Diplomātija

ASV — Latvijas izglītībai

No 11. līdz 18.septembrim Latvijā uzturējās ASV Informācijas biroja konsultants Dr.Džons Bonstingls. Rīgā viņš bija ieradies pēc izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala uzaicinājuma, lai sniegtu palīdzību vairākos būtiskos izglītības darba jautājumos, tajā skaitā — par izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, izglītības kvalitātes novērtēšanu un izglītības informācijas vākšanu un tās apstrādi.

Aizvadītajā nedēļā Dr.Džons Bonstingls tikās ar Jāni Gaigalu un ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras atašeju Filipu Aivu, lai kopīgi apspriestu izglītības iestāžu optimizācijas projektu. Tikšanās notika arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes docētājiem un citiem pedagoģijas un izglītības norišu vadītājiem. Viesis nolasīja lekcijas LU Pedagoģijas fakultātē un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā par izglītības kvalitātes novērtēšanas aspektiem.

Piektdien, 15.septembrī, ministrs Jānis Gaigals, Dr.Džons Bonstingls un ASV vēstniecības atašejs Filips Aivs rīkoja preses konferenci par vizītes rezultātiem.

Jānis Gaigals:— Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā Latvijas Izglītības ministrijā strādā pasaules klases eksperts izglītības problēmu jomā. Jau vasarā ar ASV vēstniecības kultūras atašeja Filipa Aivas starpniecību es uzaicināju Džonu Bonstinglu uz Latviju. Sākdams pildīt ministra pienākumus, sapratu, ka mēs te visi esam iestiguši problēmās līdz ausīm un ir vajadzīga eksperta analīze un padoms. Patlaban daudzas organizācijas atbild par vieniem un tiem pašiem izglītības jautājumiem, bet nevienai nav īsti vadošas un noteicošas lomas. Piemēram, kaut vai skolu ēku racionālā izmantošana. Es nedomāju, ka vienas nedēļas vizītes laikā var atrisināt mūsu problēmas, taču esmu pārliecināts, ka tas ir labs sākums, lai izstrādātu izglītības attīstības programmu Latvijai. Līdzīgi tas ir bijis daudzās Austrumeiropas valstīs, kur ar Džona Bonstingla palīdzību tapušas izglītības programmas. Mūsu izglītības ministrijas darbinieki, kas ir noslogoti ar ikdienas darbu, nespēj veikt dziļus pētījumus par izglītības sistēmas uzlabošanu. Un te es gribu piebilst, ka plašs, izglītots iedzīvotāju slānis, uz ko mēs tiecamies, tieši nosaka gan valsts tautsaimniecības attīstību, gan politisko stabilitāti.

Dr.Džons Bonstingls: — Šīs nedēļas laikā man bija iespējams iepazīties ar izglītības attīstības iespējām Latvijā. Lai gan ir daudz problēmu, esmu noskaņots optimistiski un varu teikt, ka Izglītības ministrijas uzsāktais darbs ir vērsts pareizā virzienā, lai panāktu jaunatnes izglītošanas kvalitāti. Jums ir ierobežoti resursi, un tāpēc nopietni tiek domāts, kā tos visracionālāk izmantot. Galvenais, kas mums kopīgi jāatrisina, — izveidot tādu izglītības sistēmu, kas skolēnos veicinātu vēlēšanos veidot sevī pozitīvu tēlu un uzturēt pašizglītošanās nepieciešamību cilvēkā visu mūžu. Un te es gribētu uzsvērt: tai valstij, kas jaunās paaudzes izglītošanā neiegulda pietiekami daudz līdzekļu, nav nākotnes.

Filips Aivs: — Jūsu izglītības problēmu atrisināšana, protams, vairumā gadījumu saistās ar naudu vai cita veida materiālo palīdzību. Šajā ziņā arī ASV ir problēmas, taču principā mēs, tas ir, Amerikas Savienoto Valstu valdība un ASV Informācijas birojs, kuru es vadu, grib palīdzēt Latvijai uzlabot izglītības sistēmu. Konkrētāk varēšu kaut ko apsolīt pēc oktobra, kad, kā zināms, ASV senāts apstiprinās jaunā gada budžetu.

Preses konferences noslēgumā Jānis Gaigals un viņa viesi atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:— Kā tiek vērtēts Latvijas izglītības iestāžu optimizācijas projekts?

Dr.Džons Bonstingls:— Mans darbs ar Latvijas Izglītības ministrijas izveidoto grupu ir tikai pašā sākumā. Pašreiz notiek izšķiršanās par kardinālām pārmaiņām daudzos virzienos un meklēta atbilde uz visbūtiskāko jautājumu: kāds ir izglītības galvenais mērķis Latvijā? Tāpat ir jānoskaidro, vai tās skolas, kurās tiek ieguldīts daudz vairāk līdzekļu nekā citās, dod rezultātus, atbilstoši līdzekļu ieguldījumam. Ja tērējam vairāk naudas, tad mēs esam tiesīgi gaidīt augstākus izglītošanas darba kvalitātes rezultātus. Pašreiz vācam materiālus, lai varētu novērtēt šo projektu.

Jānis Gaigals: — Šajā darba grupā ietilpst dažādu ministriju un pašvaldību pārstāvji. Pirmo reizi Latvijā pēdējo gadu laikā pie viena galda apsēdās visdažādāko ieinteresēto pušu pārstāvji, lai apspriestu kopīgās problēmas. Ja šīs darba grupas veikums pārtaps praktiskā darbībā, tad tā būtiski mainīs izglītības sistēmas organizāciju. Es neprognozēšu, taču jau tagad varu pateikt, ka šīs pārmaiņas skars juridiskās pakļautības jautājumus, notiks valsts pārvaldes funkciju pārdale.

Jautājums ("LV" korespondents):— Šķiet, ka pēdējā gadsimta laikā latvieši no ideālistiem kļuvuši par pragmatiķiem, un tagad ir vērojama pastiprināta "smadzeņu aizplūšana" uz Rietumiem. Kā Jūs, Bonstingla kungs, to vērtējat un kā šo procesu apturēt?

Džons Bonstingls:— Šo jautājumu man ir uzdevuši gan Ungārijā, Čehijā, gan Polijā un Dienvidāfrikā, vēl pagājušajā nedēļā — Ugandā. Ja jaunietis ir labi izglītots un viņam paveras plašāki apvāršņi, tas ir, iespējas, tad viņa turpmāko izvēli nosaka arī sirds jeb šajā gadījumā mums ir jārunā par pilnvērtīgas sirds izglītības nepieciešamību skolā un ģimenē.

Jānis Gaigals:— Pasaulē pedagoģijas zinātne ir aizgājusi tālu uz priekšu. Skolotājiem mūsu trūcīgās materiālās bāzes apstākļos tomēr ir iespējams piekļūt jaunajām pedagoģiskajām atziņām Eiropā. Tās nosaka citas, progresīvākas skolotāja un pasniedzēja attiecības ar audzēkņiem. Pārņemot šo pieredzi, daudz labvēlīgāk atrisinātos daudzi jautājumi, tajā skaitā arī “smadzeņu noplūšana" uz Rietumiem.

Vairis Ozols,
"LV" nozares redaktors