• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vientuļais miljardieris". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2000., Nr. 115/116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3683

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Visi kandidāti ir norūpējušies par Krievijas nākotni"

Vēl šajā numurā

30.03.2000., Nr. 115/116

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Vientuļais miljardieris"

"Subbota"

— 2000.03.17.

Divpadsmit gadu vecumā Bilu Geitsu turēja par muļķīti, 16 gadu vecumā viņš nopelnīja pirmos 20 tūkstošus dolāru, bet 44 gadus vecais kompānijas "Microsoft" šefs tiek uzskatīts par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

Bils Geitss nevienu nav nodevis un neko nav nozadzis. Viņš netirgojas ar narkotikām un ieročiem. Gluži otrādi, viņa darba augļus bez kautrēšanās izmanto visa cilvēce. Un maksā par to viņam ar patiesu... nemīlestību.

Amerikāņu biznesmenis Džordžs Kreitons izteicies: "Man ir pazīstams tikai viens cilvēks, kuram ir mazāk draugu nekā Sadamam Huseinam. Tas ir Bils Geitss."

Šo nemīlestbu visvienkāršāk būtu izskaidrot ar skaudību. 28.oktobrī datoru karalim Bilam Geitsam paliks tikai 45. Ja viņš sāktu katru dienu kamīnā sadedzināt pa miljonam dolāru, viņa dzīvei pietiktu. Šī muļķīgā nodarbe prasītu 210 gadu. Un, būdams tik bagāts, viņš strādā ar pārcilvēciskām pūlēm, sacerēdams savas programmas. Ar pārcilvēcisku gaišredzību viņš katru reizi par soli apsteidz savus konkurentus. Necilvēcīgi stingri un racionāli viņš vada savu kompāniju un kontrolē visu tirgu. Liekas, ka viņam nepiemīt cilvēciskas vājības. Tādus cilvēkus nemīl.

 

Ģimene un skola

11–12 gadu vecumā Geitss bija pavisam izgājis no rāmjiem. Pelnīja diviniekus un viņu gandrīz izslēdza no prestižas privātskolas. Izstīdzējušais un neaptēstais Bils aplami atbildēja pie tāfeles un uzvedās kā klauns, uzjautrinādams savus klases biedrus. Viņš bija ļoti izklaidīgs — spēja kreklu otrādi uzvilkt vai atnākt uz skolu saplēstās biksēs. Vecāku notācijas uz viņu neiedarbojās. Un pat 25 centu atalgojums par katru teicamu atzīmi nekādu iespaidu uz viņu neatstāja.

Tā tas tālāk nevarēja turpināties. Bila vecāki (tēvs — Sietlā cienījams jurists, māte — nelielas bankas direktore) griezās pēc palīdzības pie psihoanalītiķa.

— Neuztraucieties, jums ir pilnīgi normāls bērns. Protams, ne jau brīnumbērns, taču bez pataloģijām. Vienkārši intraverts, ļoti dziļš un sevī iegremdējies.

Psihoterapijas kurss ilga veselu gadu. Apaļš teicamnieks no Bila tā arī neiznāca. Un tomēr psihoanalītiķis nebija par velti ēdis savu maizi. Bils kļuva stingrāks un vairāk pārliecināts. Gada beigās astotklasniekiem bija jāizpilda tests matemātikā. 700 baļļu tika uzskatītas par teicamu rezultātu, 750 — par fantastisku. Bils Geitss guva absolūto rezultātu — 800 punktu no 800 iespējamajiem. Viņam beidzot parādījās stimuls mācīties. Stimuls stāvēja plašajā skolas zālē un mirkšķināja spuldzītes. Tā bija elektroniskā skaitļojamā mašīna, kuru skola bija iegādājusies fakultatīvām nodarbībām programmēšanā.

Bils sāka līdz pat tumsai sēdēt pie šīs milzīgās ES kopā ar klasesbiedru Polu Allenu, zēnu no labas ģimenes, savu nākamo biznesa partneri. Puiši kaut ko rakstīja. Ko tieši — to visi uzzināja pēc dažiem mēnešiem, kad Sietlas municipaliāte no Bila Geitsa un Pola Allena nopirka ielu kustības un luksoforu darbības sastrēgumstundu analīzes progammu. Abu skolnieku pūliņi tika atzīti 20 tūkstošu dolāru vērti. Drī vien Bils nolēma iestāties Harvardā studēt matemātiku.

 

Viņa programmas

Harvardā Bils drīz vien kļuva pazīstams kā "jocīgais no Sietlas". Viņa istabā valdīja mežonīga nekārtība, gultu viņš nekad neklāja, skaidrodams, ka negrib tērēt laiku tādām muļķībām. Uz izlaidīgajām studentu vakariņošanām viņš negāja un arī lekcijās parādījās ne pārāk bieži. Lai gan ieskaites un eksāmenus viņš nolika bez problēmām. Taisnība, viena kaislība viņā tomēr atklājās. Bils Geitss aizrāvās ar pokera spēli. Spēlēja viņš fantastiski. Šausmīgi blēdījās un gandrīz vienmēr vinnēja. Pirmā semestra beigās uz pokera spēlēm, kurās piedalījās Geitss, nāca kā uz šoviem.

Bet tad sāka notikt par pokeru interesantākas lietas. Jau minētais Geitsa skolas draugs Pols Allens strādāja lielā kompānijā, kura nodarbojās ar elektroniku. Reiz viņš ieradās pie Bila ar ideju sastādīt programmas pirmajām personālajām ESM. Sākumā šīs mašīnas bija paredzētas programmēšanas cienītājiem. Taču draugi nolēma: kādēļ katram cilvēkam izstrādāt programmu savai mašīnai, ja to var izdarīt viens cilvēks visām mašīnām uzreiz un par to saņemt kaudzi naudas?

Rezultātā Bils Geitss uz gadu paņēma akadēmisko atvaļinājumu, bet Pols Allens aizgāja no darba. Draugi parakstīja līgumu ar firmu, kas ražoja amatieru ESM, piereģistrēja sabiedrību "Microsoft" un ķērās pie programmēšanas. Par visu pārējo drīz vien varēs lasīt vēstures mācību grāmatās. Geitss un Allens radīja pirmās progammēšanas valodas: beisiku, fortranu un kobolu. Geits un Alens radīja veselu kaudzi "Apple" programmu. Un, beidzot, 1979.gadā viņi no talantīga puiša Tima Pētersona nopirka tobrīd nevienam nevajadzīgo operāciju sistēmas DOS izstrādi. Viņi pāris mēnešos iedeva tai prātu — un padarīja atbilstošu pasaules standartam.

Tims par savu garabērnu saņēma veselus 75 tūkstošus dolāru un nopirka jaunu džipu "Toyota", ar kuru brauc vēl šodien. Bet Geitss tagad dod priekšroku "Porsche". Jau 1986.gadā trīsdesmitgadīgo Bila un Pola īpašumā bija vairāki miljardi. Operāciju sistēma DOS tolaik bija kļuvusi par nepieciešamu darbības priekšnoteikumu 90 procentiem pasaules datoru. Šī attiecība saglabājusies līdz pat šim laikam. Aug tikai datoru skaits. Bet bez Geitsa un Allena programmām tās visas ir tikai metāllūžņu čupiņas.

 

Darbaholiķis bez televizora

Par Geitsa precībām viņa konkurenti lūdza Dievu gadus desmit. Viņiem likās, ka vismaz tas viņu atraus, padarīs mazāk centīgu darbā un mazāk bargu biznesā. Tomēr neviens necerēja, ka pasaulē atradīsies sieviete, kas būs spējīga dzīvot ar tādu briesmoni. Pat visu viņa miljardu dēļ ne. Geitss vienmēr bijis nesaudzīgs pret sevi un apkārtējiem. Tikai 1980.gadā Geitss varēja atļauties pieņemt pirmos četrus kalpotājus. Pēc dienas viņu bija vairs tikai trīs: viens no jaunpieņemtajiem nokavējās un tika atlaists. Pašlaik ik pusgadu "Microsoft" atbrīvo piecus procentus līdzstrādnieku.

Pats Geitss strādā pa 16 stundām diennaktī 6 dienas nedēļā. Un par atpūtu uzskata žurnāla "The Economist" lasīšanu. Beletristiku viņš nelasa principā, televizora viņa mājā nav — Bils baidās pierast pie tā un tērēt laiku muļķībām.

Viņš absolūti nav informēts par mūsdienu kultūru, vēl jo vairāk par masu kultūru. Viņš, piemēram, nezina, kas ir Stings. Pat fantastiskā nauda viņu nepavisam nav mainījusi. Lielākais kārums viņam vēl aizvien ir hamburgers.

No greznības Geitss atsakās principiāli. Viņam nav personiskās lidmašīnas. Viņa garāžās stāv trīs "Porsche", bet tikai tādēļ, ka Geitss augstu vērtē ātrumu un nodrošinās pret bojājumiem. Uz lietišķiem pasākumiem viņš pats drāžas ar mašīnu, iztikdams bez šofera. Viņu pastāvīgi soda par ātruma pārsniegšanu. Vēl viņam patīk dzert pienu — nezin kāpēc tieši pie stūres sēžot.

 

Māja pie ezera

... Un tomēr viņš apprecējās. 1994.gada 1.janvārī Havajās notika viņa laulību ceremonija ar "Microsoft" menedžeri Melindu Frenču. Geitss prata saglabāt noslēpumā visu gatavošanos šim notikumam. Kāzu dienā visas istabas visās "rituāla" salas viesnīcās bija nodrosētas uz Bila Geitsa vārda. Nē, viņam, protams, arī agrāk bija draudzenes un pat izsaukuma meitenes viņš nesmādēja. Bet tomēr frāze "Bils Geitss apprecējies" skanēja gandrīz kā "Buratino noslīcis". Lai kā tas arī būtu, 1996.gadā viņiem piedzima meita Dženifera, 1999.gadā — dēls Rori.

Bila Geitsa ģimene dzīvo Vašingtonas ezera krastmalas mājā, ko viņš uzbūvēja par 50 miljoniem dolāru. Datormājā nav televizora, toties tās sienas iegaumē katru ienācēju, lai pēc tam ieslēgtu viņa iemīļoto mūziku un projicētu uz ekrāna viesu iecienītās gleznas. Mājā ar Leonardo da Vinči rokrakstu, kas nopirkts izsolē par 30,8 miljoniem un glabājas Geitsa istabā zem stikla. Ar garāžu, kas paredzēta trim desmitiem automobiļu, un muliņš pieciem ātrgaitas kuteriem, golfa laukumu un varenu reliktu ciedru. Šo koku speciāli nopirka kādā rezervātā, saudzīgi izraka, pārvietoja un iestādīja zemes gabalā, kad māju vēl tikai cēla. Pēc tam izrādījās, ka projektētāji kaut ko sajaukuši komunikāciju ierīkošanā. Ciedru izraka no jauna un pārstādīja 12 centimetru pa kreisi...

Bils Geitss jau paziņojis: pēc nāves gandrīz viss viņa īpašums nonāks vairāku labdarības fondu rīcībā, bērniem tiks tikai neievērojamas summas (apmēram pa 100 tūkstošiem dolāru).

— Es negribu, ka milzīgas naudas smagums kropļotu viņu personības, viņiem jāizaug par normāliem cilvēkiem, — Geitss sacīja žurnālistiem.

Kad drīz vien pēc kāzām žurnālisti vaicāja Geitsam, kas viņu piesaistījis Melindā, viņš ilgi atgaiņājās. Pēc tam tika vaļā ar frāzi: "Es vienmēr esmu augstu vērtējis gudru, neatkarīgu un enerģisku sieviešu sabiedrību". Melinda uz tādu pašu jautājumu atbildēja bez aizķeršanās: "Viņš ir visgudrākais un visstiprākās gribas cilvēks."

— No visiem, ko jūs pazīstat? — precizēja žurnālisti. Melinda pasmaidīja un papurināja galvu:

— Nē, no visiem, kas dzīvo pasaulē.

 

Pēcvārds

Pilnīgi iespējams, ka ļoti drīz kompānija "Microsoft" pārstās darboties. Amerikāņu tiesneši jau faktiski ir atzinuši tās vainu monopolkundzībā datorprogrammu tirgū. Tā kā var sagaidīt varenās kompānijas piespiedu sadalīšanu vairākos patstāvīgos uzņēmumos. Bils Geitss nesāka gaidīt šo brīdi un atstāja "Microsoft" prezidenta posteni. Palikdams par direktoru padomes goda priekšsēdētāju, viņš tagad nodomājis nodarboties tikai ar programmēšanu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!