Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par vērtspapīriem

Šis likums nosaka vērtspapīru publiskās izlaides, reģistrācijas un apgrozības kārtību, vērtspapīru tirgus dalībnieku darbību un atbildību, kā arī aizsargā ieguldītāju intereses, nodrošinot atklātību, visām personām vienlīdzīgas iespējas darboties vērtspapīru tirgū un vienādu pieeju informācijai, kas saistīta ar vērtspapīru publisko izlaidi, reģistrāciju un apgrozību.

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) vērtspapīrs — privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta valdītāju un var būt par publiskās apgrozības objektu, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjomam;

2) dematerializēts vērtspapīrs — vērtspapīrs, kas nav nodrukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā;

3) vārda vērtspapīrs — vērtspapīrs, kura īpašnieks emitentam ir zināms;

4) uzrādītāja vērtspapīrs — vērtspapīrs, kura īpašnieks emitentam nav zināms, bet ziņas par viņu iespējams iegūt Latvijas Centrālā depozitārija noteiktajā kārtībā vai arī pēc vērtspapīra īpašnieka iniciatīvas;

5) vērtspapīru šķira — tādu vērtspapīru kopums, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības (akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri);

6) vērtspapīru veids — vārda vērtspapīrs vai uzrādītāja vērtspapīrs vai arī vienas šķiras vārda vērtspapīri, vai uzrādītāja vērtspapīri, kuros nostiprinātas noteiktas tiesības (parastās akcijas, priekšrocību akcijas, personāla akcijas un citas akcijas);

7) vērtspapīru kategorija — vienas šķiras un viena veida vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības ar īpašiem šo tiesību realizācijas nosacījumiem (parastās akcijas ar ierobežojumiem to atsavināšanā un citas akcijas);

8) vērtspapīru forma — vērtspapīru eksistences veids, kas izpaužas divējādi: uz papīra nodrukāts vērtspapīrs vai arī dematerializēts vērtspapīrs;

9) vērtspapīru sērija — vismaz divi vienā emisijā izlaisti vienas šķiras vērtspapīri, kuros nostiprinātās tiesības attiecas uz noteiktu un nemainīgu vienu un to pašu pamatkapitālu, īpašumu, aizdevumu vai to daļu;

10) atvietojamības princips — viena un tā paša emitenta izlaistajos vienas šķiras un kategorijas vērtspapīros nostiprināto tiesību saglabāšanās publiskajā apgrozībā nemainīgā apjomā neatkarīgi no vērtspapīru formas, sērijas, koda vai kārtas numura;

11) fondu birža — bezpeļņas akciju sabiedrība, kas organizē atklātu un regulāru vērtspapīru publiskās apgrozības darījumu slēgšanu;

12) fondu biržas biedri — saskaņā ar fondu biržas noteikumiem par biedriem uzņemtās licencētās personas, kas drīkst piedalīties biržas tirdzniecības sesijās;

13) emitents — valsts, pašvaldība, Latvijas Banka, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kas ir tiesīga izlaist un izlaiž vērtspapīrus savā vārdā, vai ārvalstu juridiskā persona, kas ir tiesīga izlaist un izlaiž vērtspapīrus savā vārdā;

14) emisija — viena emitenta vērtspapīru izlaides process;

15) publiskā emisija — tikai valsts, pašvaldību, Latvijas Bankas, Latvijas Hipotēku un zemes bankas vai publiskās akciju sabiedrības atvietojamu vērtspapīru izlaide publiskam piedāvājumam un apgrozībai;

16) slēgtā emisija — tādu akciju sabiedrības vērtspapīru izlaide, kurus nevar piedāvāt publiskai apgrozībai, vai publiskās akciju sabiedrības vērtspapīru izlaide, kas nav pakļauta šā likuma 2.pantā noteiktajai kārtībai;

17) ieguldītājs — šā likuma izpratnē: persona, kas savā vārdā un uz sava rēķina iegūst vērtspapīros nostiprinātās tiesības;

18) brokers — licencēta fiziskā persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus;

19) brokeru sabiedrība — licencēta brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniekdarbību;

20) ieguldījumu sabiedrība — akciju sabiedrība, kas rīkojas ar ieguldītāju naudu un saskaņā ar riska samazināšanas principu iegulda to savā vārdā vērtspapīros, iegādājoties tos par ieguldītāju kopīgajiem līdzekļiem;

21) ieguldījumu konsultants — licencēta Vērtspapīru tirgus komisijā reģistrēta fiziskā persona, kas par maksu sniedz konsultācijas un pakalpojumus ar naudas ieguldīšanu un darbību vērtspapīru tirgū saistītajos jautājumos;

22) konta turētājs — juridiskā persona, kas ir tiesīga atvērt, turēt un slēgt ieguldītāju vērtspapīru kontus;

23) sākotnējā izvietošana — emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts pirmais publiskais piedāvājums iegūt vērtspapīros nostiprinātās tiesības un šo tiesību pirmreizējā iegūšana;

24) otrreizējā publiskā apgrozība — jebkura vērtspapīru tirgus dalībnieka (izņemot emitentu) publiski izteikts piedāvājums iegūt vai atdot vērtspapīrā nostiprinātās tiesības un šo tiesību iegūšana vai atdošana pēc tam, kad emitents vai tā pilnvarota persona pabeigusi šā vērtspapīra sākotnējo izvietošanu;

25) ārpusbiržas tirgus — vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana, kas notiek ārpus fondu biržas un ko regulē Vērtspapīru tirgus komisija;

26) persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā — emitents vai tā pilnvarota persona, kas iesniedz Vērtspapīru tirgus komisijai šajā likumā paredzētos dokumentus, lai saņemtu atļauju vērtspapīru laišanai publiskajā apgrozībā, ja tie pirms tam publiskajā apgrozībā nav bijuši vai arī ir emitēti ārvalstīs;

27) vērtspapīru tirgus dalībnieki — emitenti, ieguldītāji, brokeri, brokeru sabiedrības, bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu konsultanti un personas, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā;

28) depozitārijs — brokeru sabiedrības vai bankas vērtspapīru uzskaites struktūrvienība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus;

29) Latvijas Centrālais depozitārijs — bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā visus Latvijas Republikā publiskajā apgrozībā izlaistos un esošos vērtspapīrus, kā arī nodrošina norēķinus fondu biržas tirgus darījumiem ar vērtspapīriem;

30) noguldījuma sertifikāts — vērtspapīrs, ko izlaiž kredītiestāde un kas apliecina tās saistību izmaksāt vērtspapīra īpašniekam viņa noguldīto naudas summu un noteikto procentu likmi;

31) emisijas prospekts — dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā;

32) memorands — vienkāršots emisijas prospekts, ko emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniedz Vērtspapīru tirgus komisijai, lai saņemtu atļauju vērtspapīru laišanai publiskajā apgrozībā.  

2. pants. Vērtspapīru publiskā apgrozība (turpmāk — publiskā apgrozība) ir sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas vai atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, kā arī piedāvājums, izmantojot citus informācijas, sakaru vai saziņas līdzekļus, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam (turpmāk arī — publiskais piedāvājums).  

3. pants. Šis likums attiecībā uz publisko apgrozību tiek piemērots šādām vērtspapīru šķirām:

1) akcijām un citiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību statūtsabiedrībā, tiesības uz dividendi vai ienākumu, ja šie vērtspapīri var būt par publiskās apgrozības objektiem;

2) obligācijām un citiem atbilstošiem prasījuma vērtspapīriem, ko izlaiž sērijā un piedāvā publiski atsevišķi vai kopā ar citām saistībām vai tiesībām uz ienākumu;

3) vērtspapīriem, ko izlaiž, ievērojot šā panta 1. un 2.punktā minēto nosacījumu kombinācijas principu;

4) ieguldījumu sabiedrību ieguldījumu apliecībām, kā arī citiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu formējumos;

5) jebkuram līgumam, saskaņā ar kuru persona iegulda naudu uzņēmumā vai sabiedrībā, gaidot ienākumu atbilstoši šim līgumam, ja šāda līguma noslēgšana tiek piedāvāta publiski šā likuma 2.pantā minētajā kārtībā;

6) citiem vērtspapīriem, kas tiek laisti publiskajā apgrozībā šā likuma 2.pantā noteiktajā kārtībā.  

4. pants. (1) Šis likums regulē:

1) kārtību, kādā publiskās akciju sabiedrības, kas izveidotas no akciju sabiedrībām, laiž publiskajā apgrozībā iepriekš izlaistās akcijas, uz kurām nav bijusi izsludināta publiska parakstīšanās;

2) publisko akciju sabiedrību pamatkapitāla palielināšanu ar akciju laidiena publisku izsludināšanu un parakstīšanu;

3) kārtību, kādā tiek publiski izsludināti un piedāvāti esošo publisko akciju sabiedrību vērtspapīri;

4) jebkura veida naudas ieguldījumu piesaistīšanas publisku izsludināšanu un piesaistīšanu, ja tā notiek šā likuma 2.pantā minētajā kārtībā;

5) kārtību, kādā tiek izlaisti pašvaldību vērtspapīri;

6) valsts vērtspapīru izlaišanu;

7) kārtību, kādā publiskajā apgrozībā tiek laisti vērtspapīri, kuru izlaišana nav noteikta ar citiem likumdošanas aktiem.

(2) Šis likums neregulē:

1) akciju sabiedrību vērtspapīru izlaišanas, reģistrācijas un apgrozības kārtību, kā arī vērtspapīru apgrozību, kas ir atšķirīga no šā likuma 2. pantā minētās kārtības;

2) akciju vai citu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk — Privatizācijas aģentūra) apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu;

3) akciju iegādāšanās piedāvājumu un akciju iegādāšanos, ievērojot statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības;

4) tādu vērtspapīru izlaidi vai apgrozību, kuru vērtību nodrošina kredītiestādē ieķīlātais nekustamais īpašums, ja tie netiek izlaisti šā likuma 2.pantā paredzētajā kārtībā;

5) privatizācijas sertifikātu publisko apgrozību;

6) vekseļu izrakstīšanu un apgrozību. Vekselis nevar būt publiskās apgrozības vērtspapīrs un to nevar izrakstīt šī likuma 2.pantā noteiktajā kārtībā;

7) čeku izlaides un apgrozības kārtību.  

5. pants. (1) Vērtspapīru publiskā apgrozība ir atļauta un notiek tikai ar brokeru sabiedrību vai Latvijas Republikā reģistrēto banku (turpmāk — banka) starpniecību.

(2) Vērtspapīru sākotnējo publisko apgrozību drīkst veikt emitents vai tā pilnvarota persona.

(3) Pilsētas dome, rajona vai pagasta padome var laist vērtspapīrus sākotnējā izvietošanā bez brokeru sabiedrības vai bankas starpniecības ar Vērtspapīru tirgus komisijas atļauju.

(4) Privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašumu objektu vērtspapīri, kuri tiks izlaisti publiskajās emisijās, ja šo objektu vērtspapīri tiks publiski piedāvāti šajā likumā noteiktajā kārtībā, jāreģistrē Vērtspapīru tirgus komisijā. Privatizācijas aģentūrai un pašvaldībām jāinformē Vērtspapīru tirgus komisija un jāiesniedz tai attiecīgie dokumenti par šiem objektiem. Informācijas un dokumentu iesniegšanas un vērtspapīru reģistrācijas kārtību un termiņus nosaka Vērtspapīru tirgus komisijas apstiprinātie noteikumi.  

6. pants. (1) Vērtspapīri publiskajā emisijā un publiskajā apgrozībā tiek laisti tikai dematerializētā formā, izņemot Vērtspapīru tirgus komisijas noteiktos gadījumus.

(2) Visi publiskajā emisijā un publiskajā apgrozībā laistie vērtspapīri tiek iegrāmatoti Latvijas Centrālajā depozitārijā, kur tiek atvērti kontu turētāju vērtspapīru konti.

(3) Visi publiskajā apgrozībā laisto vērtspapīru īpašnieki iegrāmato vērtspapīrus attiecīgā konta turētāja vērtspapīru kontā.

(4) Vērtspapīru konta atvēršanas, turēšanas un slēgšanas kārtību nosaka saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

(5) Par konta turētāju var būt:

1) emitents vai tā pilnvarota persona — Vērtspapīru tirgus komisijas licencēta brokeru sabiedrība vai banka — tikai savas emisijas vērtspapīriem un tikai sākotnējā publiskajā apgrozībā pēc tam, kad tie ir iegrāmatoti Latvijas Centrālajā depozitārijā;

2) bankas un citas kredītiestādes — tikai pēc to uzņemšanas par Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem;

3) brokeru sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības pēc to uzņemšanas par Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

(6) Vērtspapīri, kas izlaisti uz papīra nodrukātā formā un ir publiskajā apgrozībā, tiek dematerializēti saskaņā ar Vērtspapīru tirgus komisijas noteikumiem.  

7. pants. (1) Publiskajā apgrozībā var laist vārda vērtspapīrus un uzrādītāja vērtspapīrus.

(2) Jebkuram emitentam saskaņā ar statūtiem vai citiem attiecīgajiem tā darbību regulējošajiem dokumentiem ir tiesības izlaist vārda vērtspapīrus.

(3) Normatīvie akti var noteikt, ka atsevišķu emitentu vērtspapīriem ir obligāta slēgtā emisija.

(4) Emitents saskaņā ar statūtos vai citos attiecīgajos tā darbību regulējošajos dokumentos noteikto kārtību un vērtspapīru atvietojamības principu var aizstāt izlaistos vārda vērtspapīrus ar uzrādītāja vērtspapīriem.

(5) Emitents var likumā vai Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā noskaidrot vārda vērtspapīra īpašnieku.

(6) Vērtspapīriem, kas tiek laisti publiskajā apgrozībā, nevar paredzēt ierobežojumus attiecībā uz to pāriešanu citas personas īpašumā, ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi vērtspapīru nostiprinātajām tiesībām.  

8.pants. (1) Īpašuma tiesības uz publiskajā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem un tajos nostiprinātajām tiesībām ar atsavināšanas saistības nodibināšanas brīdi pāriet vērtspapīru ieguvējam.

(2) Visu publiskās apgrozības vērtspapīru īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums ieguldītāja vērtspapīru kontā pie konta turētāja.

(3) Īpašuma tiesības uz vērtspapīriem pieder personai, kuras vērtspapīru kontā tie atrodas.

(4) Ja likumā nav noteikti ierobežojumi, vērtspapīri var piederēt bankai, brokeru sabiedrībai, kā arī jebkuram konta turētājam.

(5) Banka, brokeru sabiedrība, kā arī jebkurš konta turētājs ir tikai ieguldītāja vērtspapīru turētājs, bet ne to valdītājs, un tas ir tiesīgs rīkoties ar klientam piederošajiem vērtspapīriem vienīgi ar klienta piekrišanu vai klienta uzdevumā.

(6) Kreditoru prasības pret banku, brokeru sabiedrību vai konta turētāju nevar tikt dzēstas ar bankas, brokeru sabiedrības vai konta turētāja klientam piederošajiem vērtspapīriem.

(7) Pēc konta turētāja pieprasījuma un saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem Latvijas Centrālais depozitārijs izsniedz konta turētājam izrakstu no viņa vērtspapīru konta.

(8) Uz iegrāmatojuma pamata konta turētājs izsniedz vērtspapīru īpašniekam vērtspapīru iegrāmatojuma kvīti, kas apliecina, ka tajā uzrādītie vērtspapīri ir iegrāmatoti un ka tajā norādītā persona ir vērtspapīru īpašnieks. Kvīts jāizsniedz arī tad, ja vērtspapīri tiek glabāti papīra formā.

(9) Iegrāmatojuma kvītī ir jāuzrāda:

1) kvīts izdevēja nosaukums un adrese;

2) emitenta nosaukums;

3) iegrāmatoto vērtspapīru daudzums;

4) iegrāmatoto vērtspapīru sērija, šķira un kods;

5) iegrāmatoto vērtspapīru īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums;

6) informācija par apgrūtinājumiem attiecībā uz iegrāmatotajiem vērtspapīriem;

7) kvīts izdošanas vieta, datums un numurs.  

II nodaļa. Vērtspapīru sākotnējās izvietošanas un publiskās apgrozības uzraudzība

9.pants. (1) Vērtspapīru publiskās apgrozības uzraudzību veic Vērtspapīru tirgus komisija (turpmāk — Komisija). Komisija ir valsts izpildvaras institūcija, kuras darbību nosaka likums “Par Vērtspapīru tirgus komisiju”.

(2) Komisijai ir tiesības:

1) likumdošanas aktu ietvaros noteikt kārtību, kādā tiek piedāvāti tie vērtspapīri, kuru apgrozību neregulē šis likums;

2) likumdošanas aktu ietvaros izdot noteikumus, lai regulētu to personu darbību, kuras piedāvā iegādāties vērtspapīrus kārtībā, kas atšķiras no šā likuma 2.pantā noteiktās kārtības, un tādējādi šī darbība nevar tikt uzskatīta par publisko apgrozību;

3) šā likuma 16.pantā, kā arī citos likumdošanas aktos noteiktajos ietvaros pieprasīt papildu ziņas no emitentiem un personām, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, kā arī iepazīties ar dokumentiem, kuros ir šādas ziņas, kas nepieciešamas, lai atļautu publisko emisiju vai vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozībā vai arī atļautu turpināt veikt ar vērtspapīru publisko apgrozību saistītos darījumus;

4) pārtraukt vai neatļaut vērtspapīru laišanu apgrozībā, ja tiek būtiski aizskartas ieguldītāju vai citu vērtspapīru tirgus dalībnieku intereses;

5) likumā paredzētos gadījumos un kārtībā griezties tiesā ar prasību pret personu, kura pārkāpj vai attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka tā grasās pārkāpt jebkuras šā likuma normas vai arī jebkurus noteikumus, kas izriet no šā likuma.  

III nodaļa. Vērtspapīru sākotnējā izvietošana un laišana publiskajā apgrozībā

10.pants. (1) Vērtspapīru sākotnējā izvietošana un laišana publiskajā apgrozībā gan attiecībā uz Latvijas Republikas, gan ārvalstu emitentiem ir atļauta tikai tad, ja vērtspapīri ir reģistrēti Komisijā un ir saņemta Komisijas atļauja.

(2) Komisija reģistrē vērtspapīrus saskaņā ar šo likumu, likumu “Par Vērtspapīru tirgus komisiju” un Komisijas apstiprinātajiem noteikumiem.

(3) Par nereģistrētu vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozībā iestājas šajā likumā un citos likumos noteiktā atbildība.  

11.pants. (1) Vērtspapīri, kurus publiskajā apgrozībā laiž valsts vai Latvijas Banka, ir jāreģistrē Komisijā, iesniedzot tai šo vērtspapīru izlaišanas noteikumus. Šo vērtspapīru apgrozībā laidēji emisijas prospektu vai memorandu šajā likumā minētajos gadījumos Komisijai neiesniedz.

(2) Kredītiestādēm, kas saņēmušas Latvijas Bankas atļauju par tiesībām publiski izsludināt un pieņemt visa veida naudas noguldījumus, ar šiem noguldījumiem saistīto noguldījumu sertifikātu laišana publiskajā apgrozībā jāreģistrē Komisijā.

(3) Šajā pantā minēto vērtspapīru reģistrācijas kārtību Komisijā nosaka Komisijas apstiprinātie noteikumi.  

12.pants. (1) Vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā var notikt pēc Komisijas atļaujas saņemšanas kā:

1) slēgtās emisijas vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā;

2) publiskās akciju sabiedrības vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā;

3) publiskās akciju sabiedrības publiski parakstīto vērtspapīru laišana apgrozībā, ja tie nav bijuši reģistrēti Komisijā;

4) Latvijas Hipotēku un zemes bankas vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā;

5) pašvaldības vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā;

6) ārvalstu emitenta vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā;

7) citu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto juridisko personu vērtspapīru izlaide, ja tās ir tiesīgas laist vērtspapīrus publiskajā apgrozībā savā vārdā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos iesniegumu atļaujas saņemšanai Komisijā var iesniegt emitents vai jebkura tā pilnvarota persona.

(3) Komisijā ir jāiesniedz iesniegums, kuram jāpievieno:

1) emisijas prospekts vai — šajā likumā noteiktajos gadījumos — memorands;

2) emitenta reģistrācijas apliecības noraksts;

3) emitenta statūtu noraksts;

4) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmums vai paziņojums par attiecīgo vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozībā.

(4) Lai reģistrētu pašvaldību vērtspapīrus, Komisijā ir jāiesniedz iesniegums, kuram jāpievieno šā panta trešās daļas 1.un 4.punktā minētie dokumenti.  

13.pants. (1) Publiskās akciju sabiedrības emisijas prospektu apstiprina šīs sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai pilnsapulces pilnvarota institūcija, bet citu emitentu emisijas prospektus — to pilnvarotas pārvaldes institūcijas.

(2) Emisijas prospektu paraksta emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas locekļi, kuru paraksta tiesības ir noteiktas ar likumu vai kuri tiek pilnvaroti parakstīt emisijas prospektu.

(3) Jebkuram potenciālajam ieguldītājam ir tiesības iepazīties ar emisijas prospektu, un viņam ir jābūt nodrošinātai šādai iespējai.  

14.pants. Emisijas prospektu (memorandu) emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, uz līguma pamata var izstrādāt kopā ar juridisko firmu, brokeru sabiedrību, banku, ieguldījumu konsultantu vai Latvijas Republikā reģistrētu auditorsabiedrību saskaņā ar šo likumu, Komisijas noteikumiem un emitenta prasībām.  

15.pants. Vērtspapīru reģistrēšanas iesniegumā ir jānorāda šādas ziņas:

1) tā emitenta vai personas nosaukums un juridiskā adrese, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā;

2) galvenie dati par tiem vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti laišanai publiskajā apgrozībā:

a) vērtspapīru šķira, veids un kategorija,

b) vērtspapīru nominālvērtība, kopējais skaits un prognozējamais pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datums.  

16.pants. (1) Emisijas prospektā ir jāietver šādas ziņas:

1) ievaddaļā:

a) emitenta nosaukums, juridiskā adrese, juridiskais statuss, reģistrācijas apliecības numurs (ja likumā tāda ir paredzēta), apmaksātā pamatkapitāla apmērs (akciju sabiedrībām) un darbības virzieni,

b) reģistrētā pamatkapitāla apmērs un sadalījums attiecībā uz pamatkapitālu atbilstoši emitējamo vērtspapīru šķirām un veidiem (akciju sabiedrībām),

c) emisijas prospekta sastādīšanas vieta un datums,

d) vieta un laiks, kur un kad iespējams iegūt emisijas prospektu un citus tajā minētos un ar emitenta darbību saistītos dokumentus vai iepazīties ar tiem,

e) ziņas par personām, kas sagatavojušas emisijas prospektu, un par konsultantiem, kas piedalījušies emisijas prospekta sagatavošanā,

f) emitenta darbību regulējošajos aktos noteikto atbildīgo personu apliecinājumi, ka emisijas prospektā ietvertās ziņas un dati atbilst patiesībai un netiek slēpti fakti, kas varētu kaitēt potenciālo ieguldītāju interesēm vai būtiski ietekmēt to lēmumus,

g) to zvērinātu revidentu vai Latvijas Republikā reģistrēto auditorsabiedrību rekvizīti, kas devuši novērtējumu emitenta darbībai iepriekšējā pārskata gadā un finansiālajam stāvoklim, vai dibināšanas līgums, ja emisijas prospekts tiek gatavots statūtsabiedrības dibināšanas laikā;

2) nodaļā par vērtspapīru emisiju:

a) emisijas mērķis,

b) emitējamo vērtspapīru šķira, veids, kategorija, nominālvērtība, piedāvājuma cena un emisijas apjoms,

c) tiesības, ierobežojumi, pienākumi un privilēģijas, ko nodrošinās emitējamie vērtspapīri;

3) nodaļā par emitentu:

a) emitenta dibinātāji (statūtsabiedrībām) un pārvaldes institūciju locekļi un vadošās amatpersonas,

b) emitenta darbības termiņš (ja tāds ir paredzēts),

c) emitenta dibināšanas pamatkapitāls, reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls (akciju sabiedrībām),

d) pamatkapitāla apmērs un struktūra atbilstoši vērtspapīru šķirām, veidiem un nominālvērtībai (statūtsabiedrībām),

e) akcionāri, kuriem pieder akcijas šā likuma 64.un 65.pantā noteiktajā daudzumā;

4) nodaļā par emitenta darbību:

a) īpašuma ieķīlājumi un galvojumi par citu personu saistībām, kā arī citi apgrūtinājumi, kas saistīti ar emitenta darbību un var ietekmēt tā finansiālo stāvokli,

b) patenti un licences,

c) prasības, tiesu procesi un izpildraksti, kas varētu ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli,

d) riska faktori, kas saistīti ar emitenta darbību;

5) nodaļā par finansiālo stāvokli:

a) statūtsabiedrības vai uzņēmuma pēdējo triju gadu peļņas un zaudējumu aprēķins, bilance un pēdējā pusgada vai deviņu mēnešu salīdzinošie rādītāji un bilance, pašvaldības pēdējo triju gadu ieņēmumu un izdevumu pārskats,

b) iepriekšējo triju gadu laikā izmaksātās dividendes (ja tādas ir bijušas),

c) ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi, procentu maksājumi un citi maksājumi,

d) zvērinātu revidentu vai Latvijas Republikā reģistrēto auditorsabiedrību dotais emitenta iepriekšējā pārskata gada finansiālā stāvokļa novērtējums.

(2) Pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par atļauju laist vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, emisijas prospektam jāpievieno Komisijas lēmuma noraksts.

(3) Memorandā netiek iekļauta informācija, kas paredzēta šā panta pirmās daļas 1.g, 4.a, 4.b, 4.c, 4.d un 5.c apakšpunktā.  

17.pants. (1) Ja emitents vēlas laist otrreizējā publiskajā apgrozībā Komisijā vēl nereģistrētus vērtspapīrus, tam jāiesniedz Komisijai memorands.

(2) Ja emitents vēlas sākotnēji izvietot pirms tam slēgtajā emisijā izlaistos vērtspapīrus, tam jāiesniedz Komisijai emisijas prospekts.

(3) Ja ārvalstu emitents vai tā pilnvarota persona vēlas laist otrreizējā publiskajā apgrozībā vērtspapīrus, kas nav reģistrēti attiecīgās ārvalsts augstākajā vērtspapīru tirgus uzraudzības institūcijā, tam jāiesniedz Komisijai emisijas prospekts.

(4) Ja ārvalstu emitents vai tā pilnvarota persona vēlas laist otrreizējā publiskajā apgrozībā vērtspapīrus, kas ir reģistrēti attiecīgās ārvalsts augstākajā vērtspapīru tirgus uzraudzības institūcijā, tam jāiesniedz Komisijai memorands.  

18.pants. (1) Komisija izskata iesniegumu un emisijas prospektu (memorandu) un pieņem lēmumu par vērtspapīru laišanu apgrozībā vai izsniedz atteikumu 40 dienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas.

(2) Komisija var noteikt laika posmu, kurā pēc lēmuma pieņemšanas par vērtspapīru laišanu apgrozībā ir jāuzsāk vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā, kā arī emisijas prospekta (memoranda) derīguma termiņu.  

19.pants. Komisija nereģistrē vērtspapīrus laišanai publiskajā apgrozībā, ja:

1) nav iesniegti visi šā likuma 12.panta trešajā daļā (pašvaldībām — 12.panta ceturtajā daļā) noteiktie dokumenti;

2) reģistrācijai iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija nav precīza vai neatbilst patiesībai, kā arī ja tā neatbilst šajā likumā un citos likumos noteiktajām prasībām;

3) informācija, kura iekļauta reģistrācijai iesniegtajos dokumentos vai kuru pieprasījusi Komisija, liecina, ka emisija neatbilst likumdošanas aktos noteiktajām prasībām.  

20.pants. (1) Atteikumu reģistrēt emisiju vai vērtspapīru laišanu otrreizējā publiskajā apgrozībā, norādot atteikuma pamatu, izsniedz rakstveidā emitentam vai personai, kas ir griezusies Komisijā ar vērtspapīru reģistrācijas iesniegumu.

(2) Ja trūkumi un neprecizitātes dokumentos tiek novērstas, emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, var griezties Komisijā atkārtoti.

(3) Ja dokumenti Komisijā tiek izskatīti atkārtoti, Komisija nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā bija jau izskatījusi un kurās iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.  

21.pants. Strīdus, kas rodas sakarā ar vērtspapīru reģistrāciju laišanai publiskajā apgrozībā, likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izskata tiesa.  

22.pants. (1) Ar brīdi, kad tiek pieņemts Komisijas lēmums par vērtspapīru reģistrāciju, kā arī ievērojot šā likuma 18. panta otrajā daļā un 23.pantā noteiktās prasības, emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, ir tiesīgi iegrāmatot vērtspapīrus Latvijas Centrālajā depozitārijā, tos publiski piedāvāt un laist apgrozībā.

(2) Ja Komisija pieņem lēmumu par vērtspapīru reģistrāciju, tā desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas emitentam izsniedz emisijas apliecību. Emisijas apliecība ir dokuments, kas apstiprina emitenta tiesības laist vērtspapīrus publiskajā apgrozībā.

(3) Emisijas apliecība kļūst nederīga, ja Komisija anulē emisijas atļauju.  

23.pants. (1) Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vērtspapīru laišanas publiskajā apgrozībā un saskaņā ar šā likuma 18.panta otro daļu emitentam vai personai, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vēl vienā laikrakstā Komisijas noteiktā informācija un jānodrošina iespēja visām ieinteresētajām personām iepazīties ar emisijas prospektu (memorandu) vai iegūt par samaksu emisijas prospekta (memoranda) norakstu Komisijas noteiktajās vietās un laikā.

(2) Publicējamajā informācijā ir jānorāda:

1) tā emitenta vai personas nosaukums un juridiskā adrese, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā;

2) vērtspapīru šķira, veids, kategorija un kopējais skaits;

3) vērtspapīru nominālvērtība un pārdošanas cena;

4) datums, ar kuru vērtspapīri tiek laisti publiskajā apgrozībā;

5) vērtspapīru un emisijas prospekta (memoranda) izplatīšanas vietas.

(3) Pēc šīs informācijas publicēšanas emisijas nosacījumus drīkst mainīt tikai pēc saskaņošanas ar Komisiju un Komisijas atļaujas saņemšanas.

(4) Komisija var ar lēmumu noteikt, kādos ietvaros emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, var mainīt vērtspapīru pārdošanas cenu sākotnējās publiskās apgrozības laikā. Šā Komisijas lēmuma norakstam ir jābūt pievienotam emisijas prospektam. 

24.pants. (1) Vērtspapīru emisijas un to publiskās apgrozības reklamēšanu, ievietojot sludinājumus vai publiski darot zināmus emisijas noteikumus, drīkst sākt tikai pēc tam, kad publicēta šā likuma 23.pantā noteiktā informācija.

(2) Informācija, ko izplata emitents vai persona, kas vērtspapīrus laiž publiskajā apgrozībā, nedrīkst būt pretrunā ar informāciju, kas sniegta emisijas prospektā (memorandā).

(3) Reklāmā nedrīkst ietvert informāciju, kas ir pretrunā ar emisijas prospektā (memorandā) norādītajām ziņām. Reklāmā jānorāda vietas un laiks, kur un kad var iepazīties ar emisijas prospektu (memorandu) vai iegādāties tā norakstu.  

25.pants. (1) Emitentam vai personai, kas laidusi vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, jāpaziņo rakstveidā Komisijai par jebkuriem grozījumiem emisijas prospektā (memorandā) ietvertajā informācijā, ievērojot tā derīguma termiņu.

(2) Ja grozījumi informācijā var būtiski ietekmēt vērtspapīra cenu, emitentam vai personai, kas laiž publiskajā apgrozībā vērtspapīrus, par to jāpaziņo rakstveidā Komisijai, kā arī Komisijas uzdevumā septiņu darba dienu laikā no šādu grozījumu rašanās brīža šī informācija jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vēl vienā laikrakstā.  

26.pants. (1) Neviena persona nedrīkst sniegt nepatiesas ziņas par vērtspapīriem publiskajā piedāvājumā un apgrozībā, tajā skaitā par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu.

(2) Gadījumos, kad ieguldītājs cieš zaudējumus, ko izraisījuši riska faktori, kas netika ietverti emisijas prospektā (memorandā), vai arī informācija par tiem bijusi nepilnīga vai nepareiza, kā arī šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu pārkāpšanas gadījumos ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no emitenta vai personas, kas ir vainojama šā panta pirmās daļas noteikumu pārkāpšanā, un likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā panākt zaudējumu atlīdzināšanu tiesas ceļā.

(3) Šajā pantā noteiktajos gadījumos emitentam vai personai, kas ir vainojama šā panta pirmās daļas noteikumu pārkāpšanā, ir jāpiedāvā ieguldītājam iespēja pārdot vērtspapīrus, kā arī iespēja atlīdzināt ieguldītājam radušos zaudējumus.  

27.pants. (1) Pēc emisijas prospekta (memoranda) derīguma termiņa izbeigšanās emitentam vai personai, kas laidusi vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, jāinformē Komisija un fondu birža (ja vērtspapīri tiek kotēti biržā) par jebkuriem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīru cenu vai spēju pildīt vērtspapīros nostiprinātās saistības, nekavējoties pēc šādu apstākļu rašanās vai ar šiem apstākļiem saistītas jaunas informācijas iegūšanas, bet ne vēlāk kā līdz nākamajai tās biržas tirdzniecības dienai, kurā vērtspapīri tiek kotēti.

(2) Ja emitenta vērtspapīri vai tās personas vērtspapīri, kura laidusi vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, tiek kotēti fondu biržā, attiecībā uz tiem jāievēro fondu biržas noteikumi par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar vērtspapīru publisko apgrozību pēc emisijas prospekta (memoranda) derīguma termiņa izbeigšanās.

(3) Emitentam vai personai, kas laidusi vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, periodiski un savlaicīgi jānodrošina Komisija ar informāciju tās noteiktajā veidā, apjomā un laikā.

(4) Publiskajām akciju sabiedrībām regulāri jāiesniedz Komisijai zvērināta revidenta apstiprināts gada pārskats vai Latvijas Republikā reģistrēto auditorsabiedrību veiktais iepriekšējā pārskata gada finansiālā stāvokļa novērtējums, kā arī nerevidēti ceturkšņa pārskati.  

28.pants. Pirms šā likuma 25.pantā noteiktās informācijas paziņošanas Komisijai emitenti vai personas, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, drīkst šo informāciju darīt zināmu tikai tām personām vai institūcijām, kuras sniedz tām pakalpojumus vai konsultācijas, kas saistītas ar ieguldījumiem un vērtspapīru apgrozību, kā arī darījumu partneriem, kuriem šī informācija ir jāsaņem, vai arī šīs informācijas sniegšanu nosaka citi likumdošanas akti. Personas un institūcijas, kas saņēmušas informāciju, nedrīkst to izpaust vai izplatīt.

 

IV nodaļa. Vērtspapīru otrreizējā publiskā apgrozība

29.pants. (1) Vērtspapīru otrreizējā publiskā apgrozība tiek organizēta fondu biržā. Otrreizējo publisko apgrozību ārpus fondu biržas drīkst organizēt tikai saskaņā ar šā likuma 41.pantā minētajiem nosacījumiem, kā arī ievērojot šā panta trešās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktās prasības.

(2) Fondu birža kalpo visiem vērtspapīru tirgus dalībniekiem kā atklāta un pieejama organizācija, kurai jāveicina sabiedrības ekonomiskā stabilitāte un drošība.

(3) Fondu biržai ir jānodrošina:

1) izsolēs iekļauto vērtspapīru piedāvājuma un pieprasījuma koncentrācija vērtspapīru cenas noteikšanai;

2) darījumu slēgšanas drošums;

3) vienotas informācijas izplatīšana, kas ļautu pareizi noteikt izsolē iekļauto vērtspapīru vērtību;

4) ar veiktajiem vērtspapīru darījumiem saistīto norēķinu organizēšana.

(4) Visiem vērtspapīriem otrreizējā publiskajā apgrozībā ir jābūt iegrāmatotiem brokeru sabiedrības vai bankas vērtspapīru kontā, kā arī Latvijas Centrālajā depozitārijā.  

30.pants. (1) Fondu birža ir tiesīga uzsākt darbību tikai pēc tam, kad Komisija izsniegusi speciālu atļauju (licenci) fondu biržas darbībai.

(2) Speciālo atļauju (licenci) fondu biržas darbībai var izsniegt Latvijā reģistrētai akciju sabiedrībai, kuras pamatkapitāls atbilst likumos par biržas akciju sabiedrībām noteiktajam pamatkapitāla apmēram un kuras darbības organizācija un statūti nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktos mērķus.

(3) Komisija var atteikt speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai anulēt speciālo atļauju (licenci), ja:

1) fondu biržas darbība neatbilst likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

2) fondu birža savā darbībā neievēro biržas statūtus vai citus biržas darbību regulējošus noteikumus;

3) mainās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas tiesiskais pamats.  

31.pants. (1) Fondu biržas akcijas savā īpašumā var iegūt valsts, pašvaldības, brokeru sabiedrības, bankas un citas juridiskās personas saskaņā ar fondu biržas statūtiem un noteikumiem.

(2) Fondu birža var izlaist tikai slēgtās emisijas vārda akcijas.  

32.pants. (1) Fondu birža atbilstoši tās statūtiem un darbības noteikumiem var sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru publisko apgrozību un ar vērtspapīru un finansu tirgus attīstību.

(2) Fondu birža drīkst organizēt tādu vērtspapīru otrreizējo publisko apgrozību, ko regulē citi normatīvie akti.  

33.pants. (1) Fondu biržas noteikumi nosaka:

1) vērtspapīru šķiras, kas tiek kotētas biržā;

2) vērtspapīru tirdzniecības procesuālās darbības;

3) vērtspapīru kotēšanas nosacījumus un procedūru;

4) biržas biedru tiesības un pienākumus;

5) vērtspapīru tirdzniecības laiku;

6) darījumu noslēgšanas un reģistrēšanas kārtību;

7) citas ar biržas darbību un vērtspapīru tirdzniecību un publisko apgrozību saistītās attiecības.

(2) Fondu biržas noteikumus, kā arī jebkurus tajos izdarītos grozījumus apstiprina Komisija.  

34.pants. (1) Komisija var pilnvarot savus pārstāvjus pārbaudīt fondu biržas darbību. Komisijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar biržas darbības dokumentiem.

(2) Pēc Komisijas pilnvarotu pārstāvju rakstveida pieprasījuma fondu biržai jāizsniedz biržas darbības dokumentu noraksti vai cita ar biržas darbību saistītā informācija.

(3) Komisijas pilnvaroti pārstāvji drīkst piedalīties bez balsstiesībām fondu biržas padomes sēdēs un akcionāru pilnsapulcēs.

(4) Komisija var apturēt fondu biržas pārvaldes institūciju lēmumus, bet šo lēmumu atcelšanai ir iesniedzama prasība tiesā.  

35.pants. (1) Komisijas locekļi, fondu biržas vadītāji un darbinieki, kā arī personas, kas darbojas biržā uz līguma pamata vai ir likumiskās attiecībās, nedrīkst izpaust tādu ar vērtspapīru apgrozību saistītu informāciju, kuras atklāšana varētu kaitēt ieguldītāju vai citu vērtspapīru tirgus dalībnieku interesēm.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā ir atbildīgas ar visu savu mantu par zaudējumiem, kas radušies ieguldītājiem un citiem vērtspapīru tirgus dalībniekiem konfidenciālas informācijas izpaušanas gadījumā.  

36.pants. (1) Vērtspapīru darījumu nodrošināšanai biržā fondu biržas biedri nodibina fondu biržas garantiju fondu (turpmāk — garantiju fonds).

(2) Komisija apstiprina noteikumus, kas regulē garantiju fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību.  

37.pants. (1) Fondu biržas tiešo darbu vada fondu biržas valde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un likumu “Par akciju sabiedrībām”.

(2) Fondu biržas valde:

1) lemj par vērtspapīru iekļaušanu biržas sarakstā, kā arī par attiecīgo vērtspapīru apgrozības izbeigšanu;

2) savas kompetences ietvaros piešķir vai anulē tiesības biržas biedriem;

3) uzrauga, lai tiktu ievēroti biržas darbības noteikumi;

4) uzrauga, lai tiktu publicēta informācija, kas fondu biržai jāpublicē saskaņā ar šo likumu, biržas noteikumiem un citiem likumdošanas aktiem;

5) ziņo Komisijai par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.un 2.punktā noteiktajām prasībām.  

38.pants. Fondu biržas biedri tiek uzņemti saskaņā ar Komisijas apstiprinātajiem fondu biržas noteikumiem.  

39.pants. (1) Fondu birža Komisijas apstiprināto noteikumu ietvaros nosaka prasības emitentiem un personām, kuras saņēmušas Komisijas atļauju un kuru vērtspapīri tiks kotēti biržā, un izstrādā biržā kotējamo vērtspapīru sarakstus (turpmāk — vērtspapīru saraksti). Vērtspapīru sarakstus apstiprina fondu biržas valde.

(2) Ārvalstu emitentu vērtspapīrus var iekļaut vērtspapīru sarakstos saskaņā ar fondu biržas prasībām, ja tiek izpildītas šā likuma 17.pantā noteiktās prasības un ja tie ir reģistrēti Komisijā.

(3) Emitentam, kura vērtspapīri ir iekļauti kādā no vērtspapīru sarakstiem, vai tā pilnvarotai personai fondu biržas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā ir jāsniedz fondu biržai ziņas par faktiem, kas varētu ietekmēt ieguldītāju lēmumu veikt darījumus ar šā emitenta vērtspapīriem.  

40.pants. (1) Fondu birža 60 dienu laikā no dienas, kurā emitents iesniedzis pieteikumu, pieņem lēmumu par vērtspapīru iekļaušanu vērtspapīru sarakstos. Šajā laikā saskaņā ar vērtspapīru sarakstu noteikumiem fondu birža var pieprasīt papildu informāciju, un šādā gadījumā noteiktais termiņš tiek skaitīts no papildu informācijas saņemšanas dienas.

(2) Fondu birža var izslēgt vērtspapīrus no vērtspapīru sarakstiem, ja attiecīgo vērtspapīru regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama un ja šāds lēmums būtiski neaizskar ieguldītāju intereses.

(3) Emitents un citi vērtspapīru tirgus dalībnieki var griezties Komisijā ar lūgumu pārskatīt fondu biržas lēmumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem gadījumiem.

(4) Komisija 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par lēmuma pārskatīšanu, pieņem lēmumu par šā panta trešajā daļā minēto lūgumu.  

41.pants. (1) Tikai brokeru sabiedrība ir tiesīga veikt darījumus vērtspapīru publiskajā apgrozībā ārpusbiržas tirgū, ievērojot šā likuma 29.panta trešās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos nosacījumus.

(2) Darījumi ārpus biržas ar fondu biržā kotētiem vai kādā no fondu biržas vērtspapīru sarakstos iekļautiem vērtspapīriem ir atļauti tikai saskaņā ar fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

(3) Attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav iekļauti vērtspapīru sarakstos, Komisija var izdot kotācijas noteikumus, kā arī noteikt attiecīgās šķiras un emitenta vērtspapīru obligātu minimālo daudzumu, kas jānodrošina ārpusbiržas tirgus apgrozībā brokeru sabiedrībai, kura veic ārpusbiržas tirgus darījumus.

(4) Brokeru sabiedrībai, kas veic darījumus ar Latvijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem vērtspapīriem Latvijas Republikas teritorijā vai arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas, piecu darba dienu laikā jāinformē fondu birža par šādos darījumos pirkto vai pārdoto vērtspapīru cenu.

(5) Citu vērtspapīru publisko apgrozību, ko nenosaka šis likums, brokeru sabiedrības var organizēt saskaņā ar Komisijas apstiprinātajiem noteikumiem. Brokeru sabiedrība var iesniegt Komisijai noteikumu projektu šādu vērtspapīru publiskajai apgrozībai.

(6) Komisija 30 dienu laikā pēc noteikumu projekta saņemšanas izskata to un apstiprina noteikumus vai pieņem lēmumu par noteikumu projekta atdošanu tā iesniedzējam pilnveidošanai un trūkumu novēršanai, vai arī nosūta noteikumu projekta iesniedzējam argumentētu rakstveida atteikumu.

(7) Komisija var aizliegt vērtspapīru tālāku ārpusbiržas publisko apgrozību, ja tā neatbilst apstiprinātajiem noteikumiem vai ir mainījušies apstākļi, saskaņā ar kuriem bija apstiprināti šie noteikumi, vai arī turpmākā ārpusbiržas tirdzniecība būtiski apdraud ieguldītāju intereses.  

V nodaļa. Latvijas Centrālais depozitārijs

42.pants. Latvijas Centrālais depozitārijs (turpmāk — Centrālais depozitārijs) ir bezpeļņas akciju sabiedrība, kas tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šo likumu, statūtiem, Centrālā depozitārija noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.  

43.pants. (1) Par Centrālā depozitārija akcionāriem ir tiesības kļūt valstij, Latvijas Bankai, fondu biržām, Privatizācijas aģentūrai, bankām un brokeru sabiedrībām, kā arī ieguldījumu sabiedrībām un emitentiem, kuriem Centrālajā depozitārijā ir atvērti vērtspapīru konti.

(2) Jebkuras izmaiņas Centrālā depozitārija akcionāru balsstiesību daļās var notikt tikai ar Komisijas piekrišanu. Neviens Centrālā depozitārija akcionārs, izņemot valsti, nevar iegūt vairāk par 49 procentiem balsu Centrālajā depozitārijā.

(3) Pēc Ministru kabineta rīkojuma Centrālajam depozitārijam ir jāizlaiž akcijas, kuras iegādājas valsts.  

44.pants. (1) Centrālā depozitārija noteikumus izstrādā Centrālā depozitārija dibinātāji un apstiprina Ministru kabinets vai tā pilnvarota institūcija.

(2) Centrālā depozitārija noteikumus var grozīt akcionāru pilnsapulce, bet šie grozījumi iegūst juridisku spēku tikai pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets vai tā pilnvarota institūcija.  

45.pants. Centrālā depozitārija galvenais mērķis ir atvērt kontu turētājiem vērtspapīru kontus, iegrāmatot un uzskaitīt vērtspapīrus, kā arī veikt operācijas starp vērtspapīru kontiem, lai nodrošinātu norēķinus vērtspapīru publiskās apgrozības darījumos.  

46.pants. Centrālais depozitārijs ir akciju sabiedrība, kura drīkst veikt tikai slēgtās emisijas un kuras akcijas drīkst atsavināt saskaņā ar Centrālā depozitārija statūtiem un pārdot tikai šā likuma 43.pantā noteiktajām personām.  

47.pants. (1) Komisijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības pārbaudīt un iepazīties ar Centrālā depozitārija vērtspapīru un finansu grāmatvedības dokumentiem, kā arī citiem operatīvās darbības dokumentiem.

(2) Pēc Komisijas rakstveida pieprasījuma Centrālā depozitārija pārvaldes institūcijai jāizsniedz Centrālā depozitārija dokumentu noraksti.

(3) Komisijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties bez balsstiesībām Centrālā depozitārija akcionāru pilnsapulcē un padomē.

(4) Ja Centrālā depozitārija lēmumi vai akti pēc Komisijas ieskatiem neatbilst likumdošanas aktiem vai Centrālā depozitārija statūtiem, Komisija iesniedz Centrālā depozitārija pārvaldes institūcijai rakstveida ziņojumu ar norādījumu noteiktā termiņā novērst pārkāpumus.

(5) Ja konstatētie pārkāpumi vai nepilnības netiek novērsti, Komisijai valsts vārdā ir veto tiesības attiecībā uz Centrālā depozitārija lēmumiem un aktiem.

(6) Komisijas veto lēmums tiek izdots rakstveidā. Tajā ir norādīts, kurš Centrālā depozitārija lēmums vai akts ir jāaptur, kā arī tā apturēšanas pamats.

(7) Centrālais depozitārijs var Komisijas izdoto veto lēmumu pārsūdzēt tiesā. Pārsūdzības laikā Centrālā depozitārija pārsūdzēto lēmumu un aktu darbība tiek apturēta.  

48.pants. (1) Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju locekļiem un Centrālā depozitārija darbiniekiem, kā arī personām, kurām saskaņā ar pilnvarojumu vai uzdevuma līgumu vai arī uz cita tiesiska pamata ir tiesiskas attiecības ar Centrālo depozitāriju, ir pienākums neizpaust ar vērtspapīru publisko apgrozību saistītu informāciju, kuras izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt vērtspapīru tirgus dalībnieku intereses.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas ir atbildīgas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmērā par zaudējumiem, kas radušies vērtspapīru tirgus dalībniekiem šā panta pirmās daļas prasību neievērošanas gadījumā.  

49.pants. (1) Centrālā depozitārija pienākums ir:

1) iegrāmatot visus publiskajā apgrozībā atļautos vērtspapīrus;

2) atvērt un turēt konta turētāju vērtspapīru kontus;

3) izdarīt vērtspapīru pārskaitījumu operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem konta turētāju vērtspapīru kontiem;

4) uzraudzīt kopējā vienas emisijas vērtspapīru apjoma atbilstību apgrozībā esošo šīs emisijas vērtspapīru skaitam;

5) sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar emitentu pienākumiem pret vārda vērtspapīru īpašniekiem, kā arī citus pakalpojumus savas kompetences un tiesībspējas ietvaros Centrālā depozitārija noteikumos paredzētajā kārtībā;

6) izdot konta turētājiem vērtspapīru noguldījumus apliecinošus dokumentus;

7) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar vērtspapīriem. Centrālais depozitārijs izstrādā un saskaņo ar Latvijas Banku Latvijas Republikā publiskās apgrozības darījumos ar vērtspapīriem lietojamos norēķinu un maksājumu veidus;

8) reģistrēt ķīlas tiesības vērtspapīriem;

9) kontrolēt Centrālā depozitārija dalībnieku darbību saskaņā ar Centrālā depozitārija noteikumiem.

(2) Centrālajam depozitārijam ir monopoltiesības šo pienākumu veikšanā.  

50.pants. Attiecības starp Centrālo depozitāriju un konta turētāju regulē Centrālā depozitārija noteikumi un likumdošanas akti.  

51.pants. Centrālajam depozitārijam ir tiesības saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības apmērs un veids tiek noteikts Centrālā depozitārija noteikumos un instrukcijās.  

52.pants. Centrālais depozitārijs var prasīt no emitentiem vai to pilnvarniekiem, kā arī no citiem konta turētājiem, kas ir Centrālā depozitārija dalībnieki, Centrālā depozitārija noteikumu un instrukciju ievērošanu, kā arī piemērot Centrālā depozitārija noteikumos paredzētās sankcijas minēto noteikumu un instrukciju neievērošanas gadījumā.  

VI nodaļa. Brokeru sabiedrības un starpniekdarbība

53.pants. (1) Tiesības veikt starpniekdarbību vērtspapīru publiskajā apgrozībā nosaka šis likums, likums “Par akciju sabiedrībām”, brokeru sabiedrības vai bankas statūti, kā arī citi likumdošanas akti.

(2) Brokeru sabiedrībām, brokeriem un bankām, kas veic starpniekdarbību, jāievēro Centrālā depozitārija noteikumi un fondu biržas noteikumi, kā arī normatīvie akti un Komisijas pieņemtie akti.  

54.pants. (1) Starpniekdarbība ir:

1) starpniecības darījumi ar vērtspapīriem, kas tiek veikti savā vārdā un citu personu uzdevumā uz šo personu rēķina;

2) ieguldītāju un emitentu vērtspapīru kontu atvēršana, turēšana un apkalpošana, ja konta turētājs ir tiesīgs nodibināt un ir nodibinājis tiesiskās attiecības ar licencētu brokeru sabiedrību vai banku par darījumu veikšanu ar vērtspapīriem, kas ir iegrāmatoti pie konta turētāja.

(2) Brokeru starpniecības darījumi ir vērtspapīru pirkšana, pārdošana, mainīšana un citi civiltiesiskajā apgrozībā atļautie darījumi, kā arī vērtspapīru izvietošana.

(3) Ja vērtspapīru izvietošanu neveic pats emitents, uz līguma pamata to organizē ar brokeru sabiedrības, bankas vai arī cita kontu turētāja starpniecību.  

55.pants. (1) Starpniekdarbību vērtspapīru publiskajā apgrozībā ir tiesīgas veikt tikai brokeru sabiedrības un bankas.

(2) Brokeru sabiedrības un bankas ir tiesīgas uzsākt starpniekdarbību tikai pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas.

(3) Bankām starpniekdarbības veikšanai ir jāizveido brokeru nodaļas.

(4) Brokeru nodaļa nav jāizveido, ja banka:

1) veic tikai vērtspapīru sākotnējo izvietošanu;

2) nodrošina vērtspapīru konta turēšanu un apkalpošanu otrreizējā publiskajā apgrozībā, pilnvarojot brokeru sabiedrības slēgt publiskās apgrozības darījumus ar ieguldītājiem.  

56.pants. (1) Speciālās atļaujas (licences) starpniekdarbības veikšanai izsniedz Komisija.

(2) Speciālās atļaujas (licences) starpniekdarbības veikšanai tiek izsniegtas saskaņā ar šo likumu, likumu “Par uzņēmējdarbību” un Komisijas apstiprinātajiem licencēšanas noteikumiem.  

57.pants. (1) Lai brokeru sabiedrība varētu saņemt speciālo atļauju (licenci) starpniekdarbībai, tai jāizpilda un jāievēro šādas prasības:

1) brokeru sabiedrībai ir jābūt akciju sabiedrībai;

2) brokeru sabiedrības apmaksātajam kapitālam, kā arī pašas kapitālam pēc likuma stāšanās spēkā ir jābūt ne mazākam par 30 000 latu. Ceturtajā gadā pēc šā likuma stāšanās spēkā pašas kapitālam jābūt ne mazākam par 100 000 latu;

3) brokeru sabiedrībai jāglabā Latvijas Republikā reģistrētas bankas kontā naudas summa (rezerves kapitāls), kas nav mazāka par desmit procentiem no pamatkapitāla, kura izmantošanas kārtību nosaka Komisija;

4) brokeru sabiedrības valdes locekļu, kā arī izpilddirektoru, viņu vietnieku un galvenā grāmatveža (turpmāk — sabiedrības amatpersonas), sabiedrības padomes, revidenta, revīzijas komisijas locekļu un zvērināta revidenta vārdi, uzvārdi un personas kodi ir jāiesniedz licencēšanas komisijai;

5) par sabiedrības amatpersonām, revidentiem un revīzijas komisijas locekļiem nedrīkst būt fiziskās personas, kas ir sodītas par noziegumu pret īpašumu, par citu smagu noziegumu, kas izdarīts ar iepriekšēju nodomu, par kukuļņemšanu, par naudas, vērtspapīru un citu dokumentu viltošanu, ja par to ir paredzēta kriminālatbildība sabiedrības amatpersonas pienākumu pildīšanas uzsākšanas brīdī un nav dzēsta sodāmība vai saņemta reabilitācija;

6) ne mazāk kā divām sabiedrības amatpersonām ir jābūt licencei, kas dod tiesības darboties vērtspapīru tirgū.

(2) Komisija izskata brokeru sabiedrības iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu un pieņem lēmumu 30 dienu laikā no iesnieguma un noteikumos prasīto dokumentu iesniegšanas datuma.  

58.pants. (1) Līgumus par darījumiem ar vērtspapīriem publiskajā apgrozībā brokeru sabiedrību vai banku vārdā ir tiesīgi slēgt tikai brokeri vai personas, kurām ir licence darbībai vērtspapīru tirgū, ir noslēgti darba līgumi ar brokeru sabiedrību vai banku un par kuriem brokeru sabiedrība vai banka pēc licences iegūšanas ir paziņojusi Komisijai.

(2) Ja rodas apstākļi, kas kavē brokeru sabiedrības vai bankas pilnvaroto brokeru vai personu personiski izpildīt saņemto uzdevumu (turklāt uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt), brokeram vai pilnvarotajai personai jāizpilda savs pienākums ar trešās personas starpniecību, kurai ir licence darbībai vērtspapīru tirgū.

(3) Ja uzdevuma izpildē nav iespējams iesaistīt trešo personu, kurai ir licence darbībai vērtspapīru tirgū, saņemtais uzdevums brokeram vai pilnvarotajai personai jāizpilda līdz galam neatkarīgi no darba līguma izbeigšanās termiņa vai citiem apstākļiem.  

59.pants. (1) Vērtspapīru publiskajā apgrozībā nav pieļaujama darbība, kas ir pretrunā ar godīgu praksi.

(2) Starpniecības darījumu līgumos, ko brokeri slēdz ar klientiem, nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar minēto nosacījumu vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.  

60.pants. (1) Brokeram jāsniedz klientiem un ieguldītājiem savstarpēji līdzvērtīga informācija, kas saistīta ar vērtspapīru pieprasījumu vai piedāvājumu, ja šī informācija var ietekmēt viņu intereses vai lēmumus.

(2) Ja ieguldītājs cieš zaudējumus nepareizas brokera sniegtās informācijas dēļ, ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Brokeram nav tiesību izpaust vai izmantot informāciju, kurā ir emitenta, ieguldītāja vai trešās personas profesionālie vai tirdzniecības noslēpumi.

(4) Brokeram ir aizliegts izpaust, nodot vai izmantot nepublicētus faktus un informāciju, kuru iespējams iegūt, tikai veicot starpniekdarbību, un kura varētu ietekmēt vērtspapīru vērtību vai ar kuras palīdzību varētu gūt mantisku vai ar mantiskām attiecībām saistītu nemantisku labumu sev vai citai personai.  

61.pants. Visos gadījumos, kad brokera pasūtījuma izpilde, kas attiecas uz vienu un to pašu vērtspapīru vienā un tajā pašā darījuma veidā, vēl nav uzsākta, klienta pasūtījums vienmēr jāizpilda pirms brokera pasūtījuma.  

62.pants. (1) Brokeram ir aizliegts bez klienta piekrišanas veikt darījumus ar klientam piederošajiem vērtspapīriem.

(2) Ieguldītāju vērtspapīri brokeru sabiedrībai vai bankai jāiegrāmato un jātur nošķirti no tiem vērtspapīriem, kuri pieder brokeriem, brokeru sabiedrībai vai bankai.

(3) Brokeru sabiedrība un banka ir atbildīga par vērtspapīru publiskās apgrozības darījumu reģistrēšanu un ieguldītāja vērtspapīru publiskās apgrozības darījumos iegūto īpašuma tiesību reģistrēšanu.  

63.pants. (1) Vērtspapīru tirgus dalībniekiem ir aizliegts veikt manipulatīvus darījumus ar vērtspapīriem.

(2) Par manipulatīviem uzskatāmi darījumi, kuros vērtspapīri tiek pirkti un pārdoti, lai radītu aktīvas apgrozības šķietamību un tādējādi ietekmētu citus ieguldītājus pirkt vai pārdot vērtspapīrus.  

VII nodaļa. Akciju paketes iegādāšanās

64.pants. (1) Jebkuram ieguldītājam, kurš iegūst savā īpašumā publiskajā apgrozībā laistās akcijas tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz vienu desmito daļu, vienu ceturto daļu vai vienu trešo daļu no visām akcionāru pilnsapulces balsīm, par to triju darba dienu laikā no akciju iegūšanas dienas jāpaziņo Komisijai un desmit darba dienu laikā no akciju iegūšanas dienas — akciju sabiedrībai. Ja ieguldītājs vēlas iegūt apdrošināšanas akciju sabiedrību akcijas šajā daļā un šā likuma 65.pantā noteiktajā daudzumā, vispirms jāievēro likumā “Par apdrošināšanu” minētie noteikumi.

(2) Ja ieguldītājs desmit darba dienu laikā no akciju iegūšanas brīža pārdod akcijas šā panta pirmajā daļā minētajā daudzumā, viņam par akciju iegādāšanos akciju sabiedrībai nav jāpaziņo.

(3) Ja ieguldītājs pārdod akcijas šā panta pirmajā daļā noteiktajā daudzumā pēc tam, kad viņš paziņojis akciju sabiedrībai par akciju iegādāšanos, vai arī ja ieguldītājs pārdod tādu šo akciju daudzuma daļu, kas samazina viņa balsu skaitu akcionāru pilnsapulcē vismaz par pieciem procentiem, par to triju darba dienu laikā no pārdošanas dienas jāpaziņo Komisijai un desmit darba dienu laikā no pārdošanas dienas — akciju sabiedrībai.

(4) Ja ieguldītājs šā panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos un termiņos neinformē akciju sabiedrību, viņš nevar izmantot balsstiesības, ko nodrošina noteikta daudzuma akcijas, kas iegādātas virs šā panta pirmajā daļā noteiktajiem balsstiesību normatīviem.

(5) Akcionāru pilnsapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, ko nodrošina noteikta daudzuma akcijas, nav spēkā.  

65.pants. (1) Jebkuram ieguldītājam, kurš vēlas iegādāties publiskās akciju sabiedrības akcijas tādā daudzumā, kas viņam akcionāru pilnsapulcē nodrošinātu vismaz vienu trešdaļu, pusi, trīs ceturtdaļas un vairāk balsu, jāpaziņo par to Komisijai.

(2) Ja ieguldītājs vēlas iegūt akcijas tādā daudzumā, kas viņam akcionāru pilnsapulcē nodrošinātu vismaz pusi, trīs ceturtdaļas un vairāk balsu, viņam jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā jāuzrāda:

1) ieguldītāja juridiskais statuss;

2) akciju iegādei izmantotais ienākumu avots;

3) akciju iegūšanas mērķis;

4) ieguldītājam jau piederošo attiecīgās akciju sabiedrības akciju skaits, kā arī balsstiesības, ko šīs akcijas nodrošina;

5) jebkuras spēkā esošās līgumsaistības ar attiecīgo akciju sabiedrību, kuras akcijas ieguldītājs vēlas iegūt.

(3) Ja Komisija uzskata par nepieciešamu, tā var pieprasīt šīs ziņas no ieguldītāja arī tādā gadījumā, kad viņš vēlas iegūt vairāk par vienu trešdaļu balsu akcionāru pilnsapulcē.

(4) Komisija piecu darba dienu laikā var aizliegt iegādāties akcijas, ja akciju iegādes rezultātā tiek pārkāpts likums “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu”, šis likums un citi likumi vai arī tiek apdraudēta valsts ekonomiskā sistēma. Komisija izsniedz rakstveida aizliegumu iegādāties akcijas, norādot aizlieguma pamatu. Ja ieguldītājs var novērst un novērš Komisijas norādītās nepilnības, viņš var griezties Komisijā atkārtoti.

(5) Ja Komisija atļauj ieguldītājam iegādāties akcijas šajā pantā noteiktajā daudzumā un viņš tās iegūst īpašumā, ieguldītājam triju darba dienu laikā par to jāpaziņo akciju sabiedrībai.

(6) Ja ieguldītājs pārdod akcijas šajā pantā noteiktajā daudzumā vai tādu daļu no tām, kas samazina viņa balsu skaitu akcionāru pilnsapulcē vismaz par pieciem procentiem, ieguldītājam triju darba dienu laikā jāpaziņo par to Komisijai un akciju sabiedrībai.

(7) Ja ieguldītājs šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nepaziņo akciju sabiedrībai par noteiktā daudzuma akciju iegādāšanos vai šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā nepaziņo par noteiktā daudzuma akciju pārdošanu, viņš nevar izmantot balsstiesības, ko nodrošina akcijas virs šajā pantā noteiktajiem balsstiesību normatīviem.  

VIII nodaļa. Atbildība

66.pants. Komisija apstiprina šajā likumā paredzēto sodu piemērošanas kārtību. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.  

67.pants. (1) Par darbības uzsākšanu vērtspapīru tirgū bez nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) Komisija brokeru sabiedrībai, bankai, fondu biržai vai jebkuram citam vērtspapīru tirgus dalībniekam, kam šādas speciālās atļaujas (licences) saņemšanu nosaka likumdošanas akti, uzliek soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, aptur šāda vērtspapīru tirgus dalībnieka turpmāko darbību vērtspapīru tirgū līdz speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un atjauno to stāvokli, kāds pastāvēja pirms šā dalībnieka noslēgtajiem vērtspapīru darījumiem, ja tas ir iespējams.

(2) Ja ieguldītājs nepaziņo Komisijai par akciju iegādāšanos šā likuma 64. un 65.pantā noteiktajā daudzumā vai neizdara to noteiktajā laikā, vai arī nesniedz pareizas prasītās ziņas, Komisija var uzlikt soda naudu juridiskajai personai līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, bet fiziskajai personai — naudas sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

(3) Ja šā likuma 64. un 65.pantā minētie nosacījumi netiek ievēroti atkārtoti, Komisija var aizliegt personai veikt darījumus ar publiskajā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem uz laiku līdz trim gadiem vai piemērot citas likumdošanas aktos paredzētās sankcijas.  

68.pants. (1) Par nereģistrētu vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozībā Komisija var uzlikt emitentam, brokeru sabiedrībai vai konta turētājam, kas veicinājis vai izplatījis publiskās emisijas vērtspapīrus, soda naudu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām vai 150 procentu apmērā no peļņas, kas iegūta šo darbību rezultātā.

(2) Par izvairīšanos Komisijas noteiktajos termiņos reģistrēt vērtspapīrus, kas tika laisti apgrozībā, izsludinot publisku parakstīšanos uz vērtspapīriem pirms šā likuma stāšanās spēkā, Komisija var uzlikt emitentam soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

(3) Ja brokeru sabiedrība, banka vai jebkurš cits konta turētājs, kas nav emitents, turpina publiski piedāvāt, izsludināt vai izplatīt pirms šā likuma spēkā stāšanās izlaistus publiskās emisijas vērtspapīrus, kuri emitentam bija jāreģistrē Komisijas noteiktajos termiņos, Komisija brokeru sabiedrībai, bankai vai konta turētājam var uzlikt soda naudu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

(4) Par atkārtotu šā panta trešajā daļā minēto darbību turpināšanu Komisija brokeru sabiedrībai, bankai vai konta turētājam var uzlikt soda naudu no četrdesmit līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.  

69.pants. (1) Par šā likuma 26.pantā minēto pārkāpumu izdarīšanu Komisija vainīgajai personai var uzlikt soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām vai soda naudu līdz 150 procentiem no veiktajos darījumos iegūtās peļņas, ja tā iegūta 26.pantā minēto darbību rezultātā.

(2) Fiziskajām personām par šā likuma pārkāpumiem var iestāties šajā likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Latvijas Kriminālkodeksā paredzētā atbildība.  

70.pants. (1) Par šā likuma 9.panta otrās daļas 3.punktā, 23., 24., 25., 27., 28., 39.panta trešajā daļā un 58.pantā noteikto prasību neievērošanu Komisija juridiskās personas pārvaldes institūcijai vai — attiecīgajos gadījumos — ieguldījumu konsultantam izsaka brīdinājumu un uzdod novērst konstatētos pārkāpumus vai piemēro šā panta otrajā daļā noteiktās sankcijas.

(2) Ja juridiskās personas pārvaldes institūcija vai ieguldījumu konsultants šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos neizpilda Komisijas norādījumus pēc izteiktā brīdinājuma, Komisijai ir tiesības juridiskajai personai:

1) uzlikt soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām;

2) anulēt emisijas atļauju;

3) anulēt atļauju laist vērtspapīrus publiskajā apgrozībā;

4) anulēt speciālo atļauju (licenci) darbībai vērtspapīru tirgū;

5) vērst piedziņu uz vērtspapīriem, pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

6) piemērot šajā likumā un citos likumdošanas aktos atbilstošajam pārkāpumam paredzētos pamatsodus un papildsodus. Attiecībā uz ieguldījumu konsultantu Komisija var piemērot šā panta otrās daļas 1., 4. un 6.punktā noteiktās sankcijas.

(3) Komisija var pieprasīt tādas informācijas publicēšanu, kas attiecīgajām personām jāsniedz Komisijai atbilstoši šā panta pirmajā daļā minēto pantu prasībām, vai arī publicēt to savā vārdā, ja tā kalpo ieguldītāju interešu aizsardzībai.

(4) Ja pret personu, kurai ir izsniegta attiecīgā Komisijas atļauja, netiek ierosināta krimināllieta par pārkāpumiem vērtspapīru publiskajā apgrozībā, visas vērtspapīru izpārdošanas līgumsaistības, kas bijušas spēkā pirms šā panta otrajā daļā minētās atļaujas anulēšanas, paliek spēkā līdz to izpildei.  

71.pants. Ja brokeru sabiedrība neievēro šā likuma 41.pantā minētās prasības, Komisija var brokeru sabiedrībai uzlikt soda naudu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām un anulēt atļauju darbībai vērtspapīru tirgū vai uzlikt soda naudu 150 procentu apmērā no peļņas, kas iegūta attiecīgā vērtspapīru darījuma rezultātā, vai arī piemērot tikai vienu no minētajām sankcijām.  

72.pants. (1) Ja brokers neievēro šā likuma 59., 60., 61., 62. vai 63.pantā minētās prasības, Komisija uzliek brokeram Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto naudas sodu, kā arī var anulēt brokera speciālo atļauju (licenci) darbībai vērtspapīru tirgū.

(2) Ja brokers neievēro šā panta pirmajā daļā minētajos pantos noteiktās prasības un tā rezultātā ieguldītājiem vai citām personām rodas zaudējumi vai tiek pārkāptas to tiesības, brokers ir civiltiesiski atbildīgs likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā un apjomā.

(3) Ja vērtspapīru tirgus dalībnieks veic šā likuma 63.pantā minētos darījumus, Komisija uzliek vainīgajai personai soda naudu līdz 150 procentiem no veiktajos darījumos iegūtās peļņas vai soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

(4) Ja brokers pārkāpj 60.panta nosacījumus, Komisija var uzlikt brokeru sabiedrībai, ar kuru šis brokers ir tiesiskajās attiecībās, soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

Pārejas noteikumi

1. Līdz likuma “Par Vērtspapīru tirgus komisiju” spēkā stāšanās dienai un Vērtspapīru tirgus komisijas izveidošanai visas Komisijas funkcijas veic Finansu ministrija.

2. Ieguldījumu sabiedrību un ieguldījumu konsultantu tiesisko statusu, tiesības un darbību nosaka likumi par ieguldījumu sabiedrībām un konsultantiem, ciktāl to darbība nav noteikta šajā likumā.

3. Par vērtspapīriem, uz kuriem bijusi izsludināta publiska parakstīšanās saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām” un citiem likumiem un kuri ir apgrozībā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un uz kuriem attiecas šis likums, jāiesniedz Komisijai memorands šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto prasību apjomā, kā arī tie jāreģistrē Komisijā tās noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par pusgadu no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Visu publisko emisiju vērtspapīrus šā likuma spēkā stāšanās brīdī emitenti drīkst izlaist, ievērojot šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktās prasības, neatkarīgi no vērtspapīru veida, un tie jāreģistrē un jāiegrāmato Latvijas Centrālajā depozitārijā.

5. Komisija nosaka visu Latvijas Republikā publiskajā apgrozībā esošo vērtspapīru pilnīgas dematerializācijas kārtību un termiņus.

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.10 “Par vērtspapīriem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 4.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 23.augustā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 12.septembrī