PROBLĒMAS

Ar satraukumu par Latvijas zinātnes nākotni

Vakar, 12.septembrī, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija rīkoja preses konferenci par sagatavotajiem 1995.gada budžeta labojumiem augstākās izglītības un zinātnes finansēšanai Latvijā, kā arī par pašreizējo valdības politiku šajās jomās.

Preses konferencē ar žurnālistiem tikās akadēmiķi Ivars Knēts, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs; Tālis Millers, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents; Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents; Egons Lavendelis, Latvijas augstskolu rektoru padomes priekšsēdētājs; Andrejs Siliņš, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs; Elmārs Grēns, Latvijas Zinātnes padomes loceklis; Jānis Čakste, Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors; adakēmiķi Juris Zaķis un Rihards Kondratovičs.

Sākumā žurnālisti tika iepazīstināti ar LZP un LZA sagatavoto faktoloģisko informāciju par situāciju Latvijas augstākās izglītības sistēmā un zinātnē.

Konferenci ievadot, Ivars Knēts teica:

— Augstākai izglītībai un zinātnei Latvijā draud sabrukums. Finansu ministrija nav spējusi organizēt savu darbu tā, lai būtu normāls plānotās budžeta daļas ieņēmums. Lai tagad stāvokli glābtu, šie ierēdņi piedāvā budžeta labojumus, kā rezultātā budžets tiek samazināts par 6,8 procentiem. Taču zinātnei šis samazinājums ir 19,6 procenti, augstākajai izglītībai — 14,6 procenti. Ja šāds labojums tiek pieņemts, tad tas nozīmē, ka augstskolas faktiski ir jāslēdz, jo nav vairs iespējams uzturēt augstskolu infrastruktūru un nav no kā maksāt algas pasniedzējiem. Tas pats ir zinātnē. Mēs uzskatām, ka tādu situāciju nedrīkst pieļaut un tāpēc griežamies pie sabiedrības pēc palīdzības, jo, ja tā turpināsies, tad augstskolās varēs studēt vienīgi bagātnieku bērni, bet zinātne katastrofāli samazināsies. Jo mazāka tauta un valsts, jo vairāk tai jāpievērš vērība savai kultūrai un zinātnei. Mēs aicinām Saeimas deputātus nepieņemt Finansu ministrijas izstrādātos labojumus budžetā, kas paredz zinātnei iedalīto daļu samazināt par 20 procentiem.

Vēl citi runātāji uzsvēra, ka pat pirms nepilna gada gan valdības locekļi, gan Saeiams deputāti vienbalsīgi atbalstīja domu: proti, lai kāds arī nebūtu stāvoklis valstī, pirmām kārtām ir jāatbalsta izglītība un zinātne.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Jānis Stradiņš sacīja:

— Pašreizējā politika izglītībā un zinātnē var novest mūsu valsti vienīgi Austrumu virzienā. Šī ir stratēģiska kļūda. Taču tajā nav saskatāma ierēdņu vaina, viņi veic valdības uzdevumu — samazināt budžetu. Tā ir vispārēja valsts stratēģija, ko zināmā mērā ietekmējis populisms, tā nav vērsta uz tautas nākotni.

Egons Lavendelis : — Ja Saeima apstiprinās šos budžeta labojumus, tad vai nu būs jāievieš mācību maksa par studijām, vai arī studentiem jāiziet ielās.

Kā izteicās preses konferences organizētāji, viņi tomēr cer uz deputātu veselo saprātu, savukārt Andrejs Siliņš iepazīstināja klātesošos ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu Latvijas Republikas 5. Saeimas Prezidijam, kas atbalsta Latvijas Zinātnes padomes un Zinātņu akadēmijas nostādni.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors

Tikai skaitļi, dati un fakti

Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas augstskolu rektoru padome kategoriski protestē pret Finansu ministrijas ierēdņu diskriminējošo attieksmi pret Latvijas augstāko izglītību un zinātni.

Šī gada laikā Finansu ministrija ir parādījusi sevi kā nespējīgu organizēt normālu 1995. gada valsts budžeta ienākuma daļas nodrošināšanu. Šīs neizdarības vai nemākulības dēļ ir izveidojies liels budžeta ieņēmuma daļas deficīts, kas tagad kā milzīgs slogs guļ gan uz valdību, gan uz visu Latvijas tautu. Un tas viss, neskatoties uz to, ka Finansu ministrijā šī gada jūlijā strādāja 4700 darbinieku ar vidējo algu Ls 137 mēnesī. Šeit jāatgādina, ka valstī kopumā vidējā alga jūlijā bija Ls 98,8, bet izglītības sistēmā strādājošiem — Ls 69, 9 mēnesī (Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem — Ls 53 mēnesī).

Lai izkļūtu no radušās situācijas, Finansu ministrijas ierēdņi pašreiz gatavo 1995. gada budžeta labojumu, kuru paredzēts izskatīt Saeimā. Pamatbudžeta izdevumus šajā projektā ieplānots samazināt par 7%. Taču projektā ir pilnīga diskriminācija attiecībā pret augstāko izglītību un zinātni: ja Izglītības un zinātnes ministrijas budžets kopumā tiek plānots samazināt par 6%, tad izdevumi augstākajai izglītībai plānoti samazināt par 15%, bet zinātnei pat par 19,6%.

Vispār Latvijā relatīvais budžeta finansējums zinātniskajai darbībai (rēķinot finansējumu uz vienu iedzīvotāju vai vienu pētnieku) ir daudzkārt mazāks par attiecīgo rādītāju citās Eiropas valstīs un strauji tuvojas nelielo Āfrikas vai Latīņamerikas valstiņu līmenim.

Tā Latvijā zinātniskajai darbībai 1994. gadā tika izlietots: uz vienu iedzīvotāju gadā — 4,6 USD (Dānijā — 298, Somijā — 321, Zviedrijā — 482, Francijā — 438, Čehijā — 71, 4, Grieķijā — 35,9 USD); uz vienu pētnieku gadā — 4023 USD (Dānijā — 126 100, Somijā — 111 700, Zviedrijā — 154 500, Francijā — 189 838, Čehijā — 21 418, Grieķijā — 57 624 USD).

Tā būtu katastrofa gan Latvijas augstākajai izglītībai, gan zinātnei. Taču situācija zinātnē pašreiz faktiski ir vēl ļaunāka: no Latvijas Zinātnes padomei 1995. gadā budžetā apstiprinātās viena mēneša normas jūlijā esam saņēmuši tikai 64,1%, augustā — 66 %, septembrī — 60,9%. Šāds finansējums nenodrošina pat darba algu un sociālā nodokļa apmaksu (vajadzētu vismaz 73 līdz 76%), nemaz nerunājot par zinātniskās iestādes infrastruktūras nodrošināšanu (apkure, elektrība, sakari, remonts, ekspluatācija utt.) un paša pētniecības darba (materiāli, reaģenti u.c.) apmaksu. Šo procesu noteikšana ir pilnīga Finansu ministrijas patvaļa. Rodas priekšstats, ka Finansu ministrija ir kļuvusi par valsti valstī un uzspiež mums visiem savu diktatūru.

Zinātnes finansējums dažādās pasaules valstīs un Latvijā

Valsts Iedzīvotāju Zinātnē nodarbināto Zinātnes finansējums

skaits, skaits uz 1000

miljonos iedzīvotājiem % no gadā uz vienu

kopā pētnieki GDP iedzīvotāju pētnieku

Dānija 5,1 5,05 2,36 1,69 298 126 100

Somija 4,9 6,04 2,88 2,18 321 111 700

Zviedrija 8,5 6,31 3,12 3,14 482 154 500

Norvēģija 4,2 4,82 3,20 1,84 308 96 231

Lielbritānija 57 3,96 2,16 2,12 347 160 805

Francija 56 5,33 2,31 2,42 438 189 838

Turcija 54 0,3 0,2 0,74 25,7 116 153

Grieķija 10 1,1 0,6 0,46 35,9 57 624

Beļģija 9,9 3,9 1,87 1,69 276 147 977

Latvija 2,56 1,98 1,14 0,40 4,6 4 023

Ungārija 10,6 4,14 2,5 1,1 67,3 27 097

Čehija 10,3 5,56 3,3 1,4 71,4 21 418

ASV 247 3,84 2,68 620 161 300

Japāna 123 7,64 5,06 3,05 589 116 397

Ēģipte 50,5 1,0 0,41 0,2 1,2 2 800

 1994.gadā Latvijā dzīvoja 5003 zinātnieku ar zinātnisko grādu, t.sk. 683 habilitētie zinātņu doktori. No tiem zinātnē 1994.gadā ar pilnu slodzi, t.i., apmaksu strādāja 1415 cilvēki ar zinātnisko grādu, t.i., 28,3%.

1990.gadā no apmēram 5500 Latvijā dzīvojošajiem zinatniekiem (ar zinātnisko grādu) strādāja 4000 zinātnieki, t.i., 72,7%.

1995.gadā LZP finansētajos projektos strādā: 1/ 310 habilitētie zinātņu doktori, t.sk. 150 ar pilnu slodzi; 2/ 1160 zinātņu doktori, t.sk. 600 ar pilnu slodzi; 3/ 550 asistenti, t.sk. 350 ar pilnu slodzi. Zinātnisko darbību šajos projektos papildus nodrošina 1700 darbinieki (laboranti, inženieri, tehniķi u.c.).

Pēc LZA Scientometrijas zinātniskās grupas (vad. J.Kristapsons) datiem