pieejamībai ģenētiskajiem resursiem būs iespējama pēc līgumslēdzējas puses, šo resursu piegādātājas, iepriekš izziņotas piekrišanas, ja šī puse nenosaka citādus noteikumus.

6. Katra līgumslēdzēja puse centīsies plānot un īstenot uz citu līgumslēdzēju pušu piegādātiem resursiem balstītus zinātniskus pētījumus ar pilnīgu šo līgumslēdzēju pušu līdzdalību un, ja iespējams, to teritorijās.

7. Katra līgumslēdzēja puse uzņemsies tiesiskus, administratīvus vai politiskus pasākumus pēc vajadzības, saskaņā ar 16. un 19. pantu un, kur nepieciešams, saskaņā ar 20. un 21. pantā noteikto finansiālo mehānismu palīdzību, lai godīgi un vienlīdzīgi dalītu ar līgumslēdzēju pusi, kura piegādā ģenētiskos resursus, pētījumu un attīstības rezultātus, kā arī labumus, ko dod komerciāla un citāda to izmantošana.

16. pants. Pieeja tehnoloģijām un to apmaiņa

1. Katra līgumslēdzēja puse, atzīstot, ka pie tehnoloģijām pieder arī biotehnoloģija un ka gan pieeja tehnoloģijām, gan to apmaiņa starp līgumslēdzējām pusēm ir būtiski šīs konvencijas mērķu sasniegšanas elementi, uzņemas saskaņā ar šī panta 2. un 3. daļu nodrošināt un/vai atvieglot citu līgumslēdzēju pušu pieeju un apmaiņu tehnoloģijām, kuras lietojamas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un tās ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī tādām, kuras izmanto ģenētiskos resursus un nenodara būtisku kaitējumu videi.

2. Attiecībā uz jaunattīstības valstīm šī panta 1. daļā minētā pieeja un tehnoloģiju apmaiņa jānodrošina un/vai jāatvieglo uz godīgiem un, cik iespējams, labvēlīgiem noteikumiem, ieskaitot nosacītus un atvieglotus noteikumus uz abpusējas vienošanās pamata un, kur nepieciešams, saskaņā ar 20. un 21. panta nosacītajiem finansiālajiem mehānismiem. Gadījumos ar patentēšanas tiesībām pakļautām tehnoloģijām un citām intelektuālā īpašuma tiesībām šāda pieeja un apmaiņa tiks nodrošināta ar noteikumiem, kas vērsti uz pienācīgu un iedarbīgu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Šī panta daļas piemērošana būs saistīta ar sekojošo 3., 4. un 5. daļu.

3. Katra līgumslēdzēja puse uzņemsies tiesiskus, administratīvus vai politiskus pasākumus pēc vajadzības, lai līgumslēdzējām pusēm, kas piegādā ģenētiskos resursus, īpaši tām, kuras ir jaunattīstības valstis, būtu nodrošināta pieeja un apmaiņa ar tehnoloģijām, kurās izmanto šos resursus, uz abpusējas vienošanās pamata, ieskaitot patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsargātās tehnoloģijas, vajadzības gadījumā balstoties uz 20. un 21. panta nosacījumiem un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī ar sekojošo 4. un 5. daļu.

4. Katra līgumslēdzēja puse uzņemsies tiesiskus, administratīvus vai politiskus pasākumus pēc vajadzības, lai atvieglotu privātajam sektoram pieeju šī panta 1. daļā minētajām tehnoloģijām un šādu tehnoloģiju vienotu izstrādi un apmaiņu gan jaunattīstības valstu valsts institūciju, gan privātā sektora labā, un šajā nolūkā pildīs šī panta 1., 2. un 3. daļā iekļautās saistības.

5. Līgumslēdzējas puses, atzīstot, ka patenti un citas intelektuālā īpašuma tiesības var ietekmēt šīs konvencijas īstenošanu, sadarbosies šajā virzienā saskaņā ar valstisko likumdošanu un starptautiskajām tiesībām, lai nodrošinātu, ka šādas īpašuma tiesības atbalstītu šīs konvencijas mērķus, nevis būtu pretrunā ar tiem.

17. pants. Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzējas puses atvieglos informācijas apmaiņu no visiem sabiedriski pieejamajiem avotiem attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dzīvās dabas ilgtspējīgu izmantošanu, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības.

2. Šāda informācijas apmaiņa ietvers tehnisko, zinātnisko un sociālekonomisko pētījumu rezultātus, informāciju par speciālistu sagatavošanas un pārbaudes programmām, speciālām zināšanām, vietējo tautu un tradicionālajām zināšanām un to saistību ar 16. panta 1. daļā minētajām tehnoloģijām. Šai informācijas apmaiņai, kur iespējams, jāietver informācijas repatriācija.

18. pants. Tehniskā un zinātniskā sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses veicinās starptautisku tehnisku un zinātnisku sadarbību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un dzīvās dabas ilgtspējīgas izmantošanas jomā, kur nepieciešams - ar atbilstošu starptautisku un valstisku institūciju palīdzību.

2. Katra līgumslēdzēja puse šīs konvencijas īstenošanā veicinās tehnisku un zinātnisku sadarbību ar citām līgumslēdzējām pusēm, īpaši ar jaunattīstības valstīm, cita starpā izstrādājot un īstenojot valstiskās politikas. Šādas sadarbības veicināšanā īpaša uzmanība jāpievērš valstu iespēju attīstīšanai un stiprināšanai ar cilvēku resursu attīstīšanas un institūciju veidošanas palīdzību.

3. Līgumslēdzēju pušu konference pirmajā sanāksmē noteiks, kā izveidot savstarpējo norēķinu mehānismu, lai veicinātu un atvieglotu tehnisko un zinātnisko sadarbību.

4. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar valsts likumdošanu un politiku veicinās un izstrādās sadarbības metodes tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā, ieskaitot vietējo tautu tradicionālās tehnoloģijas, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķus. Šajā nolūkā līgumslēdzējas puses veicinās sadarbību arī personāla apmācībā un ekspertu apmaiņā.

5. Līgumslēdzējas puses uz savstarpējas vienošanās pamata veicinās vienotu pētījumu programmu un kopuzņēmumu izveidi šīs konvencijas mērķu sasniegšanai vajadzīgo tehnoloģiju izstrādei.

19. pants. Biotehnoloģijas izmantošana un tās devuma sadale

1. Katra līgumslēdzēja puse pēc iespējām uzņemsies tiesiskus, administratīvus vai politiskus pasākumus, lai nodrošinātu to līgumslēdzēju pušu, īpaši jaunattīstības valstu, kuras piegādā šādiem pētījumiem nepieciešamos ģenētiskos resursus, efektīvu līdzdalību biotehnoloģiskajos pētījumos, un, kur iespējams - to norisi šajās valstīs.

2. Katra līgumslēdzēja puse uzņemsies visus lietderīgos pasākumus, lai veicinātu un sekmētu līgumslēdzēju pušu, īpaši jaunattīstības valstu, neierobežotu pieeju šo pušu piegādāto ģenētisko resursu biotehnoloģisko pētījumu rezultātiem un sasniegumiem uz godīgiem un līdztiesīgiem pamatiem. Šāda pieeja būs iespējama pēc savstarpējas vienošanās.

3. Līgumslēdzējas puses apsvērs protokola nepieciešamību, kas nosaka procedūru, jo īpaši kompetentas vienošanās noslēgšanu par jebkuru biotehnoloģijas rezultātā pārveidotu dzīvu organismu, kuri spēj nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību un dzīvās dabas sabalansētu izmantošanu, transportēšanu, uzturēšanu un izmantošanu.

4. Katra līgumslēdzēja puse, tieši vai pakļaujot savai jurisdikcijai katru fizisku vai juridisku personu, kas piegādā šī panta 3. daļā minētos dzīvos organismus, ievāks jebkuru pieejamo informāciju par šādu dzīvu organismu izmantošanu un piegādātāja uzstādītajiem drošības noteikumiem to uzturēšanā, kā arī jebkuru iespējamo informāciju par varbūtēju apskatāmo dzīvo organismu nelabvēlīgu ietekmi uz līgumslēdzēju pusi, kurā šie organismi introducējami.

20. pants. Finansiālie resursi

1. Katra līgumslēdzēja puse uzņemas atbilstoši savām iespējām nodrošināt finansiālu atbalstu un stimulus attiecībā uz tām valstiskajām aktivitātēm, kuras vērstas uz šīs konvencijas mērķu sasniegšanu saskaņā ar saviem valstiskajiem plāniem, prioritātēm un programmām.

2. Līgumslēdzējas puses, kuras ir attīstītas valstis, saskaņā ar politiskiem, stratēģiskiem, programmu prioritāšu un pilnvaru kritērijiem un pieaugošo izmaksu uzskaitījumu, ko izstādās Līgumslēdzēju pušu konference, nodrošinās papildu finansiālus resursus, lai dotu iespēju jaunattīstības valstīm segt pilnas to pasākumu īstenošanas izmaksas, kuri jāveic, pildot šīs konvencijas uzliktās saistības un izmantojot ieguvumus no tās nosacījumu īstenošanas, un par kuru izmaksām vienojusies līgumslēdzēja puse - jaunattīstības valsts ar 21. pantā minēto institucionālo struktūru. Citas līgumslēdzējas puses, ieskaitot šobrīd uz tirgus ekonomiku pārkārtojošās valstis, var brīvprātīgi izvērtēt līgumslēdzēju pušu - attīstīto valstu - saistības. Šī panta nosacījumi prasa, lai Līgumslēdzēju pušu konference pirmajā sanāksmē izveidotu līgumslēdzēju pušu - attīstīto valstu un citu valstu, kuras brīvprātīgi izvērtē attīstīto valstu saistības, - sarakstu. Līgumslēdzēju pušu konference periodiski pārskatīs un nepieciešamības gadījumā papildinās sarakstu. Jāveicina arī kontribūcijas no citām valstīm un avotiem uz brīvprātības principiem. Īstenojot šīs saistības, jāņem vērā vajadzība pēc fondu atbilstības, plānojamības un patēriņa pareiza sadalījuma laikā, kā arī tēriņu sadalījuma svarīgums starp sarakstā iekļautajām līdzekļus ieguldošajām līgumslēdzējām pusēm.

3. Līgumslēdzējas puses - attīstītās valstis - var arī nodrošināt, bet jaunattīstības valstis - izmantot finansiālos resursus šīs konvencijas īstenošanai caur divpusējiem, reģionāliem un citiem daudzpusējiem kanāliem.

4. Pakāpe, kādā līgumslēdzējas puses - jaunattīstības valstis - efektīvi īstenos savas saistības sakarā ar šo konvenciju, ir atkarīga no tā, cik efektīvi attīstītās valstis īstenos savas saistības sakarā ar šo konvenciju attiecībā uz finansiālajiem resursiem un tehnoloģiju apmaiņu un cik nopietni ņems vērā faktu, ka ekonomiskā un sociālā attīstība un nabadzības izskaušana ir pirmās un visaptverošās prioritātes līgumslēdzējām pusēm - jaunattīstības valstīm.

5. Līgumslēdzējas puses savā rīcībā pilnībā ņems vērā viszemāk attīstīto valstu īpašās vajadzības un īpašo situāciju attiecībā uz fondēšanu un tehnoloģiju apmaiņu.

6. Līgumslēdzējas puses ņems vērā arī īpašos apstākļus jaunattīstības valstīs, īpaši mazo salu valstīs, sakarā ar atkarību no dzīvās dabas izplatības un izvietojuma.

7. Uzmanība jāpievērš arī jaunattīstības valstu, ieskaitot to, kurās vide ir visvieglāk ievainojamā, kā, piemēram, sausajos un pussausajos apgabalos, piekrastes zonās un kalnos, īpašajai situācijai.

21. pants. Finansu mehānisms

1. Tiks izveidots mehānisms, kura būtiskie elementi aprakstīti šajā pantā, finansu resursu nodrošināšanai līgumslēdzējām pusēm - jaunattīstības valstīm - šīs konvencijas mērķu īstenošanai ar ziedojumu vai atlaižu palīdzību. Mehānisma veiktās operācijas īstenos tāda institucionāla struktūra, kādu pieņems Līgumslēdzēju pušu konference savā pirmajā sanāksmē. Šīs konvencijas mērķu īstenošanai Līgumslēdzēju pušu konference nospraudīs politiku, stratēģiju, programmu, prioritāšu un pilnvaru kritērijus attiecībā uz pieeju šādiem resursiem un to patēriņu. Kontribūcijas būs tādas, lai ņemtu vērā vajadzību pēc plānojamības, atbilstības un patēriņa pareiza sadalījuma laikā, kā minēts 20. pantā, saskaņā ar vajadzīgo resursu daudzumu, kas periodiski tiks noteikts Līgumslēdzēju pušu konferencē, un tēriņu sadalījuma starp 20. panta 2. daļā minētajā sarakstā iekļautajām līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējas puses - attīstītās valstis un citas valstis - un citi avoti var arī ziedot brīvprātīgas kontribūcijas. Mehānismu vadīs demokrātiski un atklāti.

2. Šīs konvencijas mērķu labā Līgumslēdzēju pušu konference pirmajā sanāksmē noteiks politikas, stratēģijas un programmu prioritātes, kā arī detalizētus kritērijus un vadlīnijas iespējai piekļūt finansiālajiem resursiem un tos izmantot, ieskaitot pastāvīgu šādas izmantošanas kontrolēšanu un izvērtēšanu. Līgumslēdzēju pušu konference, konsultējoties ar institucionālo struktūru, kura pilnvarota vadīt finansiālā mehānisma darbību, izlems par pasākumiem, kas veicami, lai darbotos šī panta 1. daļas nosacījumi.

3. Līgumslēdzēju pušu konference ne mazāk kā divus gadus pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk regulāri pārskatīs saskaņā ar šī panta nosacījumiem izveidotā mehānisma lietderību, ietverot šī panta 2. daļā minētos kritērijus un vadlīnijas. Uz šāda pārskata pamatojoties, tā vajadzības gadījumā veiks nepieciešamos pasākumus, lai paaugstinātu šī mehānisma lietderīgumu.

4. Līgumslēdzējas puses apsvērs pastāvošo finansu institūciju stiprināšanas iespējas, lai nodrošinātu finansiālos resursus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās ilgtspējīgai izmantošanai.

22. pants. Attiecības ar citām starptautiskām konvencijām

1. Šīs konvencijas nosacījumi neskars nevienas līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumus, kas izriet no jebkuras pastāvošas starptautiskas vienošanās, izņemot gadījumus, kuros šādu tiesību izmantošana vai pienākumu pildīšana nodarītu nopietnu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai vai apdraudētu to.

2. Līgumslēdzējas puses īstenos šo konvenciju attiecībā uz jūrasvidi saistībā ar valstu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Jūras likuma.

23. pants. Līgumslēdzēju pušu konference

1. Līgumslēdzēju pušu konferences noteikumi noteikti šajā pantā. Pirmo konferences sanāksmi sasauks Apvienoto Nāciju Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā. Turpmāk līgumslēdzēju pušu konferences kārtējās sanāksmes tiks noturētas ar regulāriem intervāliem, kas nosakāmi konferencei tās pirmajā sanāksmē.

2. Līgumslēdzēju pušu konferences ārpuskārtas sanāksmes tiks noturētas tad, kad konference uzskatītu to par nepieciešamu vai pēc jebkuras līgumslēdzējas puses rakstiska pieprasījuma, ar nosacījumu, ka sešu mēnešu laikā no brīža, kad sekretariāts pieprasījumu nodevis līgumslēdzējām pusēm, to atbalstījusi vismaz viena trešdaļa no tām.

3. Līgumslēdzēju pušu konference vienosies par procedūras noteikumiem sev un jebkurai pakļautai institūcijai, ko tā var izveidot, kā arī par finansu noteikumiem, kas regulēs sekretariāta finansēšanu, un pieņems šos noteikumus. Katrā kārtējā sanāksmē tā pieņems budžetu finansu periodam līdz nākamajai kārtējai sanāksmei.

4. Līgumslēdzēju pušu konference pastāvīgi pārskatīs šīs konvencijas īstenošanos un šajā nolūkā:

a) izstrādās formu un intervālus informācijas nodošanai saskaņā ar 26. pantu un izvērtēs šādu informāciju, kā arī ziņojumus, ko iesniegusi jebkura pakļauta institūcija;

b) pārskatīs zinātniskos, tehniskos un tehnoloģiskos ieteikumus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību saskaņā ar 25. pantu;

c) apsvērs un pieņems, kā tas prasīts, protokolus saskaņā ar 28. pantu;

d) apsvērs un pieņems, kā tas prasīts, papildinājumus šai konvencijai un tās pielikumiem saskaņā ar 29. un 30. pantu;

e) apsvērs papildinājumus jebkuram protokolam, kā arī jebkuram tā pielikumam un, ja tā nolems, ieteiks to pieņemšanu pusēm, kuras šis protokols skar;

f) apsvērs un pieņems, kā tas prasīts, papildu pielikumus šai konvencijai saskaņā ar 30. pantu;

g) izveidos tādas pakļautās institūcijas, īpaši ar zinātniska un tehniska padomnieka funkcijām, kādas atzītas par nepieciešamām šīs konvencijas īstenošanai;

h) ar sekretariāta palīdzību nodibinās sakarus ar citu konvenciju, kuras skar tās pašas problēmas, ko šī, izpildorgāniem ar nolūku nodibināt vēlamās sadarbības formas;

i) apsvērs un uzņemsies jebkuru papildu pasākumu, kas varētu būt vajadzīgs, lai sasniegtu šīs konvencijas izvirzītos mērķus, izmantojot tās īstenošanas gaitā iegūto pieredzi.

5. Apvienoto Nāciju organizācija, tās specializētie dienesti un Starptautiskā Atomenerģētikas organizācija, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzēja puse, var piedalīties līgumslēdzēju pušu konferencē kā novērotāja. Jebkura cita organizācija vai dienests, gan valstisks, gan nevalstisks, kas ir kompetents ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās ilgtspējīgu izmantošanu saistītās jomās un kas ir informējis sekretariātu par vēlēšanos piedalīties kā novērotājs Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmē, var saņemt atļauju, izņemot gadījumu, kad ne mazāk kā viena trešdaļa piedalošos līgumslēdzēju pušu iebilst. Novērotāju ielaišana un līdzdalība būs pakļauta procedūras noteikumiem, ko pieņems Līgumslēdzēju pušu konference.

24. pants. Sekretariāts

1. Sekretariāta funkcijas noteiktas šajā pantā. Tās ir:

a) organizēt un nodrošināt 23. pantā noteiktās Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmes;

b) pildīt funkcijas, ko tam piešķir jebkurš protokols;

c) sagatavot ziņojumus par tā funkciju veikšanu šīs konvencijas ietvaros un iesniegt tos Līgumslēdzēju pušu konferencei;

d) saskaņoties ar citām atbilstošām starptautiskām organizācijām un īpaši stāties tādās administratīvās un līgumattiecībās, ko varētu prasīt lietderīgs tā funkciju sadalījums;

e) veikt citas funkcijas, kādas varētu noteikt Līgumslēdzēju pušu konference.

2. Savā pirmajā kārtējā sanāksmē Līgumslēdzēju pušu konference izveidos sekretariātu no tām esošajām kompetentajām starptautiskajām organizācijām, kuras izrādījušas vēlēšanos īstenot sekretariāta funkcijas šīs konvencijas ietvaros.

25. pants Zinātnisku, tehnisku un tehnoloģisku konsultāciju palīginstance

1. Zinātnisku, tehnisku un tehnoloģisku konsultāciju palīginstance ir noteikta ar šo pantu. Tās uzdevums būs apgādāt Līgumslēdzējpušu konferenci un, vajadzības gadījumā, citas tai pakļautas institūcijas ar savlaicīgu padomu attiecībā uz šīs konvencijas īstenošanu. Šī instance būs atklāta jebkuras līgumslēdzējas puses līdzdalībai un multidisciplināra. Tajā ietilps atbilstošās ekspertīzes nozarēs kompetenti vadības pārstāvji. Tas regulāri ziņos līgumslēdzēju pušu konferencei par visiem sava darba aspektiem.

2. Līgumslēdzēju pušu konferences vadībā un saskaņā ar tās izstrādātajām vadlīnijām, un pēc tās pieprasījuma šī instance:

a) nodrošinās zinātnisku un tehnisku bioloģiskās daudzveidības stāvokļa izvērtējumu;

b) sagatavos saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem veikto pasākumu zinātnisku un tehnisku izvērtējumu;

c) noteiks jaunieviestas, lietderīgas un īpaša statusa tehnoloģijas un identifikācijas metodes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās ilgtspējīgai izmantošanai un ieteiks šādu tehnoloģiju pilnveidošanas veicināšanas un/vai ieviešanas ceļus un līdzekļus;

d) sniegs padomu bioloģiskās daudzveidības un tās ilgtspējīgas izmantošanas zinātniskajām programmām un starptautisko sadarbību pētījumiem un attīstībai;

e) atbildēs uz zinātniskiem, tehniskiem, tehnoloģiskiem un metodiskiem jautājumiem, ko Līgumslēdzēju pušu konference un tai pakļautas institūcijas var izvirzīt šai institūcijai.

3. Šīs institūcijas funkcijas, pārskatu sniegšanas kārtību, organizāciju un darbību var tālāk izstrādāt Līgumslēdzēju pušu konference.

26. pants. Ziņojumi

Katra līgumslēdzēja puse ar intervāliem, ko noteiks Līgumslēdzēju pušu konference, iesniegs konferencei ziņojumus par pasākumiem, ko tā veikusi šīs konvencijas nosacījumu īstenošanai, un par to iedarbīgumu konvencijas mērķu sasniegšanā.

27. pants. Strīdu risināšana

1. Strīda gadījumā starp līgumslēdzējām pusēm par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērojumu, iesaistītās puses meklēs risinājumu sarunu ceļā.

2. Ja iesaistītās puses nespēj vienoties sarunu ceļā, tās var kopīgi meklēt trešās puses labprātīgus pakalpojumus vai pieprasīt starpniecību.

3. Ratificējot, pieņemot un apstiprinot šo konvenciju vai pievienojoties tai, vai jebkurā laikā pēc tam valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija var rakstiski deklarēt glabātājam, ka saskaņā ar šī panta 1. vai 2. daļu neatrisinātajam strīdam tā pieņem vienu vai abus sekojošos strīdu risināšanas līdzekļus piespiedu kārtā:

a) arbitrāža saskaņā ar II pielikuma 1. daļā noteikto procedūru;

b) strīda nodošana risināšanai Starptautiskajai Tiesai.

4. Ja saskaņā ar šī panta 3. daļu strīda puses nav pieņēmušas vienu un to pašu procedūru, strīds jānodod pušu samierināšanai saskaņā ar II pielikuma 2. daļu, ja vien puses nevienojas citādi.

5. Šī panta nosacījumi piemērojami attiecībā uz jebkuru protokolu, izņemot gadījumus, kad uz konkrēto protokolu attiecas citi nosacījumi.

28. pants. Protokolu pieņemšana

1. Līgumslēdzējas puses sadarbosies šīs konvencijas protokolu formulēšanā un pieņemšanā.

2. Protokoli tiks pieņemti Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmē.

3. Katra piedāvātā protokola tekstu sekretariāts nodos līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šīs sanāksmes.

29. pants. Konvencijas vai protokolu labojumi

1. Labojumus šai konvencijai var piedāvāt jebkura līgumslēdzēja puse. Labojumus jebkuram protokolam var piedāvāt jebkura šo protokolu parakstījusī puse.

2. Labojumi šai konvencijai jāpieņem Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmē. Labojumi katram protokolam jāpieņem protokolu parakstījušo pušu sanāksmē. Katrs piedāvātais šīs konvencijas vai tās protokola labojuma teksts, ja vien tas nevar tikt citādi iekļauts šajā protokolā, sekretariātam jānodod par attiecīgo dokumentu lemjošajām pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā piedāvāts to pieņemt. Sekretariātam jānodod piedāvātie labojumi arī šo konvenciju parakstījušajām pusēm zināšanai.

3. Līgumslēdzējas puses darīs visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par katru šīs konvencijas vai jebkura protokola labojumu. Ja visas iespējas panākt konsensu būs izsmeltas un vienošanās nebūs panākta, labojums tiks pieņemts ar divām trešdaļām balsu no tām balsstiesīgajām pusēm, kuras piedalās un uz kurām attiecas dotais dokuments. Labojumu glabātājs nodos visām līgumslēdzējām pusēm ratificēšanai, atzīšanai vai apstiprināšanai.

4. Labojumu ratifikācija, atzīšana vai apstiprināšana tiks darīta zināma glabātājam rakstiski. Saskaņā ar šī panta 3. daļu pieņemtie labojumi stāsies spēkā attiecībā uz tos apstiprinājušajām līgumslēdzējām pusēm deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ne mazāk kā divas trešdaļas līgumslēdzēju pušu, uz kurām attiecas šis protokols, būs iesniegušas glabātājam ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas aktus, ja vien šajā protokolā nav noteikts citādi. Pēc tam labojumi stāsies spēkā attiecībā uz jebkuru citu līgumslēdzēju pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī puse iesniegusi savu ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas aktu.

5. Šajā pantā (balsstiesīgās puses, kuras piedalās( nozīmē līgumslēdzējas puses, kuras piedalās un nodod balsi par vai pret.

30. pants. Pielikumu pieņemšana un labošana

1. Šīs konvencijas vai jebkura tās protokola pielikumi veidos neatņemamu šīs konvencijas vai tās protokola daļu, un, ja vien nav īpaši norādīts citādi, atsauksme uz šo konvenciju vai tās protokoliem tai pašā laikā ir atsauksme uz jebkuru pielikumu tiem. Šādi pielikumi attieksies uz procedūras, zinātniskiem, tehniskiem un administratīviem jautājumiem.

2. Izņemot gadījumus, kad jebkurā protokolā attiecībā uz tā pielikumiem noteikts citādi, tālāk uzskaitītās procedūras piemērojamas šīs konvencijas vai jebkura tās protokola papildu pielikumu piedāvāšanai, pieņemšanai un spēkā stāšanās kārtībai:

a) šīs konvencijas vai jebkura tās protokola pielikumi tiks piedāvāti un pieņemti saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru;

b) jebkura līgumslēdzēja puse, kura nevar apstiprināt šīs konvencijas vai jebkura uz to attiecīga protokola papildu pielikumu, par to paziņos glabātājam rakstiski viena gada laikā kopš glabātājs paziņojis par tā pieņemšanu. Glabātājs bez kavēšanās paziņos visām līgumslēdzējām pusēm par jebkuras šādas ziņas saņemšanu. Līgumslēdzēja puse var jebkurā laikā atsaukt iepriekšējo iebildumu, un tādējādi attiecīgie pielikumi stāsies spēkā attiecībā uz šo pusi saskaņā ar šīs panta daļas c) punktu;

c) pēc viena gada kopš datuma, kad glabātājs paziņojis par pieņemšanu, pielikums stāsies spēkā attiecībā uz visām šīs konvencijas līgumslēdzējām pusēm vai pusēm, uz kurām attiecas dotais protokols, kuras nav iesniegušas ziņojumu saskaņā ar šīs panta daļas b) punkta nosacījumiem.

3. Šīs konvencijas vai jebkura tās protokola pielikumu labojumu piedāvājums, pieņemšana un spēkā stāšanās būs pakļauts tai pašai procedūrai kā konvencijas vai jebkura tās protokola pielikuma piedāvājums, pieņemšana vai spēkā stāšanās.

4. Ja papildu pielikums vai pielikuma labojums attiecas uz šīs konvencijas vai jebkura tās protokola labojumu, papildu pielikums vai labojums nestāsies spēkā līdz tam laikam, kamēr nebūs stājies spēkā dotais konvencijas vai tās protokola labojums.

31. pants. Balsstiesības

1.Katrai šīs konvencijas līgumslēdzējai pusei vai pusei, uz kuru attiecas jebkurš protokols, ir viena balss, izņemot gadījumus, kas apskatīti šī panta 2. daļā.

2. Reģionālas ekonomiskas integrācijas organizācijas savā kompetencē ietilpstošajos jautājumos izmantos tiesības balsot ar tādu balsu skaitu, kas līdzinās tās dalībvalstu skaitam, kuras ir šīs konvencijas vai atbilstošā protokola līgumslēdzējas puses. Šādas organizācijas neizmantos savas balsstiesības, ja tās izmantos to dalībvalstis, un otrādi.

32. pants. Attiecības starp šo konvenciju un tās protokoliem

1. Valsts vai reģionālas ekonomiskas integrācijas organizācija var nekļūt par pusi, uz kuru attiecas kāds protokols, ja vien tā nav vai tajā pašā laikā nekļūst šīs konvencijas līgumslēdzēja puse.

2. Lēmumus jebkura protokola ietvaros pieņems tikai puses, uz kurām attiecas dotais protokols. Jebkura līgumslēdzēja puse, kas nav ratificējusi, atzinusi vai apstiprinājusi protokolu, var piedalīties kā novērotāja jebkurā to pušu sanāksmē, uz kurām attiecas šis protokols.

33. pants. Paraksts

Šī konvencija būs atklāta parakstīšanai visām valstīm vai jebkurai reģionālai ekonomiskas integrācijas organizācijai Riodežaneiro no 1992. gada 5. jūnija līdz 1992. gada 14. jūnijam un Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā no 1992. gada 15. jūnija līdz 1993. gada 4. jūnijam.

34. pants. Ratifikācija, atzīšana vai apstiprināšana

1. Šī konvencija un jebkurš tās protokols būs pakļauta valstu un reģionālu ekonomiskas integrācijas organizāciju ratifikācijai, atzīšanai vai apstiprināšanai. Ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas akti tiks noguldīti pie glabātāja.

2. Jebkurai šī panta pirmajā daļā minētajai organizācijai, kura kļūst par šīs konvencijas vai jebkura tās protokola līgumslēdzēju pusi, bet nevienai no šīs organizācijas dalībvalstīm neesot līgumslēdzējai pusei, būs obligātas visas šīs konvencijas vai dotā protokola uzliktās saistības jebkurā gadījumā. Gadījumā, ja viena vai vairākas no šādu organizāciju dalībvalstīm ir šīs konvencijas vai attiecīgā protokola līgumslēdzējas puses, organizācijai un tās dalībvalstīm jāizlemj atbildības sadalījums par šīs konvencijas vai attiecīgā protokola uzlikto saistību pildīšanu jebkurā gadījumā. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nebūs pilnvarotas paralēli izmantot savas tiesības saistībā ar šo konvenciju vai attiecīgo protokolu.

3. Savos ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas aktos šī panta 1. daļā minētās organizācijas deklarēs savas kompetences robežas attiecībā uz šīs konvencijas vai atbilstošo protokolu regulētajiem jautājumiem. Šādas organizācijas arī informēs glabātāju par katru būtisku savas kompetences robežu izmaiņu.

35. pants. Pievienošanās

1. Šī konvencija un jebkurš protokols būs atklāti valstīm un reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, lai pievienotos, sākot ar datumu, kurā konvencija vai apskatāmais protokols tiks slēgts parakstīšanai. Pievienošanās akti tiks noguldīti pie glabātāja.

2. Savos pievienošanās aktos šī panta 1. daļā minētās organizācijas deklarēs savas kompetences robežas attiecībā uz šīs konvencijas vai atbilstošo protokolu regulētajiem jautājumiem. Šādas organizācijas arī informēs glabātāju par katru vajadzīgo savas kompetences robežu izmaiņu.

3. 34. panta 2. daļas nosacījumi tiks piemēroti reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras pievienojas šai konvencijai vai jebkuram tās protokolam.

36. pants. Spēkā stāšanās

1. Šī konvencija stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad tiks iesniegts trīsdesmitais ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts.

2. Jebkurš protokols stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad tiks noguldīts šajā protokolā noteiktais skaits ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktu.

3. Attiecībā uz katru līgumslēdzēju pusi, kas ratificē, atzīst vai apstiprina šo konvenciju, vai pievienojas tai pēc trīsdesmitā ratifikācijas, atzīšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas, tā stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad šī līgumslēdzēja puse iesniegusi glabātājam savu ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktu.

4. Jebkurš protokols, ja vien tas nav citādi noteikts šajā protokolā, stāsies spēkā attiecībā uz līgumslēdzēju pusi, kura ratificē, atzīst vai apstiprina šo protokolu, vai pievienojas tam pēc tā stāšanās spēkā saskaņā ar šī panta 2. daļu, deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad šī līgumslēdzēja puse iesniegusi savu ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktu, vai arī datumā, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo līgumslēdzēju pusi, lai kad arī tas būtu.

5. No šī panta 1. un 2. daļas viedokļa jebkurš reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas iesniegts akts netiek uzskatīts par šādas organizācijas dalībvalstu iesniegtu aktu papildinājumu.

37. pants. Atrunas

Nekādas atrunas šajā konvencijā nav paredzētas.

38. pants. Izstāšanās

1. Jebkurā laikā pēc divu gadu paiešanas kopš datuma, kad šī konvencija stājusies spēkā attiecībā uz šo līgumslēdzēju pusi, šī līgumslēdzēja puse var izstāties no konvencijas, iesniedzot rakstisku paziņojumu glabātājam.

2. Jebkura šāda izstāšanās stāsies spēkā vienu gadu pēc datuma, kad to saņēmis, glabātājs vai arī vēlākā datumā, kurš norādīts izstāšanās paziņojumā.

3. Jebkura līgumslēdzēja puse, kura izstājas no šīs konvencijas, tiks uzskatīta arī par atcēlušu savas saistības attiecībā uz jebkuru protokolu, kas uz to attiecas.

39. pants. Pagaidu finansiālā struktūra

Pilnībā pakārtots saskaņā ar 21. panta prasībām Apvienoto Nāciju Attīstības programmas Vispasaules Vides fonds, Apvienoto Nāciju Vides programma un Starptautiskā Rekonstrukcijas un Attīstības banka būs 21. pantā minētā institucionālā struktūra uz laiku no šīs konvencijas stāšanās spēkā līdz līgumslēdzēju pušu konferences pirmajai sanāksmei vai līdz brīdim, kad Līgumslēdzēju pušu konference nolems, kāda institucionāla struktūra tiks izveidota saskaņā ar 21. pantu.

40. pants. Sekretariāta pagaidu struktūra

Sekretariāts, ko izveido Apvienoto Nāciju Vides programmas Izpilddirektors, būs 24. panta 2. daļā noteiktais pagaidu sekretariāts uz laiku no šīs konvencijas spēkā stāšanās brīža līdz Līgumslēdzēju pušu konferences pirmajai sanāksmei.

41. pants. Glabātājs

Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs uzņemsies šīs konvencijas un jebkura tās protokola glabātāja funkcijas.

42. pants. Autentiskie teksti

Šis konvencijas oriģinālteksti ir vienlīdz autentiskie angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodās un tiks glabāti pie Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāra.

To apliecinot, šo konvenciju parakstījuši attiecīgi pilnvarotie.

Pieņemts Riodežaneiro tūkstoš deviņi simti deviņdesmit otrā gada piektajā jūnijā.

1. Ekosistēmas un dzīvesvides: raksturīgas ar lielu daudzveidību, lielu skaitu endēmisku vai apdraudētu sugu; nepieciešamas migrējošām sugām; sociāli, saimnieciski, kulturāli vai zinātniski nozīmīgas vai arī tipiskas, unikālas vai saistītas ar galvenajām evolūcijas vai citām bioloģiskām norisēm.

2. Sugas un organismu sabiedrības, kuras ir: apdraudētas; radniecīgas domesticētām jeb kultivētām sugām; medicīniski, lauksaimnieciski vai citādi saimnieciski vērtīgas; sociāli, zinātniski vai kulturāli nozīmīgas vai arī nozīmīgas pētījumiem saistībā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dzīvās dabas ilgtspējīgu izmantošanu, piemēram, kā indikatorsugas.

3. Aprakstīti genomi un gēni ar sociālu, zinātnisku vai saimniecisku nozīmi.

1.daļa

ARBITRĀŽA

1.pants

Pieprasītājpuse paziņos sekretariātam, ka puses nodos strīda izšķiršanu arbitrāžai saskaņā ar 27. pantu. Ziņojums saturēs arbitrāžas priekšmetu un ietvers konvencijas un protokola pantus, kuru iztulkojums vai piemērojums atbilst izskatāmajam jautājumam. Ja puses nespēj vienoties par strīda priekšmetu pirms arbitrāžas tiesas prezidenta iecelšanas, strīda priekšmetu noteiks arbitrāžas tiesa. Sekretariāts iegūto informāciju nogādās visām šīs konvencijas vai apskatāmā protokola līgumslēdzējām pusēm.

2.pants

1. Strīdos starp divām pusēm arbitrāžas tiesa sastāvēs no trim locekļiem. Katra strīda puse iecels pa arbitram, un abi šādi ieceltie arbitri, kopīgi vienojoties, izvēlēsies trešo arbitru, kurš būs tiesas prezidents. Pēdējais nevar būt kādas strīda puses pilsonis, ne arī pastāvīgi dzīvot kādas puses teritorijā, ne arī būt kādas puses dienestā vai saistīts ar šo jautājumu zem jebkura cita statusa.

2. Strīdos starp vairāk nekā divām pusēm, puses ar kopīgām interesēm iecels vienu arbitru uz vienošanās pamata.

3. Katra vakantā vieta tiks aizpildīta tādā pašā veidā, kā iepriekš aprakstītajā gadījumā.

3.pants

1. Ja arbitrāžas tiesas prezidents nav iecelts divu mēnešu laikā no otrā arbitra iecelšanas brīža, Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs pēc kādas puses pieprasījuma turpmāko divu mēnešu laikā iecels prezidentu.

2. Ja kāda no strīda pusēm neieceļ arbitru divu mēnešu laikā kopš pieprasījuma saņemšanas, otra puse var informēt ģenerālsekretāru, kurš turpmāko divu mēnešu laikā iecels arbitru.

4.pants

Arbitrāžas tiesa pieņems lēmumus saskaņā ar šīs konvencijas un jebkura atbilstoša protokola nosacījumiem un starptautiskajiem likumiem.

5.pants

Ja strīda puses nevienojas citādi, arbitrāžas tiesa noteiks savus procedūras noteikumus.

6.pants

Arbitrāžas tiesa var pēc kādas puses pieprasījuma ieteikt būtiskākos pagaidu aizsardzības pasākumus.

7.pants

Strīda puses atvieglos arbitrāžas tiesas darbu un, jo īpaši, izmantojot visas savas iespējas:

a) apgādās tiesu ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem, informāciju un materiāliem, kā arī

b) pilnvaros to vajadzības gadījumā pieaicināt lieciniekus vai ekspertus un saņemt to liecības.

8.pants

Pusēm un arbitriem ir pienākums sargāt jebkuras saņemtās informācijas konfidencialitāti, ja tā konfidenciāli uzticēta arbitrāžas tiesas laikā.

9.pants

Ja arbitrāžas tiesa gadījuma īpašo apstākļu dēļ nenosaka citādi, tiesas izmaksas strīda puses segs vienlīdzīgās daļās. Tiesa fiksēs visas savas izmaksas un sastādīs galīgo ziņojumu pusēm par šīm izmaksām.

10.pants

Jebkura līgumslēdzēja puse, kurai ir kāda likumīga interese strīda priekšmetā, ko šajā gadījumā var ietekmēt lēmums, var procesa norisē sr tiesas piekrišanu.

11.pants

Tiesa var uzklausīt un izvirzīt pretprasības, kas izriet tieši no strīda priekšmeta.

12.pants

Lēmumi attiecībā gan uz arbitrāžas procedūru, gan uz tās saturu tiks pieņemti ar tiesas locekļu balsu vairākumu.

13.pants

Ja viena no strīda pusēm neierodas uz arbitrāžas tiesu vai nav nodrošinājusi aizstāvību, otra puse var pieprasīt tiesai turpināt procesu un panākt atlīdzību. Neierašanās vai aizstāvības trūkums nav šķērslis procesa norisei. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas arbitrāžas tiesai pilnībā jāpārliecinās, ka prasība ir stingri balstīta uz faktiem un likuma.

14.pants

Tiesa pieņems savu galīgo lēmumu piecu mēnešu laikā kopš datuma, kad process pilnībā pabeigts, ja vien tā neuzskatīs par nepieciešamu pagarināt laiku, bet ne vairāk kā vēl par pieciem mēnešiem.

15.pants

Arbitrāžas tiesas galīgais lēmums nepārsniegs strīda priekšmetu un saturēs pamatojumu. Tajā būs tiesā dalību ņēmušo locekļu uzvārdi un galīgā lēmuma pieņemšanas datums. Jebkurš tiesas loceklis var pievienot galīgajam spriedumam atsevišķu vai pretrunīgu savu viedokli.

16.pants

Lēmums būs saistošs strīda pusēm. Tas piespriežams bez apelācijas, ja vien strīda puses nav iepriekš vienojušās par apelācijas procedūru.

17.pants

Jebkuras domstarpības, kas var rasties starp strīda pusēm attiecībā uz galīgā lēmuma iztulkojumu vai izpildīšanas veidu, katra puse var adresēt izlemšanai arbitrāžas tiesai, kura šo lēmumu pieņēmusi.

2.daļa

SAMIERINĀŠANA

1.pants

Samierināšanas komisiju izveidos pēc vienas strīda puses pieprasījuma. Ja vien puses nevienojas citādi, komisija sastāvēs no pieciem locekļiem, no kuriem katra ieinteresētā puse ieceļ divus un kopīgi izvēlas priekšsēdētāju.

2.pants

Strīdos starp vairāk nekā divām pusēm, puses ar kopīgām interesēm iecels savus komisijas locekļus uz vienošanās pamata. Ja divas vai vairākas puses ir ar dažādām interesēm vai nav skaidrs, vai tām ir kopīgas intereses, tās iecels savas puses locekļus atsevišķi.

3.pants

Ja kāda puse nav iecēlusi komisijas locekļus divu mēnešu laikā, kopš saņemts pieprasījums izveidot samierināšanas komisiju, Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretariāts, ja to lūgs pieprasījumu iesniegusī strīda puse, iecels šos komisijas locekļus turpmāko divu mēnešu laikā.

4.pants

Ja samierināšanas komisijas priekšsēdētājs nav izvēlēts divu mēneši laikā no pēdējā komisijas locekļa iecelšanas brīža, Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs iecels priekšsēdētāju turpmāko divu mēnešu laikā, ja to lūgs kāda no strīda pusēm.

5.pants

Samierināšanas komisija pieņems savus lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu. Ja strīda puses nevienojas citādi, tā pati noteiks savus procedūras noteikumus. Tā pieņems strīda risinājuma piedāvājumu, kuru puses apsvērs ar labu gribu.

6.pants

Domstarpības par samierināšanas komisijas kompetenci izšķirs pati komisija.