ARHĪVI RUNĀ

Migrācija

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas Valsts arhīva fondos līdzās daudziem citiem nozīmīgiem un interesantiem materiāliem glabājas arī dokumenti, kuri izteiksmīgi raksturo Latvijas demogrāfiskās situācijas izmaiņas pēckara gados. Šoreiz — divi no tiem.

Izvilkums

no LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka I. Trinklera un LPSR TKP Repatriācijas daļas priekšnieka L. Grigorjeva 1945. gada 30. decembra atskaites par paveikto repatriācijas darbu:

“...Repatriācijas darbs Latvijā ir jāsadala divos posmos: pirmais posms — līdz Vācijas kapitulācijai — to pilsoņu, kurus vācieši piespiedu kārtā bija atdzinuši no dažādām Padomju Savienības republikām un apgabaliem, nosūtīšana no Latvijas PSR atbrīvotās daļas (15 apriņķiem) un otrais posms — pēc Vācijas kapitulācijas — to padomju pilsoņu, kurus vācieši bija saveduši Kurzemē, nosūtīšana uz dzimteni...

Pa visu darba laiku apriņķu izpildu komiteju repatriācijas nodaļas uz dažādām Padomju Savienības republikām un apgabaliem nosūtīja 41 349 cilvēkus, no tiem: 5259 vīriešus, 17 951 sievieti un 18 239 bērnus vecumā līdz 16 gadiem.

Caur repatriācijas kara pieņemšanas un pārsūtīšanas punktiem, kuri atrodas Kurzemē, uz dzimteni nosūtīti 51 293 cilvēki, no tiem: 9289 vīrieši, 24 685 sievietes un 17 319 bērni.

Pavisam no Latvijas PSR uz dzimteni nosūtīti 92 642 cilvēki, no tiem: 14 548 vīrieši, 42 536 sievietes un 35 558 bērni.

Uz dzīvi Latvijas PSR palika 12 529 cilvēki. Visi palikušie strādā — daļa rūpniecībā, daļa lauksaimniecībā. No palikušo skaita — 1300 cilvēki izteica vēlēšanos atgriezties dzimtenē rudenī, pēc ražas novākšanas, taču sakarā ar to, ka netika iedoti dzelzceļa vagoni un ar aukstuma iestāšanos novembrī — aizbraukt atteicās.

Visiem tiem, kuri atgriezās dzimtenē, tika atļauts vest sev līdz visu savu mantu, inventāru un lopus. Brauciena laikā viņi tika apgādāti ar produktiem, naudas pabalstu un tiem, kuriem bija ļoti nepieciešams, arī ar apģērbu. Repatriantu ešelonu pavadībai līdz gala stacijai kara pārsūtīšanas punkti deva virsniekus. Tās personas, kurām nebija lielas bagāžas, tika nosūtītas ar pasažieru vilcieniem, un viņām piešķīra bezmaksas biļetes līdz nosūtīšanas vietai...”

LVA, 270.f.,1.s.apr.,195.l.,17.,18.lp.
Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums

no Latvijas PSR Ministru padomes Centrālās statistikas pārvaldes 1968. gada 11. aprīlī sagatavotā ziņojuma “Par iedzīvotāju un darba resursu izvietošanu Latvijas PSR pēckara periodā un tuvākajā perspektīvā"

“ ... Latvijas PSR iedzīvotāju skaita dinamika ilgstošā periodā raksturojas ar šādiem datiem (tūkstoši cilvēku):

1913. gada, 1940. g. 1950. g. 1960. g. 1967. g. 1968. g.

gada iepriekšējās

beigas ziņas

Pavisam iedzīvotāju

(uz gada sākumu) 2493 1886 1943,5 2112,5 2285,1 2307

Latvijas PSR iedzīvotāju skaits nepārtraukti pieaug, taču patlaban republikā dzīvo mazāk iedzīvotāju nekā periodā līdz Pirmajam pasaules karam un 1913. gads iedzīvotāju skaita ziņā tiks sasniegts apmēram 1980. gadā. Salīdzinājumam ir nepieciešams atzīmēt, ka citās savienotajās republikās 1913. gada līmenis iedzīvotāju skaita ziņā bija sasniegts līdz 1940. gadam un patlaban ir augstāks nekā 1913. gadā.

Latvijas PSR iedzīvotāju skaita gada vidējais pieaugums iepriekšējā laika posmā raksturojas ar šādiem datiem (tūkstoši cilvēku):

Gadi Pavisam

Gada tajā skaitā

vidējais uz iedzīvotāju dabiskās uz iedzīvotāju mehā-

pieaugums kustības rēķina niskās kustības rēķina

Vidēji pa 5 gadiem

1950—1954 13,3 9,4 3,9

1955—1959 20,5 12,6 7,9

1960—1964 25,7 12,6 13,1

Vidēji pa 3 gadiem

1965—1967 22,3 8,4 13,9

Vidēji pa 18 gadiem

(1950—1967) 20,3 11,0 9,2

Laika posmā no 1950. līdz 1967. gadam republikas iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 364,5 tūkstošiem cilvēku jeb 18,8 procentiem, tajā skaitā uz iedzīvotāju dabiskās kustības rēķina par 198,1 tūkstoti cilvēku, kas sastāda 54,3 procentus no kopējā republikas iedzīvotāju pieauguma. Taču ir jāatzīmē mehāniskā pieauguma īpatsvara palielināšanās tendence kopējā iedzīvotāju pieaugumā. Tā, piemēram, ja piecdesmito gadu sākumā mehāniskais pieaugums sastādīja apmēram vienu trešo daļu no visa pieauguma, tad pēc sešdesmitajiem gadiem tas ķluva augstāks par dabisko un pēdējos gados gandrīz divkārtīgā apjomā pārsniedza dabisko pieaugumu.

...Vidēji laika posmā no 1965. līdz 1967. gadam kopumā pa republiku mehāniskā pieauguma daļa no kopējā iedzīvotāju pieauguma skaita sasniedza 62,3 procentus, un nākas atzīmēt, ka Latvijas PSR ir vienīgā no savienotajām republikām, kur mehāniskais pieaugums ir lielāks par dabisko.. .”

Šā ziņojuma secinājumu daļā tika ierakstīts:

“ ...2. Mehāniskais pieaugums iedzīvotāju kopējā pieaugumā visā pēckara periodā sastāda gandrīz 50 procentus, bet darba resursu pieaugumā — ievērojami vairāk par pusi. Apmēram tāda pati tendence ir sagaidāma tuvākajā perspektīvā līdz 1975. gadam... ”

LVA, 693.f.1.s.apr.,1905.l.,12.,13.,14.,30.lp.

Tulkojums no krievu valodas

Šī prognoze diemžēl izrādījās pārlieku optimistiska. Migrantu pieplūduma ziņā īstenība bija daudz bēdīgāka. 1985. gada janvārī LPSR Valsts plāna komitejas sastādītajā “Paskaidrojumā” cita starpā tika norādīts:

" Uz 1985. gadu darba resursu pieaugums tiek plānots 3,3 tūkstoš cilvēku apmērā un tikai uz darbaspējīgo iedzīvotāju mehāniskā pieauguma rēķina.. ."

LVA,693.f.,1.s.apr.,956.l.,15.lp.
Tulkojums no krievu valodas