"Krievijas ārpolitika ar Putinu "kļūs aprēķināmāka""

"Die Welt"

— 2000.03.23.

Valsts Domes ārpolitikas koordinators Vladimirs Lukins izredzēm visbagātāko kandidātu uz prezidenta amatu uzskata par uzticamu vīru.

Iespējamā Vladimira Putina ievēlēšana Krievijas prezidenta amatā nenovedīs līdz principiālām pārmaiņām Krievijas un Rietumu attiecībās. Putins, kas vēlas labas attiecības ar Rietumiem, būs aprēķināmāks nekā viņa priekšgājējs, saka Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Lukins. "Jabloko" pārstāvis Vladimirs Lukins Domē koordinē jautājumus par Eiropas drošību, EDSO, ES, ANO un NVS.

Ar viņu sarunājās Manfrēds Kvirings.

Die Welt: Ja var ticēt vispārējam noskaņojumam Krievijā, tad par Vladimira Putina uzvaru vēlēšanās nav nekādu šaubu. Vai sacensības uzvarētājs jau ir zināms?

Vladimirs Lukins : Protams, ka pārsteigumi var būt vienmēr, taču ir ļoti iespējams, ka Putins uzvarēs jau pirmajā vēlēšanu kārtā.

Welt : Vai jūs līdz ar Putina stāšanos pie prezidenta pienākumu pildīšanas gaidāt principiālas pārmaiņas ārpolitikā?

Lukins : Es nedomāju, ka mūsu ārpolitikā ir gaidāmi jauni principiāli momenti. Tā būs konsekventāka un aprēķināmāka, jo mūsu iepriekšējam prezidentam patika improvizēt. Pēc tam ilgi bija jāskaidro viņa negaidītie pagriezieni. Es ceru, ka ar Putinu būs citādi. Putins jau ir paziņojis, ka piekops politiku, kas krievus vedīs Eiropas virzienā; kaut arī mūsu valsts teritorijas lielākā daļa atrodas Āzijā, četras piektdaļas no tās iedzīvotājiem dzīvo Eiropā. Putins centīsies ņemt vērā Krievijas intereses, bet arī pārējo valstu vadītāji rūpējas par savu valstu interesēm. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no Putina iekšpolitikas panākumiem.

Welt : Krievijā pēdējā laikā ir parādījusies neapmierinātība ar Vācijas lomu bilaterālo attiecību veidošanā. Vai pamatoti?

Lukins : Vācija Kola laikā iepretī Krievijai spēlēja daudz aktīvāku lomu. Toreiz Vācija bija vienkārši Rietumu sūtnis. Tagad situācija ir mainījusies. Vācijas sociāldemokrātiskā valdība vairāk ir nodarbināta ar iekšējām un Eiropas problēmām. Pēc tam, kad tā labprātīgi ierobežoja ar Krieviju saistītās aktivitātes, Vācija eiropeisko horizontu, ieskaitot Krieviju, ir sašaurinājusi līdz Rietumeiropas horizontam.

Welt : Eiropas Savienība paplašinās, kur jūs šajā procesā redzat Krieviju?

Lukins : Krievija vienmēr ir bijusi Eiropas daļa. Un, ja kādreiz tas tā nav bijis, tad mūsu vainas dēļ. Es vēlos, lai Krievija atrastos Eiropā. Tas nozīmē, ka reizē ar ES attīstību ir jāveic attiecīgi pasākumi, kas pakāpeniski, protams, ļoti lēnām, sagatavotu augsni Krievijas integrācijai Eiropas kontinentā. Starp ES un Krieviju jau eksistē sadarbības līgums, kas ir jārealizē. Vēlāk varētu padomāt arī par asociācijas līgumu.

Welt : Pašreiz attiecības apgrūtina karš Čečenijā. Eiropas Padomē tiek runāts par Krievijas līdzdalības ierobežošanu.

Lukins : Man, kurš vadīja Krievijas delegāciju, kad tā tika uzņemta Eiropas Padomē (EP), tas būtu ļoti bēdīgi un nepieņemami. Es vēlos piebilst, ka sabiedriskā doma ļoti vienpusēji uzbrūk federālajiem spēkiem, bet par bandītu izdarītajiem ekstrēmajiem cilvēktiesību pārkāpumiem izsakās ļoti neskaidri.

Welt : Kāds Krievijas zinātnieks kā reakciju uz iespējamo izslēgšanu no EP ir aicinājis Krievijā atkal sākt izpildīt nāvessodus, kas tika atcelti pirms trim gadiem. Ko jūs par to domājat?

Lukins : Tas ir pilnīgi bezjēdzīgi.

Welt : Pievērsīsimies atbruņošanās procesam. Kādas izredzes ir Valsts domē tikt ratificētam START–2 līgumam?

Lukins : Pašreiz ir labas izredzes. Es ticu, ka Valsts dome tās jaunajā sastāvā neatliks līguma ratificēšanu uz nenoteiktu laiku.

Welt : Par klupšanas akmeni var izrādīties ar ASV noslēgtais ABM līgums par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu. Vai jūs uzskatāt, ka ir iespējamas tādas šī līguma korektūras, kas ASV ļautu izvietot jaunu, ierobežotu pretraķešu aizsardzības sistēmu?

Lukins : Mēs, protams, amerikāņiem neko aizliegt nevaram. Taču es viņus uzskatu par saprātīgi domājošiem cilvēkiem. Viņi sapratīs, ka izsviež naudu vējā, jo viņu sistēma nav efektīva un neko nedod. Mēs no šī līguma neatteiksimies. Nav nekādas jēgas līgumu koriģēt par labu ASV.

Welt : Kādas sekas būtu tam, ja ASV no šī līguma izstātos?

Lukins : Tiktu apturēts viss atbruņošanās process, ieskaitot START–1 līgumu. Mums tad vajadzēs atteikties no daudzām dzīves uzlabošanas programmām. Mēs badosimies, taču uzbūvēsim pāris jaunu kreiseru un jaunas raķešu sistēmas. Mums sekos Ķīna un Indija. Sāksies jauna kodolbruņošanās, no kuras neviens neko neiegūs.