MINISTRU KABINETA TIESĪBU AKTI

Ministru kabineta noteikumi nr. 267

(prot. nr.49, 12.§) Rīgā 1995.gada 5.septembrī

Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju tipveida nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” Pārejas noteikumu 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Pilsētas (pagasta) dzīvojamo māju privatizācijas komisija (tālāk tekstā — “komisija”) ir ar pilsētas (pagasta) domes (padomes) lēmumu iecelta pašvaldības institūcija likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 103.nr.) izpildei. Komisijas sastāvā iekļaujami Valsts īpašuma fonda un Valsts zemes dienesta pārstāvji.

2. Komisija darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta izdotos tiesību aktus, pašvaldības domes (padomes) lēmumus un šo nolikumu.

3. Komisija savus uzdevumus veic patstāvīgi, kā arī sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām un iestādēm.

II. Komisijas pienākumi

4. Komisijai ir šādi pienākumi:

4.1. organizēt attiecīgajā teritorijā esošo valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju:

4.1.1. apzināt attiecīgajā teritorijā esošās privatizācijai pakļaujamās dzīvojamās mājas;

4.1.2. sagatavot priekšlikumus par mājas apsaimniekošanai nepieciešamo zemes platību, apzināt zemes īpašumattiecības un noteikt zemes izmantošanas turpmākās iespējas (zeme ir pārdodama vai nomājama);

4.1.3. noteikt privatizācijas objekta vērtību un pirkuma maksu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

4.1.4. sagatavot dzīvojamo māju (to daļu), nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu privatizācijai nepieciešamos dokumentus;

4.1.5. izziņot privatizāciju (rakstiski informēt īrniekus, nomniekus un zemes īpašniekus, kā arī publiski iepazīstināt visus potenciālos privatizācijas pretendentus ar objekta privatizācijas noteikumiem);

4.1.6. organizēt izsoles;

4.1.7. regulāri publicēt informāciju par objektiem, kuri pakļaujami privatizācijai, bet uz kuriem privatizācijas pretendenti nav pieteikušies;

4.1.8. sagatavot pašvaldības domes (padomes) lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu;

4.1.9. pēc pašvaldības domes (padomes) lēmuma privatizēt no valsts īpašuma pārņemto dzīvojamo fondu;

4.2. vadīt privatizācijas procesu attiecīgās pašvaldības teritorijā:

4.2.1. informēt iedzīvotājus par tiesību aktiem, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju, kā arī par grozījumiem tajos;

4.2.2. atbildēt uz iedzīvotāju vēstulēm (iesniegumiem un sūdzībām);

4.2.3. izskaidrot dzīvojamo māju (to daļu) īpašniekiem un zem tām esošās zemes īpašniekiem viņu tiesības un pienākumus;

4.2.4. aizstāvēt savu viedokli pašvaldības domes (padomes) sēdēs;

4.3. apkopot informāciju par privatizācijas norisi:

4.3.1. veikt privatizējamās dzīvojamās mājas dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īpašumpiederības uzskaiti;

4.3.2. kontrolēt mājas kopīpašuma pārvaldes organizāciju veidošanu vai apsaimniekošanas līgumu slēgšanu;

4.3.3. apkopot informāciju un kontrolēt maksājumus par privatizējamo fondu;

4.3.4. reizi ceturksnī sniegt Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai pārskatu par privatizācijas norisi.

III. Komisijas tiesības

5. Komisijai ir tiesības:

5.1. saņemt dzīvojamo māju privatizācijai nepieciešamo informāciju no pašvaldību un valsts institūcijām, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

5.2. apmeklēt privatizācijas objektus un iepazīties ar to tehnisko stāvokli;

5.3. iepazīties ar noslēgtajiem īres un nomas līgumiem privatizējamajās dzīvojamajās mājās;

5.4. precizēt nedzīvojamo telpu (ieskaitot mākslinieku darbnīcas) piederību, to izmantošanu un privatizācijas kārtību;

5.5. slēgt līgumus ar Valsts zemes dienestu, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un privātpersonām par dzīvojamo māju privatizācijas tehnisko nodrošināšanu;

5.6. izmantot dzīvojamo māju privatizācijas finansēšanai 60 procentus no līdzekļiem, kas iegūti, privatizējot valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, un ieskaitīti pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šī fonda sastāvdaļa;

5.7. piedalīties pašvaldības domes (padomes) sēdēs un aizstāvēt tajās savu viedokli par dzīvojamo māju privatizācijas lēmuma projektu;

5.8. ar attiecīgu pašvaldības domes (padomes) pilnvarojumu pārstāvēt tās intereses tiesā un citās valsts vai pašvaldību institūcijās;

5.9. apliecināt privatizācijas pretendentu savstarpējās vienošanās par privatizācijas objektu un privatizācijas kārtību.

IV. Komisijas struktūra un darbība

6. Komisiju piecu locekļu sastāvā un tās priekšsēdētāju ieceļ attiecīgās pašvaldības dome (padome).

7. Komisija darbu veic koleģiāli. Tā ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja komisijas sēdē piedalās ne mazāk kā puse komisijas locekļu.

8. Komisija pieņem lēmumus ar komisijas locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirīgā ir komisijas priekšsēdētāja (viņa prombūtnē — komisijas priekšsēdētāja vietnieka) balss.

9. Komisijas sēdes tiek protokolētas. Ja rodas domstarpības par komisijas lēmuma saturu vai tā izpildes kārtību, lēmums ir spēkā tādā formulējumā, kādā tas fiksēts sēdes protokolā. Komisijas loceklim, kurš nepiekrīt komisijas lēmumam, ir tiesības rakstiski pievienot protokolam savu viedokli. Protokolu paraksta visi komisijas locekļi.

10. Komisijas locekļu funkcijas un pienākumu sadali savas kompetences ietvaros komisija nosaka patstāvīgi.

11. Komisijas priekšsēdētājs (viņa prombūtnē — komisijas priekšsēdētāja vietnieks) ir tiesīgs ar vienpersonisku lēmumu apturēt komisijas lēmuma izpildi, nekavējoties paziņojot par to komisijas locekļiem un attiecīgā lēmuma tiešajiem izpildītājiem, ja viņš var pamatot, ka attiecīgais komisijas lēmums nav likumīgs.

12. Ja komisija nedēļas laikā pēc attiecīgā lēmuma apturēšanas to atkārtoti izskatījusi pēc būtības un atzinusi, ka komisijas priekšsēdētāja lēmums nav likumīgs, tā pieņem atkārtotu lēmumu. 

V. Komisijas darba pārraudzība

13. Komisijas darbu pārrauga pašvaldības dome (padome), kurai ir tiesības kontrolēt un uzraudzīt tās ieceltās komisijas un komisijas priekšsēdētāja darbības likumību.

14. Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības:

14.1. atcelt vai grozīt nelikumīgus komisijas lēmumus vai apturēt nelikumīgu komisijas darbību;

14.2. atcelt komisiju vai tās priekšsēdētāju, ja atkārtoti netiek pildīti vai tiek pārkāpti likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

15. Komisiju darbības likumību kontrolē un uzrauga Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

VI. Komisijas finansējums

16. Komisijas darbība tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem un pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

17. Līdzekļi, kas iegūti, privatizējot valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas:

17.1. 60 procentu apmērā ieskaitāmi pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā un izmantojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas finansēšanai;

17.2. 40 procentu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā un izmantojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas finansēšanai.

18. Pēc attiecīgās pašvaldības pieprasījuma komisija iesniedz domei (padomei) pārskatu par līdzekļu izlietojumu un privatizācijas finansēšanai nepieciešamo līdzekļu pamatotu aprēķinu.

19. Pašvaldības domes (padomes) apstiprināto līdzekļu pieprasījumu komisija iesniedz Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai.

20. Lēmumu par valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitīto līdzekļu sadalījumu Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un pilsētu (pagastu) dzīvojamo māju privatizācijas komisijām pieņem Ministru kabinets pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ierosinājuma.

Ministru prezidents M.Gailis
Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs