"Leģendārās Dzintara istabas mozaīku grib atdot Krievijai"

"Subbota"

— 2000.03.24.

Brēmenes tiesa atzinusi, ka unikālais mākslas darbs savulaik ir nozagts.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem kāds Hanss Ahtermans un viņa advokāts mēģināja pārdot Dzintara istabas mozaīku, kura bez pēdām bija pazudusi Otrā pasaules kara beigās. "Kolekcionāri" cerēja kļūt bagātāki par 2,5 miljoniem dolāru, taču darījumu izjauca vācu policija.

Tiesa konstatēja, ka tas bijis mēģinājums pārdot zagtu mantu. Šis lēmums novērš juridiskos šķēršļus un ļauj šedevru atdot tās likumīgajai īpašniecei Krievijai. Ar kādiem noteikumiem to var izdarīt? Tāds ir jautājums, jo pērnvasar KF Konstitucionālā tiesa pasludināja visas no Vācijas izvestās trofejas par Krievijas īpašumu. Nolemdama atdot mozaīku, Vācija gaida no Krievijas atbildes soļus.

Pašu mozaīku (55 reiz 70,5 cm) darinājuši Florences mākslinieki, un tā ir viena no četrām, kas 18.gadsimta vidū bija iemontētas Dzintara istabas paneļos. Kā zināms, dažus gadu desmitus pirms tam Brandenburgas kūrfirsts to bija uzdāvinājis Pēterim Lielajam. 1941.gada oktobrī vācieši izjauca Carskoje Selo Dzintara istabu un izveda to uz Kēningsbergu, kur tā līdz 1944.gadam bija izlikta vispārējai apskatei.

Taču vienas mozaīkas nebija jau toreiz. Kā tagad noskaidrojies, to tad arī bija nozadzis Hansa Ahtermana tēvs. Būdams armijas šoferis, viņš šedevru pievāca jau 1941.gadā, kad Dzintara istaba tika pārvesta uz Kēningsbergu. Kravas mašīnu bombardēja, un Ahtermans vecākais, kā izsakās viņa dēls, "izglābis mozaīku", noslēpdams šo faktu no komandieriem. Pēc kara mākslas darbs karājies pie viņa mājās. Pirms 21 gada šoferis nomira, nododams mozaīku dēlam. Viņš apgalvo, ka par tās izcelsmi uzzinājis tikai 1990.gadā, kad noskatījies filmu par Dzintara istabu.

Hanss Ahtermans deva rīkojumu savam advokātam mozaīku anonīmi izlikt pārdošanai. Bet šedevru atklāja visuresošie žurnāla "Spiegel" reportieri. Izmeklētāji mozaīku konfiscēja, bet pašu Ahtermanu uz diviem mēnešiem iesēdināja cietumā.