Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju

1.pants. Valsts uzraudzību pār apdrošināšanas darbību (turpmāk — apdrošināšanas uzraudzība) veic Finansu ministrijas pārraudzībā izveidota patstāvīga Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (turpmāk — Inspekcija), kas darbojas saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu”, šo likumu un finansu ministra apstiprinātu nolikumu.

2.pants. Inspekcija ir juridiskā persona, un tai ir nošķirta manta, patstāvīga bilance, zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Inspekcijas pilnu nosaukumu, kā arī cita atribūtika, norēķinu konts un citi konti bankās.

3.pants. Inspekcijas darbība tiek finansēta no apdrošināšanas sabiedrību kopējo saņemto apdrošināšanas prēmiju atskaitījumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Šos atskaitījumus ieskaita apdrošinātāja izdevumos.

4.pants. Inspekciju vada priekšnieks, kuru pēc finansu ministra ieteikuma ieceļ amatā Ministru kabinets.

5.pants. Inspekcija izveido konsultatīvu institūciju — padomi, kuras kompetencē ir ieteikumu izstrādāšana apdrošināšanas uzraudzības jomā. Par padomes locekļiem ieceļ personas, kurām ir pieredze uzņēmējdarbībā un zināšanas apdrošināšanas jomā. Padomes locekļus pēc Inspekcijas priekšnieka ieteikuma apstiprina finansu ministrs.

6.pants. Inspekcija izveido:

1) apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisiju, kas lemj par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu apdrošināšanas operāciju veikšanai;

2) apdrošināšanas starpnieku — aģentu un brokeru licencēšanas komisiju, kas lemj par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai.

7.pants. Inspekcijas uzdevums ir nodrošināt profesionālo pieeju un stabilitāti apdrošināšanas sabiedrību darbā, kā arī apdrošinājuma ņēmēju (turpmāk — apdrošinātie) likumīgo interešu un tiesību aizsardzību.

8.pants. (1) Inspekcija pārrauga apdrošinātāju darbību. Tā ir tiesīga pārbaudīt visu attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības darbību (iepazīties ar sabiedrības grāmatvedības uzskaiti un dokumentiem, pārbaudīt kasi un vērtspapīrus), kā arī izskatīt iesniegumus par apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku darbu.

(2) Apdrošinātājiem un apdrošināšanas starpniekiem jāuzrāda inspekcijai visa pieprasītā informācija un dokumenti, un tie nevar to izsniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Pārbaudot apdrošinātāja gada pārskatu, inspekcija dod savu novērtējumu par:

1) piemēroto tarifa likmju pamatotību;

2) pārapdrošināšanas izkārtojumu un apmēriem, ieskaitot katastrofu apdrošināšanu;

3) saņemto, bet vēl nenopelnīto apdrošināšanas prēmiju rezervi;

4) pieteikto, bet vēl neizmaksāto apdrošināšanas atlīdzību rezervi;

5) nākotnē paredzamo apdrošināšanas atlīdzību rezervi;

6) dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšanas rezervi;

7) sabiedrības maksātspējas normu;

8) sabiedrības pašas kapitāla un speciālo (tehnisko) rezervju kapitāla ieguldīšanas izkārtojumu un sabiedrības likviditāti.

9.pants. Inspekcijai ir šādas tiesības:

1) izsniegt speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas operāciju veikšanai;

2) apturēt izsniegtās speciālās atļaujas (licences) darbību;

3) anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci);

4) izsniegt atļauju noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanai citam apdrošinātājam;

5) pieņemt lēmumu par apdrošinātāja darbības pilnu revīziju un iecelt revīzijas komisiju tās veikšanai;

6) aizliegt apdrošinātājam turpināt piedalīties uzņēmējsabiedrībās, ja šāda līdzdalība kaitē apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei;

7) pieprasīt apdrošinātājam izdarīt grozījumus noteiktajās tarifa likmēs;

8) ierosināt sasaukt apdrošināšanas akciju sabiedrības padomes sēdi vai akcionāru pilnsapulci (savstarpējās apdrošināšanas biedrības biedru kopsapulci) un noteikt, kādi jautājumi ir jāizskata;

9) pieprasīt apdrošinātājam iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;

10) dot apdrošinātājam norādījumus par tehnisko rezervju un peļņas vai zaudējumu sadali;

11) iesniegt tiesai prasību par apdrošinātāja atzīšanu par maksātnespējīgu;

12) izsniegt speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai;

13) anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai.

10.pants. Šā likuma 9.panta 1.–11.punktā minētās tiesības Inspekcija realizē, pamatojoties uz apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisijas pieņemtajiem lēmumiem. Šā likuma 9.panta 12. un 13.punktā minētās tiesības Inspekcija realizē, pamatojoties uz apdrošināšanas starpnieku — aģentu un brokeru licencēšanas komisijas pieņemtajiem lēmumiem.

11.pants. Šā likuma 9.panta 1.–11.punktā minētās tiesības izmantot un pieņemt lēmumus apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisija var, ja:

1) apdrošinātāja maksātspējas norma ir nepietiekama;

2) apdrošinātājs nespēj termiņā izpildīt apdrošināšanas līgumos paredzētās saistības;

3) apdrošinātājs nokļuvis finansiālās grūtībās (tā rīcībā esošais kapitāls, kas tieši nav saistīts ar apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi, ir mazāks par to kapitālu, kādam apdrošinātāja rīcībā ir jābūt saskaņā ar aprēķināto maksātspējas normu, un netiek ievērots likumā "Par apdrošināšanu" noteiktās likviditātes prasības).

12.pants. Inspekcija īsteno apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisijas pieņemtos lēmumus apdrošināšanas uzraudzības jomā, sagatavo sēdēs izskatāmos jautājumus un izstrādā padomes lēmumu projektus.

13.pants. Neatkarīgi no apdrošinātāja iesniegtajiem pārskatiem (bet ne retāk kā reizi divos gados) Inspekcijai ir jāveic apdrošinātāja darbības pilna revīzija.

14.pants. Veicot apdrošinātāja darbības pārbaudi, Inspekcijai ir tiesības pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no auditorfirmām un bankām, kā arī no citām iestādēm un organizācijām.

15.pants. Inspekcijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt sabiedrības darbību un dokumentus tās galvenajā birojā un filiālēs un piedalīties bez balsstiesībām apdrošinātāja pārvaldes institūciju sēdēs.

16.pants. Inspekcija ir valsts civiliestāde, un tās darbiniekiem ir valsts civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) statuss.

17.pants. Inspekcijas darbinieki nedrīkst izpaust savu pienākumu pildīšanas gaitā uzzinātos komercnoslēpumus.

18.pants. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus par apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku darbību inspekcija izskata saskaņā ar likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 8.pantu. Ieinteresētās personas ir tiesīgas Inspekcijas atzinumu pārsūdzēt tiesā.

19.pants. (1) Inspekcija un apdrošinātāji kopīgi izveido apdrošināto interešu aizsardzības fondu, nosaka tā dibināšanas kārtību, struktūru un darbību.

(2) Šā fonda darbā jāpiedalās visiem vietējiem apdrošinātājiem. Ja apdrošināto interešu aizsardzības fonds divu mēnešu laikā no tā darbības uzsākšanas dienas nav pieņēmis lēmumu par kārtību, kādā izdarāmi maksājumi fondā un izmaksājamas apdrošināšanas atlīdzības, Inspekcija izstrādā šīs kārtības projektu un iesniedz to finansu ministram apstiprināšanai.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.6 "Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1995, 4.nr.) un Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.202 "Grozījums Ministru kabineta noteikumos Nr.6 "Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 108.nr.)

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 24. augustā

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 13.septembrī