13. un 14. septembra sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.141.

I.Folkmane (TPA). “Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam. 1995.gada 13.septembrī, protokols nr.19. Mandātu un iesniegumu komisijā piedalījās deputāti Elferts, Dreģe, Kokins, Folkmane. Izskatīja lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidāta Viļņa Kazāka deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Nolēma: Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu par Viļņa Kazāka deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Elferts, protokolēja Folkmane.”

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanīt! Tātad, godātie deputāti! Mēs esam saņēmuši informāciju no Centrālās vēlēšanu komisijas. Deputāta Joahima Zīgerista vietā stājas nākamais kandidāts no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā - Vilnis Kazāks. Tālāk ir Viļņa Kazāka iesniegums. Viņš piekrīt pildīt 5.Saeimas deputāta pienākumus un Mandātu komisijas atzinumu par deputāta Kazāka deputāta pilnvaru apstiprināšanu jūs tikko dzirdējāt. Jābalso! Es ļoti bažīgi skatos uz sālē sēdošajiem deputātiem, bet vēl bažīgāk uz brīvām vietām zālē. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu apstiprināt Viļņa Kazāka deputāta mandātu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 2. Deputāta mandāts Vilnim Kazākam ir apstiprināts. Vēlam sekmīgu darbību!

 

Nākamais — likumprojekts “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”. Deputāti, lūdzu uzmanību! Ieņemiet vietas! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — “Latvijas ceļa” deputāts Jānis Vaivads. Lūdzu!

J.Vaivads (LC). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai ir dokuments nr.991, ko Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi, lai izskatītu likumprojektu “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” otrajā lasījumā. Atļaujiet man atgādināt, ka, izskatot Saeimā šo likumprojektu pirmajā lasījumā, debates bija pietiekoši ilgas, intensīvas un, es pat teiktu, arī ļoti interesantas, bet galarezultātā mēs nonācām tomēr pie pietiekoši pārliecinošas vienprātības, tas ir, pret šo likumprojektu balsoja tikai trīs deputāti, deviņi atturējās. Bet galvenais diskusijas objekts jau bija principā - vai šāds likums ir nepieciešams dotajā situācijā vai nav nepieciešams. Ņemot vērā, ka Saeima izšķīrusies par to, ka ir nepieciešams, arī tika tālāk strādāts pie šī likuma pilnveidošanas. Jāsaka gan uzreiz, ka acīmredzot, izšķirot šo pamatjautājumu, citu jautājumu nemaz tik daudz vairs nebija un faktiski komisija nesaņēma no citiem deputātiem nevienu priekšlikumu otrajam lasījumam. Un pamatā es kā šī likumprojekta atbildīgais faktiski strādāju, konsultējoties gan ar juridisko dienestu, gan ar citiem juristiem , gan augtskolu pārstāvjiem, lai vienkārši precizētu tās normas, kas ir iekļautas šajā likumprojektā. Tādēļ arī praktiski visi priekšlikumi, kas ir, tie ir gan Juridiskā biroja priekšlikumi, gan arī mani personīgi, priekšlikumi pēc konsultēšanās ar speciālistiem.

Varbūt par to, kam tika pievērsta galvenā uzmanība, sagatavojot šo likumprojektu.

Pirmkārt, centāmies akcentēt tās normas, kas saista šo likumprojektu un šīs augstskolas darbību ar Latvijas likumdošanu. Tas ir pirmais, un jūs redzēsiet, ka vairākos pantos tieši ir uzsvērts, ka šīs augstskolas darbība, protams, ir saskaņojama un arī citās jomās, piemēram, ievērojot starptautisko augtskolu organizāciju, teiksim, rezolūcijas un vienošanās, tomēr ir saistāma ar Latvijas Republikas likumdošanu. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski.

Otrs diskusiju moments, kas parādījās pirmajā lasījumā, bija par privilēģijām, kas it kā paredzētas šai augstskolai. Un šinī gadījumā bija jāizšķiras par to, vai atstāt tieši arī šajā konkrētajā likumā par Rīgas Ekonomikas augstskolu tādus pantus, kas skar zināmā veidā priekšrocības augstskolām, vai no šejienes viņus izņemt un atstāt it kā nākošajam likumprojektam, ko mēs arī šodien skatīsim, tas ir, augstskolu likumam.

Es domāju, ka, fiksējot arī šajā likumprojektā šīs normas, tās noteikti ir pārceļamas arī uz kopējo augstskolu likumu. Es domāju, ka tas tikai nostiprina mūsu apņemšanos arī to darīt, jo viss tas vēl pagaidām pirmajā lasījumā sagatavotajā augstskolu likumprojektā nav ietverts.

Atļaujiet līdz ar to pāriet pie konkrētiem priekšlikumiem. Un, pirmkārt, tie ir tīri redakcionāli priekšlikumi, tas ir, pantu numerācija... tīri redakcionāli apzīmēt ar numuru un vārdu “pants” un tas pats attiecas arī uz “numurs” un “nodaļa". Tas ir pirmais un otrais priekšlikums.

Ja iebildumu nav, es nezinu, kā tagad...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs varam turpināt jau mūsu iesākto praksi un dot lielas tiesības referentam komentēt un skaidrot mums. Un es vērošu zāli, un, līdz jums būs kādi iebildumi vai vēlme izteikt savu viedokli, mēs par katru komisijas priekšlikumu varam balsot, ja jums būs iebildumi. Ja nebūs iebildumu, tad mēs virzīsimies uz priekšu. Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads. Tā, paldies! Nākošais... Viens no iebildumiem arī pirmajā lasījumā bija neskaidrības attiecībā uz nosaukumu. Šo jautājumu iztirzājot, mēs nācām pie tāda secinājuma, ka acīmredzot pilnais nosaukums ir jāatstāj no divām daļām, tas ir, gan latviskās daļas, gan angliskās daļas, pie tam absolūti nav nepieciešams, lai angliskā daļa būtu autentisks jeb tiešs teksta tulkojums. Un tātad ir priekšlikums, lai šīs augstskolas nosaukums, pilnais nosaukums būtu - Rīgas Ekonomiskā augstskola — Stockholm School of Economic in Riga. Tāda starptautiska prakse ir pazīstama un arī tiek lietota, un nekādā gadījumā arī domstarpības neizraisa. Tas ir, Latvijā viņas nosaukums vienmēr tiks lietots kā Rīgas Ekonomikas augstskola, bet starptautiski, Zviedrijā, kur ar to būs arī saistība, būs nosaukums “Stockholm School of Economic in Riga”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk 2. pantā bija manuprāt lieka piebilde, runājot par to, ka Stokholmas Ekonomiskas skola, kas pārstāv Zviedrijas valdību, strādā tās pilnvarojumā un savukārt piebilde “kura darbojas atbilstoši Zviedrijas likumiem”. Es domāju, ka tāda piebilde Latvijas likumdošanā absolūti nav nepieciešama jo vairāk nekā skaidrs, ka, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija strādā pēc Latvijas likumiem un savukārt Zviedrijas atbilstoša iestāde, kas ir Zviedrijas valdības pilnvarota, strādā atbilstoši Zviedrijas likumiem, un šeit uzsvērt it kā tikai Zviedrijas likumu klātbūtni mūsu likumā es neredzu par nepieciešamu. Un tādēļ arī bija priekšlikums svītrot šo papildinājumu. Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk ir priekšlikums attiecībā uz 4. pantu. Jā, paredzēt likumā jau it kā ekskluzīvas tiesības Rīgas Ekonomikas augstskolai piešķirto diplomu valstiskai atzīšanai... Mēs arī uzskatām, ka tas ir pārāks izņēmums un nav nepieciešams tieši tādā veidā. Proti, jābūt tā, lai Rīgas Ekonomikas augstskolas diploma atzīšanas procedūra būtu tāda pati kā visām pārējām augstskolām, tas ir, izejot atbilstošo akreditāciju un atbilstoši likumam par augstkolām, kas jau arī ir sagatavots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir tas gadījums, par kuru es sacīju, ka mēs vairāk akcentējām uzmanību, lai būtu šī skolas darbība sasaistīta ar Latvijas likumdošanu, un respektīvi ir priekšlikums arī 5. pantā otrajā daļā ielikt papildinājumu. Tātad darbojas atbilstoši starptautiskajām augstskolu darbības normām, kas nav pretrunā ar Latvijas likumdošanu. Tieši šis papildinājums arī ir tas, kas uztur tieši šo saistību ar Latvijas likumdošanu.

Tālāk nākošais priekšlikums. Jautājums ir burtiski redakcionāls, tas ir 11. panta 3. apakšpunkts: studiju un zinātniskā darba determinētība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām... Nu, tas svešvārds manuprāt šeit arī tā... Kaut gan viņa jēga manuprāt visiem ir skaidra, viņš šinī kontekstā varbūt nav īsti atbilstošākais, un tādēļ ir priekšlikums šo vārdu vienkārši mainīt pret vārdu “atbilstība”.

Tālāk. Precizēts ir trešās nodaļas visraksts, tas ir, konkrēti “Augstskolas kompetence un darbības formas”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk 13. pantā bija arī otrais apakšpunkts — tātad veic “promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā”. Arī šeit mēs ejam to konsekvenci, ka šī procedūra par habilitācijas un promocijas padomju izveidošanu un diplomu atzīšanu ir saskaņojama tā, kā tas ir arī attiecībā uz citām augstskolām, un tādēļ 2. punkta redakcijā tas ir noteikts, ka veic likumdošanā noteiktā kārtībā promociju un habilitāti, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgos diplomus un atestātus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Vaivads. Diskutējams punkts bija attiecībā uz augstskolas tiesībām veikt uzņēmējdarbību un saimniecisko darbību, un dažādos pantos akcents pat bija dažāds. Atsevišķos pantos bija par tiesībām veikt tādu saimniecisko darbību, kas atbilst augstskolas darbības mērķiem, citur tika pieminēta uzņēmējdarbība. Mēs jau pirmā lasījumā arī faktiski nācām pie secinājuma, ka augstskolām ir jādod pietiekošas tiesības veikt kā vienu, tā otru, protams, nosakot, ka uzņēmējdarbības gadījumā tas ir bezpeļņas uzņēmums un uzņēmējdarbības rezultātā iegūtie līdzekļi ir virzāmi augstskolas mērķu realizācijai. Un tādēļ arī ir priekšlikums šajā 14. pantā skaidri un gaiši pateikt, ka augstskolām ir tiesības veikt izdevējdarbību, citu uzņēmējdarbību un saimniecisko darbību, kas saistīta ar augstkolas darbības mērķiem. Un tāda konsekvence ievērota arī turpmākajos pantos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

J.Vaivads. Nākošais priekšlikums ir 20. pantā, kur ir runa par mācību valodu, un tas skan, ka studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā saskaņā ar starpvalstu līgumu notiek angļu valodā. Mans priekšlikums ir svītrot šos vārdus “saskaņā ar starpvalstu līgumu”. Jo tādā veidā mēs it kā paceļam to, ka, ja starpvalstu līgums pēkšņi noteiks kaut ko citu, tādā gadījumā it kā būs spēkā šis starpvalstu līgums, kaut gan jebkurā gadījumā mums jāievēro Valodu likums. Un, ja mēs veidosim augstskolu, kurā mācību valoda būs pretrunā ar Valodu likumu, mums jau būs nepieciešams likuma pants jeb likuma norma, tātad atbilstoši tam būs arī jābūt noteiktā likumā ierakstītai normai. Un atsauce uz starpvalstu līgumu faktiski pazemina šo valodas, teiksim, statusu. Un mans priekšlikums ir viņu svītrot.

Sēdes vadītājs. 22. pants. Lūdzu!

J.Vaivads. 22. pantā, runājot par mācību stipendijām, faktiski ir tikai redakcionāli sakārtots šis pants un vienkārši izteikts lakoniskāk.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. 24. pantā mans priekšlikums ir svītrot “akadēmiskais personāls tiek pieņemts darbā uz attiecīgo studiju programmu pasniegšanas laiku”. Es domāju, ka tas bija pārsteidzīgi ierakstīts. Gluži otrādi, mūsu tāds tālejošāks mērķis ir, lai tieši arī Rīgas Ekonomikas augstskolā tiktu iesaistīti vietējie mācību spēki, kur nu nekādi nebūtu pamata, lai viņi strādātu tikai uz noteiktu studiju programmu laiku. Otrkārt, arī stratēģiskais mērķis, lai, piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskola tiktu akreditēta. Un akreditācijas nosacījumi pamatā ir tādi, ka pusei, vismaz pusei mācību personāla jābūt pastāvīgam mācību personālam. Tātad tas jau ir pretrunā ar šādu mērķi, un ir priekšlikums šo teikumu svītrot. Arī pašai Rīgas Ekonomikas augstskolas vadībai pret šādu priekšlikumu iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk ir tas, ko jau es sacīju, ka ir akcentēta sasaiste ar mūsu likumdošanu un, runājot par valdes kompetenci, ir papildinājums “saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem”. Faktiski tur ir tikai redakcionāli sakārtots.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Piektās nodaļas virsraksts arī ir mazliet precizēts, tātad “Augstskolas vadības institūcijas”.

Sēdes vadītājs. 28. pants.

J.Vaivads. 28. pantā ir redakcionāli sakārtota sākuma daļa, tas ir, ka valde ir augstskolas dibinātāju izveidota institūcija un tās sastāvu nosaka dibinātāji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir vienkārši redakcionāls labojums attiecībā uz valdes tiesībām apstiprināt struktūrvienības un dažādas organizācijas, kas šeit pirmajā punktā ir nosauktas par institūcijām. Ar vārdu “institūcijas” parasti saprot dažādus pārvaldes veidojumus, piemēram, padomes, valdes, promocijas vai habilitācijas padomes... Tās ir institūcijas, bet 1. pantā... 1. punktā 28. pantā ir runa par dažādām augstskolas dibinātām biedrībām un studentu organizācijām, tādēļ tur vārds “institūcijas” nav vietā un tas ir nomainīts ar vārdiem “organizatoriskie veidojumi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Vaivads. 29. pants ir redakcionāli sakārtots vienkārši trešajam lasījumam. Pēc savas būtības nav atšķirības... būtība nemainās...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, 34. pants!

J.Vaivads. Tā... 34. pantā ir redakcionāli samainīti vietām divi vārdi, tas ir, ka studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju no pašas augstskolas jebkuras organizācijas vai struktūrvienības, bet nevis no jebkuras struktūrvienības jebkurā augstskolā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tātad 35. pantā arī ir šis papildinājums un akcents saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, runājot par īpašuma jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Nākošais. 35. pantā ir manuprāt ļoti būtisks papildinājums. Tātad ir precizēts pamatkapitāla sadalījums starp Zviedriju un Latviju, viņš izteikts arī procentos. Bet būtisks papildinājums ir, ka Latvijas pamatkapitāla daļa nevar tikt samazināta. Tas ir tas papildinājums, kas arī izrietēja no šeit pirmajā lasījumā dzirdētajām debatēm, ka zināmā mērā var būt arī draudi, ka šāda pamatkapitāla daļa var tikt iztirgota, un tad ir jautājums, kas tā būs par augstskolu un kam viņa īsti pakļausies, kādai juridikcijai. Un viņas statuss arī kļūst neskaidrs un šis priekšlikums arī kļūst neskaidrs. Šis priekšlikums arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Vaivads. 38.pantā ir tas, ko es sacīju,— papildināt, lai būtu konsekventa saimnieciskā darbība un uzņēmējdarbība.

Sēdes vadītājs. 40. pants.

J.Vaivads. 40.panta 3.punktā arī ir šis uzsvars uz saskaņošanu ar likumdošanas aktiem un uz tiesībām atbilstoši augstskolas darbības mērķiem pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, un arī izmantot mantas un vērtspapīrus.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. 4.apakšpunktā arī tas ir, tātad saimnieciskā darbība un uzņēmējdarbība. Un atbilstoši augstskolas darbības mērķiem šie akcenti jeb papildinājumi ir ielikti arī 4.punktā.

Sēdes vadītājs. Tālāk,lūdzu!

J.Vaivads. 41.panta 1. un 2.punktu ir priekšlikumus izteikt redakcijā, ka augstskola kā bezpeļņas sabiedrība ir atbrīvota no nodokļu maksājumiem, bet saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Tas ir, lai atkal nebūtu tikai kaut kādas īpašas, ekskluzīvas privilēģijas, bet tikai tādas, kas ir attiecināmas arī uz pārējām augstskolām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. 41. pantā 2.punktā iepriekšējā redakcijā bija norma, ka augstskolā uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā nemaksā nodokļus un ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, var dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā. Mēs, pārdomājot šo redakciju, nācām pie secinājuma, ka korektāk un pareizāk būtu teikt, ka tieši šādi pieaicinātie mācībspēki maksā nodokļus atbilstoši esošajai likumdošanai un starpvalstu nolīgumiem, jo pamatā tātad Latvija jau ar tām valstīm, no kurām mēs ceram sagaidīt arī vieslektorus un mācībspēkus, ir noslēgusi līgumus par savstarpēju dubultneaplikšanu ar nodokļiem. Tātad faktiski jēdziens “maksā nodokļus atbilstoši likumdošanai un starpvalstu nolīgumiem arī tajos gadījumos, ja šādi nolīgumi ir noslēgti” faktiski nozīmē to, ka viņi arī divās vietās nodokļus nemaksā, bet tikai vienā. Un vai korekti būtu izteikt šādā formā?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai jūs neuzkavētos vēl?

J.Vaivads. Vairāk priekšlikumu nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Zvans taču tikko bija, bet lēni... Paldies! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 4. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

J.Vaivads. Tātad atbilstoši Kārtības rullim - 10 dienu laikā, tas ir, līdz 23.septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav deputātiem? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

 

Likumprojekts “Latvijas Augstskolu likums”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Jānis Vaivads, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu! Pirmais lasījums.

J.Vaivads (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jau runājot pirmajā lasījumā par tikko izskatīto likumprojektu, kā viens no būtiskākajiem argumentiem pret šāda likumprojekta pieņemšanu bija arguments, ka mums vēl nav pieņemts augstskolu likums. Līdz ar to izskatīt jautājumu par kaut kādu atsevišķu augstskolu nav korekti un acīmredzot arī process jāvirza tā, lai mēs vispirms pieņemam likumu par augstskolām un tikai tad atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, arī kādas likumdošanas normas attiecībā uz konkrētām augstskolām.

Zināmā mērā tam var piekrist, bet gribu teikt tikai to, ka jebkurā situācijā šādu “jumta likumu” izstrāde, to sagatavošana tādā līmenī, lai tie tiešām apmierinātu prasības, kas tiek izvirzītas pret “jumta likumam”, ir daudz daudz grūtāks un sarežģītāks process nekā atsevišķā gadījumā sakārtot noteiktu, varētu teikt, vietu vai lauku tieši konkrētajā sistēmā. Tādēļ šim argumentam arī iekšēji lielā mērā piekritu, un, tieši reaģējot varbūt arī uz šeit debatēs dzirdēto, mēs grupa deputātu, tur bija faktiski visu frakciju pārstāvji, sagatavojām priekšlikumu Saeimā izskatīt šo Ministru kabinetā jau iesniegto, ministrijās pašlaik esošo un jau lielā mērā izskatīto un arī akceptēto, bet valdībā līdz galam vēl nesakārtoto likumprojektu, lai izvairītos no tāda pārmetuma, ka mums ir atsevišķi likumi par atsevišķām augstskolām, bet nav šā augstskolu likuma. Es uzskatu, ka visas sagatavošanas gaitā panāktas vienošanās ar visām akadēmiski ieinteresētajām sabiedrības daļām, tas ir, gan ar Rektoru padomi, gan ar akadēmiskajiem mācībspēkiem, gan ar pašiem studentiem. Jā, tas bija ilgstošs šā likumprojekta sagatavošanas process. Un manuprāt ļoti, ļoti svarīgs un man pat arī interesants. Un sagatavotais likumprojekts jau lielā mērā, es pat teiktu, gandrīz pilnībā, atspoguļo tās nepieciešamās likuma normas, kādām ir jābūt augstskolu likumā, lai mēs tiešām varētu sakārtot augstskolu sistēmu un virzīt, attīstīt šo augstskolu sistēmu, reformēt šo augstskolu sistēmu. Jā, pašreizējais Izglītības likums arī runā par augstskolām, bet, varētu teikt, tikai pašās vispārīgākajās formās, akcentējot galvenos principus, kas nosaka augstskolu darbību. Tas ir, augstskolu autonomiju, tas ir, noteiktu augstskolu dibināšanas procedūru un juridiskā statusa apstiprināšanas kārtību.

Ņoti būtisks ir arī varbūt moments, kas jau zināmā mērā atspoguļots pašreizējā likumdošanā, tas ir, augstskolas iekšējās demokrātijas nostiprināšana, kas izpaužas arī augstskolas iekšējās satversmes izstrādāšanā un arī apstiprināšanas procedūrā. Tomēr reālā dzīve parāda, ka mums ir nepieciešams daudz stabilāks juridiskais pamats tieši augstskolām. Un ļoti bieži tas skar tādus būtiskus jautājumus kā augstskolu kvalitāte, mācību kvalitāte, un bez noteiktas juridiskas procedūras mēs šādu kvalitātes kontroli, kas visās Eiropas valstīs ir valsts funkcija, nevaram realizēt. Tas lielā mērā skar arī augstskolu iekšējās dzīves demokratizāciju, kas manuprāt ir ļoti būtisks faktors ne tikai attiecībā uz pašām augstskolām, bet arī attiecībā uz sabiedrību kopumā. Tas skar arī augstskolu finansu sistēmas sakārtošanas iespēju, ko nevar izdarīt, ja nav pietiekoši skaidri juridiski aprakstītas augstskolas struktūras, arī paši darbības principi. Tātad arī no tāda viedokļa šāds likums ir svarīgs. Un, kā jau es minēju, ir ļoti svarīgi, lai mēs pavērtu arī ceļu augstskolu reformai, un arī šajā gadījumā bez juridiskas bāzes, pamatbāzes, mēs šādu reformu stihiski, vienkārši ar dažādiem projektiem diezin vai varēsim veikt.

Runājot tieši par pēdējo. Mēs bieži vien dzirdam šo vārdu un viņu dažādi lokām un dažādi runājam, un gandrīz katrs priekšlikums jeb katra doma tiek virzīta, lai runātu par reformu. Ne jau viss, kas varbūt šajā vārdā ir likts priekšā, tiešām nozīmē šo reformu.

Runājot vispār par augstākās izglītības sistēmas reformu Austrumeiropas valstīs, vācu rektoru konference ir apkopojusi, varētu teikt, pieredzi augstākās izglītības reformā Austrumeiropā. Un viņas galvenie secinājumi ir šādi: pirmkārt, nav universālu recepšu, kā to darīt. Tas ir pats pirmais. Tas nozīmē, ka mums nav tādu prototipu, no kuriem mēs tiešā veidā varētu mācīties, kurus varētu pārnest uz savu likumdošanu un realizēt. Acīmredzot katram savs pieredzes ceļš ir jāiziet.

Bet tomēr šai augstskolu reformai ir jābalstās uz četriem pamatprincipiem.

Pirmkārt, tā ir akadēmiskā brīvība kā ļoti svarīgs moments, tas ir, lai jaunais varētu ienākt gan augstskolā, gan zinātnē tieši un nesastaptu birokrātiskus vai, varētu teikt, arī citādus šķēršļus, un kā nosargāt akadēmisko brīvību augstskolās. Par to mēs arī esam diskutējuši gan komisijā tieši, gan kādā veidā tam būtu jāatspoguļojas likumā.

Nākošais ir atvērtības princips. Tas ir tiešām ne tikai tādā nozīmē, lai augstskolas būtu brīvas, bet arī cilvēku apmaiņas nozīmē un mācībspēku, zinātnieku apmaiņas nozīmē.

Nākošais princips ir iekšējā demokrātija, par kuru jau es arī runāju. Un starptautiskās akadēmiskās attīstības rūpīga izpēte. Arī tas ir ļoti būtisks moments, kas ir tiešām saistīts ar to pieredzi, kāda augstākās izglītības attīstībai jau ir Eiropā, kāda tā ir Austrumeiropā, lai mēs tiešām veidotu vienotu sistēmu, iekļautos kopējā Eiropas sistēmā augstākās izglītības nozīmē.

Protams, visi šie principi ir formulējami noteiktās juridiskās normās un arī šo reformu mehānismam jāizpaužas juridiski sakārtotā veidā. Tas nozīmē, ka, runājot par katra šā principa iedzīvināšanu, pretīm ir jābūt arī noteiktam juridiskam mehānismam, kas nodrošina un aizsargā šo principu ievērošanu.

Protams, augstskolas ir ļoti dažādas pēc savas specifikas, sākot no profesionālām augstskolām, šauri profesionālām, un beidzot ar universitātēm. Un acīmredzot ir jāpiekrīt tiem iebildumiem, kas jau ir izskanējuši, ka šis diapazons tomēr varbūt rūpīgāk ir arī jāatspoguļo pašā likumā.

Es jau minēju ļoti svarīgu funkciju, tas ir, augstskolu kvalitātes kontroles sistēmas izveidošanu, kas šajā likumprojektā ir paredzēta kā akreditācijas sistēmas izveidošana. Gribu piebilst, ka akreditācijas sistēmai ir ļoti būtiski, lai tā nebūtu šauri lokāla. Es teiktu, pat nacionālais līmenis šeit ir par zemu. Un Latvija šajā ziņā jau ir spērusi nopietnus soļus, noslēdzot sadarbības līgumu par kopējas akreditācijas sistēmas izveidi augstākajā izglītībā vispirms jau ar saviem tuvajiem kaimiņiem, tas ir, ar Igauniju un Lietuvu. Bet es domāju, ka tas ir tikai pirmais solis, lai mēs tiešām, runājot par kvalitātes sistēmu, augstākās izglītības kvalitātes sistēmas kontroles izveidi, būtu vēl vairāk starptautiski piesaistīti šādam vērtējumam. Un tas lielā mērā būtu tas izšķirošais, kas nodrošinātu mūsu augstākās izglītības kvalitāti jau starptautiskajā līmenī.

Tātad apkopojot es gribu teikt, ka augstskolu likums, pirmkārt, nosaka augstskolu darbības mērķus un uzdevumus, precizē principus, tādus kā akadēmiskā brīvība, autonomija, iekšējā demokrātija, pašizvērtēšanas attīstība, nosaka dibināšanas kārtību. Varbūt pat par daudz sīki nosaka augstskolas struktūru. Par to der ļoti nopietni arī padomāt, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, bet katrā gadījumā augstskolas struktūras noteikšanas principiem arī šajā likumā ir jābūt.

Tālāk. Augstskolu tiesības uz īpašumiem un rīcība ar īpašumiem,tiesības uz saimniecisko darbību, uzņēmējdarbību, kvalitātes kontroles principa mehānisms, starptautiskās sadarbības princips, arī mācībspēku un studentu apmaiņa, arī runājot par starptautiskas izglītības jeb augstākās izglītības iestāžu dibināšanu.

Ņoti nopietna, bet varbūt nepietiekoši izvērsta ir sadaļa par augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, kas ir ļoti būtiska arī, runājot par augstskolas reformu.

Varbūt es dažos vārdos komentēšu šā likumprojekta tapšanas gaitu un arī vēl pēdējo šā likumprojekta apspriešanu komisijā, lai pilnīgi korekti dotu jums to informāciju un arī tās iebildes, kas ir skanējušas jau varbūt no augstskolām vai citām institūcijām. Tātad šis likumprojekts tika gatavots darba grupā, kuru es vadīju Izglītības un zinātnes ministrijā, un tajā bija gan pārstāvēti mācībspēki, gan augstskolu Rektoru padome, gan ministrijas darbinieki. Šajā darba grupā tika uzklausīti visi priekšlikumi, kas tika saņemti no visdažādākajām, varētu teikt, gan augstskolām, gan studentu, gan akadēmisko mācībspēku grupām, gan atsevišķiem cilvēkiem. Šis likumprojekts faktiski tika izskatīts divās komisijas sēdēs, pirmajā sēdē pieaicinot Rektoru padomes pārstāvjus, tas ir, tos, kas tieši vai vistiešākajā veidā bija arī šā likumprojekta sagatavošanas līdzdalībnieki. Bez tam komisija, protams, arī saņēma vēl no Latvijas Universitātes senāta iebildumus un tādēļ atsevišķā sēdē tika pieaicināti arī Latvijas Universitātes senāta priekšsēdētājs profesors Grēns. Mēs komisijā konsultējāmies arī ar tiem akadēmiskās sabiedrības pārstāvjiem — mūsu tautiešiem ārzemēs, kas aktīvi izteica savu attieksmi pret šo ļoti nozīmīgo likumu. Es gribētu pieminēt profesoru Nolendorfu un profesoru Kārkliņu. Un šajās komisijas sēdēs arī izkristalizējās varbūt tie momenti, kas būtu vēl rūpīgāk, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, arī precizējami un noteikti vēl precīzāk atspoguļojami likumā.

Tajā pašā laikā visi bija pilnīgi vienisprātis, ka likums nav turams un noteikti ir virzāms uz pirmo lasījumu. Un uz to mudina ne tikai varbūt dažas situācijas, kas mums saistās ar privātskolām, privātaugstskolām, kuru mums jau Latvijā ir trīspadsmit. Un tikpat daudz ir arī valsts augstskolu. Un līdz ar to nepieciešamība šīs kvalitātes kontroles sistēmas praktiska iedarbināšana, jo mēs nekādā gadījumā netiksim uz priekšu arī šā likuma pilnveidē, ja mēs visu laiku nodarbosimies tikai no dažādām pusēm ar šā likuma atsevišķu normu apspriešanu un “uzpucēšanu”, kad augstskolu sistēma, augstskolu dzīve prasa, lai šis likums jau tiktu pieņemts. Un, intensīvi strādājot pie viņa un sagatavojot viņu otrajam lasījumam, kas būtisks vēl būtu noteikti atzīmējams? Pirmkārt, ir acīmredzot plašāk un varbūt arī precizāk definējami augstskolas darbības mērķi, sasaistot tos tieši ar sabiedrības interesēm. Tas ir tāds moments, kas varbūt nav izšķirošs kā juridisks, bet, kas ir ļoti svarīgs, lai mēs sabiedrībā pareizi ievirzītu izpratni par augstākās izglītības sistēmas uzdevumiem un mērķiem.

Otrs būtisks moments ir augstskolu un valsts attiecības. Jā, pēc vairāku mācībspēku, arī pieminēto profesoru, mūsu tautiešu ārzemēs, vērtējuma pārāk daudz pilnvaru jeb funkciju šajās attiecībās ir uzliktas ministrijai. Likumprojektā ir paredzēta tāda institūcija kā augstskolu padome, ko mēs varētu nosaukt par pusvalstisku institūciju. Tieši šī padome pēc mūsu kolēģu vērtējuma būtu tā vieta, kas principā pārņemtu lielu daļu no tām funkcijām, kuras patlaban varbūt ir iestrādātas likumprojektā kā ministrijas funkcijas. Kādēļ? Tādēļ, ka augstskolu darbības stratēģijai jābūt tomēr neatkarīgai no politiskās konjunktūras, kas tomēr ir relatīvi īslaicīga. Lai arī mūsu katra, teiksim, valdības un Saeimas, pilnvaru laiks ir trīs gadi, līdz ar to noteiktais valdības maksimālais laiks arī trīs gadi, augstskolu un zinātnes stratēģijai jābūt daudz tālejošākai. Līdz ar to mazāk varbūt valdībai būtu jāregulē tādi stratēģiski mērķi, bet tā varētu būt Augstskolu padome, kurā būtu pārstāvēta gan pati akadēmiskā sabiedrība, gan arī ļoti plaša pārējā sabiedrības daļa, kurai uzticētos arī Saeima.

Jau pieminēts tika arī tāds iebildums, ka šis likumprojekts nepietiekoši atsedz to diapazonu, kāds ir augstskolām no šauri profesionālam līdz universitātēm. Izskanēja pat doma, ka būtu nepieciešams atsevišķs likumprojekts par Universitāti. Tagad jau izskan doma, ka būtu nepieciešams atsevišķs likums par Lauksaimniecības universitāti. Es domāju, ka mēs komisijā arī vienojāmies ar mūsu Universitātes pārstāvjiem, ka tiks sagatavoti priekšlikumi, lai plašāk izvērstu to daļu, kas skar varbūt Universitātes īpašo stāvokli jeb universitāšu īpašo stāvokli. Bet nekādā gadījumā mēs nevarētu iet tādu ceļu, kam jau ir it kā precedents Igaunijā attiecībā uz Tartu universitāti, jo pilnīgā akadēmiskā sabiedrībā šis precedents starp citu nemaz sajūsmu neizsauc. Tur arī vienkārši nostrādāja zināmā mērā politisks lobisms, un tādēļ mēs vienojāmies, ka šī daļa tiks papildināta, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Tāpat, runājot par augstskolu un zinātnes integrāciju, arī tās likumprojekta normas, kas patlaban ir ietvertas,varētu tikt papildinātas un precizētas, vairāk nodrošinot tieši to, ka augstskolās ienāk jauni zinātniskie spēki, kas zināmā mērā ir pamats jebkurai augstskolu reformai.

Es jau pieminēju to, ka varētu tikt izskatīti arī priekšlikumi varbūt mazāk detalizēt tieši augstskolas struktūru. Bija, manuprāt, būtisks priekšlikums, kas sevišķi aktuāli izskan šodien, kad mēs runājam par augstskolu finansējumu. Jūs jau esat iepazinušies presē ar vakar notikušo preses konferenci par augstskolu un zinātnes finansu situāciju patlaban un, es domāju, ka profesora Grēna priekšlikums ietvert likumprojektā arī garantijas jeb finansu aizsardzību, šodien izskan ļoti aktuāli, un visnotaļ šādam priekšlikumam piekrītu pēc būtības. Ir jautājums, kādā veidā mums to ietvert, kādā veidā to tieši kā juridisku normu iestrādāt. Es ceru, ka Universitātes mācībspēki arī šajā ziņā izrādīsies palīgi, un es uzskatu, ka tāda norma tiešām mums ir šajā likumprojektā jāiestrādā, protams, ja šī pati norma kā tāda juridiski izturēs šo kritiku jeb kritērijus.

Vēlreiz savelkot kopā tos priekšlikumus, kuri arī visi izskanēja un kurus es minēju, kopējais viedoklis bija tātad šo likumprojektu atbalstīt un virzīt pirmajam lasījumam, lai visi tie priekšlikumi, kas būtu jau konstruktīvi noformēti, varētu tikt apspriesti, un atbilstoši arī likt priekšā otrajam lasījumam, jo domāju, ka visnepareizākais dotajā situācijā būtu stāvēt un gaidīt uz kaut ko. Jā, es saprotu, ka pārāk plašas dažādas sabiedrības daļas varbūt ir ieinteresētas šī likumprojekta konkrētajās normās un līdz ar to var atskanēt no dažām pusēm arī, teiksim, zināmi iebildumi tikai tādēļ, ka viņu viedoklis atsevišķos gadījumos nav radis atbalstu, bet es domāju, ka jebkurā gadījumā arī komisija savā darbā turpmāk būs pietiekoši atvērta šiem priekšlikumiem, lai viņus izdiskutētu un konstruktīvi priekšlikumi jebkurā gadījumā tiktu ņemti vērā, sagatavojot likumprojektu otram lasījumam. Es domāju, tas ir pareizākais ceļš arī tajā gadījumā, ja šī Saeima šo likumprojektu pat nepieņem galīgajā variantā. Es gan domāju, ka tas arī nebūtu pareizi, bet, nu, es pieļauju tādu iespēju. Arī tad mums ir jāstrādā, lai tas likumprojekts, kas šeit paliktu kā mantojums varbūt nākamai Saeimai, būtu jau kvalitatīvāks un lai pēc iespējas ātrāk viņš arī tiktu pieņemts nākotnē, jo pēc šī likuma, kā dzīves situācija liecina, ir ļoti, ļoti liela vajdzība. Mans aicinājums tātad pieņemt viņu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ar ko beidza Vaivada kungs, un izteikt gandarījumu, ka beidzot Saeimā ir augstskolu likums, un ka mēs konceptuāli šodien viņu izskatām. Un es domāju, ka varētu arī atbalstīt šodien pirmā lasījuma konceptuālo pieņemšanu, bet tālākā likumprojekta virzība un gaita būtu noteikti jāsaskaņo ar tiem likumiem... likumprojektiem, pareizāk sakot, kuri mums ir bijuši dienas kārtībā, bet vēl nav līdz galam izskatīti, un kuri ir pretrunā ar augstskolu likumu. Pirmais no šādiem likumiem ir par obligāto dienestu, un tas laikam būs viens no smagākajiem, kā lai saka, diskusijas punktiem, jo augstskolu likums neparedz augstskolu studentiem un augstskolu beidzējiem obligāto dienestu. Obligātā dienesta likums paredz šo lietu. Es gan gribētu uzreiz teikt, ka es skatos ar dalītām jūtām uz kara katedru atjaunošanu vai kaut kādu mistisku sagatavošanu pēc augstskolas beigšanas kaut kādos mistiskos kursos, jo man ļoti labi atmiņā ir kara katedra, kas bija padomju laikā. Var gan teikt, ka viņa tagad būs Latvijas Republikas kara katedra, bet kara katedra ir kara katedra ar noteiktu disciplīnu un kārtību. Un, lai šodien mazliet pārprastās demokrātijas, pareizāk sakot, visatļautības apstākļos students būs piedabūjams, lai viņš izietu šo apmācību, vai tas neradīs ļoti lielas grūtības pašā akadēmiskās apmācības procesā. Un kā tas tiks fiksēts un kontrolēts, ka viņš ir izgājis šīs apmācības, un kā tas atsauksies uz viņa akadēmisko izglītību, tas manuprāt nav šobrīd atrisināts un nav skaidrībā.

Nākamais jautājums ir tāds, ka es, lasot šo likumprojektu, ilgi domāju un tā pie sevis biju cerējusi, ka beidzot mūsu tanī jūklī, kas ir augstākajā izglītībā, šis likums ienesīs skaidrību, kas ir universitāte Latvijā, kas ir akadēmija un kas ir institūts, jo šobrīd Latvijā universitāšu ir gandrīz vai vairāk nekā sēņu pēc lietus, bet cik no viņām dod akadēmisko universitātes izglītību? Nu nekādi nevaru pieņemt, ka vecā labā Lauksaimniecības akadēmija, kas dibināta kā Lauksaimniecības akadēmija, pēkšņi kļūst par universitāti un ka zootehniķis ar agronomu ir universitātes diplomā. Es nezinu, kā tas ir savienojams, jo universitātēm ir noteikti kritēriji un noteikti kursi, kas ir jānoklausās. Un es ceru, ka šis likums to sakārtos un ka Lauksaimniecības akadēmija atkal sauksies par akadēmiju. Tas tikai normalizētu šo situāciju valstī.

Nākamais moments. Kā šis likumprojekts saskaņojas ar šodien valstī esošo pensiju likumu? Man ir tāda sajūta, ka viņš ir rakstīts ar perspektīvu. Šeit kritiskais vecums ir 65 gadi, pensija - 60 gadi. Šodien augstskolu darbinieki nesaņem pensiju, aizejot pensijā... sasniedzot pensijas vecumu, bet viņu algas, kā mēs zinām, ir krietni zemākas par vidējo ierēdņu algu, es nerunāju par augstāko. Vai arī šeit nav jārod risinājums, nosakot vecumu, līdz kādam var strādāt? Bet jāatrisina jautājums, vai viņš saņem pensiju vai nesaņem, līdz viņš nostrādā... Šodien sievietei tie ir 10 gadi, vīrietim — 5 gadi. Kā varbūt materiāli var šo lietu atrisināt un stimulēt.

Nākamais ir daudz sarežģītāks jautājums. Kā to atrisināt? Kā parāda prakse, mums visiem, es nerunāju varbūt par šeit zālē sēdošajiem, kurus tas varbūt skar tikai daļēji, ļoti patīk skaisti nosaukumi, mums patīk goda akadēmiķi, mēs nemeklējam, vai viņiem ir augstākā izglītība vai nav, mums patīk goda korporeļi, un mēs neskatāmies, vai viņiem vispār ir vidējā izglītība, lai gan tomēr ir kaut kādi iekšējie noteikumi, mums patīk profesori. Šodien šeit ir strikti noteikts, kā darbojas akadēmiskajās iestādēs. Katrā katedrā pēc iekšējā nolikuma ir noteikts profesoru vietu skaits, trīs ir katedrā, tātad trīs profesori. Bet zinātniskajiem institūtiem taču ir dotas tiesības piešķirt profesora grādu, un tagad, pieņemsim, vēstures institūtā ir vesela rinda cienījamu profesoru. Es atļaušos teikt par vairākiem cienījami pēdiņās, kuri augstskolas auditorijā ir bijuši labi, ja viena speckursa robežās, vienā semestrī, un arī tikai tad, kad šis speckurss bija obligāti studentiem jānoklausās, nevis tad, kad varēja izvēlēties, to darīt vai ne. Kā mēs tiksim galā ar šiem profesoriem? Kā mēs viņus savedīsim kopā, jo Latvijā intensīvi notiek tas process, kuram vajadzēja sen notikt, un es domāju, ka tam jau uz šo brīdi vajadzēja beigties, — zinātniski pētnieciskie institūti saplūst ar augstskolu ne tikai formāli, bet tieši. Ko tad darīs tagad ar visu to profesoru baru, kas nāks no tiem institūtiem? Tas arī šajā likumā ir jāatrisina.

Vēl viens jautājums, kas būtu jāatrisina un par ko būtu komisijai ļoti krietni jādomā. Man šķiet, šobrīd augstskolu vadībai ir dota pārāk liela, nu, es gribētu teikt, brīvība. Nosaka jau to rektoru vēlēšana, bet es labprāt redzētu, ka šodien likums regulētu arī citus pasākumus, kas notiek, jo savādāk mēs netiksim vaļā no šiem profesoriem un būs ļoti grūti, kā saka, atvirzīt nost tos habilitētos doktorus, kuri šo grādu saņēma ar Ministru padomes lēmumu, nevis aizstāvot savas disertācijas. Un tā tas diemžēl zinātnē veidojas, it īpaši tikmēr, kamēr kaut vai tā pati profesora alga ir tomēr augstāka par pensiju. Un tā tas riņķis ir tāds, tā ir riņķa deja, pa kuru mēs ejam. Un likumā nebūt es neuzskatītu par demokrātijas ierobežošanu, ja būtu arī šāda veida ierobežojumi.

Tālāk vēl viens moments, ko varētu pārdomāt un kam būtu jāpievērš uzmanība. Tas ir jautājums par Latvijas augstskolas novešanu vai nonākšanu beidzot reālā atbilstībā pasaules standartam. Vai to var atstāt tikai uz akreditāciju un izlemt, ka to nosaka akreditācijas ietvaros? Vai likumā nevajadzētu noteikt, kā un kādā veidā, un ko nosaka ārzemju speciālisti? Manuprāt starptautiskā ekspertīze būtu nepieciešama šiem kursiem, kas tiek akreditēti, — vai viņi atbilst pasaules standartam. Jo, ja to mēs atstājam tikai iekšējā savstarpējā risinājumā, tad man ir ļoti lielas bailes, ka profesūra, tā, kas ir, šī manuprāt mazliet pārprastā profesūra, var ņemt virsroku, un te varbūt vajadzētu noteikt šo ārzemju vai, kā saka, ārvalstu speciālistu ekspertīzi vai slēdzienu. Nevis lai viņi izstrādā, bet dod šo slēdzienu, atbilstoši arī nosakot eksāmena veidu. Ir pat tāda doma, ka eksāmenu pamattēzēm būtu jāsaglabājas rakstiskā veidā, lai, ja rodas šaubas, pēc tam tās var pārbaudīt, kā savā laikā tas notiek ar iestājeksāmeniem. Tās ir tās galvenās pārdomas, kas man izraisās, lasot šo likumprojektu, un tas ir tas, ko varbūt vajadzētu jau padarīt, ja mēs šo likumprojektu nepaspēsim, un man ļoti bail, ka nepaspēsim, pieņemt 5.Saeimā, lai visu to izlabotu. Un, ja mēs atstājam uz 6.Saeimu, lai komisija varētu to iestrādāt un jau tādā savā vērtējošā aspektā nodot nākamajiem, lai nevarētu teikt, ka mēs galīgi neko neesam padarījuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam — Andrejs Siliņš.

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mūsu priekšā beidzot atrodas sengaidītais augstskolu likums. Un tiešām jāsāk gandrīz ar to, par ko nupat runāja deputāte Kreituse. Šis likums, dabiski, ir saskaņojams ar nupat pieņemto likumu, lai cik tas dīvaini nav, jo otrādi vajadzēja — Rīgas Ekonomikas augstkolas likumam vajadzēja nākt pēc šī likuma pieņemšanas. Un saskaņojams ar virkni nākošo.

Sākšu ar pirmo. Dabiski, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru pēc nupat pieņemtā likuma vēlē citādi nekā parastajās Latvijas augstskolās. Parastajās augstkolās pēc šī likumprojekta rektoru vēlē Satversmes sapulce, nupat nobalsotajā likumā par ekonomisko augstskolu - valde. Valde ir daudz šaurāks personu kontingents nekā Satversmes sapulce, kurā ietilpst kā docentu pārstāvji, tā arī pārējo augstskolas darbinieku pārstāvji un studentu aprindu pārstāvji. Tad pavisam citādi. Tad rodas jautājums - vai pilntiesīgs būs Rektoru padomē Ekonomikas augstkolas rektors, kas figurē šinī likumā, vai otrādi - viņš būs daudz pilntiesīgāks par pārējiem rektoriem. Lūk, pirmais, kas rodas no viena gala. Tāpēc, ka ačgārni mēs rīkojamies.

No otras puses. Acīmredzot virkne likumu — likums par valsts obligāto dienestu un augstskolu likums — tik tiešām ir ļoti saistīti, jo rodas jautājums - vai jaunie maģistri un pat habilitētie zinātņu doktori, pieņemsim, zinātnē ir sastopami gadījumi, kad 20 gadu veci vai pat jaunāki cilvēki matemātikā, piemēram, kļūst par habilitētajiem doktoriem, sūtāmi par staļļa puišiem dienēt obligātajā dienestā, kā tas bija Padomju armijā? Tad jādomā par kadru racionālu profesionālo izmantošanu. Saprotams, ka likums neizgaismo līdz galam tā saukto akadēmisko brīvību. Jo akadēmiskā brīvība ir ne tikai deklarācija, bet arī augstskolas finansiālās iespējas. Šinī sakarībā faktiski rodas jautājums tik tiešām par paaudžu maiņu augstskolās, jo parasti jaunas nozares pētniecību aizsāk jauni cilvēki, jaunie kadri, bet pie tagadējās finansēšanas sistēmas un būtībā visumā ierobežotās akadēmiskās brīvības, ņemot vērā to, ka augstskolu darbības apjomi pie mums turpina sašaurināties, ir diezgan problemātiski jaunajiem rast ceļu uz augšu. Ne velti jaunie speciālisti atstāj augstskolas. Augstskolu mācībspēki katastrofāli noveco. Vidējais vecums katastrofāli pieaug. Tātad akadēmiskā brīvība un finansējums. Acīmredzot mums likumā ir jāparedz garantētais minimālais ilgtermiņa finansējums augstskolām. Jo, tikai izejot no garantētā finansējuma, augstskolas var komplektēt un uzturēt pamatkatedras, var uzturēt pamatstudentu kontingentu. Pilnīgi ieskicēts ir tikai studentu kreditēšanas variants. Pagaidām, par laimi, tiek saglabāts starp rindiņām tā sauktās bezmaksas apmācību variants augstskolā. Bet kreditēšanas variants, kas ir aktuāls pie mūsdienu rocības, ieskicēts tikai shematiski un šinī sakarībā atklāts paliek jautājums par valsts kreditēto un par valsts naudu apmācīto jauno speciālistu izmantošanu. Jo valsts gatavo, cilvēki mācās piecus gadus, iegūst maģistra grādu, pēc tam tamlīdzīgi, un tālāk viņi faktiski ir pilnīgi brīvi savā rīcībā tirgus ekonomikas ietvaros. Valsts, no vienas puses, iegulda līdzekļus nacionālās izglītības un zinātnes attīstībā. No otras puses — mērķtiecīga šo līdzekļu atgriešana īsti šobrīd nav garantēta, jo ļoti daudzi augstskolu absolventi vairs nestrādā speciālitātēs, bet dodas tur, kur nu kuram paveicas. Dabiski, ka ir aktuāls jautājums par to, kas tad ir universitāte beigu beigās, kas ir nozares universitāte, kas ir reģionālā augstskola un kas ir vienkārši augstskola. Jo pēc vieniem un tiem pašiem statusiem mērot Latvijas Universitāti un kādu citu, un Policijas akadēmiju, ziniet, būtu drusku varbūt pārspīlēti, tās ir šauras profesionālas augstskolas.

Tālāk — jautājums par privātajām augstskolām ir ļoti minimāli ieskicēts, un principā privātaugstskolu un valsts augstskolu diplomu ekvivalences pielīdzināšana ir pilnīgi atklāta. Tāpat, runājot par zinātni, kolēģi vakar preses konferencē izteica bažas, un viņas ir tiešām pamatotas, jo zinātne, no vienas puses, noveco un, no otras puses, zinātnes finansējums ir sarucis līdz kritiskajam. Slīdēt viņam vairs nav kur.

Treškārt. Arī šī kritiskā finansējuma sadalījums acīmredzot ir diskutabls, jo grantu sistēma pēdējo gadu pieredzē, kura tagad ir jau vērā ņemama, nepavisam līdz galam neattaisnojas, jo pastāv zināms monopols uz grantiem un līdz ar to jaunie virzieni zinātnē vai arī tradicionālie fundamentālie pētījumi zinātnē varbūt negūst mūsu apstākļos attiecīgo finansējumu un tamlīdzīgi.

Kopumā, dabiski, jāatzīst, ka likums pirmajā lasījumā būtu atbalstāms, bet viņā daudz un daudz ir jāpārstrādā, un ka drīzāk šis likums ir gaidītā augstskolu likuma skices. Cerēsim, ka otrajā un turpmākajos lasījumos izdosies tomēr viņu novest līdz kondīcijai.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, "Latvijas ceļš”! Pēc tam — Alfrēds Žīgurs.

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es aicinātu vairāk rīkoties. Un deputātiem, kuri šeit uzstājās vai varbūt arī neuzstājās, tiešām iesniegt priekšlikumus rakstiski uz otro lasījumu, lai nebūtu tāda situācija kā ar Ekonomikas augstskolu, kad runu bija daudz, bet priekšlikumu faktiski nebija. Tātad mans lūgums ir tiešām atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ar priekšlikumiem otrajam lasījumam viņu sakārtot tā, lai viņš būtu pieņemams un nebūtu arī pretrunā ar citiem likumiem.

Un šeit es gribu vienu pozitīvu piemēru pateikt, ka attiecībā uz studējošo attiecībām ar obligāto valsts dienestu šī problēma ir īstenībā jau atrisināta. Un viņa ir atrisināta tā, ka praktiski ir šī norma, kas ir ierakstīta šajā likumā, ka augstskolās sekmīgi pilnu laiku studējošos, ieskaitot maģistratūrā un doktorantūrā studējošos, obligātajā valsts dienestā neiesauc. Šādu priekšlikumu mūsu komisija apsprieda un iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisijai, un Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu jau ieslēdza otrajam lasījumam, pieņēma un atbalstīja. Līdz ar to šajā obligātā valsts dienesta likumā viņš jau būs iekšā un ļoti korelēs ar šo normu.

Šeit, protams, ir vēl jāsaskaņo tā, lai pilnīgi saskanētu, jo šeit ir jautājums par to, cik ilga drīkst būt atstarpe starp vienu pakāpi un otru, starp bakalauru un maģistru, jo, protams, nav pieļaujams, ka cilvēks visu laiku, piecus, sešus gadus, saka, ka viņš stāsies maģistratūrā un izvairās no dienesta. Bet tādi jaunieši, kuri sekmīgi pāriet no vienas pakāpes uz otru un kuri īstenībā ir viena simtā daļa no tiem, kas iestājas, nekādu zaudējumu obligātajam dienestam mūsu aizsardzības spēkos neradīs. Bet viņi īstenībā arī ir vispār atbrīvoti. Jo tad, kad viņi beidz doktorantūru, viņi jau ir 27 gadus veci un vairs nav obligātajam dienestam pakļauti. Bet, ja kāds starpā kaut kur pārtrauc studijas, tad viņam tieši šī obligātā dienesta pienākums ir jāizpilda, un, es domāju, labāk, lai viņš to izpilda kā visi jaunieši. Bet droši vien augstskolās šīs militārās katedras organizēt būtu ne tik lietderīgi.

Un vēl viena iespēja tika paredzēta, kuras šeit nav, bet kura būtu jāiestrādā šajā likumā, — ja students jebkurā momentā pēc pirmā vai otrā kursa izlemj, ka viņš grib dienēt un nodienēt šo gadu, tad viņam ir jādod garantijas, ka pēc šī dienesta, ja Aizsardzības ministrija, protams, ir ar mieru viņu ņemt pretī, jo tur arī ne vienmēr ir vietas dienēt, kad viņš ir nodienējis, kā saka, izpildījis šo savu pienākumu pret Latviju, viņš var atgriezties atpakaļ tieši tajā vietā, no kurienes viņš ir aizgājis dienēt. Vai viņš ir bijis trešajā kursā vai otrajā, vai arī maģistratūrā, vai jebkurā pakāpē. Un tad šī problēma ir atrisināta. Es šo piemēru gribu atzīmēt vēlreiz, ka šādā sadarbībā problēmas mēs varam atrisināt, ja likumdošana tiek saskaņota. Un tādēļ šo likumu pieņemšana nekavēsies, un mēs to varēsim izdarīt vēl šīs Saeimas laikā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Mēs tikko noklausījāmies iepriekšējo deputātu — deputāta Siliņa un deputātes Kreituses argumentus. Man jāsaka — mēs gribam, lai mūsu augstskolu politika būtu tāda, lai mēs orientētos Eiropas kopienā varbūt visas pasaules mērogā, lai mūsu augstskolas būtu līdzvērtīgas. Un lai šī politika būtu līdzvērtīga, tad mums arī jārīkojas tā, kā to Eiropā dara. Un Siliņa kungs jau pieminēja, ka ir militārā mācība, un šī militārā mācība ir tāda ko nevar sasniegt karaskolās, jo viņa ir drusku augstāka. Šie cilvēki mūsu aizsardzības spēkiem ir vajadzīgi. Un visai valstij kā tādai vajag akadēmiski izglītotus cilvēkus, arī šos, teiksim, jaunos studentus, kas vēlas brīvprātīgi, saprotams, savu dzimteni aizstāvēt un stāvēt par viņas labklājību. Kas attiecās tālāk uz to, ko Kreituses kundze pieminēja, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte neatbilstot universitātes statūtiem, to es ļoti gribu apšaubīt. Ja arī viņa neatbilstu, tad viņai noteikti jābūt tādai, jo mēs nevaram skatīties šeit Rietumu pasaulē jeb Rietumeiropā, kur viņu grādi, teiksim, veterinārārsta grāds vai agronoma grāds, būtu pārāki par Latvijas grādiem. Jo es zinu, ka Latvijas universitātes vienmēr ir sagatavojušas ļoti labus agronomus un vetārstus, kuriem dažas Eiropas valstis pat līdzi netiek. Bet, ja mēs izdosim zemākas pakāpes diplomus, saprotams, tur viņus neatzīs, un tas jau nekādu labumu Latvijai nedos. Nu, kas attiecas uz Vēstures fakultāti, tur gan es piekritīšu Kreituses kundzei, ka tiešām tie vēsturnieki, kas pašreiz skaitās profesori, ir apšaubāmas kvalitātes, jo viņiem nebija iespēju objektīvi vēsturi mācīties un saprast tādā veidā, kā mēs visi Rietumos saprotam, šie dokumenti, ko viņi ir ieguvuši varbūt, lai viņus apstiprinātu... Viņiem būtu jānoliek vēl viens eksāmens, un arī Kreituses kundzei to derētu nolikt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Bet vai jūs neatļausiet mums zvanīt jūsu uzrunas laikā? Lūdzu zvanu!

J.Vaivads. Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Paldies par ieinteresētību, apspriežot šo likumprojektu. Jā, es arī aicinātu, lai tās idejas un tie priekšlikumi, kas varbūt tagad te tika izteikti vispārīgā veidā, manuprāt ļoti pareizi un vērtīgi priekšlikumi, pārtaptu arī konkrēti rakstiskā veidā un tiktu iesniegti komisijā. Es zinu, ka savus priekšlikumus jau konkrētā veidā sagatavo arī Universitāte, Universitātes senāta darba grupa. Tos mēs arī izskatīsim komisijā. Es varbūt dažus ļoti īsus komentārus. Proti, par universitātēm. Es domāju, ka šeit jau no diskusijām izrietēja arī tas ne visai viennozīmīgais jautājums par to, kas ir katra universitāte. Jā, augstskolu likumā ir definīcija, bet acīmredzot šī definīcija ir mazliet jāizvērš un mazliet jāprecizē.

Tālāk ļoti būtiskajā jautājumā, kam pieskārās Kreituses kundze, — par zinātnisko iestāžu un augstskolu integrāciju jeb, varētu teikt, pat apvienošanu. Jā, tas ir ļoti, ļoti sāpīgs un grūts, un arī, es teikšu, jā, pārāk ilgs process, kas pašlaik mums notiek. Kaut gan visur un visās auditorijās ir viennozīmīgs vērtējums, ka tam jānotiek, tomēr skaidrs, ka iekšēji daudzās vietās šī pretošanās šādai, varētu teikt, intensīvai integrācijai, ir abpusēja — gan augstskolu iekšienē, gan arī, protams, pašu zinātnisko iestāžu iekšienē. Bet mums ir jāiestiprina jeb jānostiprina likumdošanā tās normas, kas paver iespēju tādu procesu veikt tur, kur tas tiešām ir sagatavots.

Jautājums par profesoriem un viņu turpmāko likteni. Diemžēl jāatzīst, ka, jā, mums ir arī likums par zinātnisko darbību, un arī tur paredzēta procedūra, ka zināmā mērā mēģināt šo problēmu atrisināt. Diemžēl jāsaka pilnīgi godīgi, ka šī procedūra, nostrifikācijas procedūra, gaidītos rezultātus nedeva. Tas ir jāatzīst, un acīmredzot mums ir arī jāmeklē risinājums. Un tas ir tas sāpīgais mantojums, ar kuru acīmredzot mēs vēl vismaz tuvāko pāris gadu laikā nemaz tik vienkārši galā netiksim. Bet es domāju, ka process jau pats pēc savas būtības ar šo likumu varētu tikt veicināts. Un vairāk arī mēs diemžēl, es domāju, nevarētu arī izdarīt.

Par pasaules standartiem un akreditāciju. Es jau minēju, ka jautājums, vai tam ir jāparādās tieši nacionālajā likumdošanā, ka mēs kaut ko tādu darām, vai tas ir jāatstāj šajos akreditācijas noteikumos, protams, ir diskutējams. Arī par pārējām izteiktajām domām es esmu pateicīgs, un tātad lūgtu atbalstīt šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā šodien jau balsojot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu, ieņemiet vietas, deputāti, lai varam balsot! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Latvijas Augstskolu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 5. Likums ir pieņemts pirmajā lasījumā, un lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Vaivads. Man būtu priekšlikums... es varētu izmantot varbūt zināmā veidā to labvēlīgo sakabi, kāda mums ir ar Rīgas Ekonomikas augstskolas likumprojektu, arī priekšlikumus augstskolu likumprojektam iesniegt līdz 23.septembrim, kaut gan jāatzīmē, ka šo priekšlikumu tālāka izvērtēšana un sagatavošana, paša likuma sagatavošana, likumprojekta sagatavošana otrajam lasījumam būs grūtāka nekā attiecībā uz Rīgas ekonomisko augstskolu. Bet šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu acīmredzot nevajadzētu atvirzīt tālāk par 23.septembri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to deputāta Vaivada priekšlikums ir pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, pirmais lasījums. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Dokuments nr.973, tātad konkrētais likumprojekts, ir pietiekami lakonisks, vienā teikumā, un tā būtība ir sekojoša, ka iepriekšējā likumā par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu, personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu tika noteikts, kā darbojās Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. Ja jūs atceraties, laikā, kad mēs viņu veidojām, bija daudz debašu par šo jautājumu un daudz izteikumu, ka pēc savas loģikas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram varbūt vajadzētu atrasties Satversmes aizsardzības biroja sastāvā. Taču tajā laikā Satversmes aizsardzības birojs netika izveidots un tāpēc pašlaik esošās redakcijas 5.pants noteica, ka centra darbību pārrauga Tieslietu ministrija. Tas nozīmē, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs darbojās Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šobrīd Satversmes aizsardzības birojs ir izveidots, un Nacionālās drošības komisija, gan konsultējoties ar paša Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadību, — tātad šis jautājums ir saskaņots ar šī dokumentēšanas centra pārstāvjiem, gan arī konsultējoties ar Tieslietu ministriju, ar Prokuratūru, no visām šīm instancēm saņēmusi pozitīvu slēzienu par Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu izdarīt izmaiņas šajā likumā, kuras noteiktu, ka šis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienība. Tātad tiktu mainīta šī dokumentēšanas centra pakļautība un tas turpmāk darbotos Satversmes aizsardzības biroja sastāvā. Ja mēs šodien konceptuāli apstiprinām šo priekšlikumu, tad uz otro lasījumu komisija sagatavotu nepieciešamos pārejas noteikumus, lai saskaņotu šo pāreju ar Ministru kabineta apstiprināto nolikumu, pēc kura šis dokumentēšanas centrs darbojas pašlaik. Tā ka es lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā konceptuāli šo pāreju, dokumentēšanas centra pāreju no Tieslietu ministrijas pārraudzības uz Satversmes aizsardzības biroju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Andrejs Siliņš, "Latvijas ceļa” deputāts! Pēc tam — Ilga Kreituse.

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit es gribu izteikt savu atbalstu šai pārejai un arī ar cerību, ka tiešām, pārejot šim centram Satversmes aizsardzības biroja sastāvā kā struktūrvienībai, tas arī daudz precīzāk izpildīs tālāko, kas ir rakstīts. Tātad šis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienība, kuras uzdevums ir 1.pantā noteikto mērķu realizācija. Un šeit es gribu pakavēties pie 1.pantā noteiktajiem mērķiem. Šajos mērķos ir 6.punkts. Tātad šī likuma mērķis ir dot iespēju politiski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Jo diemžēl līdz šim, neskatoties uz to, ka arī iepriekšējā variantā 5.pantā bija teikts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota šā likuma 1.pantā norādīto mērķu realizācijai, praktiski šis centrs to nedarīja, viņš šos mērķus nerealizēja tīri praktiski. Un tas notika tādēļ, ka diemžēl šī likuma 14.un 15.pantā netika paredzēts, ka šo mērķu realizācija ir nepieciešama, vispār realizējot šo likumu. Un, teiksim, 14.pantā, kur ir runa par sadarbības fakta konstatēšanu sevišķā kārtībā, 12.punkta trešajā apakšpunktā ir norādīts ka prokuratūrām jādod atzinums par to, vai ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK, bet nekādas runas nav par to, vai ir kāds materiālais vai morālais kaitējums no šīs sadarbības cēlies Latvijas valstij vai tās iedzīvotājiem. Un sniedzot liecības, konkrēti toreizējais šī centra direktors Vanaga kungs, sniedz visas vienādas liecības par visiem, kurus te sauca par piecīšiem, vēlāk par četrīšiem. Un diezgan tādā aizskarošā veidā tur tika norādīts, ka šeit jau nekādā veidā pēc likuma nav jākonstatē, vai ir bijis kāds ļaunums vai nav, ir jāpasaka ir vai nav, un vairāk nekas. Līdz ar to šī ir nepilnība, kura nepamatoti sašaurina šī centra darbību, un tādēļ, lai tiešām arī uz priekšu centrs darbotos, izpildot 1.pantā noteiktos uzdevumus, es uzskatu, ka likuma 14.pantā un arī 15.pantā, kur ir runa par to, kas ir tiesai jākonstatē, šie mērķi, konkrēti 6.punkts, ir jāakcentē, jo savādāk diemžēl pieeja ir pavisam vienpusīga un līdz ar to no morālā viedokļa diezgan nepamatota, jo cilvēku var vienkārši apcelt un teikt — nu, tas jau nekas, ja tu vai varbūt vēl kāds cits ir darījis daudz laba un vēl kaut ko, vienalga, tu tur, kā saka, redzējis esi, tev zīmīte uzlīmēta un esi vainīgs, bet kaitējums mums nav jākonstatē. Līdz ar šo šīs nepilnības, es domāju, izdarot šos grozījumus, ir nepieciešams ņemt vērā, un es ceru, ka komisija tos uzklausīs un otrajā lasījumā apspriedīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Visādā veidā atbalstot šādu likumprojektu, jo tās būtu SAB funkcijas, kas jāpārņem, šeit paliek atklāts tikai viens jautājums, jo arī Siliņa kungs savā runā bija neprecīzs. Dokumentācijas centru nevada Vanaga kungs. Vanaga kungs vada komisiju. Un tās ir divas dažādas lietas. Līdz otrajam lasījumam būtu jābūt skaidrībā, kur novietojas šī komisija, ko tā dara. Es šobrīd minēšu štata vienības. Ja es nekļūdos, ir tikai trīs. Un kas tā tāda būs bez dokumentiem un bez šīs tādas manuprāt?.. Te jāiet ir... Ja aiziet SAB rīcībā komisija kā sabiedriska organizācija un sabiedriskā kārtā turpina strādāt. Jo savādāk šobrīd te rodas tāda mazliet neskaidrība.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Panteļējevs. Paldies! Es sapratu, ka nav konceptuālu iebildumu pret šo pārkārtošanu, un mēs ņemsim vērā priekšlikums, sevišķi, tos kas attiecas gan uz šo funkciju precizēšanu, gan arī uz totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisiju, kas pašlaik ir noteikta 6.pantā visai tā neskaidri, vienkārši, ka tā ir sabiedriskā organizācija, kas darbojas. Acīmredzot mums kontekstā ir jāapskata arī šis jautājums. Uz otro lasījumu mēs varētu to izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu un izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 5, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Panteļējevs. Priekšlikumus iesniegt līdz 18.septembrim, līdz nākošajai pirmdienai. Mēs tad komisijā varētu izskatīt.

Sēdes vadītājs. Datumu jūs nosaucāt?

A.Panteļējevs. Jā, 18.septembris.

 

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Nākamais jautājums — “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Uldis Osis, “Latvijas ceļa” deputāts!

U.Osis (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mūsu rīcībā ir divi dokumenti — nr. 974, kas attiecas uz šo jautājumu, un nr.892. Lietas būtība ir izklāstīta pēdējā dokumentā, otrajā, tas ir, nr.892.

Faktiski runa šajos piedāvātajos likuma grozījumos neskar privatizācijas sertifikātu būtību, bet, kā Ministru kabinets ir izklāstījis manis minētā dokumenta anotācijā, jautājums ir būtībā vairāk formāls un saistīts Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un imigrācijas departamenta funkciju precizēšanu. Kā mēs zinām, šajā jomā pašlaik notiek reorganizācija. Tādēļ nepieciešami grozījumi 12 Latvijas Republikas likumos. Deviņos no tiem grozījumiem ir formāls raksturs sakarā ar to, ka mainās attiecīgo iestāžu nosaukumi, un šis ir viens no tiem gadījumiem. Tātad likuma grozījumu projekts tika izskatīts Tautsaimniecības komisijā un tika atbalstīts. Arī es aicinu deputātus atbalstīt šo likuma grozījumu projektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai runātāji nav pieteikušies? Un arī nedomā pieteikties? Ne viens, ne otrs. Tad lūdzu zvanīt! Lūdzu, balsosim , bet jūs zvanījāt? Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 9, atturas — 3. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 9, atturas — 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

U.Osis. Par cik droši vien ļoti apjomīgi un daudzi priekšlikumi šeit diez vai varētu būt, tad lūgums iesniegt priekšlikumus līdz nākamajai pirmdienai, tas ir, līdz 18.septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums pieņemts. Paldies!

 

Nākamais — likumprojekts “Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību”. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 932! Tas ir deputātu Kides, Breša, Lucāna, Jurkovska un Zaščerinska iesniegtais likumprojekts “Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību”. Likumprojekts nosaka kārtību, kā privatizējami stratēģiskas nozīmes valsts īpašuma objekti, kuru funkcionēšana ir tautsaimnieciski īpaši nozīmīga un kuru iespējamā pāreja ārvalstu kapitāla kontrolē var radīt Latvijas valsts ekonomikas suverenitātes apdraudējumu. Es jums, kolēģi, nosaukšu varbūt arī tādus skaitļus, kas bija publicēti “Rīgas Balsī” par desmit lielākajiem valsts uzņēmumiem — nodokļu maksātājiem pagājušajā gadā. Tur ir tādā secībā: “Latvijas kuģniecība” — 18,4 miljoni, “Latvenergo” — 17,8, “Latvijas gāze” — 15,5, “Latvijas balzāms — 15, “Ventspils nafta” — 14, un tā tālāk.

Arī no tāda viedokļa acīmredzot būtu nopietni jāpārdomā, kādi stratēģiski svarīgi objekti privatizējami. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai stratēģiskas nozīmes valsts īpašuma objektu sarakstu un šo sarakstu apstiprina Saeima. Privatizācijas lietderību konceptuāli izvērtē Saeima uz valdības iesniegtās ekonomiskās analīzes pamata. Saeima arī apstiprina šo objektu privatizācijas noteikumus. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē, atbalstīja to un lūdz plenārsēdi akceptēt to pirmajā lasījumā un izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates! Par steidzamību vēlas kāds runāt? Jūs steidzamību ierosinājāt? Lūdzu zvanīt! (Starpsauciens : “Jābalso!”)

Lūdzu, balsosim par steidzamību, kuru ierosināja komisijas vadītājs komisijas vārdā. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 19, atturas — 19. Steidzamība nav pieņemta. Sākam... Vai varam... Referentam, lūdzu, jautājums — varam debates uzsākt? Lūdzu, uzsākam debates. Deputāti nav pieteikušies debatēs? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 10, atturas — 16. Ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts nav sarežģīts, būtu priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 18. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai 18. septembris... Lūdzu, Aivars Endziņš — Juridiskās... “Latvijas ceļa” deputāts!

A.Endziņš (LC). Es atvainojos cienījamajai Saeimai! Kaut arī it kā likumprojekts nav garš, bet saturs, kas tur tiek likts iekšā, ir ļoti nopietns, un man liekas, ka tomēr 18. septembris ir pārāk īss termiņš. Es ierosinātu vismaz 10 dienas, jo viņš ir ļoti nopietni jāpārdomā un arī no juridiskā viedokļa viņš tomēr ir jāprecizē. Paldies!

Sēdes vadītājs. 13 plus 10 ir 23. Tālākais termiņš ir balsojams pirmais. Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu — 23. septembri! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 3, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Iedzīvotāju reģistru"". Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Arī šis likumprojekts, līdzīgi jau iepriekš Saeimas akceptētajam likumprojektam, ir no tās paketes, ko ir iesniedzis Ministru kabinets un kas ir saistīta ar iespējamo reorganizāciju un funkciju precizēšanu starp divām valsts institūcijām. Un tāpēc arī valdība ir šo projektu iesniegusi.

Sagatavotajā dokumentā nr. 976, šī dokumenta otrajā pusītē, jūs redzat pašreiz spēkā esošā likuma tekstu un labajā ailītē — Ministru kabineta ierosinātos grozījumus šajā likumā. Šo grozījumu būtība ir vērsta uz to, lai saskaņotu šo likumu “Par iedzīvotāju reģistru” ar likumu par Ministru kabinetu, jo tikai Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus, bet departaments, kurš atrodas kādas ministrijas ietvaros, to nevar darīt, tā jau ir neatbilstība šim likumam. Tātad tas ir viens solis. Un otrs solis ir arī šīs strukturālās pārmaiņas, kādas ir iecerējis Ministru kabinets.

Šo grozījumu būtību jūs redzat. Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma to konceptuāli atbalstīt un aicināt arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un vienlaicīgi Juridiskā komisija arī ierosināja šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Par steidzamību.

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu balsot pret steidzamību. Nav pamata šo lietu steidzināt caur Saeimu, jo izmaiņas ir ļoti nopietnas, viņas skar ļoti nopietnus jautājumus, un tāpēc es aicinātu balsot pret steidzamību.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 13, atturas — 9. Pieņemta steidzamība.

Atklājam debates. Lūdzu, Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, mēs esam izdarījuši kļūdu, respektīvi, vairākums ir izdarījis kļūdu, balsojot par steidzamību, neiedziļinoties tieši, kas tiks izmainīts. Nav tik vienkārši Pilsonības un imigrācijas departamentam atņemt tiesības patstāvīgi izdot noteikumus vai instrukcijas. Šeit ir daudz dziļāk. Ja mēs skatāmies, piemēram, 4. priekšlikumu, kas ir izslēgt 16. pantu, es nolasīšu, kas ir rakstīts 16. pantā: “ Ieraksts reģistrā izdarāms latviešu valodā”. Izslēdzot šo pantu, es nezinu, vai tas nozīmē, ka tagad visi ieraksti iedzīvotāju reģistrā tiks ierakstīti krievu valodā, kādi bija iepriekšējie reģistri, kas uzturējās šeit, Latvijā? Un viens iemesls, kāpēc mēs vispārīgi izveidojām iedzīvotāju reģistru, bija tas, ka bija tāds reģistrs, kas saucās “Iedzīvotājs”, kur visi ieraksti bija krieviski. Un, protams, tas bija normāli, jo visa informācija gāja taisnā ceļā uz Maskavu. Un mēs īpaši, kad mēs pieņēmām šo likumu Augstākās padomes laikā, mēs īpaši ierakstījām, ka ieraksti ir izdarāmi latviešu valodā. Un šeit mēs esam to darījuši, un tagad ir reģistrēti pāri par divarpus miljoniem iedzīvotāju, un vienkārši tagad šī norma pazudīs no likuma. Un tas nozīmē, ka jebkurš var tagad uzstāties, lai viņa dati būtu ierakstīti ķīniski vai japāniski, vai kādā citā valodā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. 13. pantā ir rakstīts... Otrais ieteikums ir rakstīts, ka reģistrā iekļaujamās ziņas ir iegūstamas tikai no šo ziņu apliecinošiem dokumentiem. Nevienā valstī tā nav. Dokuments pats par sevīm ir papildinformācija. Pamatinformācija jebkādā reģistrā ir tā reģistrācijas veidlapa, ko katrs cilvēks aizpilda, lai var šos datus vieglāk, ātrāk un operatīvāk ielikt kompjūteros un ar tiem darboties.

13. pants pašlaik skan šādi: “Reģistrā iekļaujamās ziņas iegūstamas tikai no personu apliecinošiem dokumentiem, kas ir pamats, un noteiktā parauga pirmuzskaites veidlapas.” Respektīvi, tā veidlapa, ko mēs visi aizpildījām.

Es domāju, ka šie priekšlikumi nav izdomāti līdz galam, viņi mēģina kaut kādā veidā ierobežot šī iedzīvotāju reģistra darbību. Un es aicinu vienkārši to pirmajā lasījumā noraidīt, kaut mēs esam jau iepriekš balsojuši par steidzamību. Es pieņemu, ka būs tomēr pietiekošs vairākums, lai to pieņemtu. Bet es lūdzu, lai, pirmkārt, padomātu, kas šeit ir faktiski rakstīts, pirms mēs balsojam par tādām svarīgām izmaiņām likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas un cienījamais Karnupa kungs! Jūsu bažas par to, ka tagad visi dokumenti reģistrā būs ķīniešu valodā jāpilda vai kādā citā svešā valodā, ir absolūti lieki. Mums ir likums par valsts valodu (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tāda likuma nav!”), kas skaidri un gaiši nosaka, kāda ir lietvedības valoda valsts iestādēs, un šajā situācijā tas vienkārši ir lieks pants. Tas ir lieks pants. Tas, ka vēl katrā likumā mēs atkārtosim, ka tiek aizpildīts vai ierakstīts valsts valodā. Ja šeit būtu iespēja kaut kā savādāk, tad ir cita runa, bet likums jau to nosaka. Likums par valsts valodu. (Starpsauciens no zāles: “Valodu likums”.) Tā nav. Vajag iepazīties, cienījamais Tabūna kungs!

Otra lieta. Tas, ko cienījamais Karnupa kungs tagad gribēja šeit stāstīt atiecībā uz šo 13.pantu, kur reģistrā iekļaujamās ziņas iegūstamas tikai no šo ziņu apliecinošiem dokumentiem, ir kaut kas tamlīdzīgs. Es nevaru saprast, ko jūs šeit nesaprotat? Ja jūs būtu paņēmis pašu likumu un palasījis trešo nodaļu, kura saucas "Reģistrā iekļaujamās ziņas”, tur 6. pantā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka reģistrā par personu iekļaujamas šādas ziņas:

1. Personas kods (piešķirts reģistrācijas brīdī);

2. Vārds (vārdi), uzvārds; vai ir vajadzīgais dokuments? Laikam ir dokuments.

3. Dzīvesvieta. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem dzīvesvieta ir arī mītnes zemē. Tātad atkal attiecīgais dokuments.

4. Dzimšanas gads un datums. Laikam attiecīgie dokumenti.

5. Dzimšanas vieta. Tas atkal ir dokumentos norādīts.

6.Dzimums. Tas laikam atkal ir dzimšanas apliecībā norādīts.

7.Pilsonība. Acīmredzot atkal ir pase.

8. Tautība. Atkal tas ir pasē fiksēts. Tātad personu apliecinošā dokumentā.

Vienīgi varbūt jautājums var rasties par 9.punktu, kur ir rakstīts, ka “jāieliek izziņas" par ģimenē lietojamo sazināšanās valodu. Te laikam varbūt ir zināma problēma, par ko būtu jāpadomā uz otro lasījumu — vai šeit vajag sievas izziņu vai varbūt tas nebūtu tik svarīgi.

Tālāk pases, personas apliecības, dzimšanas apliecības numurs, izdošanas datums, izdevēja iestāde. Ārvalstniekam un bezvalstniekam — uzturēšanās atļaujas veids, numurs, termiņš, ziņas par to, vai šīs personas vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Tātad tie atkal ir dokumenti. Bet nevis kaut kas mutisks.

12. Gads, kad ārvalstnieks vai bezpavalstnieks ieradies Latvijā. Tātad atkal tas ir dokumentāli. Tā būs vai nu vīza vai uzturēšanās atļaujā ierakstīts, fiksēts iekšā.

Tālāk — 13. Ziņas par ģimens stāvokli un pārmaiņām tajā. Tātad precējies vai šķīries. Bērni, ziņas par bērniem. Vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas gads, datums, dzimums, personas kods. Ziņas par vecākiem. Ziņas par rīcībspējas ierobežojumu. Tātad, ko tiesa atzinusi par tādu vai ne, atzīme par personas nāvi. Tas ir viss, kas ir ierakstīts iekšā. Es nesaprotu, kāpēc jūs mēģināt, man liekas, vienkārši maldināt cienījamo Saeimu. Tas man būtu viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 2, atturas — 6. Nav kvoruma.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — nav, atturas — 6. Nav kvoruma.

Sakarā ar to, ka deputāti nepiedalās balsojumā un nav kvoruma, sēdi slēdzu! Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies!

Andreju Krastiņu, Saeimas priekšsēdētāja biedru, lūdzu, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

A.Krastiņš (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies pulksten 17 un 55 minētēs 42 sekundēs šādi deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons, Martijans Bekasovs,Aivars Berķis, Inese Birzniece, Vilnis Edvīns Bresis, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Imants Daudišs, Ilmārs Dāliņš, Irēna Folkmane, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Kristiāna Lībane, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Jānis Urbanovičs un Jevgēnijs Zaščerinskis, kurš atrodas zālē.

Sēdes vadītājs. Zaščerinskis ir zālē. Paziņoju sēdes pārtraukumu līdz pulksten 9.00 rīt.

 

14. septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, labrīt! Reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 46 deputāti, 47, 48. Zvaniet nervozāk, var būt ka... 49, 50 deputāti ir. Paldies! Turpinām Saeimas 13.un 14.septembra sēdi. Vakar sēde tika pārtraukta kvoruma trūkuma dēļ, deputāti nepiedalījās balsojumā, tāpēc, lūdzu, vēlreiz balsosim par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju reģistru”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 2, atturas — 6. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 8. Nav kvoruma. Paziņoju pārtraukumu sēdē piecas minūtes.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, ieņemiet vietas! Deputāti Lambergs, Berklavs, Gundars Bērziņš, Kokins, Milbergs, Putniņš, Puriņa, Kazāks, Tomiņš, Rugāte, Grīnblats, Meierovics, Seile, Tabūns, Dreģe, Krastiņš, Leiškalns, Imants Kalniņš, Grots un Karnups ir iesnieguši priekšlikumu: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 52.pantu, ierosinām pārtraukt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru”” izskatīšanu un pāriet uz nākamo dienas kārtības jautājumu.” Viens runā “par”, viens — “pret”. Un lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 9, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nākamais likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā” ir no tās pašas operas, kuras izskatīšanu...

Sēdes vadītājs. Es jūs aicinu — korektāk, lūdzu!

A.Endziņš. ...jau tikko neatbalstīja. Un tas ir saistīts arī ar valdības iesniegtajiem grozījumiem veselā virknē likumu, lai sakārtotu likumdošanu, kā arī radītu priekšnoteikumus Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizācijai. Šeit ir piedāvāti grozījumi 17.pantā, kur iet runa par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību. Iesniegts arī priekšlikums papildināt likumu ar jaunu 29.pantu — “Pilsonības likuma izpilde”. Šo grozījumu būtība ir aizstāt vārdus “Naturalizācijas pārvalde” ar vārdiem “Pilsonības lietu pārvalde”, kā arī papildināt šo 17.pantu ar jaunu daļu, proti, ka lēmumus par personu naturalizāciju pieņem Ministru kabinets, un attiecīgi mainīt daļu numerāciju. 29.pants “Pilsonības likuma izpilde”, nosaka, ka visus ar pilsonību saistītos jautājumus risina Ministru kabineta izveidota Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde — Pilsonības lietu pārvalde. Un ieskicēta arī šīs pārvaldes kompetence. Tā ir visa šo piedāvāto grozījumu būtība.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vai ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Ir — deputāts Krasohins. Lūdzu! Sociālistiskā partija “Līdztiesība”.

N.Krasohins (L). Godātie deputāti! Ministru kabinets, es uzskatu, ir pieņēmis savlaicīgu un pareizu lēmumu attiecībā uz Pilsonības un imigrācijas departamenta un Naturalizācijas pārvaldes reorganizāciju. Man ir zināms, ka darbs normāli neveicas. Projektā paredzēts uz Naturalizācijas pārvaldes bāzes izveidot Pilsonības lietu pārvaldi Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Uz Pilsonības un imigrācijas departamenta bāzes paredzēts izveidot Imigrācijas departamentu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Sakarā ar to ir cerības, ka samazināsies Latvijas iedzīvotāju diskriminācijas faktu skaits. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 7, atturas — 12. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Endziņš. Es piedāvātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Garākām sarunām, lūdzu, pārvietoties uz zāles tālākām rindām vai arī izmantot blakustelpas. Tā kā es deputātei nevaru piezīmi izteikt, tad es izsaku to deputātam Inkēnam.

Godātie deputāti! Lūdzu, izskatīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu! Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13.un 14.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā un pēc V sadaļas 34.punkta “Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas jautājumos”” izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Komisijas vārdā lūdz Imants Kalniņš. Lūdzu, Imants Kalniņš komisijas vārdā, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

I.Kalniņš (LNNK). Godājamā Saeima! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs visi ļoti labi zinām, ka sakarā ar to, ka Ministru kabinets atkārtoti ir iesniedzis šo budžeta grozījumu principā izmainītā koncepcijā, mēs esam nokavējuši jau apmēram divas trīs nedēļas šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu atbalstīt šo darba kārtības izmaiņu!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi vai ir iebildumi? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanas 1985.gada 1.septembra Eiropas satelītutelekomunikācijas organizācijas (EUTELESAT) konvencijai”. Ārlietu komisija mums ir iesniegusi vēstuli, kurā lūdz šo jautājumu nodot 6.Saeimai. Tas ir pirmais tāds iesniegums Prezidijā, un es pētīju Kārtības rulli. Varbūt komisija pati varētu īsi komentēt. Lūdzu! Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, — komisijas vārdā.

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Mums par lielu pārsteigumu Satiksmes ministrijas pārstāvis norādīja, ka šis starptautiskais līgums nav steidzams un ka viņš neuzskata, ka mums tas būtu šeit jāsasteidz un jāizskata. Un teica, ka to var izdarīt arī 6.Saeima. Atbilstoši tam, kā paziņoja vadošās ministrijas pārstāvis, — komisija viņu arī uzklausīja un atbilstoši informē jūs, — tālāk ir jūsu tiesības lemt par to, kā mums rīkoties.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas arī komentēt šo jautājumu vai runāt par to? Katrā ziņā Kārtības rullī nav paredzēts, ka viena no ministrijām ir vadošā Ministru kabinetam. Es tā varu runāt, jo šeit piedalās Ministru prezidents un deputātiem iebildumu nav. Varbūt mēs lemjam bez 6.Saeimas, bet lemjam par to, ka mēs neizskatām un atdodam atpakaļ komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies!

 

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Lūdzu, Ārlietu komisijas vārdā deputāts Zvaigzne, “Latvijas ceļš"!

M.Zvaigzne (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā ir faktiski veseli pieci likumprojekti, ko liek priekšā Ārlietu komisija, un, ja man atļauts, es dotu nelielu komentāru par visiem pēc kārtas ejošajiem likumprojektiem, jo tie ir standarta un Latvijas valstij jau tradicionāli līgumi ar ārvalstīm, un es nedomāju, ka šeit mums būtu kaut kādas lielas problēmas. Svarīgākais ir tas, ka gan Ārlietu komisija, gan valdība ir ieinteresēta, lai šie līgumi tiktu pieņemti un ratificēti vēl šīs Saeimas laikā.

Līdz ar to ar jūsu atļauju varētu likt priekšā izsludināt vai pieņemt pirmo no likumprojektiem kā steidzamu. Tas ir, likumprojektu par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi, rudens sesijas dokuments nr. 982. Un lūdzu atbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosināto steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — nav. atturas — 10. Steidzamība ir pieņemta.

M.Zvaigzne. Līdz ar to, par cik, kā jau es teicu sākumā, šeit nekādām problēmām nevajadzētu būt, mēs varētu apstiprināt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Faktiski ir vēl viens priekšlikums no Ārlietu komisijas puses. Par cik man tāda prakse ir bijusi un es uz to atsaucos, tad, tā kā priekšlikumi, kas šeit eventuāli varētu būt, varētu būt nenozīmīgi, mēs varētu jau šeit uz vietas izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nu tādas prakses mums nav.Tā kā varētu būt priekšlikumi, tad mēs varētu tagad izskatīt otrajā lasījumā. Es lūdzu tomēr precīzāk jūsu lūgumu izteikt! Nozīmīgi vai nenozīmīgi priekšlikumi — to jau mēs nevaram izvērtēt tagad, kamēr šo priekšlikumu nav.

M.Zvaigzne. Tā kā nav saņemti priekšlikumi uz otro lasījumu, tad es aicinu Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas lūgumu un pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ārlietu komisija lūdz deputātus izskatīt šo likumprojektu tūlīt otrajā lasījumā. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret to? Iebildumu nav nevienam deputātam, tāpēc lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par —53, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu “par pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums. Lūdzu, turpiniet!

M.Zvaigzne. Tātad uz šo likumprojektu attiecas viss iepriekš teiktais, un tas ir rudens sesijas dokuments nr. 983. Un es aicinu Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Ārlietu komisijas locekļus lūdzu ieņemt vietas balsošanai! Visus! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu!

M.Zvaigzne. Es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

M.Zvaigzne. Es aicinu Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu izskatīt jautājumu par otro lasījumu arī tagad — šodien, uzreiz.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja Saeima izskata otro lasījumu tagad? Nav. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību””. Lūdzu, turpinām!

M.Zvaigzne. Likumprojekts ir rudens sesijas dokuments nr. 985. Attiecībā uz šo likumprojektu Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Tālāk!

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu izskatīt otrajā lasījumā tagad.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja Saeima lemj par otro lasījumu tagad? Nav iebildumu, Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kanādas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem".

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu arī pieņemt steidzamības kārtā. Rudens sesijas dokuments nr. 986.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Pieņemta steidzamība. Tālāk!

M.Zvaigzne. Es aicinu Saeimu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Rezultātu, lūdzu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu!

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu izskatīt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja Saeima lemj par otro lasījumu tagad? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas jautājumā.

M. Zvaigzne. Cienījamie deputāti! Tas ir rudens sesijas dokuments nr. 987. Arī šo likumprojektu Ārlietu komisijas vārdā mēs aicinām atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts priekšlikums.

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šodien, tagad.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vakar mēs runājām par deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Ādamsonam, bet tieši šajā mirklī viņš atstāja zāli. Bet deputātiem mēs paskaidrojām, ka mēs vakar to nevarējām izskatīt kā steidzamu, jo bija vajadzīgs laiks, kurš ir paredzēts un noteikts Kārtības rullī, Bet šodien mēs nedaudz likumprojektu esam jau izskatījuši un būtu pareizi laikam, ja mēs nesakrātu šeit pieprasījumus un jautājumus, bet iesniegšanas secībā tomēr tos izskatītu. Vai kāds no iesniedzējiem grib motivēt šo pieprasījumu, vai varam balsot steidzamību?

Anita Stankēviča, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Stankēviča (KDS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Informācija par to, ka notiks šādas mācības, tomēr ir arī sabiedrībā izskanējusi, cilvēki ir ļoti satraukušies. Man arī komisijā ir bijuši daudzi zvani. Un, atklāti sakot, es neprotu atbildēt uz daudziem uzdotajiem jautājumiem, tādēļ es domāju, ka mums tomēr vajadzētu uzklausīt iekšlietu ministru.

Sēdes vadītājs. Vispirms... Vienu sekundi! Nāk Endziņa kungs. Tas nozīmē, ka mums precīzi jāizlasa Kārtības rullis. Jā, nu lūdzu, Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš"!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es pirmām kārtām nesaskatu, ka tas ir pieprasījums. Arī Stankēvičas kundze nupat pateica, ka ir neskaidrs šis jautājums un ka kaut ko satrauc. Tātad acīmredzot te varētu būt runa par to, ka tiek uzdots jautājums iekšlietu ministram un iekšlietu ministrs var atbildēt uz šo jautājumu. Bet man liekas, ka atkal kārtējo reizi Saeima mēģina iejaukties tīri praktiskā darbībā un arī apmācības sfērā, lai uzlabotu darbību, ko grib veikt Iekšlietu ministrija.

Es tāpēc katrā gadījumā aicinātu cienījamo Saeimu noraidīt steidzamību un risināt tālāk šo jautājumu. Varbūt aicināt šā pieprasījuma autorus tomēr pārformulēt viņu par jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens ir runājis “pret” steidzamību. Lūdzu zvanu! Par procedūru Raimonds Jonītis.

R.Jonītis (LC ). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Pieprasījumus var iesniegt ne mazāk kā desmit deputāti. Šeit ir tikai pieci paraksti, tātad to nevar traktēt savādāk kā jautājumu.

Sēdes vadītājs. Tiešām sarežģīts jautājums. Jā, jāsaka, ka 124. pants runā par to, ka ne mazāk kā 10 deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem. Tā ka tā ir arī sekretariāta un arī sēdes vadītāja kļūda. Un, tā kā deputāts Jonītis izteica arī priekšlikumus kā labot šo kļūdu, es ceru, ka iesniedzēji piekrīt tam, ka mēs to nododam kā jautājumu iekšlietu ministram Ādamsonam. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Tagad mums vajadzētu atkal likumprojektus skatīt. Es nesapratu... Ministr Ādamson, mēs to jautājumu nododam jums. Jūs gribat tūlīt atbildēt? Nu, nekur nav teikts, ka nevar tūlīt atbildēt, tiešām var. Lūdzu! Ja vēlaties, tad atbildiet!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Sakarā ar uzdotajiem jautājumiem, ko ir parakstījusi galvenokārt Kristīgo demokrātu savienība, varu atbildēt sekojošo. Sakarā ar Iekšlietu ministrijas ieplānotajām mācībām teroristu aizturēšanā no šī gada 15. līdz 26. septembrim lūdzam atbildēt, kāds ir šo mācību mērķis. Šo mācību mērķis ir ļoti vienkāršs un elementārs, un tiem, kas to nesaprot, varu paskaidrot, ka tā ir visas mūsu sabiedrības drošība. Mēs katru vakaru, skatoties “Panorāmu”, redzam, kas notiek pasaulē, kāds ir terorisma viļņa uzliesmojums. Un Iekšlietu ministrija, kura rūpējas par jūsu drošību, ir atbildīga, lai terorisma draudi, kādi pašlaik reāli pastāv, netiktu īstenoti dzīvē.

Pēdējā laikā Iekšlietu ministrija saņem daudz dažādu vēstuļu, brīdinājuma vēstules, kuras ir adresētas mūsu valsts augstākajām amatpersonām, par to, kas var tikt realizēts tuvākajā laikā, tieši pirms vēlēšanām. Un mūsu uzdevums ir tieši tāds, lai nepieļautu jebkuras terorisma izpausmes. Tas ir viens. Kāpēc tas notiek tagad? Tā kā jautājums ir pats par sevi ļoti komplicēts un prasa lielu sagatavošanās darbu, no antiteroristu vienības izveides līdz viņas pilnai kaujas gatavībai paiet zināms laiks. Šīs mācības tika ieplānotas apmēram pusgadu atpakaļ, kad sākās vispār runa par šādas vienības radīšanu un kad viņa tika radīta.

Visiem, kuriem ir vēlēšanās iepazīties ar šo mācību programmu, tā kā viņa ir diezgan komplicēta un sarežģīta, es esmu gatavs nodot materiālus. Ja godātā Stankēvičas kundze būtu mani uzaicinājusi uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, es viņai arī visus šos dokumentus būtu iesniedzis.

Kāda ir fonda “Drošība” līdzdalība šajā pasākumā? Nu, es nezinu, kāpēc figurē tieši fonds "Drošība” un nefigurē nekāds cits fonds. Un, godīgi sakot, es pat nezinu, vai fonds "Drošība” tur jebkādā veidā ir iesaistīts. Kā es jau teicu, uz šīm mācībām ir uzaicināti visi vadošie partiju līderi, un jums būs iespēja šīs mācības vienkārši noskatīties.

Ar ko motivējama nepieciešamība no 15. līdz 17. septembrim rīkot bruņotas akcijas pilsētā? Tā kā terorisma draudi mūs neapdraud kaut kur mežā vai laukos, bet tas reāli var notikt tikai pilsētā, tad arī mācību vieta ir izvēlēta tuvu pie realitātēm, kādas var tikt realizētas dzīvē. Uzreiz gribu brīdināt, ka 22. septembrī arī lidostā notiks mācības, kuras būs veltītas ķīlnieku atbrīvošanai. Un šīs mācības ir saskaņotas ar lidostu, un mums nav absolūti nekādu domstarpību ne ar lidostas “Rīga” administrāciju, ne arī ar Satiksmes ministriju. Tās tik tiešām, kā jau teica Endziņa kungs, ir Iekšlietu ministrijas iekšējās lietas, un tā ir tā atbildība, kuru mēs esam jau diezgan sen uzņēmušies. Gandrīz gadu atpakaļ šeit tika diskutēts no šīs tribīnes, ka Iekšlietu ministrija neko nedara noziedzības apkarošanā. Es domāju, ka šis ir viens no tiem soļiem, ar kuriem mēs mēģinām izvest tādu profilaksi, gribam parādīt arī potenciālajiem teroristiem, ka mēs esam gatavi cīnīties, ar viņiem, lai nepieļautu nekādā gadījumā jebkādas terorisma izpausmes šeit, Latvijā. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam"". Imants Kalniņš — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godājamie kolēģi! Nedaudz atgādināšu jums Ministru kabineta iesniegtā 1995. gada budžeta grozījumu projekta vēsturi šeit, Saeimā.

Mēs atceramies, ka Saeima vienreiz šo budžeta grozījumu projektu jau izskatīja, pieņēma pirmajā lasījumā. Pēc tam Ministru kabinets paņēma atpakaļ šo likumprojektu, izdarīja konceptuālas izmaiņas un atkārtoti iesniedza Saeimā izskatīšanai. Saeima akceptēja vēl vienu reizi šo jautājumu... šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finansu komisija, izskatot jauno grozījumu likumprojektu (no 10 komisijas locekļiem deviņiem atbalstot), atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Es domāju, ka Ministru kabinets varētu stādīt šo likumprojektu priekšā Saeimai pašlaik.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka pietiekami skaidri no tribīnes tika runāts un Ministru prezidents to ir sapratis un dodas uz tribīni. Māris Gailis — Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Izanalizējusi situāciju, valdība izstrādāja jaunu budžeta grozījumu projektu, paredzot lielāku budžeta deficītu un lielākus samazinājumus izdevumos. Šis projekts tapa pirms vairākām nedēļām, un, protams, šobrīd lietas attīstās tik strauji, ka atkal ir vajadzīgas izmaiņas, dažādās pozīcijās, ņemot vērā arī ierosinājumus, kurus ir jau šobrīd iesniegušas nozares, tajā skaitā zinātnieki un skolotāji, un dakteri, un citi.

Mans ierosinājums būtu apstiprināt budžeta grozījumus pirmajā lasījumā un tad rūpīgi piestrādāt, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, to uzlabojot, izmainot un ņemot vērā pilnīgi pamatotās prasības, kuras šeit pauž jau minēto nozaru pārstāvji. Jāsaka, arī budžeta deficīts — 92 miljoni — ir gan saskaņots ar Starptautisko valūtas fondu, bet nebūs tik liels, jo jau šobrīd redzams, ka kompensācijām paredzētā, es domāju, noguldītāju kompensācijām paredzētā summa- 23 miljoni - nebūs nepieciešama šogad. Kamdēļ? Tā iemesla dēļ, ka sastādītais grafiks, izmaksu grafiks, kurš sāks tikt realizēts rīt, neprasīs līdz gada beigām tik daudz naudas kā iecerēts. Tikai apmēram vienu trešo daļu. Protams, tas ir atkarīgs no tempa, kādā cilvēki nāks pieteikties un saņemt savus 200 latus.

Tātad, otrkārt, bankas “Baltija” administratori varētu sākt atgriezt naudu budžetā atpakaļ no naudas, kas iekasēta, ievākta no debitoriem, un tas var parādīties novembrī. Tātad budžeta deficīts nevarētu būt tik liels, bet precīzas kalkulācijas Finansu ministrija sagatavos, gatavojoties otram lasījumam.

Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Finansu ministre Sāmītes kundze, lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tātad jums priekšā ir apvienoti divi Ministru kabineta iesniegti grozījumi, kuri atspoguļo stāvokli ieņēmumos un izdevumos uz šo brīdi. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognoze 1995. gada otrajam pusgadam ir izstrādāta, ņemot vērā iepriekšējo gadu budžeta ieņēmumu apjomu, struktūru un dinamiku, makroekonomisko rādītāju ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un sezonālos faktorus. 1994.gada pirmajā pusgadā valsts budžeta ieņēmumi bija 45,6 procenti no gada faktiskajiem ieņēmumiem. Un vienmēr pēdējo trīs gadu valsts budžeta ieņēmumu dinamikas analīze liecina, ka gada pirmajā pusē iemaksas budžetā tiek veiktas mazākos apjomos nekā gada otrajā pusē. Tomēr nodokļu plāna prognoze ir arī balstīta uz paredzamo iekšzemes kopprodukta pieaugumu 1995.gadā. Taču, ņemot vērā banku krīzes ietekmi uz tautsaimniecību, šogad ir iespējams iekšējā kopprodukta kritums un līdz ar to arī valsts ieņēmumu samazināšanās, kādu mēs šobrīd arī redzam. Tātad, neizejot cauri visai informācijai, kas jums ir šobrīd, es vēlētos pieskarties vienkārši galvenajiem pantiem.

Grozījumi, kuri ir paredzēti, tātad ir samazināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no oriģināli plānotajiem 476 uz 388 miljoniem, tātad par 87,5 miljoniem. 2.punktā ir paredzēts palielināt finansu deficītu no plānotajiem 40 miljoniem uz 92 miljoniem, tātad palielināt par 52 miljoniem.

3.punktā — samazināt izdevumus no 515 uz 480 miljoniem, tas ir, par 35 miljoniem.

Jaunajā budžeta projektā ir arī iekļauti 23 miljoni ieņēmumos un izdevumos noguldījumu kompensācijai, kā tas ir paredzēts Saeimas pieņemtajā likumā.

Un ārkārtīgi svarīgs ir arī pārejas noteikumu 1.pants, kas uzliek par pienākumu valsts iestādēm un ministrijām vispirms veikt kārtējos maksājumus, pirms maksā algas, jo tas novērš slēptā budžeta deficīta rašanos.

Mans lūgums šobrīd būtu šo budžetu apstiprināt pirmajā lasījumā un iespējamos grozījumus un priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa” deputāts, lūdzu! Sākam debates.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Protams, ir apsveicama valdības rīcība, rūpējoties par budžeta deficīta samazināšanu, par izdevumu samazināšanu, bet man liekas, ka mūsu finansisti turpina rīkoties tāpat kā agrāk. Vienkārši paņemt kaut kādu vidējo rādītāju, neskatīties, kas tā ir par sfēru, vienkārši noteikt kaut kādus samazinājuma procentus, un cauri, kārtībā. Pie tam es nevaru saprast šinī gadījumā... Es runāšu tikai par vienu pozīciju - par Augstākās tiesas budžetu. Es tā domāju, ka tomēr Finansu ministrijai, valdībai vajadzētu zināt, ka Saeima pieņēma lēmumu par Augstākās tiesas tiesnešu skaitu. Ir likums "Par tiesu reformu", notiek šī reforma. Ir jāsāk apelācijas tiesai darboties. Pie tam iepriekšējais projekts, kas tika iesniegts, neskāra Augstākās tiesas budžetu samazinājuma ziņā, tieši otrādi, valdība pati un finansu ministre Sāmītes kundze parakstīja un nosūtīja uz Finansu un budžeta komisiju dokumentu ar priekšlikumu palielināt finansējumu par 12 099 latiem darba algu fondam, lai varētu šo reformu nodrošināt. Tagad, saņemot šo dokumentu, ir pavisam kas cits. Tā vietā, lai palielinātu, ir tieši otrādi, no darba algu fonda ir nost 16 178 lati jeb kopā no Augstākās tiesas budžeta tiek noņemti 77 281 lats. Tad varbūt Finansu ministrija turpmāk pildīs arī tiesas funkcijas? Es nesaprotu šo politiku. Vienu nedēļu iepriekš ir priekšlikums atbalstīt, tagad viss ir pretēji. Es tomēr gribētu, lai valdība, lai Finansu ministrija atbild - vajag mums tiesu reformu vai nevajag? Ejam mēs šeit uz priekšu vai neejam? Un cik ilgi mēs turpināsim tādā pašā veidā, ka vienkārši procentuāli samazināsim, neskatoties pēc realitātēm vienā vai otrā sfērā, kur tas ir nepieciešams, kur var samazināt, kur nevar samazināt. Man liekas, ka par to absolūti neviens nedomā. Vienkārši tikai skaitļus nost, un cauri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Gundars Bērziņš.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Budžeta samazinājums aizsardzības jomā ir tiešām drastisks. Par 30 procentiem tiek plānots. Jūs paši zināt, ka mūsu robežas ir neaizsargātas un mums vajadzētu robežsargu skaitu palielināt un šo summu aizsardzībai palielināt, nevis samazināt. Jo, ja mēs robežas nenosargājam, mums nāk iekšā nelegālā tirdzniecība un aiziet garām finansu iestāžu iekasējamie nodokļi. Saprotams, tas viss ir tik kompleksi, ka mēs nevaram atļauties par tādu summu jeb tādiem procentiem samazināt.

Kas attiecas uz Saeimas izdevumiem, Saeimas uzturēšanas izdevumus ir paredzēts samazināt par 7 procentiem. Tad atkal nav iespējams Saeimai turpināt darbu, jo tiem cilvēkiem, kas šeit ir nodarbināti, un arī deputātiem algas — mēs nezinām, kā tas būs 6.Saeimā — katrā ziņā ir jānodrošina arī 5.Saeimai, kad viņa izbeigs darbību. Pašreiz tā kase liekas pilnīgi tukša. Tā ka mēs nevaram pieņemt šādu procentuālu samazinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Tātad beidzot mēs esam nonākuši pie budžeta apspriešanas pirmajā lasījumā Saeimā, ko gribu atgādināt, tātad pēdējo budžeta labojumu apspriešanas. Šie ir ceturtie labojumi, ko iesniedz Ministru kabinets. Protams, daudzi bija sīkāki, bet, iepriekšējos labojumus augusta sākumā iesniedzot, jau tad, bija ierosinājums pārveidot tos par reāliem un iesniegt. Kabinets to neņēma vērā, novilcināja laiku un beidzot bija spiests atsaukt šo priekšlikumu un iesniegt jaunu. Arī šobrīd izskatīšana Saeimā ir aizkavējusies tāpēc, ka iepriekšējā nedēļā Ministru prezidents sakarā ar to, ka nevarēja būt klāt, lūdza komisijā šo jautājumu neizskatīt bez viņa klātbūtnes. Un tāpēc šis jautājums ir tik neglābjami aizkavējies.

Tātad kas tiek piedāvāts šinī budžeta projektā pamatā? Pamatā tātad ieņēmumi ir samazināti pamatbudžetā par 20 procentiem. Tātad ir samazināti ieņēmumi par 107,1 miljonu, faktiski palielinot par 23 miljoniem, ko ir paredzēts iekasēt no bankām. Kaut gan par to var gūt liecību un par to var spriest tikai no apraksta, jo, tāpat kā lielajā budžetā, šobrīd valdība neuzskata par vajadzīgu budžetā apstiprināt ieņēmumu daļu pa nodokļu veidiem. Iepriekšējā likumā bija rakstīts, ka kabinets mēneša laikā apstiprina, tātad paliek šis pats. Šobrīd nav nemaz ieraksta, kā veidojas ieņēmumu daļa pa nodokļu veidiem, analizējot, kādas ir problēmas, kāpēc netiek iekasēts. Un manuprāt šī nenopietnā attieksme pret budžeta formēšanu, neliekot likumā šo ieņēmumu daļu, arī bija viens no pamatiem, kāpēc ieņēmumu daļa nepildās, jo viņu ir ļoti grūti analizēt un ļoti grūti kontrolēt. Arī šobrīd tiek iets šis ceļš, un tātad faktiski šobrīd mums nav Saeimā iesniegts dokuments, kas būtu ar likuma spēku apstiprināts, kur būtu prognozēta ieņēmumu daļa. Ja te runā par kaut kādu nacionālā kopprodukta kritumu, tad tomēr viņš nav 20 procenti.

Arī banku krīze, protams, izsauc nopietnas problēmas, bet manuprāt šeit ir arī citi iemesli, par ko šobrīd netiek pietiekami runāts. Tātad samazināts tiek par 107,1 miljonu, un tas ir 20 procenti. Vēl būtiskāks, radikālāks, uz ko tiek iets, ir deficīta palielināšana par 52.3 miljoniem. Tātad līdz 92,3 miljoniem. Es gribu tikai Gaiļa kungam teikt, ka viņš diemžēl laikam īsti nepārzina šo budžetu, jo tas, kā viņš teica, visi 23 miljoni varbūt netiks izmaksāti, budžeta deficītu neietekmēs ne par vienu santīmu, jo 23 miljoni ir paredzēti gan ieņēmumu daļā, gan izdevumu daļā. Tātad neizmaksājot, neieņemot šis deficīts nemainās ne par santīmu. Pie tam šeit ir precīzi 23 miljoni ieņēmumos un izdevumos. Faktiski līdz gada beigām var izmaksāt tik, cik līdz gada beigām bankas būs iemaksājušas. Tātad noslēdzot iepriekš līgumu un samaksājot, bet pēc tam šo naudu no bankām iekasējot. Tikai tāda var būt šī procedūra, un faktiski budžeta deficītu tas neietekmē ne par vienu santīmu, tikai varbūt pat uz mīnusa pusi.

Vēl, protams, saistībā ar šo ieņēmumu nepildi iet sistemātiska ražotāju un eksportētāju diskriminācija. Pirmais mēģinājums, kad netika eksportētājiem atmaksāts apgrozījuma nodoklis, bija pagājušā gada oktobrī un novembrī, kad vajadzēja budžetu izpildīt. Pēc tam šī gada sākumā, un šobrīd jau faktiski tā ir kļuvusi par sistēmu. Uzņēmēji, kas strādā eksportam, kas rada stabilitāti valstī, kas mēģina sakārtot, un vienīgā iespēja sakārtot tirdzniecības bilanci, ir pēc iespējas vairāk eksportēt, šobrīd tiek sistemātiski diskriminēti, jo viņiem apgrozījuma nodoklis, tagad — pievienotās vērtības nodoklis — netiek atmaksāts vai arī ar ļoti lielām grutībām to ir iespējams atmaksāt. Tie līdzekļi, kas ir iesaldēti, šobrīd, protams, nav apkopoti. Precīzu skaitli es nevaru nosaukt, bet pavasarī kokrūpnieki bija aprēķinājuši, ka tas ir 3,5 miljoni latu, ko valsts viņiem nav izmaksājusi. Trīsarpus miljoni latu! Tātad faktiski ar šo budžeta sliktās izpildīšanas gaitu, tiek grauta ražošana, grauts eksporta potenciāls, kas ir viens no tiem faktoriem, kuri vienīgie var ļaut tikai piepildīt šo budžetu.

Runājot par budžeta problēmām, pilnīgi nesaprotama ir situācija, kāpēc apstākļos, kad iet runa par ekonomiju, par stingru ekonomiju, budžeta sliktu izpildīšanu, Ministru kabinets palielina Ministru kabineta locekļu darba samaksas fondu. Pie tam ievērojami - no 173 tūkstošiem vēl par 47 700. Tā ir faktiski ceturtā daļa. Tātad šobrīd ekonomija vieniem, bet algu palielinājums otriem. Te bija tāds reklāmas klips. Te varētu vienīgi teikt - jūs sen esat to pelnījuši, ministru kungi! Jo ļoti labi esat strādājuši! Par 25 procentiem palieliniet algas!

Otrs punkts. Vissmagāk šobrīd tiek skarta medicīna, jo budžetā ir paredzētas valsts dotācijas izlīdzināšanas fondam — 62,8 miljoni. Šobrīd viņas ir samazinātas par 9,9 miljoniem, faktiski par 10 miljoniem, bet izmaiņas pašvaldību izlīdzināšanas likumā, tātad likumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadam, nav izdarītas. Un būtībā šobrīd nonāk būtiskā pretrunā ar vienu no pantiem - 5.pantu. Pašvaldībām noteiktais minimālais normatīvs veselības aizsardzības izdevumiem ir 21 lats uz iedzīvotāju. Tā kā veselības aprūpe pārsvarā ir rajonu pašvaldību funkcija un rajonu pašvaldībām faktiski ieņēmumus lielākoties sastāda šis izlīdzināšanas fonds, jo nav stabilas ieņēmumu bāzes, tad šobrīd vislielākais trieciens tiek dots medicīnai. To jūs zināt arī pēc tiem streikiem, kas ir bijuši, un arī tiem, kas gatavojas. Tātad šeit tas ir neapšaubāmi, ja tiek tik ievērojami samazināts šis finansējums, par ko pieprasīja Budžeta komisija oficiālu atbildi kādā veidā tiks risināts jautājums par veselības aprūpi, jo šobrīd šie abi likumi ir savstarpējā pretrunā. Likums ir pieņemts - 21 lats, un neviens viņu nav atcēlis. Pie tam šeit nav noteikts, ka varētu būt mazāk, kā citās pozīcijās ir apropriēts. Šeit noteikts minimālais normatīvs. Tātad likums nosaka, ka mazāk par 21 latu nevar būt, ja nav izmaiņu, citās pozīcijās. Protams, atkarībā no budžeta izpildes iespējams maksāt vai nemaksāt, un šobrīd traģiskākais medicīnā ir tas, ka valdība šo lēmumu ir novilcinājusi līdz pēdējam brīdim. Piemēram, vasarā finansējums tika atvērts simtprocentīgi un, ja, piemēram, uz 1.jūliju vai 28.jūniju medicīnas iestāžu parādi kopumā bija 2,3 miljoni, tad bija liela daļa medicīnas iestāžu, kas strādāja saprātīgi un tērēja, cik varēja, taupīgi un spēja pie šī minimālā finansējuma sabalansēt un nebūt parādos, un slimnīcām strādāt. Šobrīd, kad situācija ir mainījusies, pēkšņi izmainot budžetu, samazinot kopumā par 15 vai 20 procentiem, iznāk, ka pēdējos mēnešos finansējums tiek samazināts ievērojami, pat līdz 50 procentiem. Un, deputātu kungi, skatīsimies taisnībai acīs — faktiski, balsojot par to, mēs balsojam par slimnīcu slēgšanu, jo pēdējos mēnešos mēs tām reālo budžeta finansējumu samazinām tuvu pie 50 procentiem. Tā šobrīd ir šī realitāte, un arī medicīnas darbinieki saprotot situāciju un varbūt ir gatavi uz kompromisiem, bet saka, ka tā tomēr nedrīkst. Ja ir likums un ja sevišķi vēl jūnijā finansējuma atvērums ir bijis pilnīgs, tad nevar būt, ka pēc tam, kad vienu mēnesi, piemēram, finansējums ir nulle, pasaka, ka saņemsiet uz pusi mazāk vai pat vēl mazāk. Konkrēti es, piemēram, arī ar Jēkabpils slimnīcu esmu iepazinies. Slimnīca, kas bija līdz tam laikam bez neviena santīma parāda, šobrīd ir šīs katastrofas priekšā, jo faktiski ir budžeta finansējums samazināts pat vairāk nekā par 50 procentiem. Nāk šī ziemas sezona, un faktiski ir jāslēdz ciet slimnīca.

Vēl, runājot par budžeta problēmām, neapšaubāmi jārunā arī par tām pozīcijām, kurās ir varbūt vislielākais samazinājums. Un tātad vislielākais samazinājums, viens no lielākajiem, šobrīd ir vienai šīs valdības prioritātēm — lauksaimniecībai par 25 procentiem. Protams, valdība pilda savu solījumu, lauksaimniecība ir kļuvusi par valdības prioritāti, bet pirmām kārtām uz samazināšanas rēķina, uz "slaukšanas” rēķina, tātad pirmā, kam atņem, un pirmā, kam visvairāk atņem. Tādā veidā šobrīd tiek izprasta prioritāte. Runājot par dotācijām, par ko nesen tik plaši presē rakstīts un par ko tik skaisti Gaiļa kungs ir stāstījis... Samazinot dotācijas uz 8,9 miljoniem, pie tam šobrīd, un neaizmainot finansēšanas mehānismu, situācija ir ļoti viennozīmīga. Atverot pirmā un otrā ceturkšņa dotācijas, trešajam un ceturtajam ceturksnim paliek 900 tūkstoši latu. Tātad otrais vēl nav atvērts pilnībā. Tad, kad apmaksās visu otro kvartālu, trešajam un ceturtajam ceturksnim kopumā būs 900 tūkstoši latu, kas faktiski nosaka, ka vismaz uz pusgadu vai pat vairāk sāksies šo dotāciju neizmaksa. To tad arī tā atklāti un tieši vajag pateikt, jo, ja bija šīs problēmas budžeta finansējumā, to neapšaubāmi varēja samazināt pakāpeniski, iepriekš paziņojot.

Vēl es neapšaubāmi gribu runāt par tieslietu budžetu. Tiesu reformas gaitā, kad ar 1.novembri stājas spēkā šī trīspakāpju tiesu sistēma, par 20 procentiem samazināt tieslietu budžetu arī manuprāt nav īsti nopietni, jo faktiski šai sistēmai ir grūti, pēdējā laikā kaut cik nopietnāk pie viņas ir sākts strādāt. Tā tomēr ir būtiska, valstij svarīga. Vai tiešām tā ir otršķirīga nozare, kurai samazinājums ir viens no vislielākajiem budžetā?

Zemes reforma. Es atceros, es ar Gaiļa kungu biju kopā Zemnieku saeimā. Es atceros cik smuki viņš solīja, ko solīja un teica, ka ir gatavs arī parakstīt Zemnieku saeimas papīrus, kur ir runāts par zemes reformas paātrināšanu. Un šobrīd ir nosaukts skaitlis 16 gadi vai pat ilgāk. Bet tika runāts, un arī Gaiļa kungs atbalstīja, ka tā ir jāveic ātri - četros gados. Nu, tad par to arī zemes dienestam, zemes reformai no tā budžeta 20 procenti jānogriež, tad tā lieta ies labāk.

Bet būtiskākais ir jautājums par šo deficītu — vai valsts šobrīd var atļauties 93 miljonu deficītu. Beidzot šo gadu ar 93 miljonu deficītu un iepriekšējo gadu pārejošo budžeta deficītu — 37 miljoniem, gads tiek iesākts ar 130 miljonu latu deficītu. Deficīta apkalpošana un resursu cenas šobrīd tomēr ir nesamērīgi augsts, tātad diskonta likmes ir ap 35 procentiem, depozītlikmēs tās ir faktiski 50 procenti. Šeit ir norādīti daži avoti, kaut vai šis Japānas kredīts — 21,6 miljoni. Ir paredzēti arī Eiropas Savienības 25 miljoni, tikai tur ir ļoti stingri nosacījumi. Faktiski pēc mana rēķina janvārī un februārī katru mēnesi procentos vien būs jāmaksā 5 līdz 6 miljoni latu budžeta deficīta apkalpošanai, ja labākajos mēnešos šogad ieņēmumi ir bijuši knapi 30 miljoni un iepriekšējos gados un arī nākamajā gadā kopumā janvārī un februārī nekad ieņēmumi nav pārsnieguši 11 procentus. Tātad janvārī un februārī 5 līdz 6 miljonus katru mēnesi maksāsim budžeta deficīta apkalpošanai. Manuprāt mēs nespējam to panest, tā ir finansu katastrofa, budžeta katastrofa, es citu nosaukumu faktiski neredzu.

Tāpēc, ņemot to vērā, es arī nedaudz esmu parēķinājis, kāda varētu būt šīs valdības bilance. Un tad es gribu teikt, ka šobrīd mums ir bijusi laba valdība, jo parasti saka — dārga manta ir laba manta. Šī valdība mums ir bijusi valstij visdārgākā. Gada laikā nākošajām paaudzēm šīs valdības darbs ir maksājis 100 miljonus latu. 100 miljoni latu ir uzkrāti parādi, kas būs jānomaksā bērniem. Tātad ir jautājums, vai šobrīd tomēr mēs varam atļauties tik dārgu mantu — 100 miljonus gadā — vai tomēr mums nav jāmeklē kaut kas mazliet lētāks. Ņemot vērā augstāk minēto, to, ka šis budžets faktiski nostāda valsti finansu katastrofas priekšā, es nevaru atbalstīt šo budžeta projektu un aicinu to neatbalstīt. Kaut vai arī to iemeslu dēļ, ko es minēju, proti, ka tanī laikā, kad cilvēkiem tiek liegta iespēja saņemt medicīnas aprūpi, ministriem alga tiek palielināta ievērojami.

Tāpēc es lūdzu šo budžeta projektu neatbalstīt, jo nav atrisināti un netiek risināti daudzi būtiski jautājumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tālāk runātāju saraksts: Dzintars Ābiķis, Jānis Vaivads, Andris Grots, Aivars Kreituss un Pēteris Tabūns. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, kategoriski esmu pret Gundara Bērziņa nostāju neatbalstīt šo likumprojektu vispār, jo šis jautājums ir jārisina un es domāju, ka būtiskāk ir krietni piestrādāt pie šī likumprojekta vēl otrajā lasījumā un izdarīt tajā korekcijas, un tad par viņu nobalsot, jo valsts finansu sistēmai ir jāfunkcionē. Un kategoriski vērsties pret budžeta izmaiņām vispār ir nepieņemami. Bet šoreiz pavisam īsi par vienu pozīciju. Es ceru, ka jūs visi dzirdējāt arī Latvijas televīzijā, ko par budžeta izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē teica sabiedrībā ļoti pazīstami cilvēki, tajā skaitā cilvēks, kuru, es domāju, jūs visi ļoti augstu vērtējat, tas ir, profesors Stradiņš. Un, proti, arī mūsu komisijā mēs izskatījām tās budžeta pozīcijas, kas skar vairāk mūsu sfēru — izglītību, kultūru un zinātni, un es ļoti labi saprotu arī jūs. Jūs katrs strādājat savā komisijā, katrs vairāk domājat par savām lietām. Endziņa kungs runā par tieslietu reformas nepieciešamību, un visu laiku viņa apritē ir šīs tieslietu problēmas, citi runā par aizsardzības prioritātēm, un tā tālāk. Bet es tomēr ļoti aicinu ieklausīties cilvēkos, kuri mūsu sabiedrībā tiek ļoti augstu vērtēti. Un es domāju, profesors Stradiņš ir viens no viņiem. Un jāsaprot ir tas, ar ko tad šobrīd mūsu valsts atšķiras no jaunattīstības valstīm, jo es neteiktu, ka mūsu rūpniecība vai mūsu lauksaimniecība būtu konkurētspējīgāka un ka mūsu rūpniecība, izņemot atsevišķas nozares, teiksim, mēbeļu rūpniecību un vēl vienu otru atsevišķu pārtikas rūpniecības nozari, — ka mūsu rūpniecība būtu labāka kā jaunattīstības valstīs. Nē, mums nav šajā jomā pagaidām ar ko lepoties.

Bet ir viena joma, ar kuru mēs šobrīd vēl kvalitatīvi atšķiramies no jaunattīstības valstīm, kvalitatīvi atšķiramies un faktiski ierindojamies attīstīto pasaules valstu vidū. Protams, ar samērā labu izglītības sistēmu, tajā skaitā ar samērā labu augstskolu sistēmu un tajā skaitā arī ar samērā labu zinātni, jo tiešām atsevišķas zinātņu nozares ir konkurētspējīgas pasaules tirgū. Un jāsaprot ir tas, ka, ja mums šī sfēra šobrīd ir tādā līmenī, ka mēs varam konkurēt ar attīstītajām valstīm, tad tas ir pamatu pamats, lai arī tuvākajā nākotnē varētu sekmīgi attīstīties tās sfēras, kas šobrīd nav ierindojamas attīstīto valstu vidū, tas ir, rūpniecība un lauksaimniecība. Un ka mums šī potence šobrīd veidojas un ka neapšaubāmi, ja mums būs līmenī izglītības sistēma un mums būs zināmā līmenī arī zinātne, tad tas potenciāls būs un tās pārējās sfēras neizbēgami attīstīsies, un mēs iekļūsim arī tanī pašā rūpnieciski attīstīto valstu vidū, mēs tur iekļūsim, jo mums nav citas alternatīvas un mums šī potence ir. Un tāpēc mēs nekādā gadījumā nedrīkstam tik radikāli samazināt izdevumus augstākajai izglītībai un zinātnei, jo tad mēs pazaudēsim to potenciālu, uz kura pamata varēs attīstīties nākotnē pārējās nozares, kas nesīs naudu mūsu budžetā, un līdz ar to varēs mūsu valstī visi dzīvot labāk. Un tāpēc es kategoriski iebilstu pret to, ka, ņemot vērā, ka valsts pamatbudžets, kā ir paredzēts likumprojektā, tiek samazināts par 6,8 procentiem, es esmu kategoriski pret to, ka augstākās izglītības izdevumi tiek samazināti par 14,7 procentiem un zinātnes izdevumi — par 19,6 procentiem. Nekādā gadījumā izdevumus šīm sfērām nedrīkst apriori samazināt vairāk par šiem 6,8 procentiem, jo tas ir, es saku, tas ir mūsu valsts tālākās izaugsmes pamatu pamats. Cita lieta, kur es pat varētu, kaut gan būdams valdošajā koalīcijā, pārmest mūsu valdībai ir tā, ka valdība nav bijusi pietiekami nežēlīga, strukturējot kaut vai augstāko izglītību, pārstrukturējot to, tādā veidā ieekonomējot līdzekļus pašā šajā sistēmā, jo ir mums atsevišķas augstskolas, piemēram, Tehniskā universitāte un Rīgas Aviācijas universitāte, kur ir ļoti līdzīgas studiju programmas.Nav šīs augstskolas ne viena, ne otra jālikvidē, bet tās būtu jāapvieno, lai mērķtiecīgi sakārtotu šīs studiju programmas, lai lasītu lekcijas. Nav svarīgi, vai lasa lekcijas 50 cilvēkiem vai 100 cilvēkiem, viņi var atrasties vienā auditorijā. Nu, tas, protams, ir elementārs piemērs. Līdz ar to būs izdevumi mazāki un kvalitāte no tā necietīs, un šādā virzienā mums ir jāstrādā enerģiskāk, ieekonomējot naudu. Bet šobrīd tādā veidā samazināt naudu augstākajai izglītībai un zinātnei — tam es kategoriski nepiekrītu. Es pirmajā lasījumā balsošu par šo budžetu, bet katrā gadījumā es nebalsošu otrajā lasījumā, ja šīs divas nozares, it īpaši augstākā izglītība, tādā veidā tiks diskriminētas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents Māris Gailis — ārpus kārtas. Lūdzu! Pēc tam — Jānis Vaivads.

M.Gailis ( Ministru prezidents). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Deputāta Bērziņa kunga runa bija nejauši no konteksta izrautu ciparu un nepatiesības kokteilis. Es gribu atbildēt tikai uz vienu. Uz vienu apvainojumu par to, ka ministri it kā būtu paaugstinājuši algas. Tā nav patiesība. Ministri, parlamentārie sekretāri, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri nav paaugstinājuši algas un negatavojas to darīt. Un par to var pārliecināties jebkurš, kam nav slinkums atnākt līdz Brīvības ielai 36 un pārliecināties grāmatvedībā. Tie ir klaji meli, kurus es vienkārši saistu ar vēlēšanu kampaņas uzdevumiem acīmredzot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un ministri, un Ministru prezident! Kā jūs zināt,es vienu dienu biju Somijā un apmeklēju arī Somijas parlamentu. Un interesanti, ka Somijas parlamentā ir ar likumu aizliegts vienam deputātam savu kolēģi, otru deputātu nosaukt par meli. Var runāt tikai par nepatiesību, par faktu lietām un tā tālāk. (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: “Es tā neteicu!”) Jūs sākāt, ka tā ir nepatiesība, bet beidzot tomēr jūs lietojāt arī šo vārdu. Es to lūdzu nedarīt, un acīmredzot tanī ziņā būtu mums arī jāorientējas uz citu zemju parlamentu labāko praksi. Un jums arī. (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: “Es esmu pārliecināts, ka Bērziņa kungs labosies!")

Deputāts Vaivads, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Pēc tam — Andris Grots.

J.Vaivads (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saņemot pirmo budžeta likuma grozījumu projektu, šķita, ka valdība tiešām ir atcerējusies tās prioritātes, kas tika deklarētas. Bet nez kāpēc šis budžeta projekts tika atsaukts, un jaunais priekšā liktais liecina par pilnīgi pretējo. Es neatkārtošu to, ko teica jau deputāts Ābiķis, proti, šos ciparus, bet es tikai gribu vērst uzmanību uz manuprāt būtiskākajām politiskajām kļūdām, kas izriet no šāda budžeta.

Pirmais un būtiskais, kas izriet no tā, ir mēģinājums vērst vienu pret otru skolotājus un pārējo inteliģenci, proti, augstskolas un zinātniekus. Jo, lai samaksātu skolotājiem algas, it kā nav kur citur līdzekļus ņemt, kā tikai paņemot nost zinātnei un augstākajai izglītībai. Es domāju, ka šāds pretnostatījums ir pilnīgi kļūdains politiski un lielā mērā draud ar to, ka inteliģence jau zināmā mērā ir politiski novērsusies un novērsīsies vēl vairāk no pašreizējās valdošās koalīcijas.

Nākošais būtiskākais, kas var izrietēt no šāda budžeta, ir tas, ka augstskolas neatradīs citu ceļu un spers nākošo, manuprāt tikpat būtiski kļūdainu soli, tas ir, pasludinās vispārēju maksas izglītību. Tas absolūti neko neatrisina. Tas tikai liecina, ka nevar paņemt no tukšas valsts kases, kad ir cerības paņemt no tukšām iedzīvotāju kabatām. Kā viens, tā otrs manuprāt novedīs pie viena un tā paša rezultāta. Proti, izdevumi tāpat būs tanīs augstskolās, tikai studentu būs divreiz mazāk. Es domāju, ka tas faktiski kā iniciācija, protams, nāk no šāda budžeta projekta. Tādā veidā mēs redzam, ka viens nepareizs solis var radīt kā lavīnu veselu virkni nelabojamu kļūdu. No šāda viedokļa es, protams, arī ceru, kā te no Ministru prezidenta arī izskanēja doma, ka šis likumprojekts tiks sakārtots arī attiecībā uz augstāko izglītību un zinātni. Es ceru, ka par to arī, protams, runās finansu ministre, un es gribu dzirdēt, kā tas tiks darīts. Pirmajā lasījumā, es domāju, mēs varētu atļauties arī nobalsot par šo likumprojektu, kaut gan komisijā mēs spriedām un tāds kopējs komisijas lēmums bija tomēr nepaļauties uz šīm it kā iespējām otrajā lasījumā, bet jau tagad nodot pārstrādāšanai šo likumprojektu. Bet katrā gadījumā otrajā lasījumā šāda situācija, es domāju, neapmierinās ļoti daudzus.

Vēl varbūt mazliet par to, kāda situācija veidojas. Iznāk apmēram tā, ka visās sfērās samazinājums aug no 10 līdz 25 procentiem. Acīmredzot budžeta ieņēmumu daļa, protams, samazinās un līdz ar to samazinās visi iespējamie izdevumi citās sfērās, izņemot pašu Finansu ministriju. Nu tad padomāsim, kas notiks tālāk, ja mēs tā teorētiski ekstrapolēsim. Tad pienāks laiks, kad Valsts ieņēmumu dienests strādās tikai sevis nodrošināšanai, labākajā gadījumā Finansu ministrijas nodrošināšanai. Un pārējās sfēras acīmredzot joprojām tiks cirptas. Es domāju, ka acīmredzot uz otro lasījumu šis budžeta projekts ir ļoti ļoti rūpīgi jāizanalizē, un es domāju, ka galvenajos momentos mums atbilde ir jādzird jau šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība! Pēc tam — Aivars Kreituss. Vai jūs septiņas minūtes izmantosit? Lūdzu!

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien ir atkal tā diena, kad katra resora pārstāvji tagad nāks un no tribīnes savus mīļos resorus aizstāvēs. Ņaujiet tad arī man darīt to pašu! Atgādinu pirmām kārtām, ka “Latvijas ceļa” sastādītā valdība jau 1994.gadā pasludināja valsts drošību par vienu no pirmajām prioritātēm. Kā tas atspoguļojas šajos budžeta grozījumos? Mēs redzam, ka jau tā niecīgie līdzekļi, kuri ir paredzēti valsts aizsardzībai, tiek ar lielu procentuālu daļu samazināti. Kas no tā izriet? Pirmām kārtām tas, ka naudas summa, kura tika ietaupīta, būs ļoti ļoti maza, jo līdzekļi aizsardzībai jau tā tik maz ir piešķirti, ka šis te taupījums tiešām būs uz visa budžeta fona ļoti sīks. Liels atvieglojums budžeta krīzei tas nebūs.

Turpinājums nākamajos numuros