Ministru kabineta ziņas

Nacionālajā noziedzības novēršanas padomē

13. septembrī Ministru prezidenta Māra Gaiļa vadībā notika kārtējā Nacionālā noziedzības novēršanas padomes sēde, kurā pieņemts paziņojums par drošības līdzekļa — apcietinājuma — pielietošanas praksi. Tajā teikts:

Pēdējā laikā masu medijos vairākkārt ir parādījusies informācija par drošības līdzekļa — apcietinājuma — nepamatotu atcelšanu aizdomās turētajām personām par tādu smagu noziegumu izdarīšanu kā slepkavība, izspiešana, spridzināšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, mantas piesavināšanās lielos apmēros un citiem kriminālnoziegumiem, un tā aizstāšanu ar vieglāku (parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu, nodošanu policijas uzraudzībā u.c.).

Nacionālā noziedzības novēršanas padome 13. septembrī izskatīja jautājumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma — atcelšanu un tā aizstāšanu ar vieglāku. Padomes sēdē tika uzklausīti IeM Policijas departamenta un LR Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības izmeklēšanas prokuratūras, Tieslietu ministrijas un Latvijas tiesnešu biedrības pārstāvju viedokļi.

Dziļu neizpratni Nacionālajā noziedzības novēršanas padomē izraisīja pašreizējā tiesu prakse par apcietinājuma nomaiņu ar nesalīdzināmi vieglākiem drošības līdzekļiem. Pēdējā mēneša laikā apcietinājums ir atcelts un nomainīts ar parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu, drošības naudu vai aizdomās turēto personu nodošana policijas uzraudzībā vairāk nekā desmit bīstamiem noziedzniekiem. Tai skaitā aizturētajam pēc LR KK 143.1 panta S. Smertjevam — viņš tiek turēts aizdomās par dubultslepkavību, kas izdarīta ar sevišķu cietsirdību, J. Kaļvam, kas tiek turēts aizdomās par vairāku smagu noziegumu izdarīšanu, I. Cicjumam — aizdomās turētajam par divu sprādzienu organizēšanu Rīgā un citiem.

Iepazīstoties ar konkrētiem faktiem par apcietinājuma kā drošības līdzekļa nepamatotu aizstāšanu ar vieglāku, tika konstatēts, ka daudzos gadījumos prokurors vai tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu atbilstoši LR Kriminālprocesuālā kodeksa 83. pantam par drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu, neņem vērā apstākļus, kas nosaka drošības līdzekļa — apcietinājuma — izvēli un nepieciešamību to piemērot.

Izlemjot par drošības līdzekļa piemērošanu un izraugoties drošības līdzekli — apcietinājumu, daudzos gadījumos tiesneši nevadās pēc LR KPK 72. panta: neņem vērā izdarītā nozieguma smagumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, varbūtību, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības un krimināllietas apstākļu noskaidrošanu, kā arī citus apstākļus. Šāda tiesnešu darbība vēlāk būtiski apgrūtina iespējas izmeklēt konkrētās krimināllietas, veicina aizdomās turēto un apsūdzēto liecinieku un cietušo iespaidošanu un izvairīšanos no izmeklēšanas. Vēlāk tik un tā rodas nepieciešamība vieglākos drošības līdzekļus aizstāt ar atkārtotu apcietinājumu (S. Smertjevs, J. Kaļva).

Nacionālā noziedzības novēršanas padome nolēma atzīt par nepieciešamu tiesību aizsardzības institūcijām izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Tieslietu ministrijai par drošības līdzekļa — apcietinājuma — tālāko tiesisko pilnveidošanu. Atbilstoši NNNP ieteikumiem tiks noteikti noziegumu sastāvi, par kuriem drošības līdzekli — apcietinājumu — nevarēs nomainīt pret vieglāku, tiks precizēta tiesu kompetence drošības līdzekļa grozīšanā, noteikta obligāta pirmstiesas izmeklēšanas dalībnieku piedalīšanās materiālu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā par drošības līdzekļu maiņu un citi.

NNNP cer, ka tiesu iestādes un tiesneši, mainot drošības līdzekļus, turpmāk pilnīgāk ievēros spēkā esošo likumdošanu, vadīsies no konkrētajiem lietas apstākļiem un sekmēs vainīgo personu saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Valdības preses dienests