Ministru kabineta noteikumi nr. 275

(prot. nr.51, 4.§) Rīgā 1995.gada 12.septembrī

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversme

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 40.pantu

Preambula

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola dibināta kā Rīgas Pedagoģiskā augstskola saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 10.maija rīkojumu nr.206–r “Par Rīgas Skolotāju institūta un Imantas Skolotāju institūta reorganizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 60.nr.). Saskaņā ar 1995.gada 16.februārī pieņemto Satversmi Rīgas Pedagoģiskā augstskola pārdēvēta par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu (tālāk tekstā — "augstskola"). Šis nosaukums atbilst augstskolas darbībai un attīstības perspektīvai.

Augstskola ir Latvijas Republikas valsts izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas savas darbības mērķus sasniedz, īstenojot profesionālo un akadēmisko studiju programmas. Tā sekmē zinošas, tikumiskas un estētiski attīstītas personības veidošanos, kas savā profesionālajā darbībā spēj radoši izmantot iegūto pieredzi un piedalās sociālo attiecību un valsts ekonomisko pamatu stabilizācijā un stiprināšanā.  

I. Vispārīgie jautājumi

1. Augstskola atbilstīgi Latvijas izglītības sistēmas pieprasījumam sagatavo un izglīto skolotājus un izglītības darba vadītājus. Augstskola darbojas saskaņā ar valsts izglītības pamatprasībām.

2. Augstskolas nosaukums citās valodās ir:

Riga Teacher Training and Educational Management Academy (angļu valodā),

Rigaer Hochschule fūr Pädagogik und Bildungsleitung (vācu valodā),

Рижская академия педагогики и управления образования (krievu valodā),

Academie de Pedagogie et de Gestion Pedagogique de Riga (franču valodā).

3. Augstskola darbojas, lai saglabātu, izkoptu, pētītu un nodotu nākamajām paaudzēm ieguldījumu, ko zinātnei un kultūrai ir devusi un var dot latviešu tauta.

4. Lai sagatavotu tādus skolotājus un izglītības darba vadītājus, kuri spēj nodrošināt profesionālu pedagoģisku darbību noteiktos sabiedrības kultūrvēsturiskajos un sociālekonomiskajos apstākļos, augstskola studiju programmās izmanto pasaules un nacionālās kultūras pieredzi.

5. Augstskola ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

6. Augstskolas kompetenci nosaka Ministru kabineta apstiprināta Satversme. Augstskola darbojas saskaņā ar šo Satversmi, starptautiskajām augstskolu darbības normām (ja tās atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajām normām), Latvijas Republikas likumiem un citiem tiesību aktiem.

7. Augstskola ir juridiska persona. Tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu “Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola”. Augstskolai ir savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.  

II. Darbības mērķis, uzdevumi un pamatprincipi

8. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir dot studentiem augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību, attīstīt pedagoģiju un ar to saistītās zinātņu nozares, kā arī nodrošināt Latvijas garīgā potenciāla attīstību.

9. Augstskolas uzdevumi ir:

9.1. sagatavot profesionāli un akadēmiski izglītotus speciālistus patstāvīgam, augsti kvalificētam un radošam darbam;

9.2. veikt pētījumus pedagoģijā un ar to saistītajās zinātnēs;

9.3. organizēt speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu.

10. Skolotāju un izglītības darba vadītāju profesionālajai sagatavošanai un tālākizglītībai augstskola izmanto profesionālo un akadēmisko studiju programmas, kas ieguvušas Latvijas un/vai ārvalstu ekspertu pozitīvu vērtējumu.

11. Augstskolas pamatspecializācija ir pirmsskolas un pamatskolas skolotāju un izglītības darba vadītāju sagatavošana, pamatojoties uz Latvijas valsts izglītības darba pieredzi tautskolotāju sagatavošanā.

12. Īstenojot savas darbības mērķus un uzdevumus, augstskola ievēro šādus principus:

12.1. izziņas, profesionālo studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība augstskolas darbības mērķu ietvaros, studējošo līdzdalība studiju programmu pilnveidošanā un priekšmetu izvēlē, kā arī zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu publicēšana, ja tā nav pretrunā ar citu personu tiesībām un Latvijas Republikas likumiem;

12.2. teorētisko studiju un pedagoģiskās prakses vienotība;

12.3. sākot ar otro kursu, sekmīgām studijām nepieciešama vismaz triju valodu prasme.

13. Augstskola dod iespēju iegūt augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases, etniskās piederības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un nodarbošanās. Saskaņā ar starpvalstu līgumiem un Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem tiesības studēt augstskolā ir arī citu valstu iedzīvotājiem.  

III. Kompetence un darbības formas

14. Augstskola atbilstīgi savas darbības mērķiem un uzdevumiem:

14.1. īsteno profesionālo un akadēmisko studiju saturu un formu, izstrādā un īsteno Latvijas Republikas tiesību aktiem atbilstīgus studējošo uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

14.2. veic zinātniskās pētniecības darbu, nosaka šī darba virzienus, pie šķir zinātniskos grādus un kvalifikāciju;

14.3. ievēlē augstskolas Goda biedrus un Goda doktorus, nodibina un pie šķir augstskolas prēmijas un personālstipendijas no augstskolas līdzekļiem.

15. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību augstskolai ir tiesības:

15.1. organizēt publiskas lekcijas un kursus, rīkot kongresus, konferences un sanāksmes, dibināt biedrības un izmantot citas darbības formas;

15.2. darboties nacionālajos un starptautiskajos fondos, veidot savus fondus;

15.3. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

15.4. veikt saimniecisko darbību likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

15.5. izdot zinātniskus rakstus.

16. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko struktūru, veido personālsastāvu un nosaka darba samaksu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

17. Augstskola nosaka savus iekšējās kārtības noteikumus.  

IV. Personāls

18. Augstskolas personālsastāvu veido:

18.1. pastāvīgais personāls;

18.2. pagaidu personāls.

19. Augstskolas pastāvīgais personāls ir:

19.1. studenti, maģistranti un doktorandi, kuru pamatnodarbošanās ir studijas;

19.2. akadēmiskais personāls — profesori, docenti, vadošie pētnieki, pētnieki, lektori un asistenti, kuri ir ievēlēti attiecīgajos amatos vai kuriem augstskola ir pamatdarba vieta;

19.3. pārvaldes personāls, saimnieciskais personāls un palīgpersonāls, kam augstskola ir pamatdarba vieta.

20. Augstskolas pagaidu personāls ir:

20.1. vakara un neklātienes nodaļā studējošie, kā arī citi studējošie, kas nav minēti šo noteikumu 19.1.apakšpunktā;

20.2. akadēmiskais personāls, ko amatos ieceļ bez vēlēšanām vai kam augstskola nav pamatdarba vieta;

20.3. pārvaldes personāls, saimnieciskais personāls un palīgpersonāls, kam augstskola nav pamatdarba vieta;

20.4. pensionētais akadēmiskais personāls, pārvaldes personāls, saimnieciskais personāls un palīgpersonāls saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

21. Augstskolā studējošie ir tiesīgi:

21.1. apgūt augstskolas piedāvātās profesionālo un akadēmisko studiju programmas;

21.2. izmantot augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas un aparatūru;

21.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

21.4. izvēlēties studiju kursus;

21.5. vēlēt un tikt ievēlētiem Studējošo pašpārvaldē, darboties augstskolas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

21.6. veidot biedrības, klubus un citas organizācijas.

22. Augstskolā var studēt katrs, kas ieguvis:

22.1. vidējo vispārējo izglītību un nokārtojis iestājpārbaudījumus;

22.2. bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu;

22.3. maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.

23. Augstskolas akadēmiskais personāls — mācībspēki un zinātnieki — veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kā arī kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmas un organizē to izpildi.

24. Augstskolas akadēmiskie amati ir:

24.1. mācībspēkiem — profesors, docents, lektors, asistents;

24.2. zinātniekiem — profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

25. Profesoru, docentu (vadošo pētnieku, pētnieku), lektoru un asistentu amatos personas var ievēlēt saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.). Mākslas specialitātēs profesoru un docentu amatos var iecelt arī personas, kuru darbības rezultāti mākslas jaunradē atbilst augstskolas Senāta pieņemtajiem noteikumiem par akadēmiskajiem amatiem.

26. Ievēlētajiem profesoriem un docentiem piešķir atbilstīgu akadēmisko nosaukumu. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas viņiem papildus var piešķirt emeritus (Nopelniem bagātais) nosaukumu.

27. Atkārtoti vēlējot akadēmiskajos amatos, tiek ņemta vērā pretendenta mācību un zinātniskā darba kvalitāte.

28. Pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes un fakultātes (institūta) Domes (Senāta) priekšlikuma rektoram ir tiesības pagarināt akadēmiskā amata pienākumu pildīšanas laiku attiecīgajai personai vai iecelt rekomendētās personas akadēmiskajos amatos saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību”.

29. Akadēmiskajos un administratīvajos amatos personas var pieņemt darbā Latvijas Republikas likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

30. Akadēmiskajam personālam pēc nostrādātiem pieciem darba gadiem ir tiesības saņemt piecus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, kas izmantojams atbilstīgi katedras (laboratorijas) apstiprinātai darba programmai saskaņā ar Izglītības likuma (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 47., 105.nr.) 58.pantu.

31. Augstskolas personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī noteiktā kārtībā izmantot augstskolas infrastruktūru.

Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem augstskolas vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai tās pastāvīgā personāla locekļiem.

32. Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu veikšanu.

33. Augstskolas vadība rūpējas par personāla darba un studiju apstākļiem, veselību un atpūtu, kā arī dod iespēju paaugstināt kvalifikāciju un pārkvalificēties.  

V. Augstskolas vadības institūcijas

34. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas ir:

34.1 Satversmes sapulce;

34.2. Senāts;

34.3. rektors, prorektori un izpilddirektors;

34.4. Zinātnes padome;

34.5. Studiju padome;

34.6. Saimniecības padome;

34.7. Revīzijas komisija;

34.8. Šķīrējtiesa.

35. Satversmes sapulce ir uz trim gadiem ievēlēta augstskolas personāla pilnvarota pārstāvības institūcija. Tai ir lēmējinstitūcijas funkcijas.

Satversmes sapulce:

35.1. pieņem Satversmi un izdara grozījumus Satversmē;

35.2. ievēlē Senātu un rektoru un izdara grozījumus Senāta nolikumā;

35.3. ievēlē Revīzijas komisiju;

35.4. ievēlē Šķīrējtiesu;

35.5. izskata un izlemj konceptuālus augstskolas darbības un attīstības jautājumus.

Satversmes sapulces sastāvu veido augstskolas struktūrvienību pārstāvji — visi augstskolas pastāvīgie profesori (bez vēlēšanām) — un uz trim gadiem ievēlētie augstskolas personāla pārstāvji: 30 pārstāvji no akadēmiskā personāla, kas nav profesori, 10 pārstāvji no studējošajiem un 10 pārstāvji no pārvaldes personāla, saimnieciskā personāla un palīgpersonāla.

Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar augstskolu, triju mēnešu laikā no attiecīgās grupas Satversmes sapulcē jāievēlē citi pārstāvji.

Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās rektors un prorektori.

Satversmes sapulci ne retāk kā reizi trijos gados sasauc Senāts. Satversmes ārkārtas sapulci sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, ne mazāk kā viena trešdaļa no studējošo skaita vai viena trešdaļa no fakultāšu un institūtu skaita. Satversmes sapulces darbību nosaka Satversmes sapulces nolikums.

36. Senāts ir augstskolas augstākā pārvaldes institūcija, kas apvieno un vada augstskolas akadēmisko, pārvaldes un saimniecisko darbību.

Senāts:

36.1. ievēlē:

36.1.1. Senāta priekšsēdētāju (profesoru), viņa vietnieku un sekretāru;

36.1.2. profesorus;

36.1.3. neatkarīgo katedru vadītājus;

36.1.4. augstskolas Goda doktorus un Goda biedrus;

36.1.5. Goda tiesu;

36.2. apstiprina:

36.2.1. prorektorus, izpilddirektoru, kā arī juridiskās personas statusu ieguvušo struktūrvienību direktorus — pēc rektora priekšlikuma;

36.2.2. dekānus un institūtu direktorus — pēc attiecīgās fakultātes Domes priekšlikuma;

36.2.3. funkcionālo un apkalpojošo augstskolas struktūrvienību vadītājus;

36.2.4. katedrās un fakultātēs ievēlētos docentus;

36.2.5. augstskolas struktūrvienību un padomju, kā arī augstskolas pār ziņā esošo biedrību un citu institūciju statūtus un nolikumus;

36.2.6. augstskolas dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

36.2.7. nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

36.2.8. Studējošo pašpārvaldes nolikumu;

36.2.9. studentu, maģistrantu un doktorandu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

36.2.10. noteikumus par studiju gaitu, pārbaužu kārtību, kā arī kvalifikācijas un diplomu piešķiršanas kārtību;

36.2.11. augstskolas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

36.2.12. Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes nolikumus;

36.3. lemj:

36.3.1. par fakultāšu, katedru, laboratoriju un citu augstskolas struktūrvienību (skolu, centru, dienestu un citu institūciju) izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

36.3.2. par ierosinājumu piešķirt juridiskās personas statusu atsevišķām augstskolas struktūrvienībām un to saistībām ar augstskolu;

36.3.3. par Satversmes sapulces sasaukšanu.

Senātam ir tiesības izskatīt arī citus ar augstskolas darbību saistītus jautājumus.

Senāta sastāvā ietilpst Satversmes sapulcē ievēlēti 20 pārstāvji no augstskolas akadēmiskā personāla (katedru vadītāji, dekāni un zinātnisko struktūrvienību vadītāji), trīs pārstāvji no pārvaldes personāla, saimnieciskā personāla un palīgpersonāla, kā arī studējošo pārstāvji — 25% no Senāta skaitliskā sastāva.

Akadēmiskā personāla, pārvaldes personāla, saimnieciskā personāla un palīgpersonāla pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji.

Studējošo pārstāvjus Senātā deleģē Studējošo pašpārvalde.

Senāts atbilstīgi augstskolas darbības galvenajiem uzdevumiem veido pastāvīgas komisijas, kas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus lēmumu projektiem.

Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors un prorektori ir Senāta locekļi ar padomdevēja balsstiesībām.

Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

37. Rektors ir augstskolas oficiāls pārstāvis visās lietās. Augstskolas intereses valdībā un parlamentā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs. Rektors pārzina un vada augstskolas darbību un ir atbildīgs par Satversmes prasību, Satversmes sapulces un Senāta lēmumu izpildi, ievērojot likumus un citus tiesību aktus.

Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.

Rektoru uz pieciem gadiem ievēlē Satversmes sapulce. Par rektora atkārtotu ievēlēšanu lemj Satversmes sapulce.

Senāts izskata rektora priekšlikumus par prorektoru kandidatūrām, apstiprina tās un nosaka prorektoru kompetenci. Izpilddirektora kompetenci nosaka rektors.

Augstskolas darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var izveidot Koordinācijas padomi. Tās sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts.

38. Studiju padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas studiju prorektora vadībā, un tās sastāvā ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas fakultātē kārto studiju jautājumus, kā arī citi ar šī darba organizāciju saistīti speciālisti un studējošo pārstāvji.

39. Zinātnes padome pārzina zinātnisko darbu, risina zinātnisko kadru sagatavošanas un kvalifikācijas jautājumus, kā arī saskaņo zinātnisko darbību ar Latvijas pedagoģijas zinātnes attīstības prioritātēm. Tā darbojas zinātņu prorektora vadībā, un tās sastāvā ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas risina zinātnes darba jautājumus, zinātnisko iestāžu vadītāji, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti.

40. Augstskolas saimniecisko darbību pārzina Saimniecības padome, kuras sastāvā ietilpst izpilddirektors, fakultāšu pārvaldes un saimniecības vadošo darbinieku pārstāvji, Senāta pārstāvji un speciālisti — ekonomists un finansists. Saimniecības padomi vada prorektors administratīvi saimnieciskajā darbā.

Lemjot jautājumus par konkrētām struktūrvienībām vai studējošajiem, padomē piedalās attiecīgo struktūrvienību vadītāji vai viņu vietnieki, kā arī Studējošo pašpārvaldes deleģēti pārstāvji, kuriem ir balsstiesības attiecīgo jautājumu izlemšanā.

41. Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts. Minēto padomju lēmumi, kas pieņemti ar balsu vairākumu, ir galīgi un nepārsūdzami, ja tie nepārkāpj attiecīgās padomes nolikumā noteiktās kompetences ietvarus.

Viena ceturtdaļa no attiecīgajā padomes sēdē klātesošajiem, kā arī attiecīgais prorektors ir tiesīgs pieprasīt jautājuma izskatīšanu un izlemšanu augstākā vadības institūcijā (arī Senātā).

42. Revīzijas komisijas sastāvā ir trīs cilvēki, kurus no augstskolas akadēmiskā personāla, pārvaldes personāla, saimnieciskā personāla un palīgpersonāla ievēlē Satversmes sapulce.

Revīzijas komisija veic regulāru kontroles darbu — revidē augstskolas saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Senātam.

Revīzijas komisija revīziju veikšanai var pieaicināt arī attiecīgus speciālistus.

43. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs cilvēki, kurus ievēlē Satversmes sapulce.

Šķīrējtiesa izskata strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām.

Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts.  

VI. Studējošo pašpārvalde

44. Augstskolas studentiem, maģistrantiem un doktorandiem ir sava pašpārvalde.

Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt nolikuma apstiprināšanu tikai tad, ja atteikumam ir likumīgs pamats.

45. Studējošo pašpārvalde:

45.1. reprezentē studējošos augstskolas iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

45.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, saimnieciskās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

45.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā.

46. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

47. Studējošajiem, kas darbojas Senātā, ir veto tiesības visos jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru Senāts izveido, ievērojot paritātes principu. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

48. Augstskolā studējošo biedrību, klubu un citu organizāciju līdzdalību Studējošo pašpārvaldē nosaka Studējošo pašpārvaldes nolikums.

49. Augstskolas vadība atbalsta Studējošo pašpārvaldes darbību.

50. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras augstskolas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

51. Satversme garantē Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības pieda līties visās augstskolas lēmējinstitūcijās.

VII. Fakultāte, katedra un laboratorija

52. Fakultāte ir augstskolas organizatoriska struktūrvienība.

Fakultāte apvieno noteiktas zinātnes nozares vai apakšnozares katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē profesionālās un akadēmiskās izglītības studiju programmas, kā arī zinātniskās pētniecības programmas un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai.

Fakultātes darbību vada un pārzina fakultātes Dome, dekāns un prodekāni.

Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

53. Katedra ir augstskolas studiju un pētniecības darba pamatvienība.

Katedru izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes vai profesora priekšlikuma.

Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

54. Laboratorija ir augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstīgi zinātniskās laboratorijas nolikumam, ko apstiprina Zinātnes padome.  

VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

55. Augstskolas valdījumā var būt valsts īpašums (kustamais un nekustamais īpašums), intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

Augstskola savu īpašumu pārvalda, izmanto un rīkojas ar to atbilstīgi Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem un augstskolas Satversmei.

56. Saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.) augstskolas budžetu veido:

56.1. valsts budžetā augstskolai paredzētie līdzekļi, kas katru gadu tiek apstiprināti saskaņā ar likumu par valsts budžetu;

56.2. ienākumi speciālajā budžetā;

56.3. citi Latvijas Republikas tiesību aktos paredzētie ienākumu avoti.

57. Augstskolas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts. Līdzekļus, kas piešķirti konkrētu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē attiecīgo mērķprogrammu vai pasākumu.

Atsevišķu augstskolas struktūrvienību budžets kā patstāvīga daļa ietilpst augstskolas budžetā.

Augstskola personālam pieejamā veidā publicē augstskolas budžeta projektu (ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā), Senāta apstiprināto budžetu vai grozījumus tajā, kā arī pārskatu par budžeta izpildi.

58. Augstskolai ir tiesības Latvijas Republikā un ārvalstīs:

58.1. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

58.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, piedalīties asociatīvos un juridiskos formējumos, kā arī veikt citas juridiskas darbības;

58.3. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot augstskolai piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, mantu un vērtspapīrus;

58.4. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus un dāvinājumus.

59. Augstskolai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos un citās jomās.

Augstskolai ir arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm. 

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

60. Augstskolas Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara tikai augstskolas personālsastāva vairākuma atzīta, noteiktā kārtībā ievēlēta augstskolas Satversmes sapulce.

61. Augstskolas Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka augstskolas personālsastāva referendums.

62. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets.

Ministru prezidents M.Gailis

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals