"Skeptiskā pieredze"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.03.27.

Krievijas kādreizējie satelīti neko labu negaida.

No Baltijas līdz Melnajai jūrai komentētāji un politiķi ir vienisprātis, ka no prezidenta Putina bijušajām padomju republikām un bijušā Austrumu bloka valstīm nekas labs nav gaidāms. Bijušais VDK virsnieks ir paziņojis, ka viņš vēlas ilgākā laika posmā atkal atjaunot kādreizējo padomju impēriju. Krievijai ir jākļūst par kapitālistisku supervaru, kas ar ekonomiskā un militārā spiediena sajaukuma palīdzību atgūst agrākās ietekmes zonas.

Baltieši, poļi un ukraiņi norāda uz divējādu attīstību: no vienas puses, Putins kā valdības vadītājs militāro budžetu un līdzekļus slepenajam dienestam ir palielinājis pat līdz 50%. Un, no otras puses, viņa loma Čečenijas karā ļauj noprast, ka pretošanās Maskavas pretenzijām uz varu tiks apspiesta visbrutālākajiem līdzekļiem. ASV prezidents Bils Klintons un NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons faktiski ir attaisnojuši iznīcināšanas karu Čečenijā. Kas attiecas uz Vāciju, tad igauņi, latvieši, lietuvieši, poļi un arī ukraiņi no tās puses pret savām valstīm jūt vienīgi neieinteresētību un koncepcijas trūkumu. Viņi no bēdīgās pieredzes zina, ka nomierināšanas politika attiecībā pret Maskavu dod pretēju efektu.

Poļi atrodas apskaužamā stāvoklī. Viņi jau ir uzņemti NATO. Igauņiem ir perspektīva drīz iestāties Eiropas Savienībā. Lietuvieši, kuri tradicionāli ir saistīti ar poļiem, tagad pastiprināti ar jauno NATO valsti sadarbojas militārajā jomā. Turpretī Latvijā ir jūtama nervozitāte; trešā daļa no mazās Baltijas republikas iedzīvotājiem ir krievi; Maskava jebkurā laikā var izprovocēt iekšpolitiskus nemierus. Tāpēc Rīgā ilgojas kaut vai pēc žestiem no Rietumu puses.

Ukrainas vadība un prezidents Leonīds Kučma piesardzīgi nogaida. Ar Borisu Jeļcinu par spīti spriedzei gandrīz vienmēr tika atrasta kopēja valoda, galvenokārt tāpēc, ka Jeļcinam lēmumu pieņemšanā lielu lomu spēlēja arī personiskās simpātijas, jo viņš politiku taisīja no zila gaisa. Taču ar "ledusauksto aparatčiku" Putinu lieta ir skeptiskāka.

Visbeidzot, arī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā nav pārāk iepriecināti par Putina izvirzīšanos. Tās diktatoriskais prezidents Lukašenko acīmredzot pēc Krievijas un Baltkrievijas apvienošanas pats cerēja ievākties Kremlī. Un Lukašenko apspiestā demokrātiskā opozīcija pirmām kārtām redz to, kā Putins unificē masu medijus un pārkāpj cilvēktiesības.

Tomass Urbans