MINISTRIJU ZIŅAS

Valsts labības biroja informācija

Par lopbarības graudiem

Kāda patlaban ir situācija graudu iepirkšanas jomā? Valsts labības biroja direktors ARNIS BĒRZIŅŠ — “Latvijas Vēstnesim”

— Vispirms par pārtikas graudiem. Līdz 4.septembrim valsts rezervei iepirktas un arī apmaksātas 4600 tonnu kviešu un rudzu. Mēs varējām iepirkt vismaz 32 000 tonnu graudu.

Vidzemes zonas graudkopji ļoti vēlas pārdot mums rudzus, jo nav uz vietas, kas tos pārstrādātu. Tiek piedāvāta labība nelielos, pat ļoti mazos daudzumos. Tātad tie ir vidējie zemnieki, kuri citur nespēj realizēt savu produkciju.

Komercstruktūras iepirkušas 98 200 tonnu graudu. Un tā ir tikai viena sestā daļa no nepieciešamā daudzuma. Valstī gadā ir nepieciešami: 150 000 tonnu kviešu, 50 000 tonnu rudzu, 36 000 tonnu miežu un 7000 tonnu auzu.

— Šķiet, ka viskritiskākā situācija veidojas ar lopbarību. Arī lopbarības pārstrādes uzņēmuma “Straume”direktors Maksis Rozenbergs, stāstot par tukumnieku veikumu, minēja, cik ļoti daudz pūļu jāpieliek, lai iepirktu graudus pārstrādei un nodrošinātu uzņēmuma ritmisku darbu.

— Jā, tā tas ir. Un ne tikai šim uzņēmumam vien. Pēc aprēķiniem valstī nepieciešami 600 000 tonnu lopbarības graudu. Tātad tirgū nepieciešamais daudzums ir vismaz 300 000 tonnu. Patlaban iepirktas tikai 28 864 tonnas lopbarības graudu. Bet lielajiem kompleksiem, piemēram, cūku nobarotājiem Ulbrokā nepieciešamas ir 5000 tonnas, Jēkabpils rajona “Miķelāniem” — 15 000 tonnas, savukārt olu ražotāji “Balticovo” dienā vien izlieto 100 tonnas graudu, tas ir, 36 500 tonnu gadā. Un šo uzskaitījumu varētu turpināt. Visi lopbarības pārstrādes uzņēmumi cenšas un strādā. Un arī zemnieki nesūdzas, ka nevar graudus pārdot vai nav samaksāts.

— Kā šāda situācija varēja veidoties?

— Cēloņus negribas analizēt. Bet, piemēram, Zemkopības ministrijas pārskatā minēts, ka iesēti 240 000 hektāri miežu. Sliktākais ir tas, ka plānoto 20 centneru vietā no viena hektāra vidēji iekulti 13 centneri graudu. Tā ir ļoti zema raža. Apsētās platības bija pietiekami lielas, bet pārtikai patlaban ir piedāvātas tikai 10 000 tonnu miežu. Tas ir nepilniem trijiem mēnešiem.

Vienīgi pārtikai iepirkti 60 000 tonnu kviešu. Pēc aprēķiniem, aptuveni 10 000 tonnu kviešu glabājas pie ražotājiem. Viņi gaida, kad varēs tos izdevīgāk pārdot.

Nenoliedzami, ka vajadzēs iepirkt arī pārtikai graudus. Patlaban pasaules tirgū ir apmēram 8 000 000 tonnu graudu deficīts. Krievijā kviešu tonnas cena jau aptuveni ir 200 dolāru, Eiropas Savienība pārtraukusi maksāt eksporta subsīdijas. Lopbarības graudu cenas Austrumu tirgū svārstās no 110 līdz 120 dolāriem par tonnu.

Bet ja tam pierēķinām klāt Latvijā noteikto ievedmuitu — 75 latus par tonnu — cena iznāk pasakaina. Diemžēl ievedmuitu noteikt var tikai Saeima. Mūsu ierosinājums atcelt vai samazināt līdz 0,5 procentiem noteiktam daudzumam ievestās lopbarības. Kavēšanās to darīt radīs situāciju, ka lopbarības cena būs pārlieku augsta un sekas nekontrolējamas, jo zemnieki masveidā izkaus lopus.

Varbūt vienreiz politiķiem vajadzētu ticēt arī ierēdņiem, kas diendienā risina šos jautājumus. Mēs jau paši aicinājām sēt, apgalvojot, ka visa raža tiks nopirkta. Patlaban visas kvotas ir atceltas un iepērkam labību neierobežotā daudzumā.

— Vai izmaiņas likumdošanā, nesen pieņemtais likums “Par grozījumiem likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” nesekmēs šī jautājuma risināšanu?

— Zināmā mērā noteikti, jo, pirmkārt, Labības likumam tiek pakļauti visi pārstrādātāji — spirta ražotāji, alus darītāji, maizes cepēji, lopbarības gatavotāji. Otrkārt, Labības biroja statuss noteikts atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, ārējās tirdzniecības lietas tagad ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Pats svarīgākais, ka graudu audzētājiem līdz katra gada 1.oktobrim jāiesniedz deklarācijas par saražoto graudu daudzumu. Šogad lūdzam ziņas iesniegt ātrāk — līdz 15.septembrim. Tad būtu iespējams noteikt, vai ir graudu pārpalikums vai (kā šogad) deficīts. Un atbilstoši situācijai — rīkoties: eksportēt vai importēt.

Paliek spēkā arī graudu izlīdzināšanas fonds, kurā ieskaita trīs procentus no neto apgrozījuma. Šogad šie līdzekļi ir sadalīti Latgales rajonu zemniekiem. Nākamajā gadā tos varētu saņemt Liepājas un Ventspils rajona zemkopji, jo šeit augsnes ir ļoti nabadzīgas. Jāteic, ka tas arī ir galvenais kritērijs vērtējot, kam piešķirt līdzekļus no izlīdzināšanas fonda. Pretendēt var gan tikai tie zemnieki, kam sējumu platība nav mazāka par četriem hektāriem. Par rudenī apsētu hektāru maksāsim sešus latus, bet par novākto graudaugu platību — attiecīgi deviņus latus par hektāru.

Patlaban nauda jau ir pārskaitīta departamentiem un to varēs saņemt pēc 1.oktobra.

— Ko vajadzētu pašlaik darīt, lai tiešām valstī nepietrūktu rudzu maizes un lopbarības graudu?

— Protams, kad ir neraža, tad nevar tik vienaldzīgi izturēties.

Vispirms, protams, iespējami ātrāk jāatceļ ievedmuitu noteiktam daudzumam lopbarības graudu, lai tos varētu ievest un iepirkt no ārvalstīm iespējami lētāk. Savukārt lopkopjiem — lielražotājiem, kooperējoties ar pārstrādes rūpnīcām, arī vajadzētu censties iepirkt lopbarības graudus ārvalstīs.

Te būtu darba lauks gan gaļas ražotājiem, gan piena pārstrādātāju apvienībai, arī kopdarbības savienībai. Bankās kredīti ir dārgi, bet varbūt varētu piesaistīt privātuzņēmējus, kuriem ir parādnieki ārvalstīs, lai par šo naudu ievestu graudus.

Ingrīda Rumbēna,
"LV" nozares redaktore

Par iepirkumiem valsts labības rezervē uz 04.09.95.

Pārskats par visa veida graudu komerciepirkumu, glabāšanā un pārstrādei pieņemtiem graudiem o 01.07.1995. līdz 04.09.1995.

(tonnas)