Latvijas parlamentā — Norvēģijas parlamenta vadītāja

Norvēģijas Stortinga prezidentes Kirsti Kolles Grondāles runa Latvijas Saeimā 7.septembrī

Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi!

Man ir liels prieks un gods sūtīt sveicienus Latvijas Saeimai no Norvēģijas Stortinga un nodot manu kolēģu sirsnīgākos sveicienus. Saites starp Norvēģiju un Latviju sniedzas dziļi pagātnē — gan no vikingu postījumu laikiem, gan arī tirdzniecības kontaktiem jau X gadsimtā. Saiknes padziļinājās Hanzas laikos, kad Rīgai un Bergenai bija centrālā vieta Ziemeļeiropas tirdzniecības ceļos.

Līdz 1940.gadam starp mūsu tautām bija normāla sadarbība. To pārtrauca padomju aneksija un aukstais karš. Norvēģija nekad nav patiesībā starptautiski atzinusi Padomju Savienības aneksiju Baltijas valstīs. Bet tas, ka arī mēs piemirsām mūsu tuvos kaimiņus un senos draugus, ir skumjš fakts.

Norvēģi ir sena tauta, bet Norvēģija ir jauna kā valsts mūsdienās. Savienības laiks un sveši pārvaldnieki, arī šajā gadsimtā, ir atstājuši dziļas pēdas mūsos. Pamatojoties uz mūsu pašu neseno vēsturi, man šķiet, ka norvēģi spēj izprast un apzināties to pacietību un neatlaidību, kas tika prasīta no jums, latviešiem, lai atgūtu brīvību un neatkarību. Mums ir prieks, ka Latvija tagad ir atguvusi savu vietu starp pasaules tautām. Bez Baltijas valstu brīvības, darbs, lai veidotu Eiropu, varētu būt nepilnīgs.

Mūsu valstis atjaunoja diplomātiskās attiecības 1991.gada 27.augustā. Visi priekšnoteikumi normālai sadarbībai visās jomās ir atkal spēkā. Mēs varam ar prieku konstatēt, ka ir atjaunoti politiskie kontakti un ekonomiskā un kultūras sadarbība dzen arvien dziļākas saknes. Mums jau ilgu laiku ir bijusi ekonomiskā sadarbība ar divpusējo līgumu palīdzību par ekonomisku sadarbību, par investīciju garantijām un divkāršu aplikšanu ar nodokļiem.

Tikpat svarīgi ir kontakti, kas veidojas starp uzņēmumiem, organizācijām un individuālām personām visās jomās. Tad tieši rodas arī zināšanas par mūsu abu valodām un īpaši kultūru. Ar prieku esmu ievērojusi, ka Latvijā ir ļoti liela interese par ziemeļu valodām.

Ir pienācis laiks, lai skatītos tālāk. Lai redzētu, kur varam apvienot mūsu spēkus, lai veidotu labāku pasauli. Izaicinājumi var likties nepārvarami, bet mēs nevaram atļauties tiem mūs apstādināt. Zemēm Viduseiropā un Austrumeiropā spēcīgu demokrātisku institūciju izveidošana un sociālās tirdzniecības ekonomikas ieviešana ir process ar daudziem grūtiem kompromisiem. Konflikts var itin viegli rasties starp vēlamo par ekonomiski stipru augušupeju un par taisnīgu sadales politiku. No vienas puses, ekonomiskā attīstība ir noteikums pilnvērtīgas sabiedrības attīstībai. No otras puses, neierobežota liberālā ekonomiskā politika tik tikko dod tos rezultātus, kuri ir nepieciešami, sabiedrībai attīstoties un veidojoties.

Ekonomiskās politikas izveidē mēs nedrīkstam aizmirst arī sociālos aspektus. Sociālās tiesības jāvirza tā, lai tās nodrošinātu tautas vienotību. Šajā sakarā es labprāt pievērstu uzmanību dzīves standarta izvērtējumam, ko Norvēģu pētniecības asociācija FAFO ir veikusi kopā ar Latvijas Statistikas centrālo biroju Latvijā. Noslēguma ziņojums, cerams, būs lietderīgs darbā, lai noteiktu sociālpolitiskās darbības jomas.

Parlamentam ir svarīgākā loma demokrātiskā sabiedrībā, tas ir kā katalizators tautas politiskajam kursam, kā likumdevējs un varas orgāns. Tautas loma ir izdarīt izvēli, noteikt prioritātes un to, kā sabiedrība dzīvos un attīstīs sevi. Norvēģijā mums ir tradicionāls parlaments ar spēcīgu ietekmi no opozīcijas valdības. Man šķiet, ka tas, papildus veicot parlamentārieša darbu, kas atbildības pilns un prasīgs, ir arī spēks, lai veidotu aktīvu mūsu zemes tautas pārvaldi.

Demokrātijas veidošana un tiesības aizstāvības garantēšana, ko parlamentam kā likumdevējai tiesai jāgarantē, ir pats pamats mūsdienu Eiropas sabiedrībā. Tāpēc mums ir liels prieks, ka šogad Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli, un mēs ar prieku gaidām, kad Latvija pievienosies Eiropas Padomes līgumiem un noteikumiem, kas attiecas uz jautājumiem par cilvēku tiesībām. Tie palīdz veidot nepieciešamu pamatu tiesiskai valstij.

Eiropas Padome ir pratusi dot Latvijai ekspertu palīdzību vairākās jomās, starp citām, tajā, kas saistās ar pilsonības likumu. No norvēģu puses mēs atbalstam tādu attiecību veidošanu, kur nelatviskā iedzīvotāju daļa, ja vēlas, var tikt integrēta latviešu sabiedrībā.

Labām valodas zināšanām un valodu apmācīšanai būs izšķirošā nozīme, lai tas izdotos. Mēs ceram, ka programma, pēc kuras Apvienoto Nāciju Attīstības programma strādā, tiks īstenota. Arī Norvēģijas valdība ir paziņojusi, ka tā vēlas atbalstīt šo darbu. Tādā veidā mēs vēlamies palīdzēt visiem iedzīvotājiem, lai viņi varētu veidot demokrātisku Latviju.

Mēs novērtējam tos kontaktus, kuri ir izveidojušies starp mūsu parlamentāriešiem. Pēdējos gados mums ir bijis prieks uzņemt Baltijas valstu parlamentāriešu delegācijas, un mēs gaidām kopīgo tikšanos starp Ziemeļu padomes un Baltijas parlamentāriešiem, kura notiks aprīlī Viļņā. Esmu pārliecināta, ka tā stiprinās solidaritāti un sapratni mūsu starpā, iepazīstinās ar tām vērtībām, kas ir mūsu sabiedrībās. Ir svarīgi, lai paralēli ar darbu veidotos kontakti pār valstu robežām, tālāk attīstītos mūsu sabiedrība pašu iedzīvotāju labā.

Reģionālā un divpusējā sabiedrība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm valdību līmenī arī spēcīgi attīstās. No norvēģu puses mēs uzsveram to, lai visas zemes šajā reģionā iesaistās sadarbībā. Mūsu mērķis ir izveidot pareizu, praktisku un konkrētu integrāciju gan reģionālā, gan reģiona robežu līmenī tā, lai preču pakalpojumu, domu un ideju apmaiņa iegūtu tās labākās izaugsmes iespējas.

Labs un plašs reģionāls kontakts Ziemeļaustrumeiropā ir svarīgs kā plašāka Eiropas sadarbības daļa. Abas mūsu valstis ir saistītas ar Eiropas Savienību — Latvija ar asociatīvo sadarbības līgumu un Norvēģija ar mums tik svarīgo Eiropas Ekonomiskās sadarbības līgumu. Norvēģija izvēlējās nekļūt par Eiropas Padomes locekli. Tas nenozīmē, ka mēs pilnīgi neatbalstām starp nacionālām valstīm padziļināt darbu un attīstīt Eiropas sadarbību. Mēs arī nevēlamiem, lai valstu robežas traucētu pakāpeniskai, stiprākai valstu integrācijai.

Norvēģija un Latvija sadarbojas NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, kur Latvija ir bijusi svarīga dalībniece jau no paša sākuma. Partnerattiecību mieram ietvaros Norvēģija ir par prioritāti izvēlējusies sadarbību ar Baltijas valstīm. Piemēram sādai praktiskai sadarbībai ir Ziemeļvalstu un britu palīdzība kopīgā Baltijas miera bataljona izveidošanā. To diskusiju gaismā, kas tagad notiek par jaunu locekļu uzņemšanu NATO, ir svarīgi izmantot tās iespējas, kuras dod “Partnerattiecības mieram”: tas formāla saistība uz Rietumiem sadarbībai drošības politikā.

Esmu droša: tās daudzās saites, kas jau tagad vieno Norvēģiju un Latviju, kļūs spēcīgākas ar katru dienu, mūsu parlamenti ir paši galvenie aktieri. Esmu ielūgusi priekšsēdētāju un delegāciju no jūsu Saeimas saapmeklēt Stortingu, un ceru, ka mēs varētu to lielo draudzību un viesmīlību, ko esmu sastapusi šeit.

Nobeigumā es gribētu pateikties par ielūgumu ierasties šeit un par to sirsnīgo uzņemšanu, ko esmu sastapusi šeit. Es došos prom ar daudzām labām atmiņām un dziļu izpratni par latviju un tās tautu.

Atļaujiet man novēlēt jums labus panākumus tajā svarīgajā darbā, ko jūs pašreiz veicat. Paldies par uzmanību.

Latvijas Republikas Saeima sagaida Norvēģijas Karalistes Stortinga prezidenti

Norvēģijas Stortinga prezidente Kirsti Kolle Grondāle — Latvijas Saeimas tribīnē

Saeimas sekretārs Imants Daudišs Saeimas zālē ieved augsto Norvēģijas viešņu

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”