PĒC NOTIKUMA

Vācu zemūdenes Daugavā

Vairākas dienas Daugavā pie Jūras pasažieru stacijas bija vērojamas četras VFR zemūdenes, kas līdz ar velkoni “Fehmarn” un apgādes kuģi “Meersburg” bija ieradušās draudzības vizītē mūsu valsts galvaspilsētā. Šīs vizītes vēriens kļūst reljefāks, ja zinām faktu, ka VFR jūras kara flotē pavisam ir 20 zemūdenes. Preses konferencē flotiles komandieris, fregates kapteinis Klauss Rēders pastāstīja, ka šis ir mācību brauciens. Tā laikā jūrnieki papildina savas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Iepriekšējos gados vācu zemūdenes apciemojušas Portugāli, Islandi un Norvēģiju. Šovasar mācību braucieniem izvēlēta Baltijas jūra. Pēc divām nedēļām, iegriežoties arī Stokholmā, vācu zemūdenes atgriezīsies savās pieraksta ostās Ekernfērdē un Ķīlē.

Bez tradicionālajiem draudzības vizītes rituāliem vācu karakuģu flotile veica arī īpašu misiju — tā atveda VFR palīdzības sūtījumu Baltijas Miera spēku bataljonam (munīciju un karavīru lauku virtuvju iekārtas), medicīnas aprīkojumu Bērnu klīniskajai slimnīcai, Rīgas kara hospitālim un Skrundas slimnīcai, kā arī apģērbus, apavus un rotaļlietas bērniem. Lielākā daļa šīs palīdzības tiks izdalīta ar organizācijas “Sv.Jāņa palīdzība” starpniecību.

Žurnālisti uzzināja, ka visas Vācijas jūras kara flotes zemūdenes ir samērā nelielas, taču modernas, vecākās no tām būvētas sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā. Uz zemūdenēm dienē nevis obligātā kara dienesta puiši, bet profesionāļi, kas par šo darbu saņem labu atalgojumu (no DM 1.800 līdz DM 4.500 un vairāk). Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai pašreizējie VFR zemūdeņu jūrnieki turpina senās un plaši pazīstamās vācu zemūdeņu flotes tradīcijas, kapteinis Rēders atbildēja atturīgi. Šī patiešām ir cita Vācijas valsts un arī zemūdenēm tās jūras kara flotē ir citas funkcijas. Vācu kara flote atteikusies arī no daudzām starptautiski pazīstamām konservatīvām tradīcijām. Piemēram, atmests senais princips, ka sieviete uz borta nesot nelaimi. Tagad Vācijas jūras kara flotē dienē arī sievietes. Sieviete esot arī VFR aizsardzības ministrijas valsts sekretāre. Sievietes gan nav uz vācu zemūdenēm un, domājams, ka arī nebūs — par šo metāla monstru nepiemērotību maigajam dzimumam varēja pārliecināties arī “LV” pārstāvis, kopā ar pāris citiem uzņēmīgākajiem kolēģiem pēc preses konferences uz transporta kuģa nokāpjot arī vienas zemūdenes “vēderā”. Tomēr dzīves apstākļi zemūdenes šaurībā ir maksimāli civilizēti. Tiesa, guļamvietu ir divreiz mazāk nekā apkalpes locekļu: kamēr puse no 22 vīru lielās komandas dežurē, otra puse guļvietās atpūšas. Pēc četrām stundām vīri mainās ar vietām. Tāpēc arī uz zemūdenēm nav televizoru un videomagnetofonu. “Klein aber fein” (“Maza, bet laba”) tā vācu kara jūrnieki paši raksturoja savas zemūdenes un pašreizējo VFR zemūdeņu floti kopumā. Latvijas žurnālisti savukārt varēja lieku reizi pārliecināties par Rietumeiropas lielākās valsts kara jūrnieku miermīlīgo mentalitāti. Žurnālistiem tika draudzīgi izrādīti visi zemūdenes kaktiņi — līdz pat visdziļākajam pakaļdaļas stūrītim, kur šo rindu autors nokļuva...četrrāpus. Šī draudzīgā attieksme labi harmonēja ar vēl kādu faktu — būtisku daļu no vācu humānās kravas sūtījuma savākuši paši kara jūrnieki un viņu ģimenes locekļi. Flotiles komandiera vietnieks, fregates kapteinis Zecers savai astoņgadīgajai meitiņai apsolījis, ka pēc atgriešanās no brauciena apciemos skolu un meitiņas klasē pastāstīs, kā dzīvo Latvijas bērni un kā viņiem patikušas vācu bērnu dāvanas.

Attēlos: sagaidot un izvadot vācu kolēģus (no labās) flotiles komandieri Klausu Rēderu un fregates kapteini Zeceru — Latvijas Jūras Spēku komandiera pienākumu izpildītājs jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis; viena no viesu submarīnēm.

Jānis Ūdris,
“LV” nozares redaktors
Foto: Indulis Spuldzenieks