Valsts prezidents —

Latvijas Tautas frontes 7.kongresam

Cienījamie Latvijas Tautas frontes 7.kongresa dalībnieki!

Tautas atmiņa spilgtu glabā Atmodas laiku, un tas cieši saistīts ar Latvijas Tautas frontes dzimšanu un tās nerimtīgo darbību. 1988.gada Latvijas radošo savienību plēnums un tajā pašā gadā Latvijas Tautas frontes dibināšana iezīmēja krasu pagriezienu latviešu tautas likteņgaitā. Manifestācijas, sanākšanas, barikādes un ugunskuri, roku rokā stāvēšana Baltijas ceļā, tūkstošbalsīgi skandētas dziesmas, atkal godā celtais karogs un latvju tautas lūgšana bija ceļa rādītāji uz Latvijas nākotni, bet LTF — varens tautas kopības spēks, kas lika atkal celties Latvijas valstij. Brīnumainas pārvērtības notika it visur — oficiālās varas struktūrās, visos sabiedrības slāņos, draugu un darba biedru pulciņos, lielās un mazās ģimenēs. Visa sabiedrība bija kļuvusi citāda. Laiks bija nobriedis. Vēsturisko pavērsienu ļoti īsā laikā veica cilvēki bez politiskas varas un saimnieciskas noteikšanas, tikai ar karstām sirdīm, tīrām idejām, savām prasībām, kas tika paustas kaismīgās runās. Visu laiku lielākajā latviešu tautas kustībā — Latvijas Tautas frontē — mēs bijām gan liecinieki, gan dalībnieki brīnumam — ka iespējams uzvarēt ar gara spēku vien, bez materiāla, fiziska bruņojuma.

Šis ir jau septītais LTF kongress, no dibināšanas pagājis relatīvi mazs laiks, taču mūs visus ir skārušas lielas pārmaiņas, gaidītas un negaidītas, gribētas un negribētas. Blakus sasniegumiem ir zaudējumi, aiz pacēluma ir nācis atslābums. Kopības un vienotības garu māc šķelšanās un dalīšanās. Daudzi palikuši kopā ar LTF, bet vēl daudz vairāk ir to, kas ceļu uz Latvijas un savu nākotni meklē kopā ar dažādām partijām un kustībām. Arī LTF pārtapusi partijā, kura aicina: Latvija, mosties!

No visas sirds vēlu panākumus gan Latvijas Tautas frontei, gan LTF vadītājiem. Lai jums sekmējas saliedēt savus spēkus un atgūt LTF sākotnējo darbīgumu un ietekmību!

Ar cieņu, —

Guntis Ulmanis

1995.gada 8.septembrī

mācību priekšmetu starptautisko olimpiāžu dalībniekiem

Šovasar 15 Latvijas vidusskolēni pārstāvēja mūsu valsti četrās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Piektdien, 8.septembrī, Valsts prezidents ar kundzi un Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdētājs Jānis Endele šiem jauniešiem Rīgas pils Baltajā zālē pasniedza goda diplomus un sponsoru sarūpētās dāvanas. Rīgas pilī tika lūgti gan šo olimpiāžu dalībnieki, kas pārsvarā tagad jau ir 1. kursa studenti, gan viņu skolotāji un augstskolu mācību spēki, kas palīdzēja jauniešiem sagatavoties atbildīgajiem startiem. Klātesošos sveica Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā. Pedagogi pastāstīja par darbu, kas veikts, lai olimpiādēs uz ārzemēm mūsu jaunieši varētu aizbraukt labi sagatavoti un arī materiāli nodrošināti. Valsts segusi ceļa izdevumus, lielu atbalstu sniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, paši skolotāji, kas pavadīja jauniešus ceļā. Informātikas olimpiāde norisinājās Nīderlandē, un no turienes tika pārvestas divas bronzas medaļas. Tās izpelnījušies Rīgas 1. ģimnāzijas absolventi Gustavs Galdiņš un Aigars Zaube. Matemātikā olimpiāde bijusi organizēta Kanādā. Te sudraba medaļu nopelnījis Rīgas 40. vidusskolas 12. klases audzēknis Aleksandrs Sļivkins, bet bronzas medaļu — Rīgas 88. vidusskolas absolvents Mihails Kravcevs. Ceļu uz Pekinu bija mērojuši četri puiši — ķīmijas olimpiādes dalībnieki. Bronzas medaļu no turienes pārvedis Rīgas 65. vidusskolas absolvents Juris Fotins. Šajā pašā reģionā — Taizemē notika bioloģijas olimpiāde, kur aizbrauca četras meitenes. Visi jaunieši šajās valstīs centušies stāstīt par Latviju un gūt daudz draugu. Daudzkārt sarunās viņi pārliecinājušies, ka Latviju pasaulē vienkāršie cilvēki tomēr vēl pārāk maz pazīst. Tikšanās gaitā prezidents teica:

Šodien jums ir mazliet neparasta diena, jo jūsu pilī, kurā ir atļauts strādāt Valsts prezidentam, esam pulcējušies, lai atskatītos uz padarīto, lai pateiktu viens otram “paldies”, jo tas nu ir vārds, ko mēs diemžēl pārāk reti lietojam, un liekas, ka reizēm pat kautrējamies to pateikt. Jo es domāju, ka šajā situācijā valstī ne jau zelts un sudrabs ir mūsu mērvienība attiecībā vienam pret otru, bet uzmanība un tas garīgais darbs, un tā savstarpējā sapratne, kas tik ļoti nepieciešama situācijā, meklējot savu vietu politiskajā un ekonomiskajā pasaules kartē.

Šodien mēs esam pulcējušies, lai sveiktu mūsu jauniešus, kuri ir spējuši sevi apliecināt, un arī Latviju, ne tikvien pašmājās, bet tālāk pasaulē. Es ceru, ka tie ir jaunieši, kas ir ciešas apņēmības pilni turpināt apgūt zināšanas, veidot sevi, meklēt idejas un stāvēt par šīm idejām, lai ko tas arī maksātu. Varbūt tas varētu būt mans pirmais vēlējums jauniešiem — ieejot dzīves lielajos ceļos, nopietnākajos ceļos, meklējiet savu attieksmi pret zemi, pret sabiedrību, meklējiet savu “es” un aplieciniet to ikdienā. Aplieciniet ar spēku un vienmēr rēķinieties, ka būs arī pretspēks. Būs tādi, kas varbūt jūs neatbalstīs, būs kas jūs nesapratīs, bet tieši ar to arī atšķiras gudrs un stiprs cilvēks, ka viņš vienmēr prot savu domu, savu ideju aizstāvēt, par to pastāvēt.

Es gribētu šodien pateikties skolotājiem un visiem tiem, kas ir atbalstījuši jauniešus. Šajā situācijā mums ir jāmeklē savs ceļš zinātnē, jāmeklē, lai zinātne izkļūtu no lomas, kādā tā ir šodien — es teiktu — mazliet par pabērna lomā, — izaugtu un kļūtu par vienu no Latvijas valsts stūrakmeņiem. Un es ticu, ka mūsu jaunatnei tas ir pa spēkam. Es ceru, ka jaunatne piedzīvos tos laikus, kad mēs mazāk runāsim par vēsturiskām un ģeopolitiskām traģēdijām, bet mierīgi un pārliecinoši strādāsim sevis un savas tautas labā. Un es domāju, ka nākotne pieder informātikai, nākotne pieder tehnoloģijai, nākotne pieder zinātnei un gaišiem prātiem. Pasaule kādreiz piedzīvos to laiku, kad tā netiks griezta gabalos un gabaliņos, bet visa cilvēce strādās vienotā ritmā. Tas ir visu cilvēku mērķis, un tā ir mūsu apņēmība.

Diemžēl šodien mums ir vēl jācīnās par savu patstāvību, jācīnās pret tiem spēkiem, kam nepatīk Latvijas neatkarība, Latvijas esamība. Bet esmu pārliecināts, ka jūs un mēs to kopīgi izdarīsim veiksmīgi.

Es gribētu arī apsveikt savienību, kas ir veidojusies, atbalstot šo pasākumu — “Daugavas vanagi” un latviešu uzņēmējs. Domāju, ka nākotnē latviešu uzņēmējam ir jāiegūst arvien stabilāka un noteicošāka vieta. Jūs šodien dzirdat par bankas, finansu un citām krīzēm. Tā ir ne tikai ekonomiska krīze, tās ir zināmā mērā arī politiskas problēmas, un šajā procesā diemžēl tiek iesaistīti spēki, kas ne vienmēr Latvijai ir uzticīgi. Un tad, skatoties un vērojot to, es domāju: kur tad ir latviešu uzņēmējs, kur ir latviešu finansists, latviešu cilvēks, kas spētu ne tikai par sevi, bet vispirms par Latviju pastāvēt, pirmajā vietā liekot nacionālās, valsts un tautas intereses. Es domāju, ka šādi spēki ir, šādi uzņēmēji ir, šādi cilvēki droši vien būs arī jūsu rindās.

Es vēlreiz gribētu jūs no sirds sveikt, un esmu priecīgs un gandarīts par to, ka šajā pilī divas stundas skanēs jūsu balsis. Domāju, ka jums būs iespēja iepazīties arī ar pārējām šīs pils telpām, jo šīs pils zelts un sudrabs pieder jums.

Veiksmi jums!

Uzrunājot gaviļniekus un arī citus klātesošos, augstskolu pasniedzēji izmantoja iespēju, lai grieztos pie Valsts prezidenta ar lūgumiem un ierosinājumiem, kas attiecas uz mūsu izglītības koncepciju, tās struktūru. Piemēram, par to, ka nepareizi tiek izprasts jēdziens izglītības humanizācija un tā rezultātā mūsu virzība ir uz humanitāro izglītību, novārtā atstājot eksaktās zinātnes. Tomēr tieši no šo specialitāšu ieguvēju vidus valsts saņem vislielāko skaitu ekonomistu, finansistu, biznesa vadītāju, zinātnes iestādēs strādājošo — to speciālistu, kas tautsaimniecībā šodien ir ļoti nepieciešami. Bija arī citi priekšlikumi, kas skar izglītības darba uzlabošanu.

Noslēgumā olimpiāžu dalībniekiem, viņu skolotājiem un arī citiem viesiem tika dota iespēja iepazīties ar atjaunotajām pils telpām. Guntis Ulmanis un viņa kundze nofotografējās ar viesiem Ģerboņu zālē un atvadījās no viņiem Valsts prezidenta kabinetā.

Valsts prezidenta preses dienests, A.B.

starptautiskā filatēlijas izstādē

Piektdien, 8.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, satiksmes ministrs Andris Gūtmanis un “Latvijas Pasta” ģenerāldirektors Aivars Droiskis atklāja starptautisko filatēlijas izstādi “Rīga–95”. Šis notikums bija saistīts arī ar divu jaunu pastmarku izdošanu — sestā pastmarka sērijā “Tautastērpi” un “Draudzīgā aicinājuma” 60 gadiem veltīta marka.

Prezidents sveica izstādes organizētājus un dalībniekus, kā arī abu pastmarku autores. G.Ulmanis izteica cerību, ka “Draudzīgā aicinājuma” pastmarka ar Latvijas vārdu izies pasaulē un piesaistīs plašu uzmanību. Viņš novēlēja, lai mūsu pastmarkas būtu apliecinājums Latvijas mūžībai un attīstībai.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja faktu, ka tagad pastmarkas “Latvijas Pasts” iespiež Rīgā.

Daudzi izstādes apmeklētāji pēc viņu lūguma saņēma prezidenta autogrāfus Rīgā pirmo reizi izdotajā filatēlijas izstādes pases grāmatiņā.

Valsts prezidenta preses dienests