"Franču ģenerālis Peškovs bija Gorkija audžudēls un Sverdlova brālis"

"Subbota"

— 2000.03.24.

Tas notika gadsimta sākumā Ņižņijnovgorodā, nelielas tipogrāfijas īpašnieka Movšes Izraiļjeviča Sverdlova ģimenē.

Jaunākais dēls Jakovs bija revolūcijas fanātiķis, sacerēja proklamācijas. Iemīlējās "sociālistenē" Rivā, pret kuru izturējās līdz nepieklājībai romantiski: vairākus mēnešus glabāja pagrabā sniedziņu, ar kuru reiz viņa viņu appikoja. Vecāko dēlu Zinoviju sabiedrības pārveides jautājumi ne īpaši nodarbināja.

Bet Rivu pavest izdevās tieši viņam. Kad jaunākais par to uzzināja, starp brāļiem notika grandiozs kautiņš, un Jakovs tika pamatīgi sadauzīts. Tādēļ pasūdzējās policijai. Zinovijs nesāka gaidīt pristavu, bet aizbēga uz Arzamasu. Tur viņš satikās ar trimdā izsūtīto Ņižņijas kaimiņu Alekseju Peškovu. Gorkijs tikko kā bija pabeidzis lugu "Dibenā". Zinovijs piedalījās lomu lasīšanā. Viņš iepatikās pašam Ņemirovičam–Dančenko, kas puisī saskatīja laba aktiera dotumus.

Taču radās šķērslis: ebreji nedrīkstēja dzīvot Maskavā. Tad Gorkijs ierosināja: "Es adoptēšu Zinu, lai viņš varētu mācīties Dailes teātra studijā". Tā "sīkpilsonis Ješua Zinovijs Movševs Sverdlovs, 18 gadu vecs" tika "... pieņemts pareizticībā, piešķirot saskaņā ar viņa vēlēšanos adoptētāja Aļekseja Peškova tēvvārdu un uzvārdu." Satracinātais Movše Izraiļjevičs nolādēja "mākslinieku".

Teātrī Gorkija audžudēls neaizkavējās. Un ar savu otro tēvu beigu beigās izšķīrās. Gorkijs uzskatīja, ka boļševiki dara labu Krievijai. Zinovijs boļševikus nepieņēma un devās meklēt laimi uz Ameriku. Tur raka grāvjus, lobīja kukurūzu un rakstīja romānus Džeka Londona garā. Taču viņa "grafomāniskos penterējumus" neviens nedrukāja. Pēc tam bija Roma, Kapri, Parīze. 1917.gadā viņš brīvprātīgi pieteiās franču armijā. Kaujās ar vāciešiem zaudēja roku...

1943.gadā franču armijas pulkvedis Zinovijs Peškovs dienēja Āfrikā. Korpusa komandieris izrādījās kolaboracionists un Hitlera pielūdzējs. Peškovs aizbēga pēdējā brīdī pirms nošaušanas (nebija izpildījis kaut kādu idiotisku pavēli) uz Gibraltāru pie de Golla. Tajā pašā gadā ģenerālis de Golls norīkoja viņu par sevišķu uzdevumu sūtni Nacionālās glābšanas komitejā.

Pēckara gados Zinoviju Peškovu pazina visa Parīze. Slavenais ģenerālis bija gandrīz visu franču ordeņu kavalieris, strādāja par Francijas sūtni Japānā un Ķīnā. Bet padomju cenzūra daudzu gadu desmitus svītroja jebko, kur bija pieminēts Zinovija Peškova vārds. Tas, ka franču ģenerālis ir pirmā Padomju republikas prezidenta Jakova Sverdlova brālis, bija PSRS valsts noslēpums. Rūpīgi tika slēpts arī tas fakts, ka viņu bija adoptējis Gorkijs. "Politiskais atkritējs" un "dzimtenes nodevējs" šausmīgi maitāja revolūcijas vētrasputna tēlu.