LIKUMI

Valsts prezidenta raksts

Pārdomas, parakstot Radio un televīzijas likumu

Esmu nolēmis šodien izsludināt Radio un televīzijas likumu. Ar pārdomām, kas man radušās, sekojot šā nepieciešamā likuma veidošanās procesam divu gadu garumā un to parakstot, vēlos iepazīstināt sabiedrību — gan likuma aizstāvjus, gan tā pretiniekus.

Pēdējās dienās esmu saņēmis vairākas vēstules par šo Saeimā pieņemto likumu. Sabiedrībā pazīstami, cienījami cilvēki, tai skaitā kristīgo konfesiju vadītāji, pareizi novērtē likuma sabiedrisko nozīmīgumu un vienlaikus pauž bažas par to, kā tas ietekmēs radio un televīzijas turpmāko darbību. Tik dedzīga likuma vērtēšana un sakāpināta sabiedrības attieksme ir saprotama, jo runa ir par ko svarīgu — par masu informācijas līdzekļiem.

Rūpīgi iepazīstoties ar Saeimā pieņemto likumu, esmu konstatējis, ka tas nosaka līdz šim nenoregulētas un svarīgas lietas — komerciālo raidorganizāciju darbības noteikumus, reklāmas izvietojuma principus, valsts valodas lietošanas garantijas un nacionālā pasūtījuma ieviešanu sabiedrisko raidorganizāciju programmu veidošanā.

Manuprāt ir noteikti pietiekoši stingri ierobežojumi, lai radio un televīzijas raidorganizācijas nevarētu nonākt šauras personu grupas vai atsevišķu politisku spēku rokās. Izvirzītas stingras prasības apraides atļauju saņemšanai un raidorganizāciju reģistrācijai. Nevar novērtēt par zemu likumā noteiktos vardarbības, alkohola un tabakas reklāmas ierobežojumus. Uzskatu tos par atbalstāmiem. Man bieži vien nācies uzklausīt lūgumus pasargāt cilvēkus no morālās netīrības un vardarbības plūdiem masu informācijas līdzekļos, rūpēties par jaunās paaudzes garīgo un fizisko veselību. Ar gandarījumu atzīmēju, ka morāli un ētiski ierobežojumi uzlikti ar likuma spēku.

Viens no iemesliem, kādēļ jaunais likums nepieciešams jau šobrīd, ir tas, ka samazinās garīga satura raidījumu skaits. No televīzijas programmas jau izņemti svētdienas dievkalpojumi, kas īpaši nepieciešami daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Tiek izteiktas prasības nodrošināt sabiedriskā radio un televīzijas prioritāti. Manuprāt likumā šī prioritāte ir nodrošināta. Likuma kritizētāji mēdz atsaukties uz Eiropas ekspertu atzinumiem. Man šķiet, ka svarīgāk likumu veidot atbilstoši mūsu pašu vajadzībām, apstākļiem, uzskatiem un domām. Jautājumā par sabiedriskajām raidorganizācijām eksperti ir norādījuši, ka Latvijā jāveido zināms tiesiskais izkārtojums, kas dotu iespēju komerciālajām raidorganizācijām pastāvēt līdztekus ar sabiedriskajām raidorganizācijām, turklāt sabiedriskajām raidorganizācijām jāapmierina stingrāks prasību loks. Šaubos, vai ir pamatoti dažkārt izteiktie apgalvojumi, ka kvalitatīvi var strādāt tikai sabiedriskais radio un televīzija. Domāju, ka cilvēki klausīsies un skatīsies tikai tās radio un televīzijas programmas, kurām viņi ticēs un kuru darba kvalitāte viņiem būs pieņemama. Likums dos iespēju komerciālajām raidorganizācijām praktiskajā darbībā pierādīt savu spēju un vēlēšanos profesionāli strādāt un konkurēt.

Jāatzīst, ka likums ir tapis grūti un smagi. Šķiet, ka tam tika veltītas visgarākās debates un komisijas sēdes. Visai ilgajā likuma tapšanas laikā izvērtēti visdažādākie priekšlikumi. Tomēr, neskatoties uz ieguldītā darba apjomu, patieso likuma kvalitāti, visus tā plusus un mīnusus, kā allaž, reāli varēsim novērtēt tikai pēc zināma laika, kad tas sevi būs jau parādījis darbībā. Paturēsim prātā, ka likuma tālākas pilnveidošanas iespējas nebeidzas ar tā spēkā stāšanās brīdi.

Manuprāt likums veicinās Latvijas radio un televīzijas pārtapšanu jaunā kvalitātē, kura tik ļoti nepieciešama. Pašreizējā raidījumu kvalitātes un garīgā satura līmeņa krišanās, it īpaši televīzijas darbā, arī ir viens no iemesliem, kādēļ likuma izsludināšana nav atliekama.

Likumu realizēs Nacionālā radio un televīzijas padome, kurai dotas gan lielas pilnvaras, gan uzlikta liela atbildība. Es ceru, ka likuma noteikumi par algotu padomi dos iespēju tās locekļiem strādāt ar lielāku atdevi un labākām sekmēm, nodrošinot Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu programmu politiku. Kā zināms, pašreizējā Latvijas Radio un televīzijas padome strādā sabiedriskā kārtā un tās locekļi ir radošo profesiju pārstāvji, bet, kā varam pārliecināties, ar problēmām nespēj tikt galā. Jaunais likums piedāvā citādu risinājumu, kura pareizība tiek apšaubīta, prognozējot padomes politizēšanos. Nevaru atbalstīt centienus, izvēloties padomes locekļus, pretstatīt tautas uzticību baudošus augstas kultūras cilvēkus un politiķus. Domāju, ka Latvijā ir daudz godīgu un gudru cilvēku, kuri ir spējīgi atteikties no radio un televīzijas politizēšanas un varētu iesaistīties padomes darbā.

Gribu aicināt Saeimas deputātus rūpīgi izvērtēt Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūras, apzinoties atbildību par patiesas informācijas plūsmas stabilitāti valstī. Savā izvēlē vadīties ne tikai no politiskiem principiem, bet pieņemt pārdomātu un nesasteigtu lēmumu.

Rīgā Guntis Ulmanis

1995.gada 8.septembrī