PĒC NOTIKUMA

Ārlietu ministrs — pēc Maskavas un Kišiņevas

Sestdien, 9.septembrī, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs bija aicinājis žurnālistus uz preses konferenci īsā starpposmā starp divām ārzemju vizītēm: oficiālo vizīti Moldovā un caurbraucot — tiekoties ar Andreju Kozirevu Maskavā. Tūdaļ pēc īsas atelpas Rīgā — vizīte VFR, kurp V.Birkavs devās jau sestdien un kur paredzēta arī viņa darba tikšanās ar VFR ārlietu ministru Klausu Kinkelu. Kopumā pēdējā laikā ārlietu ministrs strādājis ārkārtīgi intensīvi — 12 dienās Valdim Birkavam bijušas tikšanās ar 12 ārlietu ministriem.

Valdis Birkavs žurnālistiem pavēstīja, ka tikšanās ar Andreju Kozirevu noritējusi ļoti draudzīgā gaisotnē. Viens no būtiskākajiem jautājumiem bijis — abu valstu attiecību dinamizēšana. Panākta vienošanās, ka Krievijas puse paātrinās savas starpvaldību komisijas norīkošanu un vislabākajā gadījumā abu delegāciju vadītāji jau septembrī varētu satikties Rīgā. Valdis Birkavs informējis Andreju Kozirevu par Cilvēktiesību biroja izveidošanu Latvijā un par darba grupām, kas strādā pie Latvijas likumdošanas harmonizēšanas. “Nebija tradicionālo pārmetumu, bija normāla, konstruktīva saruna,” uzsvēra Valdis Birkavs.

Maskavā pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Krievijas un Latvijas līguma izpildi — informējot Krievijas ārlietu ministru par pašreizējo situāciju: Latvijas puse jau trīsreiz pagarinājusi bijušo Krievijas militārpersonu izbraukšanas termiņus.

Ārlietu ministrs apstiprinoši atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai Maskavas tikšanās laikā bija jūtams turpinājums tendencei, ko V.Birkavs nesen Rīgā tikšanās laikā ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku raksturoja kā “aukstā kara beigas starp Latviju un Krieviju”. V.Birkavs uzsvēra, ka abu sarunas notikušas Andrejam Kozirevam ļoti neizdevīgā laikā (viņa lielās aizņemtības dēļ). Līdz ar to viņš šo tikšanos būtu varējis ļoti viegli atteikt, taču tas nav noticis. Arī šis fakts, kā arī sarunas draudzīgais tonis esot apliecinājums: “aukstais karš” starp divām kaimiņvalstīm patiešām beidzies.

Žurnālisti uzdeva jautājumu arī par Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina visai “cietajiem” pēdējā laika paziņojumiem. “Jo tuvāk nāk prezidenta vēlēšanas, jo “cietāki” kļūst paziņojumi,” atbildēja V.Birkavs, uzsverot, ka svarīgi ir, ko teiks citi politiķi.

Raksturojot situāciju ar Krievijas bijušajām militārpersonām, V.Birkavs teica, ka pēdējā laikā apmēram tūkstoš cilvēku no mūsu valsts jau aizbraukuši. Taču Latvijā vēl atrodas ap 700 tādu bijušo Krievijas militārpersonu, kurām, pēc Krievijas puses uzskatiem, ir tiesības palikt Latvijā.

Maskavā pārrunāti arī Krievijas parādi Latvijai — par kuģu remontu tie sasniedzot piecus miljonus. Būtisks abu valstu turpmākajās attiecībās ir Krievijas puses lēmums norīkot darbā Rīgā savu tirdzniecības atašeju.

Moldovā Latvijas ārlietu ministrs pārrunājis galvenokārt divu valstu attiecību intensificēšanas iespējas, jo šīs attiecības līdz šim bijušas ļoti neaktīvas. Moldova jau iecēlusi savu vēstnieku Latvijā (tas vienlaikus ir arī šīs valsts vēstnieks Baltkrievijā). Savukārt Latvija savu vēstnieku Moldovā iecels pēc Saeimas vēlēšanām.

Raksturojot drīzo darba tikšanos ar VFR ārlietu ministru Klausu Kinkelu, Valdis Birkavs teica, ka šeit galvenais jautājums acīmredzot būs iecerētā NATO un Eiropas Savienības paplašināšana un Latvijas vieta šajās organizācijās.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors