Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu tikšanās kopīgais komunikē

Tallina, 1995. gada 7. septembrī

Igaunijas prezidents Lennarts Meri, Latvijas prezidents Guntis Ulmanis un Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks 1995. gada 7. septembrī tikās Tallinā saskaņā ar Baltijas valstu prezidentu 1994. gada 25. martā Palangā parakstīto vienošanos par Baltijas valstu prezidentu galotņu konferencēm.

Tikšanās laikā prezidenti apsprieda Baltijas sadarbības intensificēšanu, kā arī attiecību stiprināšanu starp Eiropas Savienību (ES) un Igauniju, Latviju un Lietuvu. Viņi pievērsa arī būtisku uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar drošību un stabilitāti Baltijas jūras reģionā, īpaši NATO paplašināšanai un citu attiecīgo starptautisko organizāciju un struktūru lomai. Vienlaikus apspriedes dalībnieki apmainījās ar viedokļiem par ceļiem un līdzekļiem, kā uzlabot Baltijas valstu attiecības ar visām tām kaimiņvalstīm, ar kurām atsevišķi jautājumi līdz šim nav atrisināti. Prezidenti vienojās attīstīt efektīvāku tranzītu pāri savstarpējām robežām un pastiprināt kontroli uz valstu austrumu robežām. Viņi uzsvēra tālākas tirdzniecības liberalizācijas nepieciešamību starp Baltijas valstīm, paredzot pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (WTO). Tika apspriestas arī Baltijas valstu tālākas militārās sadarbības perspektīvas.

Prezidenti apsveica Eiropas līgumu noslēgšanu un izteica kopīgu vēlēšanos, lai tie drīzumā tiktu ratificēti un ieviesti visās attiecīgajās valstīs. Viņi ar gandarījumu atzīmēja stratēģisko nozīmi, ko Eiropas Savienība piešķir tālākai politisko un ekonomisko saikņu nostiprināšanai ar Baltijas valstīm, un apņēmās darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu pastāvīgu progresu šajā virzienā. Prezidenti izteica pilnīgu atbalstu priekšlikumam, ko ierosinājusi Polija, — sarīkot īpašu galotņu tikšanos, lai, sapulcinot vienkopus ES un asociēto valstu vadītājus, apspriestu Eiropas Savienības paplašināšanas īpašos aspektus.

Prezidenti vēlreiz apstiprināja savu valstu ciešo apņēmību pievienoties NATO iespējami drīzā laikā. Prezidenti pauda pārliecību par to, ka NATO saglabā savu galvenā drošības garanta lomu Eiropā. Viņi atzinīgi novērtēja savu valstu pašreizējo sadarbību ar NATO un aicināja šīs attiecības padarīt vēl intensīvākas, īpaši praktiskos jautājumos. Attiecībā uz NATO paplašināšanu prezidenti skaidri izteica viedokli, ka tām demokrātiskām Viduseiropas valstīm, kuras tiecas un ir gatavas līdzdalībai NATO, tiktu dota iespēja šai organizācijai pievienoties. Baltijas valstis uzskata, ka to integrācijas process ES, NATO un WEU (Rietumeiropas Savienība) ir savstarpēji pastiprinošs.

Prezidenti ar gandarījumu atzīmēja, ka sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm vēršas plašumā. Čpaši tika uzsvērta sadarbības nozīme visos līmeņos.

Prezidenti atklāti un vaļsirdīgi apsprieda savu valstu attiecības ar Krieviju un secināja: pamatjautājumos viņu viedokļi sakrīt un izteica cerību, ka Krievija turpinās attīstīties pa demokrātijas ceļu.

Prezidenti apsprieda Ukrainas nozīmību Eiropas arhitektūrā un pauda cerību, ka dalība Eiropas Padomē vistuvākajā nākotnē tiks izprasta kā Ukrainas demokrātisko pārveidojumu garants.

Lennarts Meri, Guntis Ulmanis, Aļģirds Brazausks,

Igaunijas Republikas Latvijas Republikas Lietuvas Republikas

prezidents prezidents prezidents