• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 24. augusta likums "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.1995., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36758

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par biržām"

Vēl šajā numurā

13.09.1995., Nr. 139

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 24.08.1995.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”

Izdarīt likumā “Par apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumā lietotā termina “Apdrošināšanas atlīdzība” skaidrojumu ar otru teikumu šādā redakcijā:

“Maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos ir atbildības limits.”

2. Aizstāt likuma tekstā vārdus “Valsts apdrošināšanas uzraudzība” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija” (attiecīgajā locījumā).

3. Izteikt 1.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Tarifa likmes brīvprātīgajā apdrošināšanā nosaka apdrošinātājs, ievērojot Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas ar likumu pamatotās prasības.”

4. Izteikt 8.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Apdrošinātājam ir tiesības paaugstināt apdrošināšanas prēmiju, ja pēc līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmēja darbības (vai bezdarbības) dēļ palielinās apdrošināšanas risks.”

5. Izteikt 9.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Apdrošināšanas atlīdzība mantas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos nedrīkst būt lielāka par zaudējumiem, kurus cietis apdrošinājuma ņēmējs.

Ja apdrošināšanas objektu ir apdrošinājuši vairāki apdrošinātāji, viņi var apdrošināšanas atlīdzību izmaksāt proporcionāli apdrošinājuma summām, bet kopējā atlīdzības summa mantas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos nedrīkst būt lielāka par zaudējumiem, kurus cietis apdrošinājuma ņēmējs.

Apdrošināšanas atlīdzība brīvprātīgajā apdrošināšanā jāizmaksā neatkarīgi no obligātajā apdrošināšanā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, bet atlīdzības summa mantas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos nedrīkst būt lielāka par zaudējumiem, kurus cietis apdrošinājuma ņēmējs.”

6. Izteikt 10.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, jāpaziņo apdrošinātājam par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos;”.

7. Izteikt 11.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) novērtēt zaudējumus par mazāku summu nekā tā, kura apdrošinātajam pienākas saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, bet šī summa mantas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos nedrīkst būt lielāka par zaudējumiem, kurus cietis apdrošinājuma ņēmējs.”

8. Izteikt 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Apdrošinātāja kapitāla ieguldījumi

Apdrošinātāja pamatkapitāla, rezerves kapitāla un speciālo (tehnisko) rezervju kapitāla ieguldījumiem jābūt drošiem, daudzveidīgiem un likvīdiem, lai tie nodrošinātu sabiedrības finansiālo stabilitāti un garantētu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi.

Speciālo (tehnisko) rezervju kapitālā ieskaita:

1) vērtspapīrus, kurus izlaidusi vai garantējusi Latvijas valdība, Latvijas Banka vai pašvaldība;

2) apdrošinātāja līdzekļus banku depozītos;

3) nekustamo īpašumu;

4) biržās iegādātos vērtspapīrus;

5) uzņēmējsabiedrību akcijas, obligācijas, daļas, pajas;

6) hipotēku aizdevumus;

7) līdzekļus apdrošinātāja kontā kredītiestādē;

8) naudu.

Ieguldījums vienā uzņēmējsabiedrībā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja speciālo (tehnisko) rezervju kapitāla, bet kopējie ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 30 procentus no minētā kapitāla.

Nekustamā īpašuma iegādei apdrošinātājs nedrīkst izlietot vairāk par 25 procentiem no speciālo (tehnisko) rezervju kapitāla.

Apdrošinātājs nedrīkst izsniegt kredītu, aizdevumu, galvojumu, kā arī citu līdzīgu saistību rezultātā uzņemties atbildību, ja viena darījuma summa pārsniedz 10 procentus no apdrošinātāja apmaksātā pamatkapitāla. Kopējā minēto darījumu summa nedrīkst pārsniegt 30 procentus no apdrošinātāja apmaksātā pamatkapitāla.

18.pants. Apdrošinātāja maksātspējas norma un garantijas fonds

Apdrošinātāja maksātspējas norma ir noteiktā kārtībā aprēķināts lielums, kuru izmanto apdrošinātāja finansiālā stāvokļa novērtēšanai. Maksātspējas normas lielumu un aprēķināšanas kārtību nosaka Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija. Apdrošinātāja rīcībā pastāvīgi jābūt kapitālam, kas atbilst maksātspējas normai.

Apdrošinātāja garantijas fondu veido viena trešdaļa no apdrošinātāja aprēķinātās maksātspējas normas, un tas nevar būt mazāks par noteikto garantijas fonda minimālo lielumu. Garantijas fonda minimālo lielumu nosaka Finansu ministrija.”

9. Papildināt 20.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ja tiek noslēgts vairāk nekā viens apdrošināšanas līgums un, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, jāizmaksā atlīdzība par visiem minētajiem līgumiem, kopējais risks, neizdarot pārapdrošināšanu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja pamatkapitāla un rezerves kapitāla.”

10. 22.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Apdrošinātāja gada pārskats jāpārbauda zvērinātam revidentam un pirms apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē jāiesniedz Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ne retāk kā reizi divos gados jāveic apdrošinātāja darbības pilna revīzija.”

11. 24.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “— bankas kvīts, kas apstiprina vismaz 25 procentu pamatkapitāla iemaksu, kura nedrīkst būt mazāka par 3 miljoniem rubļu” ar vārdiem “— bankas dokuments, kas apstiprina 100 procentu dibināšanas pamatkapitāla iemaksu, kura nedrīkst būt mazāka par 1 miljonu latu dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām un mazāka par 500 tūkstošiem latu — pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Pamatkapitālu nedrīkst izmantot darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu segšanai.”

12. 28.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Maksājumi apdrošināto interešu aizsardzības fondā izdarāmi katru ceturksni Finansu ministrijas noteiktajā apmērā un kārtībā un ieskaitāmi apdrošinātāja izdevumos. “;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Fonds neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību par kredītu, dažādu finansiālo zaudējumu un galvojumu apdrošināšanu, kā arī gadījumos, kad apdrošinātāja maksātnespēja iestājusies apdrošinātāja nelikumīgas darbības rezultātā vai apdrošinājuma ņēmējs ir juridiskā persona.

Apdrošināto interešu aizsardzības fonda statūtus apstiprina Finansu ministrija. Uzraudzību pār fonda darbību veic Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.8 “Par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 4.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 24.augustā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 13.septembrī

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!