Diplomātija

Par Latviju Eiropas Savienībā

14. un 15. septembrī jaunās viesnīcas “Radisson SAS Daugava” konferenču zālē risinājās starptautisks seminārs “Latvija un Eiropas Savienības paplašināšanās nākotnē: Eiropas Savienības dalībvalstu perspektīvas”, ko organizēja Eiropas Savienības Eiropas integrācijas birojs un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

Šajā seminārā bija pārstāvētas 14 Eiropas Savienībā (ES) ietilpstošās valstis un ES departamenti. Semināra dalībnieki strādāja darba grupās, kuru temati bija: "Kopējās ārējās un iekšējās politikas nākotne", "Reģionālās attīstības perspektīvas un efektivizēšanas iespējas”, “Sadarbība iekšlietu jautājumos", "ES vienotās lauksaimniecības politikas perspektīvas ES paplašināšanas kontekstā”, “Sadarbība tieslietu jautājumos", "Iespējamās sadarbības formas — programmas un projekti transportā, telekomunikācijās, zinātnē".

Semināru atklāja Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava, Itālijas ārlietu ministra ES departamenta vadītāja Džuzepes Marčinī Kamī, Dānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Jorgena Orstroma Mollera un Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra ES jautājumos Maikla Džeija uzrunas.

No Latvijas puses seminārā ar plašāku stāstījumu uzstājās ministri Jānis Ādamsons, Andris Bērziņš, Juris Iesalnieks, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, Ģenerālprokuratūras virsprokurors Gunārs Kūtris, Latvijas Zinātņu padomes priekšsēdētājs Ivars Knēts un citi.

Lūdzām Ivaru Knētu īsi raksturot savus vērojumus seminārā.

— Galvenā šī semināra doma — noskaidrot, kāda šodien ir Latvija un kādas ir mūsu perspektīvas ieiet ES ietvaros. Šeit tika pārrunāti Latvijas politiskie un ekonomiskie aspekti, kas saistās ar iestāšanos ES. Kopējais viedoklis, ko es dzirdēju izsakām gan pārstāvjus no Lielbritānijas, Vācijas, gan Dānijas un citām valstīm, bija tāds, ka Latvijai ir jābūt ES loceklei. Tika spriests par kopīgo drošības zonu Eiropā, par NATO un citiem visām šīm valstīm kopīgajiem jautājumiem un problēmām.

Es darbojos sekcijā, kur risināja kopīgās lietas telekomunikācijā, transportā un zinātnē. Šīs sekcijas darbu vadīja Vācijas ekonomikas ministrs un ES departamenta vadītājs Gerhards Rambovs. No mūsu valsts uzstājās "Lattelekoma" prezidents Gundars Strautmanis, kas analizēja mūsu valsts telefonizācijas stāvokli un problēmas. Tālis Straume, Autoceļu departamenta direktors, runāja par automaģistrāles “Via Baltica” celtniecību.

Es vairāk aizskāru tās problēmas, kas radās, valstij pārejot no centrālās plānošanas sistēmas uz brīvā tirgus attiecībām: tas ir, mēs neprotam pat slēgt līgumus par zinātniskiem pētījumiem ar ārzemju firmām, neprotam aizsargāt savas intelektuālās vērtības. Iztirzāju arī t.s. “smadzeņu noplūdi”. Čsi sakot, visās sekcijās darbs notika līdzīgi, un semināra vadītāji un organizētāji, apkopojot visus materiālus, iegūs esenci par Latvijas stāvokli visās sfērās.

Preses konferencē, kas tika rīkota semināra noslēgumā, Valdis Birkavs uzsvēra: šobrīd Latvijas prioritāte gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā ir Eiropas Savienība; pēc ES asociētā locekļa līguma parakstīšanas Latvijai ir ļoti svarīgi iezīmēt jaunus aktivizācijas virzienus.

Valdis Birkavs akcentēja domu, ka jau tagad visas birokrātijas darbs jāievirza tā, lai arī pēc vēlēšanām valsts institūcijas turpinātu aktīvi iekļauties virzībā uz Eiropas Savienību. “Šis seminārs," teica Valdis Birkavs, "pavēra mums iespēju iekļauties Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējā diskusijā un informācijas apmaiņā. Bet, galvenais, es ceru uz citu mūsu valsts institūciju aktīvāku darbu, lai veicinātu Latvijas ātrāku uzņemšanu Eiropas Savienībā."

Vairis Ozols,
"LV" nozares redaktors