6. un 7. septembra sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.136.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Z.Tomiņš (LZS — runas turpinājums ) Ja padomes priekšsēdētājam ir, teiksim, pie vienādu balsu sadalījuma izšķirošā balss, tad, protams, ka viņš arī būs vairāk atbildīgs par konkrētu lēmumu pieņemšanu, ka var izrādīties radīt zaudējumus valstij vai citādā veidā. Un pie tam, ja mēs redzam iepriekšējā pantā arī bija noteikts, ka padome, pildot ar šo likumu noteiktos uzdevumus, ievēro valsts enerģētikas politiku un valsts enerģētikas attīstības programmu, kura savukārt, protams, nav iedomājama bez šī 6. panta ceturtajā daļā atrunāto par tautsaimniecību, tad atbild priekšsēdētājs par tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju, kurināmo un stāvokli energoapgādē utt. Tas, protams, ir saistīts ar valsts enerģētikas politiku un valsts enerģētikas attīstības programmu. Es domāju, ka atbild padome un padomes priekšsēdētājs organizē šīs padomes darbu, tāpēc uzkraut viņam pilnīgu atbildību par padomes pieņemtajiem lēmumiem nebūtu tīri pareizi un es neapskaustu šādu padomes priekšsēdētāju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šeit tiešām veidojas situācija kā ar iepriekšējo pantu. Es ceru, ka arī deputāts iesniedzējs — Modris Spuģis komentēs savu priekšlikumu, jo gan viens, gan otrs pants runā par padomes tiesībām un atbildību un arī padomes priekšsēdētāja zināmā mērā kompetenci, bet deputāta Spuģa ierosinājums — izveidot jaunu pantu, tas varētu domāt, ka vēl nākošo pantu pēc 6. panta, par vienu un to pašu tēmu. Praktiski — vai šeit ir kaut kā citādi jāizskata, jo mums būs jāizvēlas procedūra, kā tālāk rīkoties.

Enerģētikas valsts ministrs — Ozoliņa kungs! Lūdzu!

 

J. Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu ļoti noteiktia atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu jautājumā par 6. panta 2. punktu. Patiešām šī ir neprecizitāte, bet jārunā tikai par licencētiem uzņēmumiem un, ja mums nav iespējams šodien mainīt tekstu un pielikt šo vārdu “licencētie uzņēmumi”, tad labāk to tiešām izslēgt no likuma. Man būtu arī iebildumi par 6. panta 4. punkta vismaz diviem apakšpunktiem, kur būtu padomei, arī padomes priekšsēdētāja personā pierakstītas absolūti netipiskas funkcijas. Es gribu, cienījamie deputāti, vēlreiz jums atgādināt, ka regulēšana ir īpaša interešu saskaņošana starp ražotāju, patērētāju un valsts interesēm vai sabiedrības idnteresēm. Ja nebūtu jānodarbojas ar saimniecisko darbību un nekādā ziņā nevajadzētu rīkoties ar resursiem un, vēl jo vairāk, viņam nevajadzētu būt saistītam ar kaut kādām īpašuma attiecībām. Šeit viņam tiek uzlikta vispirms 1.apakšpunktā izteikta saimnieciskā atbildība, kas nu nekādā ziņā nedrīkst būt, tā ir uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai, un tā tiešām, kā Tomiņa kungs pieminēja, ir enerģētikas politika un valdības un galu galā arī Saeimas atbildība un saskaņošana.

Ņoti nepareizi varbūt būtu padomi uzreiz saistīt arī ar īpašuma attiecībām, par kurām runā 4. panta 5.punktā. Tas patiešām ir enerģētikas politikas jautājums, un par to nevajadzētu atbildēt regulēšanas institūcijai. Tai vajadzētu būt brīvai no īpašuma formām un koncentrēties tikai uz ekonomisko regulēšanu. Tas padarītu regulēšanas sistēmu uzticamāku, skaidrāku un lieku no tā par ko viņai nebūtu jāatbild. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Spuģis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

M.Spuģis (LC). Cienījamie deputāti! Es paliktu pie tā viedokļa, ka vēlētos atbalstīt komisijas pieņemto variantu šajā pantā. Es noņemu savu atsevišķā panta redakciju, bet atbalstu to, ko komisija ir pieņēmusi. Bet tā kā par diviem punktiem, kas iekļauti 6.panta ceturtajā daļā, enerģētikas ministrs Ozoliņa kungs jums darīja zināmu savu viedokli, tad es vēlētos darīt zināmu jums savu viedokli.

Pirmajā daļā, tas ir, 6.panta 4.apakšpunkta pirmajā daļā, Spuģa kungs ir vēlējies likt atbildēt šai regulēšanas padomei par savu darbību, kas izriet no iepriekšējā panta — 5.panta — uzdevumiem. Tā kā 5.pantā mēs runājam par uzņēmumu licencēšanu, tā kā mēs runājām, ka šeit tiek izstrādāta un pieņemta metodika tarifu izstrādei, tiek pieņemti un apstiprināti tarifi, tad katrā gadījumā ir jābūt šai atbildībai. Viens piemērs. Tas gan ir bijis pirms pieciem gadiem, bet piecus gadus atpakaļ un agrāk bija tāda lieta, ka valsts līmenī noteica tarifus komunālajiem maksājumiem. Valsts līmenī noteica limitus kurināmā patēriņam, sevišķi dabasgāzei un elektroenerģijai. Kas no tā veidojās? No tā veidojās situācija, ka tika noteikti šie tarifi un limiti, bet konkrēti atbildēja konkrētais uzņēmums. Tas vai nu bankrotēja vai bija spiests meklēt līdzekļus no citas darbības zonas. Un šajā gadījumā es lūdzu, lai notiktu balsošana par šī 6.panta 4.apakšpunkta 1.punktu, kur ir runa, ka tikai šajā veidā, par šā paša apakšpunkta 5.punktu, kur iet runa par stratēģiski svarīgu enerģētikas objektu saglabāšanu Latvijas valsts īpašumā, kontrolē un uzturēšanā, kā arī savlaicīgu modernizēšanu. Es gribu teikt, ka var piecus gadus dzīvot uz pagātnes rēķina, vēl piecus gadus var dzīvot uz nākotnes rēķina, un tad var šo uzņēmumu pakļaut bankrotam un pārdot.

Šajā gadījumā, es gribu teikt, piemērs varētu būt Daugavas kaskāde. Ja šeit nav laicīgi paredzēti tarifos līdzekļi, lai to modernizētu vai atjaunotu, tad varam nonākt pie tā, ka šis īpašums Latvijai vairs pēc laika nepieder. Bet, ja runājam par stratēģiski svarīgu īpašumu, tad jūs labi zināt, ka Armēnijā, uzspridzinot divus gāzes vadus un apturot atomelektrostaciju, valstij bija bankrots. Divus trīs gadus atpakaļ, un tas arī šodien eksistē. Šodien mums iet runa par šiem lielajiem īpašumiem, ar kuriem var regulēt ne tikai Latvijas enerģētiku, bet arī pašu valsti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Protams, var rasties jautājums. Debates var būt arī par katru punktu atsevišķi.

Deputāts Tomiņš ierosina par katru punktu atsevišķi balsot. Bet mēs esam pabeiguši tagad debates un referents vēlas komentēt. Vai sākam balsot par katru apakšpunktu vai punktu atsevišķi?

 

M. Graudiņš. Godātais priekšsēdētāja kungs! Jūs varbūt mani pārpratāt. Es faktiski pacēlu roku, lai piedalītos debatēs. Jo es arī gribēju, ja drīkstētu...

Sēdes vadītājs. Nu, ko tur var darīt! Mēs viens otru nesapratām. Katrā ziņā sēdes vadītājs ir vainīgs, ka jūs nesaprata. Tāpēc es lūdzu deputātus mani atvainot, un deputāts Māris Graudiņš var runāt. Lūdzu! Kā deputāts.

 

M. Graudiņš (LC). Attiecībā uz šo pantu par padomes tiesībām. Spuģa kungs ir izcēlis ceturtās daļas 1. un 2.punktu un tieši par tiem es gribu teikt, ka tie būtu divi punkti, kur varētu apsvērt, vai balsot “pret”. Jo par tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju un kurināmo un par stāvokli energoapgādē praksē jau atbild enerģētikas valsts ministrs. Tā ka šis divas funkcijas savā ziņā pārklājas vienai amatpersonai ar otru.

5.punktā, lai gan tas daiļskanīgi nacionāli skan, ka stratēģiski svarīgu enerģētikas objektu saglabāšana Latvijas valsts īpašumā (kontrolē) būtu jāpaliek, arī varētu balsot “pret”, jo lietas būtība ir tāda, ka, lai gan pēc interpretācijas vēl varētu atļaut katrā ziņā privatizēt daļu no “Latvijas gāzes” vai “Latvenergo”, vai citiem uzņēmumiem, varētu rasties šaubas, vai vispār iedzīvotājiem vai Latvijas valsts pilsoņiem būtu iespēja kā indivīdiem, kā privātpersonām iegādāties daļu no potenciāli privatizējamās “Latvijas gāzes” vai cita monopoluzņēmuma. Te ir rakstīts, ka “saglabāšanu Latvijas valsts īpašumā (kontrolē)”... Te nav rakstīts, ka simtprocentīgi. Tā ka te atkal interpretācijas iespējas ir dažādas. Bet katrā ziņā mans uzskats, un es domāju, arī valsts ministra uzskats ir tāds, ka lielāka skaidrība būtu, ja šādu normu mēs nepieņemtu, katrā ziņā reizē nešauboties, ka šādiem uzņēmumiem ir jāpaliek valsts īpašumā un kontrolē.

Tālāk par otrajā daļā rakstīto, ka padomes lēmumi ir obligāti visiem energoapgādes uzņēmumiem. Gan Tomiņa kungs, gan Ozoliņa kungs piekrita, ka tur būtu jābūt rakstītam, ka vienīgi licencētiem uzņēmumiem. Es gribu lūgt valsts ministru Ozoliņu paskaidrot, vai viņš tiešām domā, ka viss pants līdz ar to būtu izslēdzams, jo man liekas, ka pēc Kārtības ruļļa mums nav iespējams izslēgt tikai šo otro daļu, jo šī otrā daļa jau ir pieņemta otrā lasījuma tekstā. Un šobrīd nav priekšlikuma par 2.punkta izslēgšanu. Ja mēs balsojam pret to, tad tagad tas jau tā vai tā ir otrā lasījuma redakcijā. Tā ka mans lūgums būtu paskaidrot jūsu attieksmi šeit, vai viss pants būtu drīzāk izslēdzams, vai...

Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs!

 

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Mans priekšlikums būtu ieslēgt vārda “visu” vietā “licencētos uzņēmumus”. Ja tas ir iespējams pēc procedūras, tad tā būtu pati labākā izeja.

Sēdes vadītājs. Tas ir visai sarežģīti.Ja deputātu un komisijas vārdā Māris Graudiņš uzskata, ka tā ir redakcionāla lieta, kuru šeit var tādā veidā kārtot, tad, protams, bet es domāju, ka deputāti tomēr saprot, ka tādu precedentu nevajadzētu radīt ar šādām redakcionāli...

 

M.Graudiņš. Jā, man liekas, cienījamie kolēģi, ka mums vajadzētu atvainoties, ka nevienam darba grupā neienāca prātā pēc ilgstoša darba jau agrāk šādu redakcionālu izmaiņu ieviest. Katrā ziņā Tautsaimniecības komisijas vadības vārdā es gribu lūgt šādu redakcionālu izmaiņu izdarīt šajā punktā. Ir obligāti licencētie energoapgādes uzņēmumi.

Sēdes vadītājs. Varbūt neturpināsim debates, bet, ja kāds no deputātiem iebilst, tad mēs nevaram tālāk to darīt. Līdz ar to visas — tagad jau visas — debates ir pabeigtas, un lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Man ļoti jāatvainojas, pirms mēs sākam balsot! Es gribu paziņot jums, ka sakarā ar Norvēģijas stortinga prezidentes vizīti Saeimā es lūdzu tālāk sēdi vadīt Saeimas priekšsēdētāja biedru Berķa kungu, un atgādināt frakciju vadītājiem vai tiem deputātiem, kurus frakcijas deleģē uz viņas tikšanos ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, ka tā notiks pulksten 15.45. Šī vizīte, kā zināt, tika plānota sen atpakaļ, un programma ir saskaņota. Šī sēde ir papildu sēde, un es ceru, ka mēs veiksmīgi apvienosim gan likumdošanas lietas, gan arī Saeimas reprezentācijas lietas.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

 

Sēdes vadītājs. Tātad turpinām darbu. Balsosim par 6.pantu atbilstoši ierosinājumam. Lūdzu, Graudiņa kungs!

 

M.Graudiņš. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es gribēju kā referents vienkārši izteikt savu pēdējo piezīmi vēlreiz. Šeit notiks balsošana atsevišķi, un vienīgi par ceturtās daļas 5.punktu vēlreiz vienkārši atkārtošu kā, lai gan šeit ir frāžaini daiļskanīgs punkts šajā priekšlikumā, tomēr lūdzu apsvērt to, lai nebūtu neskaidrību par to, vai Latvijas investori un Latvijas iedzīvotāji kā privāti indivīdi ar sertifikātiem, bet lai būtu skaidrība, ka arī viņi var tomēr kļūt par daļējiem monopoluzņēmumu līdzīpašniekiem, un neatbalstīt šo piekto daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Līdz ar to jūs kā komisijas vadītājs esat beidzis runāt. Tātad pārejam pie balsošanas. 6.pants — “Padomes tiesības un atbildība”. Pirmās daļas 1.punkts. Ir iebildumi?

Pirmās daļas 2.punkts. Ir iebildumi?

Pirmās daļas 3.punkts. Vai ir iebildumi? Nav. Tātad pret 6.panta pirmo daļu iebildumu nav. Tā paliek komisijas redakcijā. 6.panta otrā daļa. “Padomes lēmumi ir obligāti visiem energoapgādes uzņēmumiem.” Ir iebildumi? (No zāles: “Ne mazākie!”)

 

M.Graudiņš. Tekstā mēs redakcionāli precizējām “obligāti licencētiem energoapgādes uzņēmumiem”. Piedodiet!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret... Tomiņa kungs vēlas runāt.

 

Z.Tomiņš (LZS). Godātie deputāti!

Sēdes vadītājs. Nē, nu te jau šajā ziņā... Labi, Tomiņa kungs lai pasaka savu sakāmo.

 

Z.Tomiņš. Es jau no vietas teicu, ka man ir iebildumi, bet tā kā sēdes vadītājs nesaprata šos žestus, tad es šeit pasaku, ka man ir iebildumi, jo, pirmkārt, nevar mainīt redakciju. Otrkārt, šīs redakcijas nepilnības es uzskatu par priekšrocību, lai šo otro daļu nepieņemtu.

Sēdes vadītājs. Tātad 6. panta 2. punkts... Par komisijas variantu, un, ja to nepieņemsim, tādā gadījumā tas arī automātiski tiks izslēgts. Jā, paliks otrā lasījuma variants. Tā. (No zāles: “Balsos vai nebalsos?”)

Zigurds Tomiņš — par Kārtības ruļļa ievērošanu!

 

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti, tai skaitā Endziņa kungs! Es domāju, ka jums vajadzētu izlasīt komisijas ierosinājumu. Komisija ierosina izteikt 6. pantu šādā redakcijā... un tālāk seko redakcija. Un mēs balsojam pa daļām. Tātad daļa, kura netiek nobalsota, netiek ietverta šajā redakcijā. Un tad nobalsosim par 6. pantu komisijas ierosinātajā redakcijā ar Saeimas sēdes laikā izdarītajiem labojumiem kopumā. Un tā būs trešā lasījuma redakcija, nevis tā redakcija, par kuru mēs vairs nebalsojam, bet kuru ir ierosināts aizvietot. Tātad izlasiet! Komisija ierosina izteikt 6. pantu šādā redakcijā... Un par kādu mēs nobalsosim, tādā 6. pants būs arī pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.

 

M.Graudiņš. Es ierosinu balsot par Tautsaimniecības komisijas redakcionāli izlaboto variantu. (No zāles deputāts A.Endziņš: “Kāds ir komisijas variants?”)

Sēdes vadītājs. Par Tautsaimniecības komisijas redakcionāli izlaboto variantu, 6. panta otrās daļas redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Par 6. panta otrās daļas redakcionāli izlaboto variantu. Lai komisijas vadītājs nolasa vēlreiz, kā tā skanēs.

 

M.Graudiņš. Es nolasīšu. “Padomes lēmumi ir obligāti licencētiem energoapgādes uzņēmumiem” — kā akceptēja Saeimas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Neakceptēja... Jā, Seiles kundze, par procedūru!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamais sēdes vadītāj! Ir radušies pārpratumi zālē tikai tāpēc, ka netika atkārtoti nosaukts dokuments, kur Tautsaimniecības komisija ir iesniegusi savu sakārtoto redakciju. Vai jums vai tam, kas vada likumprojekta apspriešanu, vajag nosaukt šo dokumentu, parādīt viņu, lai deputāti viņu sameklē, jo mums visiem priekšā ir likuma otrais lasījums, Tautsaimniecības komisijas ierosinājums, bet netika akcentēts, ka mēs tagad balsojam pēc jaunās lapiņas.

Sēdes vadītājs. Jaunās lapiņas numurs? Tas ir par ... Lūdzu, ziņotājs!

 

M.Graudiņš. Man liekas, ka te arī ir mazs pārpratums. Lapiņa, kas tika izdalīta, attiecas uz 5. pantu, bet šeit jau mēs esam 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Jā, tas ir 6. pants.

 

M.Graudiņš. Cik es sapratu, ir izsludināta balsošana par Saeimas priekšsēdētāja akceptēto priekšlikumu ar redakcionālu labojumu. (No zāles deputāts A.Endziņš: “Kas tie par redakcionāliem labojumiem?”)

Sēdes vadītājs. Saeimas priekšsēdētājs nevar redakcionāli akceptēt kādu labojumu. Ir divi varianti manā izpratnē, bet Endziņa kungs varēs papildināt. Mēs varam rīkoties arī tādā veidā, ka mēs balsojam par 6. panta otrās daļas izslēgšanu. Ja tas netiek pieņemts, tad mēs balsojam par 6. panta otro daļu komisijas variantā. Tā, tātad mēs balsojam par priekšlikumu, kas šeit izskanēja,— izslēgt 6. panta otro daļu... otro daļu izslēgt.

 

M.Graudiņš. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, nav priekšlikuma, neviens nav ierosinājis izslēgt šo priekšlikumu. Te stāv rakstīts: 6. panta redakciju, kuru Saeimas priekšsēdētājs aicināja redakcionāli izlabot. Un to Tautsaimniecības komisijas vadība ir izdarījusi, un es aicinu balsot par šo redakcionālo labojumu, nobalsot kopumā, respektīvi, par otro daļu — padomes lēmumi ir obligāti licencētiem energoapgādes uzņēmumiem. Nav priekšlikumu izslēgt to.

Sēdes vadītājs. Graudiņa kungs, redakcionāli izlabot varētu tad, ja neviens no deputātiem neiebilstu pret to. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis pants... šo pantu redakcionāli izlabotu, šī panta 2. punktu? (Zālē visi skaļi apspriežas.) Labi, tādā gadījumā paldies juristiem, kas šeit ir palīdzējuši precizēt šo jautājumu. Mēs balsojam par 6. panta otro daļu — vai nu tā tiks pieņemta, vai arī netiks pieņemta. Un nekādu redakcionālo variantu, jo rakstveidā to nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 30... Ir pieņemts. 2. punkts... 6. panta 3. punkts ir pieņemts. Par — 30, pret — 6, atturas — 18.

Tālāk — 6. panta trešā daļa. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad 6. panta trešā daļa ir pieņemta komisijas variantā.

6. panta ceturtā daļa. 1. punkts — energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild par tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju un kurināmo un par stāvokli energoapgādē. Balsojam par šo punktu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 11, atturas ... Nē, piedodiet! Par — 11, pret — 18, atturas — 22. Nav pieņemts.

Tālāk — ceturtās daļas 2. punkts. Lūdzu balsošanas režīmu! Par energouzņēmumu racionālu darbu un energozudumu samazināšanu elektroapgādē. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 1, atturas — 8. 2. punkts pieņemts komisijas variantā.

Tālāk — ceturtās daļas 3. punkts. Balsošanas režīmu! Nobalsosim vien, te bija tik daudz runu par to, ka jāizšķir balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par ... Nav kvoruma. Lūdzu, atkārtojiet balsošanu! Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Piecu minūšu pārtraukums.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Piecas minūtes ir pagājušas. Tātad mēs atkārtojam balsošanu par 6. panta ceturtās daļas 4. punktu — energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild par vietējo un atjaunojamo energoresursu lietderīgu izmantošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Jā... (No zāles: “Par trešo jābalso!”) tātad laboju — balsojam par ceturtās daļas 3. punktu — energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild par energopatēriņa racionālas norēķinu sistēmas izveidošanu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 8. Pieņemts.

Tālāk. Par 6. panta ceturtās daļas 4. punktu, lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 17. Pieņemts.

Tālāk par 6.panta ceturtās daļas 5.punktu. “Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs atbild par stratēģiski svarīgu enerģētikas objektu saglabāšanu Latvijas valsts īpašumā un kontrolē, uzturēšanu, kā arī savlaicīgu modernizēšanu.” Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 17, atturas - 11. Nav pieņemts.

Tālāk — 6.panta ceturtās daļas 6.punkts. Nē, tālāk 6.panta piektā daļa - “Energoapgādes regulēšanas padomes locekļu atbildību nosaka padomes nolikums.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 6. Piektā daļa pieņemta.

Balsojam par 6.pantu kopā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 6. 6.pants pieņemts komisijas redakcijā.

 

M.Graudiņš. Tālāk, cienījamie kolēģi, nākamais priekšlikums ir 8.pantā...

Sēdes vadītājs. Tātad par 7.pantu priekšlikumu nav. 8.pants - “Padomes darbības atklātums”.

 

M.Graudiņš. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdus “Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā” ar “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. 8.pants pieņemts.

 

M.Graudiņš. Tālāk 9.pantā...

Sēdes vadītājs. Trešā nodaļa, 9.pants.

 

M.Graudiņš. 9.pantā deputāta Tomiņa priekšlikums svītrot šo pantu ir daļēji atbalstīts komisijas lēmumā, ieteicot izslēgt 3., 4. un 5.punktu šeit. Mēs uzskatījām, ka trešā daļa bija vairāk vai mazāk saukļu līmenī “par efektivitātes veicināšanu” un ka cetrurtā daļa “Par strādājošo darbinieku veselības aizsardzību” un piektā daļa “Par apkārtējo vidi” ir ārpus šī likuma rāmjiem un ārpus šī likuma mērķiem. Tādēļ tika atbalstīts Spuģa kunga priekšlikums izslēgt 3., 4. un 5.punktu. Tālāk ir arī Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kuru mēs arī nolēmām atbalstīt, — vienkārši izsvītrot vārdus “veicinot investīciju piesaistīšanu” no 6.punkta, jo tas vienkārši dublē to, kas ir jau ietilpināts 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikuma iesniedzējiem ir iebildumi? Tomiņa kungs - Zemnieku savienība! Atklājam debates.

 

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Mans priekšlikums ir šo 9.pantu svītrot un izslēgt, jo, kā mēs redzam, ir atradušās tik daudzas neprecizitātes un beigu beigās pati komisija viņu reducē vairs tikai laikam uz diviem vai trīs apakšpunktiem. Kaut gan sākas šis pants ļoti skaļi: “Par enerģētiku atbildīgajam ministram saskaņā ar šo likumu ir šādi pienākumi”, un tad paliek vairs tikai trīs punktiņi, kuri, kā pareizi arī Juridiskais birojs atzīmēja, dublē padomes uzdevumus un ne tikai padomes. Ja mēs apskatāmies nākošajā, 10.pantā — “Par enerģētiku atbildīgā ministra tiesības energoapgādes regulēšanā”, un tur parādās tas pats 8. “Noteikt apjomu, kāds izveidojams un uzglabājams valsts rezervē energoapgādē”, un tā tālāk. Tātad pienākumi, tiesības... Vislabāk būtu, protams, viņus apkopot vienā pantā. Bet šeit, par cik ir tik daudz dublēts un arī tik daudz izmests - gan 3., gan 4., gan 5.apakšpunkts, es vienkārši neredzu vajadzību zem tik skaļa nosaukuma minēt, ka saskaņā ar šo likumu ir pienākumi — un burtiski trīs. Vai tad tiešām vairāk nekādu citu pienākumu nav ministram? Varbūt mēs kādu esam aizmirsuši? Tāpēc dosim tiesības strādāt, un es domāju, ka līdz ar to arī pienākumi varēs tikt veikti. Tāpēc es ierosinu 9.pantu izslēgt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kāds, kas vēlas debatēt? Tātad balsojam par 9.pantu. Vārds ziņotājam vēl!

 

M.Graudiņš. Vēlreiz es atkārtoju, ka deputāts Spuģis arī ir ierosinājis līdzīgi kā Tomiņa kungs, bet ir izraudzījies visbūtiskākos pantus, kuri vismazāk nodara... Piedodiet, panta daļas, kuras vismazāk nodara šim pantam. Un Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi atbalstīt šo atsevišķo punktu svītrošanu, nevis pantu svītrošanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsosim par pantu. (Starpsauciens no zāles: “Par radikālāko jābalso!”) Mēs balsosim par radikālāko priekšlikumu - par priekšlikumu svītrot 9.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 12. 9.pants paliek komisijas sagatavotajā redakcijā.

Tālāk — 10.pants.

 

M.Graudiņš. Es domāju, ka mēs neesam pilnībā pabeiguši 9.pantu. Mums vēl jābalso, vai ir pieņemts deputāta Spuģa priekšlikums svītrot 3., 4. un 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Bet nevienam nav iebildumu. Mēs nobalsojām par to, ka tas paliek komisijas sagatavotajā... Vai kādam ir iebildumi pret šo punktu izsvītrošanu?

 

M.Graudiņš. Un Juridiskajam birojam arī bija priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Bet komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi un labojumus ir izdarījusi.

 

M.Graudiņš. Cik es saprotu, tad pants kopumā ir pieņemts...

Sēdes vadītājs. Pants kopumā ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

 

M.Graudiņš. Es atvainojos! Tālāk 10.pantā komisija ierosināja atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu svītrot 10.panta pirmo punktu “par izņēmuma stāvokli”, jo tas ir atrunāts citā likumā “Par izņēmuma stāvokli”.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas izteikties? Atklājam debates. Nav. Vai kādam ir iebildumi pret 10.panta 1.punkta izslēgšanu? Nav. Vai kādam ir iebildumi pret 10.pantu kopumā? Nav. 10.pants pieņemts.

 

M.Graudiņš. Tālāk 11.pants.

Sēdes vadītājs. Ceturtā nodaļa - “Enerģijas patērētāju interešu aizsardzība”. 11.pants.

 

M.Graudiņš. 11.pantā šeit arī drusciņ jāizseko. Komisija ir nolēmusi atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt ceturto daļu, jo šis teksts ir iekļauts tālāk 12.panta pirmajā punktā, un neatbalstīt deputāta Spuģa priekšlikumus par neorganizēto enerģijas patērētāju (iedzīvotāju) interešu pārstāvību padomē. Enerģētikas patērētāju komiteja varbūt ir ļoti būtiska daļa no šī likuma. Reizē tas ir grūti realizējami - atrast patiesus patērētāju interešu pārstāvjus sabiedrībā. Esošajā otrā lasījuma variantā ir rakstīts, ka šiem pārstāvjiem būtu jātiek aicinātiem no Ministru kabineta, izveidojot šo komiteju no enerģijas patērētāju pārstāvjiem, no dažādām apvienībām, sabiedriskajām organizācijām, juridiskajām personām, fizisko personu apvienībām un tamlīdzīgi. Mēs principā paļaujamies uz Ministru kabineta kompetenci rīkoties šajā jautājumā. Turpretī deputāta Spuģa priešlikumā ir rakstīts tā, ka iedzīvotāji organizē sabiedrisku institūciju. Tā ir visnotaļ neskaidra frāze, ka iedzīvotāji organizē šo sabiedrisko institūciju. Un tālāk viņa priekšlikumā vēl neskaidrāks paliek otrs teikums pirmajā daļā, ka šī sabiedriskā institūcija aptvertu pārstāvību no visas valsts teritorijas, bet ne mazāk par pusi no enerģijas patērētājiem. Ko nozīmē “visas valsts teritorijas”? Vai tas nozīmē, ka jābūt pārstāvim no Kuldīgas, no Krāslavas vai no Alūksnes? Tas atkal paliek ļoti miglaini un neskaidri šeit. Un “ne mazāk par pusi no enerģijas patērētājiem”? Kā to var izmērīt? Tas arī tā. Deputāts Tomiņš ir ierosinājis svītrot tikai šo vienu teikumu no deputāta Spuģa priekšlikuma, bet Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka viņš viss kopumā bija pietiekami neskaidrs un ka vajadzēja palikt pie otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Spuģis, “Latvijas ceļš”! Atklājam debates.

 

M.Spuģis (LC). Cienījamie deputāti! Mēs jau divos pantos nobalsojām par patērētāju interešu aizstāvību. Tas bija padomes uzdevumos. Visa padome ir patērētāju interešu aizstāve. Un otrais - mēs nobalsojām par ministra pienākumiem un tiesībām. Un šeit arī mēs nobalsojām par patērētāju interešu aizstāvību. Šī būs trešā institūcija jeb trešais kolektīvs, kas atbalstīs patērētāju intereses. Es uzskatu, ka principā patērētāju intereses nevar atbalstīt, es vismaz tā uzskatu, Ministru kabineta izveidota institūcija. Patērētāju intereses galīgi netiek aizsargātas šajā likumā. Es uzskatu, ka tie varbūt varētu būt iedzīvotāji. Ne tikai varētu būt, bet tas tā ir. Un šajā gadījumā dosim šo iespēju - manā priekšlikumā ir šī iespēja - radīt šādu patērētāju interešu aizsardzību iedzīvotājiem. Šeit galvenais būtu kompetences līmenis, lai šeit tiktu noteikta šī kompetence. Bet, ja runājam par to — vai šī komiteja varēs veikt savus uzdevumus, ja tur būs iekļautas iekšā sabiedriskas institūcijas? Un kādam nolūkam vispār tās ir vajadzīgas? Te atkal ir vienkārši līdzekļu izšķērdēšana. Vai ir vajadzība šādu komiteju radīt? Paldies! Lūdzu jūs balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kāds, kas vēlas uzstāties debatēs? Komisijas vadītājam Mārim Graudiņam galavārds!

 

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Es vienkārši atbildēju ar Tautsaimniecības komisijas debatēs izteiktajiem iebildumiem, kurus es jau minēju, proti, ka frāzes ka iedzīvotāji organizē, visnotaļ katrā ziņā mūsuprāt neatbilda likumprojektos ierastajai kārtībai, ka varētu atstāt šādu frāzi, kas principā karātos gaisā un mūsuprāt neatļautu formālu iespēju izveidot šādu komisiju. Jā, taisnība ir, mēs esam atkarīgi no Ministru kabineta godprātīgas rīcības šajā gadījumā, lai izveidotu komiteju no patiesiem patērētāju interešu pārstāvjiem. Un esmu pārliecināts par to, vai nu tas ir šīs Latvijas valdības ietvaros vai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, kad valdību izveidos tie deputāti, kuriem tauta būs devusi savu uzticību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsosim par 11.panta pieņemšanu vai nepieņemšanu Modra Spuģa ieteiktajā redakcijā. (No zāles: “Atbalstām šādu priekšlikumu!”) Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 16, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tālāk mums ir jābalso par Tomiņa priekšlikumu, nē, par Tomiņa nav, jo viņš labo Spuģa priekšlikumu, tātad šis labojums atkrīt. Mums ir jābalso par to, vai deputāti piekrīt komisijas lēmumam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt 11.panta ceturto daļu komisijas variantā un otrā lasījuma variantā. Nav iebildumu? Tātad drošības pēc nobalsosim par 11.panta pieņemšanu komisijas variantā, izslēdzot 11.panta ceturto daļu. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 35... Nav kvoruma.

Lūdzu deputātus izturēties ar vajadzīgo nopietnību un, lūdzu, atkārtojiet balsošanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Atkārtojam balsošanu par 11.pantu komisijas variantā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 5, atturas - 10. Pieņemts. Tālāk - 12.pants.

 

M.Graudiņš. 12.pantā ir Juridiskā biroja piezīme, bet nav konkrētu priekšlikumu, tā ka tas nav atbalstīts un nākamais priekšlikums ir piektās nodaļas...

Sēdes vadītājs. Pag, pag, pag! Tātad nav iebildumu pret 12. pantu komisijas variantā? Nav. Tālāk - piektā nodaļa, 13.pants. Nav priekšlikumu. Tālāk - 14.pants.

 

M.Graudiņš. 14.pantā deputāts Spuģis ierosina licencēšanas kārtību, kura pretstatā otrā lasījuma variantam paredz izsniegt licences uz 20 gadiem. Un citos likumprojekta pantos tiek nodrošināta iespēja atņemt licences licencētiem energoapgādes uzņēmumiem, kuri nepilda licences nosacījumus. Deputāts Spuģis ir ierosinājis precizēt, ka ik pēc pieciem gadiem izsniegtās licences pārskata, ienesot tajās nepieciešamās izmaiņas. Tautsaimniecības komisija nolēma to atbalstīt, lai gan, no vienas puses, varētu teikt tā, ka licences var pārskatīt tā vai tā atkarībā no tā vai licencētais uzņēmums, kā es teicu, darbojas pēc norādījumiem, kas arī tiek izsniegti līdz ar licenci. Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi atbalstīt deputāta Spuģa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad 14.pants pieņemts deputāta Spuģa ieteiktajā un komisijas atbalstītajā variantā. 15.pants - “Licences nosacījumi”. Nav priekšlikumu. 16.pants.

 

M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisija ierosina atbalstīt deputāta Spuģa priekšlikumu izslēgt vārdus “kopējo jaudu”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 16.pantu tādā veidā, ievērojot Modra Spuģa labojumu? Nav. 17.pantā priekšlikumu nav. 18.pantā priekšlikumu nav. Tālāk - 19. un 20.pantā priekšlikumu nav. Sestā nodaļa, 21.pants.

 

M.Graudiņš. 21.panta 2.punktā Spuģa kungs ierosina papildināt šo teikumu, šo frāzi “apmierināt enerģijas patērētāju pamatotās prasības un intereses saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu”.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi? Nav. 21.pants pieņemts. 22.pants.

 

M.Graudiņš. Komisija nolēmusi atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādam iebildumi? 22.pants pieņemts. 23.pantā nav labojumu un papildinājumu. 24.pants.

 

M.Graudiņš. Komisija nolēmusi neatbalstīt, bet izslēgt vārdus 24.panta pirmajā daļā no šī priekšlikuma. Tātad tas skanētu tā: “Energoapgādes uzņēmumu izveidošanas un paplašināšanas projektu saskaņošanas kārtība.” Pirmā daļa. Trīs dienu laikā dod atļauju minēto projektu realizācijai.

Sēdes vadītājs. Tā, komisija... Vai kāds vēlas izteikties par šo labojumu? Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņš!

 

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Regulēšanas likuma uzdevums un regulēšanas struktūras uzdevums ir saskaņot sabiedrības, patērētāju un enerģijas ražotāju intereses. Atstājot to, ka plānošana tiek saskaņota vienlaicīgi gan ar enerģijas politikas veidotājiem, kas atbild arī par energoapgādi valstī kopumā, gan arī ar šo institūciju, kas veic ekonomisko regulēšanu, katrā ziņā tiktu panākts daudz labāks efekts, nekā tikai saskaņojot ar vienu.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs uzturat savu labojumu?

 

J.Ozoliņš. Es ierosinātu atstāt, ka saskaņo, ka jāsaņem saskaņojums no abām institūcijām.

Sēdes vadītājs. Tad kā tas skanētu?

 

J.Ozoliņš. Tas skanētu tā, ka jāsaskaņo gan ar enerģētikas valsts ministru, kas atļauju dod, gan arī ar regulēšanas padomi. 23.panta 1.punkts.

Sēdes vadītājs. Tā, balsojam! Vēl ir kāds, kas vēlas runāt? Komisijas vadītājs nevēlas runāt. Tātad balsojam par ekonomikas ministra... par enerģētikas valsts ministra Ozoliņa ieteikto labojumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma! Zvanu! Atkārtojam balsošanu par 24.pantā enerģētikas valsts ministra ieteikto labojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 19. 24.pants pieņemts ar enerģētikas valsts ministra Ozoliņa ieteikto labojumu.

 

M.Graudiņš. Tālāk panta otrā daļā komisija nolēmusi atbalstīt Spuģa kunga un Juridiskā biroja papildinājumu ar frāzi “pamatojot atteikuma iemeslu, ja 30 dienu laikā atsaka licenci”. Un atkal Juridiskā biroja redakcionāla maiņa uz “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””...

Sēdes vadītājs. Jā, protokolam papildinu, ka mēs nobalsojām par 24.panta pirmo daļu. Tālāk tātad runājam par 24.panta otro daļu. Vai ir kādam iebildumi pret komisijas atbalstīto un deputāta Spuģa ieteikto labojumu? Nav. Otrā daļa pieņemta. Līdz ar to 24.pants kopā? Nav iebildumu. 24.pants pieņemts nobalsotajā variantā. 25.pantā nav priekšlikumu. 26.pants.

 

M.Graudiņš. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt vārdu “īpašās”.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņš!

 

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Cienītie deputāti! Vārds “īpašās” nozīmē, ka stājas īpašās attiecībās un enerģētikas uzņēmums, pareizāk sakot, patērētājs uzņemas speciālus pienākumus, kas ir saistīti ar viņa piedalīšanos gan ekonomisko parametru regulēšanā, ko sauc par frekvenci, vai slodzes regulēšanā. Vai arī ierobežojumus deficīta apstākļos. Līdz ar to viņš iegūtu privileģētu cenu, bet uzņemtos kādus pienākumus, kas nav paredzēti tipveida pienākumos un apgādes nosacījumos. Tas ir ārkārtīgi svarīgi gāzes un elektrības sistēmu funkcionēšanai, kā arī, protams, siltumapgādes sistēmās. Tādēļ tam ir ārkārtīgi svarīga nozīme. Es ļoti lūgtu to saglabāt, tas dotu vienkāršu iespēju nodrošināt stabilu energosistēmu darbību.

Sēdes vadītājs. Tā, vai ziņotājs vēlas kaut ko piebilst? (No zāles deputāte A.Seile: “Es vēlos piebilst!”) Jā, deputāte Seile — LNNK!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu atbalstīt komisijas priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumu šo vārdu “īpašās” svītrot, jo nekādi īpaši noteikumi vai īpašas līgumattiecības nav atšifrētas tuvāk šajā likumā un šis vārds nenes nekādu juridisku slodzi. Es gribu aizstāvēt Juridiskā biroja ierosinājumu šo vārdu svītrot, jo nav viņam nekādas nozīmes. “Čpašs”, “labs” vai “slikts” — tie nav likuma termini. Aicinu svītrot!

Sēdes vadītājs. Tātad izteikties vairs neviens negrib. Mēs balsosim par 26.pantu komisijas atbalstītajā variantā, tas ir, kur vārds “īpašās” būtu svītrots. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 4, atturas — 8. Pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. Tālāk — 27.pants.

 

M.Graudiņš. 27.pantā komisija nolēmusi atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu, kas stāv rakstīts jūsu tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas variantu? Nav. 27.pants pieņemts. Septītā nodaļa — “Tarifu noteikšana”. 28.pantā nav labojumu... pirmajā daļā nav labojumu. 28.panta otrajā daļā. Lūdzu!

 

M.Graudiņš. 28.pantā komisija nolēmusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu, un varbūt viņš pats to varēs labāk paskaidrot.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikuma iesniedzējs vēlas runāt? Nevēlas. Vai komisijas vadītājam ir iebildumi, ka 2.punkts paliek otrā lasījuma redakcijā?

 

M.Graudiņš. Jā, komisija ir ierosinājusi neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret komisijas viedokli? Nav. Tātad 28.panta 2.punkts paliek otrajā lasījuma variantā. Trešā daļa.

 

M.Graudiņš. Tomiņa kunga priekšlikums faktiski attiecas uz ceturto daļu, kur viņš ieteicis nomainīt vārdus “energoapgādes uzņēmums” ar “energoapgādes objekts”. Komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, uzskatot, ka uzņēmums ir precizāks un atbilstošāks termins nekā objekts.

Sēdes vadītājs. Tātad pret 28.panta trešo daļu nebija iebildumu. 28.panta ceturtā daļa. Deputāts Tomiņš, Zemnieku savienība!

 

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Mani jau nemaz nepārsteidz, ka komisija vienmēr atrod precīzākus terminus un atlasa derīgākās domas no nederīgajām, un to es vienīgi attiecībā uz vienu iepriekšējo pantu, 15.pantu laikam vai kur bija. Tas gan neattiecas uz manu priekšlikumu, bet uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šeit ceturtajā daļā tātad iet runa par energoapgādes uzņēmuma papildizdevumu segšanu, es citēju: “Ja energoresursu piegādes nodrošināšana saistīta ar energoapgādes uzņēmuma celtniecību vai paplašināšanu, kas prasa papildu izdevumus...” Un tā tālāk. Es nezinu, kur Graudiņa kungs vai komisija šeit saskatīja precīzāk. Es redzu, ka šī paša likuma pirmajā pantā ir terminu skaidrojums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, deputāti! Es lūdzu pievērst uzmanību nevis zālē ielidojušajam putnam, bet runātājam!

 

Z.Tomiņš. Un tātad šajos likuma terminu skaidrojumos ir pateikts, kas tad ir energoapgādes uzņēmums, un viennozīmīgi tas ir 1.panta 5.apakšpunkts: energoapgādes uzņēmums — uzņēmējs, kas nodarbojas... Aizvietojam šo vārdu, precīzo terminu, Graudiņa kunga aizstāvēto precīzo terminu “energoapgādes uzņēmums” ar vārdu “uzņēmējs” un lasām, tātad par papildu izdevumu segšanu, ja energoresursu piegādāšana saistīta ar uzņēmēja celtniecību vai paplašināšanu. Ja nebūtu šī terminu skaidrojuma, tad mēs zem uzņēmuma kādreiz saprotam gan šo fabriku, šajā gadījumā Graudiņa izpratnē, jeb rūpnīcu, gan arī uzņēmējsabiedrību, bet termins mums skaidri un gaiši pasaka, ka iet runa par uzņēmēju. Un tātad es uzskatu, ka šeit, šajā teikuma daļā, neiet runa par uzņēmēja celtniecību vai paplašināšanu, tarifu aprēķināšanas metodiku, par to, ka uzņēmēju paplašina, piesaistot dalībniekus vai piesaistot kapitālu. Un tāpēc es pilnīgi nevaru piekrist šim komisijas atzinumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ziņotājs Māris Graudiņš!

 

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! It kā varētu uzskatīt, ka te ir gandrīz tāda matu skaldīšana vai kā, bet, ja mēs atgriežamies pie definīcijām 1.pantā, tad mēs redzam, ka ir gan divas definīcijas “energoapgādes uzņēmums” un “energoapgādes uzņēmuma objekts”. Energoapgādes uzņēmuma objekti ir iekļauti, tie ir energouzņēmumu sastāvdaļas, tātad šajā gadījumā ierosināts, lai šis punkts attiektos tikai uz energoapgādes objektiem. Tā būtu tāda savā ziņā šaurāka interpretācija. Ņemot vērā, ka objekti ir pēc šī likumprojekta definīcijas energoapgādes uzņēmumu sastāvdaļas, es tomēr uzskatu, ka komisijas lēmums neatbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu šeit ir pareizāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš, “Latvijas ceļš”!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs esam liecinieki tam, kā varbūt komisijas strādā ar priekšlikumiem, strādā ar pašu likumprojektu, tāpēc arī, man liekas, mēs šeit buksējam visu laiku, gan pagājušā nedēļā pie šī likumprojekta strādājot, gan arī tagad. Un es absolūti nesaprotu šo argumentāciju. Man liekas, ka Tomiņa kungs šeit ierosina ļoti loģiski, it sevišķi, ja paskatāmies šajā otrajā dokumentā, kas ir “uzņēmums”, proti, ka tas ir “uzņēmējs” un “uzņēmuma objekts”. Ja jūs nevarat tādā veidā, tad es domāju, ka acīmredzot, komisijā izskatot to pēc būtības, varēja arī precizēt un precizēt arī Tomiņa kungu, jo viņš arī tādā gadījumā būtu piekritis “energoapgādes uzņēmuma objektam”. Un tad, man liekas, viņš neprotestētu. Bet man liekas, ka mēs vienkārši pieejam bieži vien šo priekšlikumu vērtēšanai tā — vajag vai nevajag, pieņemt vai nepieņemt — neiedziļinoties būtībā. Un es tāpēc tomēr aicinātu šajā gadījumā atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Graudiņš.

 

M.Graudiņš. Jā, cienījamie kolēģi, es vienkārši atkārtošu motivāciju, kādēļ komisija to nolēma, jo pēc definīcijas energoapgādes uzņēmumu objekti ir iekļauti terminā “energoapgādes uzņēmumi”, tie ir uzņēmuma sastāvdaļa, un līdz ar to nekādu neskaidrību te nevarētu būt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā, vairāk runātāju nav. Mēs balsosim par 28.panta ceturto daļu deputāta Tomiņa ieteiktajā variantā, proti, vārdus “energoapgādes uzņēmuma” aizstājot ar vārdiem “energoapgādes objekta”. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 14, atturas — 11. Ir pieņemta deputāta Tomiņa ieteiktajā redakcijā.

Tālāk — 28.pants, priekšlikums papildināt 28.pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu. Lūdzu!

 

M.Graudiņš. Nē, es atvainojos, vēl pie 27.panta!

Sēdes vadītājs. Pag, pag, kā tad tas var būt? Mēs... pie 27.? Manuprāt mēs 27.pantu izskatījām. Mēs skatām 28.pantu, ceturto daļu beidzām izskatīt.

 

M.Graudiņš. Es atvainojos, varbūt es neieklausījos, ko es pats un citi runā, bet es domāju, ka mēs pieņēmām 26.pantu un tagad 27. pants būtu jāizskata.

Sēdes vadītājs. Bet mēs visu laiku runājam par 28.panta ceturto daļu.

 

M.Graudiņš. Es atvainojos, man numerācija sajukusi, es atvainojos! Tālāk tad 28.panta piektā daļā un tālāk sestā, septītā, astotā, devītā un desmitā daļa ir ierosinātas kā priekšlikumi, kas papildinātu līdzšinējo 28.pantu, un viņi ir diezgan sarežģīti. Tie saistīti ar metodoloģiju, kas būtu pēc likuma noteikta Energoapgādes regulēšanas padomei, nosakot tarifus, un pozitīvā puse ir tā, ka tas šeit nodrošinātu zināmu sistēmu, kas pēc Spuģa kunga domām nodrošinātu zināmu ekonomisku apsvērumu ievērošanu, bet negatīvā puse, kur ir nopietnas iebildes enerģētikas valsts ministram un Enerģētikas departamentam, ir tā, ka tas pārāk cieši sasaistītu šīs jaundibinātās padomes rokas un ka piektās daļas kontroles tarifu jēdziens nebūt nav pieņemams un nav tāds, kurš būtu ņemts vērā citu valstu praksē, vismaz likumā nosakot šo tarifu noteikšanas metodoloģiju. Tā ka es domāju, lietderības labad būtu labi, ja mēs dzirdētu šo motivāciju no paša iesniedzēja, kurš labāk tehniskās detaļas varētu aizstāvēt, kā arī no valsts ministra Ozoliņa, kurš varētu savu viedokli izteikt.

Sēdes vadītājs. Bet komisija šo variantu ir atbalstījusi, tā ka jūs runājat kā deputāts, ja?

 

M.Graudiņš. Komisija šo variantu ir atbalstījusi. Es domāju, lai mēs varētu lietderīgi spriest “par” vai “pret”, būtu vajadzīgs sīkāks paskaidrojums par šiem viedokļiem manuprāt.

Sēdes vadītājs. Vai ir kāds, kas vēlas izteikties? Nav. Tātad ziņotājs Māris Graudiņš.

 

M.Graudiņš. Nu, es vienkārši atstāstīšu tos divus viedokļus, kurus es izpaudu. Komisijas lēmums, kā jau tika minēts, ir bijis atbalstīt šos deputāta Spuģa priekšlikumus. Ņemot vērā, ka mēs līdz šim esam balsojuši...

Sēdes vadītājs. Bet Graudiņa kungs! Deputātiem nav nekādu iebildumu. Zālē, es sapratu, neviens nevēlas iebilst pret tiem.

 

M.Graudiņš. Nē, es domāju, tā kā līdz šim mēs balsojām par atsevišķiem punktiem, es gribēju ieteikt balsot par atsevišķiem punktiem.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka tomēr vārdu nelūdz neviens, visi piekrīt visiem punktiem.

 

M.Graudiņš. Es pieprasu... es gribētu pieprasīt balsošanu par piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu.

Sēdes vadītājs. Labi, tā kā ir domstarpības, balsojam par katru no punktiem atsevišķi.

Deputāts Tomiņš, Zemnieku savienība! (No zāles: “Kā vārdā runā?”) Es to noskaidroju, un Graudiņa kungs paskaidroja, ka viņš runā komisijas vārdā kā referents.

 

Z.Tomiņš (LZS). Par Kārtības ruļļa pārkāpšanu, par Kārtības ruļļa neievērošanu. Ārpus kārtas. Kārtības ruļļa... Saeimas Kārtības ruļļa 133. pants skan, ka katrs deputāts var prasīt priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām, un piezīme atsaucas uz 54. pantu. Tā ka, lai mēs balsotu, kā Graudiņa kungs ierosina, pa daļām, Saeimai ir papriekšu jānobalso par šādu kārtību.

Sēdes vadītājs. Labi, tātad balsojam par to, lai šie papildinājumi tiktu nobalsoti pa daļām. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 32, atturas - 20. Deputāti nevēlas balsot šo priekšlikumu, uzskata, ka nav vajadzīgs balsot šos priekšlikumus pa daļām. Tātad balsojam par visiem priekšlikumiem un papildinājumiem, par piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu kopumā komisijas atbalstītajā redakcijā!

 

M.Graudiņš. Par procedūru, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Bet tad jūs runājat kā deputāts vai kā referents?

 

M.Graudiņš. Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Māris Graudiņš, “Latvijas ceļš”!

 

M. Graudiņš. Es vienkārši gribēju vērst priekšsēdētāja kunga uzmanību uz to, ka enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs bija lūdzis vārdu, bet tas netika ievērots no Prezidija puses. Vai būtu iespēja uzklausīt viņa viedokli?

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā mēs pie šīs... tādā gadījumā mēs šo vārdu dosim pēc pārtraukuma.

Pašreiz ir reģistrācija. Vārds paziņojumam Saeimas priekšēdētāja biedram Andrejam Krastiņam, un vārds pēc pārtraukuma būs enerģētikas valsts ministram Ozoliņa kungam.

 

A.Krastiņš (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godātie kolēģi! Es gribēju tikai vērst uzmanību uz to, ko jau arī godājamais Gorbunova kungs teica... Tātad pulksten 15.45 sākas Saeimas frakciju pārstāvju tikšanās ar Norvēģijas stortinga prezidenti. Tikšanās notiek Saeimas otrajā stāvā viesu zālē. Tā ka lūdzu frakciju vadītājus vai pilnvarotos pārstāvjus ierasties uz tikšanos. Un tikšanās notiks līdz pulksten 16.35.

Sēdes vadītājs. Un visus pārējos deputātus lūdzu katrā ziņā atnākt, jo citādi frakciju vadītāji būs projām un var nebūt kvoruma. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu pārbaudīt reģistrācijas rezultātus! Tā, lūdzu uzmanību!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Mariss Andersons, Eduards Berklavs...

Sēdes vadītājs. Berklava kungs ir zālē.

 

I.Daudišs. Gundars Bērziņš...

Sēdes vadītājs. Deputāts Bērziņš ir zālē.

 

I.Daudišs. Inese Birzniece...

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece ir zālē.

 

I.Daudišs. Gaļina Fjodorova, Irēna Folkmane, Anatolijs Gorbunovs, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats..

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats ir zālē.

 

I.Daudišs. Andris Grots, Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Kārlis Jurkovskis, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Kārlis Leiškalns...

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns ir zālē.

 

I.Daudišs. Voldemārs Novakšānovs...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

 

I.Daudišs. Andrejs Panteļejevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons ir zālē.

 

I.Daudišs. Aija Poča, Velta Puriņa. Pauls Putniņš...

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš ir zālē.

 

I.Daudišs. Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Zigurds Tomiņš...

Sēdes vadītājs. Ir zālē. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemam vietas! Mēs turpinām apspriest trešajā lasījumā likumprojektu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Ir 28. pants, runa ir par priekšlikumu papildināt 28. pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu un vārds ir enerģētikas valsts ministram Ozoliņam.

 

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Cienītie deputāti! Es saprotu, ka ļoti grūti faktiski ir koncentrēties uz ekonomisku un sarežģītu likumu pieņemšanu, un jāsaka, ka no 5. līdz 10. apakšpunktam 28. pantā ienestas dažas būtiskas jaunas pieejas tarifu noteikšanas metodikai, kas gan faktiski tiek plaši lietota. Bet manuprāt šī labā ideja šajā likumprojektā varētu izsaukt arī dažus sarežģījumus, un proti, tā varētu izskatīties pēc atgriešanās pie centralizētās plānošanas un cenu noteikšanas. Tādēļ manuprāt tā būtu noteikti jāuzlabo, un šī metodika būtu pielietojama, bet katrā ziņā būtu labāk, ka kontroltarifi tiktu vēlreiz uzmanīgi apsvērti un iestrādāti tā sauktajā sekundārajā likumdošanā vai tajos apakšaktos, kas būs jau padomes nolikumā. Tāpat tas acīmredzot lielā mērā ir saistīts, kā jūs redzat, ar nodokļu atlaidēm. Šeit pastāv briesmas, ka uzņēmēji varētu sākt cīnīties tikai par nodokļu atlaidēm un absolūti aizmirst uzņēmumu ekonomisko attīstību un enerģijas taupīšanu. Tā ka visai labā ideja būtu noteikti jānostiprina, bet es jūs ļoti lūgtu to nedarīt šajā likumdošanas aktā.

Vēl viena problēma varētu rasties arī ar enerģijas iepirkuma cenu noteikšanu pamatlikumā. Runa iet par koģenerācijas un siltuma iekārtām. Tas katrā ziņā novedīs pie ļoti, ļoti ievērojamas monopolpeļņas, uz kuru nekad vairs nevarēs iedarboties neviena regulēšanas struktūra un nekādi sabiedrības procesi, jo tas būs ierakstīts pamatlikumā. Tā būtu tēma, kura būtu jārisina ļoti radoši un mainīgi.

Tādēļ es aicinātu jūs neatbalstīt 28. punktu no 1. līdz 10. apakšnodaļai. Katrā ziņā idejas būtu jāiestrādā kādā citā likumdošanas aktā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā, vairāk... Vārds deputātam Spuģim, “Latvijas ceļš”!

 

M.Spuģis (LC). Cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka šeit ir visa likumprojekta sāls vai mēs mainīsim situāciju Latvijās enerģētikā vai nemainīsim. Ja mēs runājam par to, ka to var izdarīt citos likumprojektos, ja runājam par to, ka var izdarīt ar pavēlēm, ar instrukcijām, ar noteikumiem, tad to visu varēja darīt līdz šim pašam brīdim. Tas nav darīts, un man ir aizdomas, ka tas diez vai tādos tempos arī tiks darīts nākotnē. Tādēļ šie priekšlikumi

Es gribētu runāt diezgan plaši par šo tēmu. Es saprotu jūsu šaubas, vai tie ir pareizie paņēmieni, kādā veidā regulēt enerģētiku Latvijā. Es jums teikšu tā: šaubas es jums mēģināšu novērst. Ja jūs šaubāties par kaut ko citu, mēs varam vēl diskutēt par to, es otrreiz uzstāšos, bet es jūs lūgtu ieklausīties. Es izeju no tās situācijas, kāda šodien Latvijā ir. Šodien Latvijā, godīgi runājot, neviens netaupa enerģiju, ja taupa, tad tikai konkrētie uzņēmēji. Netiek iesaistīti šajā darbā ne ierēdņi, ne visi valsts iedzīvotāji, ne arī valsts uzņēmumi. Manu priekšlikumu būtība ir iesaistīt visus šajā enerģijas taupīšanas darbā. No kāda viedokļa es izeju? Izeju no tās pieredzes, kas man eksistē pēdējos trijos gados, izeju no tā, kāda ir pasaules un Rietumeiropas prakse. Citēšu nedaudz no Enerģētikas hartas, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā un šodien acīmredzot pieņemsim otrajā lasījumā. Hartas 3. pielikuma 2. “b” punktā ir teikts, ka visiem tiem, kas iekļaujas šajā Enerģētikas hartā, ir tiesības... Mēs parakstāmies no vienas puses, un citi — no citas puses.

Pirmais. Vispārēju nosacījumu radīšana, kas rosinātu ražotājus un patērētājus pēc iespējas ekonomiskāk, efektīvāk izmantot enerģiju apkārtējai videi nekaitīgā veidā. Vai mums ir tiesības veidot konkrētu, saviem apstākļiem specifisku sistēmu? Ir rakstīts, ka ir, vadoties pēc katras puses specifiskajiem apstākļiem,— 5.paragrāfā.

Par energoefektivitāti. Tur ir teikts, ka regulāri aktualizē energoefektivitāti uzlabojošas programmas, kas ir piemērotas vietējiem apstākļiem. Mums šādas programmas nav bijušas. Es šajos priekšlikumos principā esmu iekļāvis mazu programmu - uzsākt šo energoefektivitātes lietu. Kas šajās programmās Eiropā tiek noteikts? Es izrakstīju divus punktus.

Pirmais. Tas ir “d” punkts 8.paragrāfā. “Privātās iniciatīvas un rūpnieciskās sadarbības attīstīšana un veicināšana, ieskaitot kopuzņēmumu veidošanu.”

Un “i” punkts. “Kopģenerācijas un centralizētas siltumapgādes efektivitātes palielināšanas atbalstīšana un veicināšana.” To saka Eiropā. Mums jāiet šis ceļš. Mēs nevaram iet pretējā virzienā. Mēs nedrīkstam saskaldīt. Mums ir jādecentralizē visā valstī, bet mēs nedrīkstam saskaldīt atsevišķā pilsētā vai ciemā. Kādas būs sekas maniem priekšlikumiem? Maniem priekšlikumiem pēc mana viedokļa būs šādas sekas: pašreiz, līdz nākamajai Saeimai, kamēr par nākamo Saeimu cilvēki balsos, ierēdņi izstrādās metodikas, jo būs spiesti to darīt. Mēs būsim ielikuši likumā šīs tēzes. Konkrēti kādā virzienā, konkrēti un precīzi — tā ir viņu prāta un godprātības lieta. Viņi var mainīt uz vienu vai otru pusi. Un Saeima varēs prasīt no viņiem darbu. Ko tas maksās? Šeit pagājušo nedēļu jau uzdeva jautājumu. Es jums teikšu tā. Kas saistīts ar priekšlikumiem par siltumapgādi, tad mana priekšlikuma būtība ir tikai viena - likt un ļaut cilvēkiem izmantot līdzekļus jeb siltumu, kas pašreiz aiziet zemē, un gaisā. Noteikt situāciju, kāda tā šodien ir, nosacīt, ka tas, kas ņems no šejienes līdzekļus, lai modernizējas, lai izmanto šos līdzekļus. Tāpēc ir šie pieci gadi. Manos priekšlikumos ir runāts par uzskaiti. 5.punkta papildinājums dos iespēju visus ražotājus iesaistīt, lai tiktu uzskaitīta pilnīga uzskaite.

Viens no nākamajiem punktiem iesaistīs arī patērētājus uzskaitē, jo bez nodrošināta taupīt nav iespējams.

Par elektrību jeb elektrības ražošanu. Mana priekšlikuma būtība ir ražot elektroenerģiju, noteikt tarifus, lai varētu ražot elektroenerģiju mazajās HES un kopģenerācijā. Kādas ir šīs summas? Kur šī nauda veidosies? Bez šaubām, šo naudu maksās patērētāji. Mazajām HES tuvākajos astoņos gados maksimāli var pieaugt tarifs šā iemesla dēļ par vienu procentu. Kopģenerācijai pēc tām attīstības programmām, kas ir izstrādātas Latvijā, bet nav pieņemtas, šis skaitlis varētu būt 100 megavati, un, izejot no šī viedokļa, no 2000 megavatiem uzstādītās jaudas, tātad maksimāli šī iemesla dēļ varētu pieaugt tarifs par 5procenti. Astoņu gadu laikā. Toties pēc tam šīs iekārtas būs. Mēs nebūsim dzīvojuši ne uz pagātnes, ne arī uz nākotnes rēķina. Būs pakāpeniska elektroenerģijas palielināšana.

Novakšānova kungs pagājušonedēļ sacīja, ka enerģētikas likums, šis enerģētikas likums, iedzīs pirmo vagu energētikā. Es jums teikšu tā, ka diez vai šī pirmā vaga būs, ja netiks pieņemti mani priekšlikumi. Būs tā, ka mēs būsim pienākuši pie enerģētikas lauka, apskatījušies, norunājuši, ka nezinām, kā viņu dzīt, var iznāk šķība un greiza, labāk nodibināsim padomi, tā izdomās, kur dzīs, kā dzīs. Es domāju, ka mēs esam četrus gadus mēģinājuši uzsākt šo dzīšanu. Laika vairs nav. Kamēr mēs domāsim, tikmēr šī lieta stāvēs. Jo cilvēki šajā virzienā nestrādās.

Kas notiks, ja netiks pieņemti šie priekšlikumi? Parasti tā saka. Es uzskatu, ka nekas nenotiks. Notiks tieši tas pats, kas notiek. Nekas nemainīsies. Neteiksim, ka bads būs tūlīt klāt. Vienkārši tas pats, kas eksistē šodien, zināma veida bezjēdzība, turpināsies. Mēs rēķināsim tarifus, strīdēsimies, pierādīsim, bet nekas nemainīsies. Tas būtu arī viss, ko es gribēju pateikt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kā komisijas vadītājs vai kā deputāts? Komisijas vadītājs, Māris Graudiņš!

 

M.Graudiņš. Kā komisijas vadītājs un kā referents es gribu vienkārši atkārtot, ka Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumus. Un es jūtu pienākumu tomēr arī piebilst kā darba grupas vadītājs šajā jomā, ka Valsts enerģētikas departamenta eksperti viennozīmīgi pievienojās deputāta Spuģa rūpēm, bet uzskatīja, ka šie viņa lietderīgie atsevišķie priekšlikumi būtu iekļaujami, kā ministra kungs teica, sekundārajos noteikumos un ka padomes rokas nebūtu sasaistāmas ar kādu noteiktu, specifisku metodoloģiju, nosakot tarifus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Mēs balsojam par papildināšanu, par 28. panta papildināšanu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu deputāta Spuģa piedāvātajā un komisijas atbalstītajā redakcijā. Lūdzu! Dodiet balsošanas režīmu! Tātad par - 29, pret - 10, atturas - 13. Ir pieņemts. 28.pants ir papildināts. Tātad līdz ar to kopumā arī 28.pants ir pieņemts.

Tālāk es nododu vadību Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

 

M.Graudiņš. Tātad, ja drīkstu turpināt, godātais priekšsēdētāja kungs, līdz ar šo balsojumu mums būtu jāatgriežas pie pirmā panta 16. un 17.punkta, kurus ierosinājis deputāts Spuģis. Proti, pie skaidrojumiem terminiem “kontroles tarifs” un “kopģenerācija”, kurus Tautsaimniecības komisija nolēmusi atbalstīt gadījumā, ja 28.panta piektā līdz desmitajai daļai ir pieņemta, un tā tas arī ir noticis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šeit nekāda diskusija nav vajadzīga, jo mēs, izskatot šo pantu, tā arī nolēmām. Lūdzu tālāk!

 

M.Graudiņš. Tālāk 29.pantā komisija ir ierosinājusi atbalstīt Juridiskā biroja ieteikumu ieviest terminu “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Tālāk!

 

M.Graudiņš. Tālāk pārejas noteikumos pēdējā pantā 18.lappusē komisija nolēmusi daļēji atbalstīt deputāta Spuģa ieteikumu, ka Ministru kabinetam jāizstrādā siltumapgādes kontroles tarifu aprēķināšanas metodika līdz 1995.gada 1.novembrim. Proti, termiņš pagarināts par vienu mēnesi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Tālāk!

 

M.Graudiņš. Un nolēmusi daļēji atbalstīt deputāta Spuģa priekšlikuma otro daļu — pagarināt termiņu līdz 1.janvārim, 1996.gada 1.janvārim.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

M.Graudiņš. Komisija ieteikusi neatbalstīt Spuģa kunga priekšlikuma trešo daļu, kur viņš lūdz uzdots Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt grozījumus dažādos nodokļu likumos.

Sēdes vadītājs. Sākam debates par deputāta Modra Spuģa priekšlikumu. Modris Spuģis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

M.Spuģis (LC).

Cienījamie kolēģi! Par manu neatbalstīto priekšlikumu pārejas noteikumos par nodokļu atlaidēm. Es nerunāju par kādiem nodokļiem. Es nerunāju arī par nodokļu lielumu. Es runāju par principu. Šajā gadījumā man bija priekšlikumi. Es biju iesniedzis komisijā un darba grupā priekšlikumus gan par uzņēmumu ienākuma nodokli, gan par pievienotās vērtības nodokli, bet tas ir diskutējams jautājums. Ja ir kontroles tarifs, tādā gadījumā visi patērētāji, ja nebūs šo nodokļu atvieglojumu diferenciācijas, noteiks kontroles tarifu. Ir jābūt motivācijai, kāpēc ir jānosaka tarifs zem kontroles tarifa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates esam beiguši. Referents vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Izskatām pārejas noteikumos deputāta Modra Spuģa priekšlikumu “Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” — nodokļu atlaides siltumapgādes uzņēmumiem, kuri realizē siltumenerģijas zemāk par kontroles tarifu līdz 1995.gada 1.oktobrim.”

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

 

M.Graudiņš. Tālāk. Komisija ir nolēmusi daļēji atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumus attiecībā uz Latvijas nacionālo enerģētikas programmu, taču nepieņemt viņu priekšlikumu, ka tā būtu jāiesniedz Saeimai līdz 20.septembrim, bet atstāt to bez noteikta datuma, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas šobrīd.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība! Atklājam debates.

 

G.Bērziņš (LZS). Protams, daļēji priekšlikums atbalstīts, nenosaucot termiņu. It kā daļēji ir ietverts, bet kad šī nacionālā enerģētikas programma tiks iesniegta? Kāpēc manuprāt tas tomēr ir vajadzīgs neatliekami? Tāpēc, ka būtiski lēmumi par enerģētisko sektoru no valdības puses tika pieņemti varbūt arī bieži vien nepārdomāti. Piemēram, kaut vai valdības deklarācija par enerģētiku saka tā: “Turpinās dabisko monopolu - “Latvenergo” un “Latvijas gāzes” — pārstrukturēšana, lai tos varētu kooperativizēt un pārvērst komerciālos un efektīvos uzņēmumos.” Nekur neiet runa par privatizāciju. Protams, es personīgi vismaz domāju, neiebilstot pret privatizāciju, bet tikai ar pavisam citām metodēm, ka varētu palielināt šo uzņēmumu konkurētspēju ar kapitāla piesaistīšanu, nevis izpārdodot kādu daļu un pēc tam risinot kaut kādas problēmas, varbūt iekšējā parāda problēmas vai budžeta problēmas. Un tāpēc ir ļoti būtiska šī izšķiršanās par šiem stratēģiskajiem uzņēmumiem un arī varbūt par citiem jautājumiem, kaut vai par eletroenerģijas tālāku attīstību — kā tiek veidots kopējais elektroenerģijas tīkls ar Lietuvu un Igauniju, kā tiek veidoti tarifi, kādā veidā mums izmantot šo priekšrocību, ka mūsu hidroeletrostacijas strādā tā sauktajās “pīķa” stundās. Varbūt ir iespējams saņemt lielāku samaksu par šo elektroenerģiju, kas tiek ražota, un varbūt ir vēl daudzi citi būtiski jautājumi. Kādā veidā te siltumapgāde notiek, kā tiek risināti šie jautājumi. Kādas ir investīcijas šinī nozarē, un tā tālāk. Alternatīvi enerģijas avoti un citi jautājumi. Tāpēc es uzskatu, ka jautājums tomēr ir pietiekami svarīgs un neatliekams. Ja valdība neiejauktos un nerisinātu šādus būtiskus jautājumus faktiski ļoti sasteigti manuprāt un nepārdomāti, varbūt šī koncepcija un šī enerģētikas programma varētu pagaidīt arī, tā nebūtu jāiesniedz pirms vēlēšanām, kaut gan 20.septembris ir tas datums, kad būtu jāiesniedz. Bet, tā kā valdība grasās varbūt ļoti būtiskus un izšķirošus, un tālējošus lēmumus pieņemt, varbūt neapdomājot sekas, varbūt citu motīvu dzīta, es domāju, ka ir nepieciešams.

Otrs jautājums. Gribētos dzirdēt precīzi arī summas, kādas ir iztērētas šīs programmas izstrādei, jo tā ir gan starptautisko institūciju nauda, gan nauda, ko “Latvenergo” un “Latvijas gāze” ir maksājusi par šo programmu izstrādi. Un nauda ir iztērēta, kaut kāda nauda ir iztērēta, man nav precīzas informācijas, bet es pieļauju, ka tā summa varētu būt ne pārāk maza, un tomēr ir vajadzīgs kaut kāds rezultāts. Tāpēc es aicinātu, tā kā nav cita priekšlikuma, varbūt 20.septembris sakarā ar likuma ieilgušo izskatīšanu ir ne pārāk tāls laiks, bet, tā kā cita konkrēta priekšlikuma nav, tomēr atbalstīt šo priekšlikumu par konkrētu termiņu, lai nenotiktu kaut kāds un lai vismaz Saeimai būtu iespējas iejaukties. Jo valdības lēmums par šo uzņēmumu privatizāciju ir valsts interesēm neatbilstošs. Tātad, iesniedzot šo koncepciju vai programmu, neapšaubāmi ir jāatspoguļo šie jautājumi. Un Saeimai būs iespēja vismaz kaut kādā veidā ietekmēt šos lēmumus, kas pēdējā laikā, valdības darbība pēdējos mēnešos un nedēļās, bieži vien var kļūt pavisam nepārdomāti, neprognozējami ar ļoti tālejošām smagām sekām. Tāpēc aicinu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu!

 

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Cienījamie deputāti! Bērziņa kungs uzdeva, protams, ļoti daudz jautājumu par to, kas pašlaik notiek un kas ir noticis pagātnē. Pēc tā, kā viņš nostādīja it kā programmas aprakstu, es saprotu, ka jums ir vajadzīga informācija, aktuālā informācija. Jo tur nebija nekādu jautājumu, kas saistītos ar programmu. Bez tam, bez šaubām apgalvodams par katastrofas tuvošanos, Bērziņa kungs, man liekas, ka jūs vienkārši neziniet, kādā veidā lietot izteicienus. Tas ir nepārdomāti. Ja jūs to nezināt, tad jums vienkārši ir jāpajautā. Ja deputāti vēlas zināt, kā notiek, teiksim, “Latvijas gāzes” privatizācijas gaita, jūs to varat uzzināt jebkurā laikā. Es jautāju arī Tautsaimniecības komisijai, vai viņi nevēlas šādu informāciju iegūt. Un viņi ieguva to, ko viņi vēlējās. Tā ka tas bija vistukšākais pieprasījums priekšvēlēšanu laikā. Bet runājot par programmu. Bez šaubām, programma tiek izstrādāta, un jūs ļoti labi zināt, kādā veidā nacionālajai enerģētikas programmai arī tika izmainīti budžeta asignējumi. Programmu var iegūt, bet es aicinātu jūs tomēr varbūt padomāt par termiņiem.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

M.Graudiņš. Kā jau es minēju, komisija nolēma daļēji šo iesniegumu atbalstīt. Atcerēsimies to, kāds ir šī likuma nosaukums un mērķis. Uzņēmējdarbības regulēšana enerģētikā. Un šis likums līdz ar to būs izstrādājis spēles noteikumus enerģētikā, lai vietējiem un ārzemju investoriem būtu pārliecība par savu ieguldījumu perspektivitāti. Un līdz ar to viņš arī nodrošinās patērētājiem pārstāvību šajā tarifu noteikšanas padomē un palīdzēs katrā ziņā gādāt par nepārtrauktu kurināmā un elektrības apgādi. Šī prasība pārejas noteikumos, lai iesniegtu vispārēju enerģētikas programmu, mazliet iziet ārpus šī likuma rāmjiem. Bet katrā ziņā Bērziņa kunga teiktais ir pareizs. Viņš gan iegāja dažās niansēs par to, cik ir maksājuši līdzšinājie pētījumi un analīzes, un tamlīdzīgi, kas manuprāt neatbilst pašreizējām debatēm, bet katrā ziņā Latvijas valdības pēdējā laika rīcībai tiešām ir tālejošas nozīmīgas sekas, piemēram, “Latvijas gāzes” privatizācijā, kur iecer stratēģisku ārzemju investoru līdzdalību arī paredz līdzdalību Latvijas valsts pilsoņiem. Mūsu monopoluzņēmumu privatizācijā tas tiešām sāk risināties un notiek. Ja Bērziņa kungs oponē tieši šādiem priekšlikumiem, tad lai pasaka to skaidri un gaiši, ka viņš nevēlas, lai Latvijas valsts iedzīvotājiem būtu daļa no šiem monopoluzņēmumiem. Bet katrā ziņā šāda programma būtu jāizstrādā, tādēļ Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi. Bet mēs atbalstījām to, ka šai programmai nebūtu jātiek iesniegtai nākamo divu nedēļu laikā, bet lai tā būtu pārdomāta un lai to varētu iesniegt vēlāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mums ir divi balsojumi. Pirmais - deputāta Tomiņa iesniegtais priekšlikums Ministru kabinetam līdz 1995.gada 20.septembrim iesniegt Saeimai izskatīšanai Latvijas nacionālo enerģētikas programmu un otrais - komisijas priekšlikums Ministru kabinetam iesniegt Saeimai izskatīšanai Latvijas nacionālo enerģētikas programmu.

Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 13, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

Tagad lūdzu vēlreiz zvanīt! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus piedalīties balsojumā trešajā lasījumā par likumprojektu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

 

Tagad, lūdzu, sākam izskatīt darba kārtību. 6.-7.septembra sēdē iepriekš iesākto jautājumu mēs esam izskatījuši, un tagad, lūdzu, darba kārtība. Pirmais iesniegšanas kārtībā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa iesniegums: “ņemot vērā, ka būtu nepieciešams vēl 5.Saeimas laikā pieņemt korupcijas novēršanas likumu (attiecīgā dokumenta numurs), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas 6.septembra sēdē kā IV sadaļas pēdējo darba kārtības punktu.” Līdzīgu iesniegumu ir iesnieguši frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti Endziņš, Zvaigzne, Bordāns, Kehris, Seiksts, Birzniece, Liepiņš, Osis, Lagzdiņš un Elferts. Vai pret šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Nākamais iesniegums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas 6.-7.septembra sēdes darba kārtībā: pirms darba kārtības 34.jautājuma — likumprojekts “Latvijas Augstskolu likums” izskatīt darba kārtības 40.jautājumu — likumprojekts “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās” un darba kārtības 49.jautājumu — likumprojekts “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to šo priekšlikumu esam pieņēmuši.

Tad vēl ir iesniegts deputātu jautājums labklājības ministram Andrim Bērziņam — deputāti Kaža, Brūvers, Kreituse, Kreituss, Bartaševičs. Lūgumi par debatēm nav iesniegti. Tātad mēs viņu izskatīsim pie Prezidija ziņojumiem.

Par darba kārtību vēl. Tehniskas kļūdas dēļ lūdzam 6.-7.septembra plenārsēdes darba kārtībā izņemt 44.punktu - likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumiem” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins”. Citu iesniegumu nav par darba kārtību.

 

Sākam izskatīt nākamos darba kārtības punktus. Prezidija ziņojumi . Likumprojekts “Ārstu prakses likums”. Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru”. Nav deputātiem iebildumu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Es atvainojos, es nenosaucu deputātus, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu. Tie ir deputāti Sinka, Jonītis, Gūtmanis, Čepānis un Karnups.

Nākamais likumprojekts — “Grozījums likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību””. Sociālo un darba lietu komisija iesniedz. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pie Prezidija ziņojumiem es jums solīju arī izskatīt jautājumu. Atļaujiet, lai būtu operatīvāk, es viņu nolasīšu. Lūdzam labklājības ministru Bērziņa kungu un veselības aizsardzības valsts ministru Apiņa kungu atbildēt uz šādiem jautājumiem: kādas automašīnas paredzēts iepirkt ātrās medicīniskās palīdzības vajadzībām, mašīnu skaits, cena, kāpēc nav pieņemti akciju sabiedrības RAF priekšlikumi par ātrās medicīniskās palīdzības mašīnu piegādi, kas dotu iespēju ekonomēt valsts līdzekļus un saglabāt darba vietas Latvijas uzņēmumos, kāds ir ekonomiskais pamatojums (aprēķins) šo priekšlikumu noraidīšanai. Deputāti Kaža, Brūvers, Kreituse, Aivars Kreituss, Bartaševičs. Šo jautājumu nododam labklājības ministram Andrim Bērziņam un veselības aizsardzības valsts ministram Pēterim Apinim.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: ierosinām atsaukt steidzamību grozījumiem likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” sakarā ar nepieciešamību papildu caurskatei komisijā, jo grozījumi skar konceptuālus privātā īpašuma jautājumus”. Deputāti Resnais, Kokins, Kalniņš, Novakšānovs, Gundars Bērziņš, Tomiņš, Milbergs, Krasohins, Elferts un Tupešu Jānis. Viens runā “par”, viens — “pret”. Anna Seile — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ja zemnieki lūdz atcelt šī likuma steidzamību, tad darīsim tā un mierīgi izvērtēsim šo likumu trijos lasījumos. Apspriežoties ar komisijas vadītāju, mēs arī dažu komisijas locekļu vārdā piekrītam šim ierosinājumam un tātad aicinām šo likumu tūlīt izskatīt otrajā lasījumā. Pēc tam varētu sekot trešais lasījums, protams, ja Saeima nobalsos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vairāk neviens deputāts nevēlas runāt par priekšlikumu. Balsosim par ierosināto priekšlikumu atsaukt steidzamību. To Kārtības rullis paredz, bet ir vajadzīgs deputātu balsojums par to. Lūdzu rezultātu! Kolēģi deputāti, mēs visi neesam laikam piedalījušies balsojumā, jo zālē ir 49 deputāti. Lūdzu zvanu! Atgādinu kolēģiem deputātiem, kuri ierodas tagad zālē, ka mums jābalso otrreiz, jo kvoruma nebija. Mēs balsojam par Zemnieku savienības deputātu, deputāta Krasohina un deputātu Elferta un Tupešu Jāņa iesniegumu atsaukt steidzamību grozījumiem likumā “Par meža apasaimniekošanu un izmantošanu”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad izskatām otrajā lasījumā. Lūdzu referenti! Anna Seile — Tautsaimniecības, agrāras un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK).Augsti godātie Prezidija locekļi un Saeima! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.961. Tātad izskatām otrajā lasījumā, un uz otro lasījumu ir iesniegti labojumi 36.pantā. Jums priekšā ir redzams, kādu redakciju ir licis priekšā Resnā kungs. Tautsaimniecības komisija, izvērtējot viņa priekšlikumu, nolēma izmainīt šo redakciju, daļēji izmainot arī priekšlikuma būtību. Un tautsaimnieku redakcija pasaka, ka tomēr, lai uzsāktu koku ciršanu, ir jāsaņem atļauja vietējā valsts mežniecībā, un skaidri pasaka to, kuri nebija pateikts tajos ierosinājumos, kas bija pirmā lasījumā redakcijā, ka šīs atļaujas ir izsniedzamas bez maksas, uzrādot visas gada laikā plānotās cirtes. Protams, nav nekāda vaina, ja sākumā ir uzrādīts mazāks ciršu skaits, lielums vai apjoms, jo gada laikā var izņemt arī vairākas šādas atļaujas, bet šī redakcija, kuru liek priekšā Tautsaimniecības komisija, paredz tomēr zināmu kārtību, lai Mežu ministrija varētu izstrādāt speciālas uzskaites veidlapas, (ciršanas) biļetes un šīs atļaujas tiktu izdotas Valsts mežu dienesta noteiktajā kārtībā. Resnā kunga priekšlikums paredzēja tikai to, ka meža īpašniekam tikai rakstiski septiņas dienas pirms ciršanas uzsākšanas jāinformē mežniecība. Es aicinu balsot par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet mums debates priekšā. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Un pēc tam — Jānis Kokins.

 

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties šā panta sakarībā par to, ka diemžēl vēl vienmēr mūsu prātos, mūsu apziņā nav skaidrs, kas ir privātīpašums un kas nav. Padomju Savienība diemžēl vēl ir dzīva, tā vēl ir dzīva Latvijā, tā vēl ir dzīva šajā telpā, mūsu balsojumos. Un tas parādās tādā ziņā, ka vienmēr vai bieži mūsu likumos ir ārkārtīgi lielas pakāpes kontrole pār to, ko cilvēks drīkst darīt, ko viņš nedrīkst darīt, kas viņam jādara, kā ir jādara, un tas ir atstāts ierēdņu armijai — izpildīt šos nebeidzamos likumus, pildīt visādas veidlapas un veikt dažādas nevajadzīgas formalitātes. Tas attiecās arī uz šo gadījumā. Ja kāds zemnieks pats savā mežā, kas ir viņa īpašums, kas ir zemesgrāmatā reģistrēts, grib nocirst kādus nedaudzus kokus, lai izveidotu sētai mietus, tad ir jāiet dabūt atļauja. Tas ir atkal lieks pierādījums pilnīgi liekai darbībai, tā ir lieka nodarbošanās nevajadzīgiem ierēdņiem un arī nevajadzīgas maksas sakarā ar šādu darbību. Tādēļ es aicinu deputātus padomāt, kur mēs esam, kas mēs esam, vai mēs esam brīvi cilvēki brīvā valstī vai mēs vēl esam pagātnē kā aitu bars, kam nemitīgi ir jāklausa pavēles no augšas un jāklausa nebeidzamai ierēdņu armijai. Paldies! (No zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātie kolēģi! Šajā panta iet runa par divām meža izmantotāju kategorijām — par meža īpašniekiem un meža lietotājiem. Meža īpašniekam galvenais dokuments ir meža apsaimniekošanas projekts, par kuru viņš ir samaksājis, kurš darbojas 15 gadus, un kurā ir konkrēti pateikts, ko kādā meža nodaļā darīt un cik lielā apjomā darīt. Pieņemot komisijas redakciju, faktiski šīs meža apsaimniekošanas projekts iegūst akadēmisku interesi, tas man kā saimniekam, kā īpašniekam kļūst tikai par lasāmgabalu, jo, lai tik tiešām mietiņu nocirstu ābelīšu stādīšanai šoruden, man jau būs jādodas uz mežniecību un jāizņem faktiski ciršanas atļauja par maksu, lai cik tas dīvaini būtu, atbilstoši komisijas apgalvojumam. Beigu beigās man ir ceļa izdevumi, un, piemēram, arī šogad kaut kur pieci vai seši mieti būs vajadzīgi celma nauda tur būtu daži santīmi, bet ceļa izdevumi to pārsniegs krietni vien, tā ir lata ietvaros. Tad vai tā nav ciršanas biļete? Un kālab tad meža apsaimniekošanas plāns ir šajā nolūkā? Tādēļ es uzskatu, ka ir atbalstāms kolēģa Resnā priekšlikums, ienesot tajā, iespējams, redakcionālu labojumu, — vārdu “izziņa” apmainot “ar “meža izstrādes biļete”. Varētu vismaz rakstiski paziņot mežniecībai, tad man darījums — dažu mietu ciršana — izmaksās dažus santīmus, tas ir, vēstules nosūtīšanas vērtību, un tā būs vismaz kāda cieņa pret meža apsaimniekošanas projektu, cieņa pret īpašnieku. Un tik tiešām jāpiekrīt kolēģim Kalniņam — vai mēs esam saimnieki savā īpašumā? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība! Un pēc tam — mežu ministrs.

 

G.Resnais (LZS). Augsti godātais Prezdij! Kolēģi! Paldies par balsojumu, ka noņēmāt steidzamību, jo neatkarīgi no tā,kā mēs šodien šo 36.pantu nobalsosim, mums atliek tiesības komisijās debatēt, izskatīt viedokļus “par” un “pret”, lai šo jautājumu sakārtotu, nu, kaut vai atbilstoši mūsu šodienas spējām un arī domāšanai. Es, rakstot savu priekšlikumu nebūt nebiju gandarīts, ka tāds ir jāraksta, jo visumā simtprocentīgi atbalstu Mārtiņa Ādama Kalniņa teikto, kas attiecas uz privātīpašumu. Bet es ļoti labi apzinos etapu, kurā mēs dzīvojam, kas ar mums notiek, kāda mums ir brīvestība, bezatbildība, neapkarotas spekulācijas un tā tālāk, tāpēc rakstīju savu priekšlikumu, dziļi uzskatot, ka tas ir kompromiss starp īpašnieka tiesībām un šodien nesakārtoto tautsaimniecību. Diemžēl es sapratu, ka es neesmu izprasts, un tāpēc mazliet jūs gribētu informēt par to nostāju, kuru lika man šeit izteikt mana sirdsapziņa, aizsargājot īpašniekus. Ministru kabinets, daudzas pašvaldības ir daudz ko tiesīgas ierobežot likumā, noteikt papildu noteikumus, bet nevajadzētu būt likumam un mums nevajadzētu radīt likumu, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajām īpašuma tiesībām, ar privātīpašuma izpratni. Tāpēc es pieļāvu varbūtību un ierakstīju šo domu, ka meža īpašnieki meža izmantošanu var uzsākt bez saskaņošanas ar vietējo mežniecību, saprotot izmantošanu ne tikai kā sēņošanu un ogošanu privātā mežā, bet galvenokārt praktiski — kā lopu caurdzīšanu mežam un arī ganīšanu meža stigās un norās. Šodien valsts mežos uz to ir jāizņem mežniecības atļauja, un tas ir objektīvi, un tā vajag. Es šaubos, vai šis pasākums ir nepieciešams privātajā mežā, tāpēc es to ierakstīju. Bet attiecībā uz šo ierakstu es nebūt neesmu kategorisks un esmu ar mieru no viņa atteikties komisijā, kad šis jautājums nāks uz trešo lasījumu. Nākošo es ierakstīju par meža atļaujām. Šis ir vārds, kurš nevarētu būt attiecībā uz īpašumu. Ja man ir īpašums, tad es neizprotu, kā neīpašnieks var atļaut īpašniekam vai aizliegt īpašniekam. Tajā pašā laikā komisijas labojums skan tā: saņem meža izmantošanas atļauju bez maksas. Ja tā ir atļauja bez maksas, tad kāpēc tas ir vajadzīgs? Kā var ļaut... Tātad, ja ir vārds “atļauja”, tad var neļaut. Bet, ja uzskata, ka informē un ka nedrīkst neļaut, tad neprasīsim atļauju.

Tāpēc es rakstīju, ka saskaņā ar meža apsaimniekošanas projektu un tikai tajos gadījumos, kad šis 15 gadu meža apsaimniekošanas projekts ir, tikai tajos gadījumos, kad tas ir profesionāls, kad ir izvērtēts, ko, cik daudz un kādā laika posmā mežā drīkst darīt. Ja šis projekts ir, tad atļauja nav vajadzīga. Es ierosināju — lai mežniecība varētu kontrolēt, profesionāli kontrolēt, vai darbs tiek veikts atbilstoši projektam, īpašnieks ir spiests mūsu pārejas laikos rakstiski paziņot mežniecībai, ka viņš pēc septiņām dienām, ne ātrāk, uzsāks pēc projekta tādā un tādā sektorā, tādā un tādā kvartālā tādus un tādus apjomus tādā un tādā laika periodā — ceturksnī, pusgadā vai gadā. Absolūti viss ir skaidrs. Bet šeit vairs nav strīda jautājums, vai es lūdzu atļauju uzsākt pēc projekta vai es informēju, ka es uzsāku un, lūdzu, sekojiet man, vadiet mani, māciet mani. Tā ir tā būtiskā atšķirība. Es negribētu pieļaut, ka šeit tiek lietots vārds “atļauja”. Un septiņas dienas ir pietiekošs laiks, tas mazliet sasaucas ar pārējiem likumiem, lai to veiktu. Es atzīstu, ka esmu pielaidis kļūdu sava priekšlikuma beigu posmā, kurā es rakstu kā atrunu, ka kokmateriālu realizācijai, ja nepieciešams, izziņu var izņemt no vietējās mežniecības atbilstoši manam iesniegumam. Skaidrs, ka tā ir jauna forma, izziņa ir jāpārbauda, un es piekrītu mežu ministra ieteikumam, ka tā varētu būt šī meža ciršanas biļete vai meža zīme, kas nāk bez maksas. Es piekrītu, ka to visu varētu labot trešajā lasījumā, bet nespēju iet uz kompromisiem, kur ir runa, ka “informēt jeb prasīt atļauju”. Tā ir faktiskā lietas būtība, un tāpēc es šodien neaicinu jūs simtprocentīgi atbalstīt manu priekšlikumu jeb komisijas priekšlikumu. Acīmredzot no šiem diviem priekšlikumiem ir jāizstrādā variants trešajam lasījumam un priekš tā mums ir laiks. Paldies jums, un atvainojiet, ka es aizkavēju jūsu laiku!

Sēdes vadītājs. Mežu ministrs Ozola kungs. Lūdzu!

 

A.Ozols (mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mēs esam nonākuši pie tādas situācijas, kad, protams, mēs redzam to klasisko gadījumu, kad strīdos dzimst ja ne patiesība, tad vismaz tās normas, kas būtu lielākajai daļai cilvēku pieņemamas. Es tomēr gribētu pakavēties pie šīs diskusijas, kas te ir šodien izvērsusies un gribu absolūti noliegt, ka šeit ir mēģinājums ierobežot privātīpašuma tiesības. Taču esmu spiests atgādināt, ka jau pašreizējā likuma redakcija satur normu, ka gadījumos, kad jums šī projekta nav, jums šī atļauja ir jāprasa tā kā tā. Un otrs - protams, kamēr šis īpašums vēl nav noformēts zemesgrāmatā, tā vēl ir ciršanas biļete, par kuru ir jāmaksā nauda. Taču kāda ir šī priekšlikuma būtība? Šī priekšlikuma būtība ir viena: noteikt kaut kādas normas mūsu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos, kad diemžēl mēs esam spiesti konstatēt, ka ļoti liela daļa cilvēku, ieraugot ātru un īsu peļņu, slēdz kompromisus ne tikai ar likumu, bet arī ar savu sirdsapziņu. Un šis priekšlikums bija izdarīt tādu grozījumu, ka, veicot koku ciršanu arī īpašumā esošajos mežos, būtu saņemams apliecinājums, ka šī ciršana ir izdarīta juridiski korekti, tas ir, saskaņā ar likumu. Ministru kabinets šādus grozījumus nevar izdarīt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Ministru kabinets nav tiesīgs grozīt to, ko ir akceptējusi Saeima. Un tādēļ tika likts priekšā arī Saeimai šādu grozījumu izdarīt.

Es absolūti nepastāvu, ka tam īstajam vārdam būtu jābūt atļaujai, tas varētu būt apliecinājums, taču es vēl vienreiz pakavēšos pie šīs lietas būtības. Un lietas būtība ir tāda, ka ir jābūt šim apliecinājumam, kas apliecina, ka šie koki ir iegūti juridiski pareizā veidā.

Tālāk, pakavējoties pie Kokina kunga priekšlikuma, es, protams, uzskatu, ka tas ir daļēji pieņemams, jo atsevišķu koku vai arī neliela daudzuma ciršanai, iespējams, šāda atļauja nebūtu vajadzīga. Taču jebkurā gadījumā, kad šī ciršana sasniedz komerciāli nozīmīgus apjomus, diemžēl es esmu spiests lūgt deputātu atbalstu, ka šāds dokuments tomēr būtu vajadzīgs. Un, protams, šādu robežu var iestrādāt.

Tālāk, pakavējoties vēl pie Resnā kunga priekšlikuma. Protams, es saprotu, un Resnā kungs jau pats pie tā pakavējās, taču diemžēl tieši šeit ir ieviesusies norma, kas apdraud privātīpašnieka tiesības, jo, ja jau viņš ir saskaņā ar likumu šos kokus nocirtis, tad, es atvainojos, tā nu gan vairs nebūtu valsts institūcijas darīšana, kam un kā viņš tos pārdos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tie jau kaut kur ir nokļuvuši un to vairs nav iespējams novērst. Un šī ir tīri privātīpašnieka kompetence, jo gan tie koki mežā, gan pēc nociršanas ir absolūts viņa īpašums. Un tādēļ es tiešām nevarēju piekrist šim priekšlikumam, bet, nu, Resnā kungs jau pats arī šeit tādu atzinumu izteica.

Bet, ņemot vērā pašu galveno ideju, vēl vienreiz atgriežoties pie tās. Diemžēl pašreizējā mūsu ekonomikas smagajā situācijā un arī sakarā ar to, ka diemžēl šīs īpašuma tiesību tradīcijas tomēr Latvijā ir bijušas ļoti ilgi pārtrauktas, ko mēs ar nožēlu esam spiesti konstatēt, šie darījumi ar sirdsapziņu tomēr notiek daudz biežāk, nekā mēs to vēlētos. Un es pilnīgi piekrītu, ka šajā zālē sēdošie deputāti to visi ļoti labi saprot, taču diemžēl tā tas nav reālajā dzīvē.

Un tādēļ es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas iesniegto priekšlikumu, un tālāk es būšu ļoti tolerants. Un es domāju, ka mēs komisijas sēdē spēsim sasniegt to variantu, kāds būtu pieņemams visiem deputātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referenti! Vai jūs vēlējāties kā deputāte?

 

A.Seile. Ņoti nedaudz gribu komentāru sakarā ar izteikumiem, kas izskanēja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

A.Seile. Redziet, izskanēja iebildums, ka neīpašnieks nevar sargāt cita cilvēka īpašumu. Bet tā ir tā valsts uzbūve. Policists, kurš nav īpašnieks, sargā katra pilsoņa mantu, dzīvokli vai automašīnu. Mežu dienests sargā mežu. Nebūdams īpašnieks tātad, tas sargā visu Latvijas īpašnieku mežus. Un kādēļ mēs iesniedzām šo ierosinājumu? Būtībā šis ierosinājums ir visa likuma sāls. Tieši šī panta labojuma dēļ arī tika ierosinātas izmaiņas likumā, lai aizsargātu to meža īpašnieku, kurš dzīvo Rīgā, bet kuram mežs ir Daugavpilī, lai viņš laikus zinātu, ja kāds cits nelegāli viņa mežā nocērt kokus.

Un tādēļ es jūs tomēr aicinu izšķirties par vienu no šiem priekšlikumiem un vēlreiz aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, lai mēs saprastu, no kura priekšlikuma izejot, iesniegt precizējumus trešajam lasījumam. Es domāju, ka kompromiss būs panākams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Par procedūru. Mums ir divi balsojumi. Tātad deputāts Resnais lūdz balsot viņa priekšlikumu, un pēc tam balsosim komisijas priekšlikumu. Vai ir nepieciešams nolasīt deputātiem? Tātad mēs izskatām likumprojekta “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu...”” 36. pantu. Nav nepieciešams nolasīt? Nav.

Lūdzu, balsojam par deputāta Resnā priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 7, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu! Līdz ar to komisijas priekšlikums nav balsojams.

 

A.Seile. Nākošie precizējumi ir 39. pantā, redakcionālas dabas precizējumi, kur ir pateikts, ka saskaņā ar šo likumu un likumu “Par valsts mežu izmantošanu” ir turpmāk veicama kokmateriālu sagatavošana. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

Turpinājums nākamajos numuros