DIPLOMĀTIJA

"Ukrainai imponē Latvijas neatkarīgā politika," —
Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Šmarovs,
spriežot par savu labas gribas vizīti Latvijā

Preses konferencē

Divas dienas — 20. un 21.septembrī — Latvijā uzturējās Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Šmarovs. Kopā ar viņu Rīgā bija ieradusies liela Aizsardzības ministrijas un militāro ekspertu grupa.

Pirmajā sava apmeklējuma dienā Valērijs Šmarovs apspriedās ar Latvijas valsts premjerministru un aizsardzības ministru Māri Gaili un tikās ar Latvijas Aizsardzības ministrijas vadošajiem darbiniekiem. Otrajā vizītes dienā Ukrainas aizsardzības ministrs devās vizītē pie Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava, apmeklēja rūpnīcu VEF un dažādas militārās iestādes un objektus.

Vakar, 20.septembrī, preses konferencē Māris Gailis pastāstīja:

— Pēdējā laikā Latviju ir apmeklējuši vairāki augsta ranga viesi. Atsaucoties uzaicinājumam, šajās dienās vizītē pie mums ir ieradies Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Šmarovs. Mūsu sarunas skāra NATO paplašināšanas jautājumus un ar to saistītās problēmas, Baltijas miera bataljonu un tā funkcijas, sadarbību programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, kā arī citus jautājumus, tajā skaitā iespēju Latvijai no Ukrainas saņemt vieglo bruņojumu. Valērijam Šmarovam līdzi ir atbraukuši kara medicīnas, topogrāfijas un citu nozaru speciālisti, kuri novērtēs mūsu kopējās sadarbības iespējas dažādās sfērās.

Valērijs Šmarovs: — Vispirms gribu pateikt, ka Ukrainai imponē Latvijas neatkarīgā politika. Mēs ar Latviju esam zināmā mērā līdzīgā stāvoklī, taču mums ir jārēķinās ar to, ka Ukrainai ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS), kaut neesam tās sastāvā, ir kopīga gaisa telpa, zeme un jūra. Tādēļ mums ļoti būtiska ir sadarbība ar NVS valstīm. Šis faktors nosaka mūsu attieksmi pret NATO: mēs esam par pakāpenisku, es pat teiktu “mīkstu”, Ukrainas iekļaušanos NATO. Mūsu valsts bruņotajiem spēkiem ir aizsardzības raksturs. Ukrainas un Baltijas valstu sadarbībai piemīt galvenokārt ekonomisks raksturs. Militārajā jomā mums ir iespēja sadarboties ar Baltijas valstīm tādos aspektos kā militāro kadru sagatavošana, kara medicīna, kadru un pieredzes apmaiņa. Domājam, ka arī Latvijai mēs varētu palīdzēt tehniskajā apgādē un topogrāfijā. Baltijas valstis veido militāros formējumus, kas ir līdzīgi ANO miera uzturēšanas spēkiem. Tas ir simpātiski, jo Ukraina ir piedalījusies šo spēku akcijās. Vienlaikus gribu atzīmēt, ka Ukraina ir pret iesaistīšanos jebkāda veida blokos.

Preses konferences turpinājumā Valērijs Šmarovs un Māris Gailis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Šmarova kungs, kā jūs vērtējat Latvijas vēlēšanos iestāties NATO?

V.Šmarovs: — Tā, protams, ir Latvijas lieta. Domāju, ka Austrumeiropas valstu iestāšanās NATO pašreizējā situācijā var radīt pretbloku veidošanos, kas saasinātu stāvokli Eiropā. Ukraina tuvākajā laikā neplāno iestāties NATO.

M.Gailis: — Gribu piebilst, ka Latvija nav tik varena un liela valsts kā Ukraina, kurai ir ne vien liels ekonomiskais, bet arī militārais potenciāls. Latvijai tāda nav un nevar būt, tāpēc mēs vēlamies iestāties NATO, taču vienlaikus neesam nemaz ieinteresēti, ka NATO paplašināšanās radītu jaunu “dzelzs priekškaru”.

Jautājums: — Ar kādiem noteikumiem Ukraina piegādātu Latvijai vieglos ieročus?

Atbilde: — Uz to ir pāragri konkrēti atbildēt. Varbūt mēs būtu ieinteresēti no Latvijas saņemt celtniecības materiālus, produktus.

Jautājums: — Kāpēc jūs kā aizsardzības ministru interesēja apmeklēt rūpnīcu VEF?

Atbilde: — Mana profesija ir radioinženieris, un savā laikā man nācās sadarboties ar VEF. Redzot žurnālistu izbrīnu, gribu informēt, ka Ukrainas Republikas konstitūcija paredz civilās varas kontroli pār valsts bruņotajiem spēkiem. Mana dienesta pakāpe bijušajā PSRS armijā bija leitnants (Māris Gailis: “Biju vecākais seržants!” Ministri sarokojas: kā nekā abi piederoši pie jaunākā oficieru sastāva). Domāju, ka VEF gūšu zināmu priekšstatu par Ukrainas un Latvijas sadarbības paplašināšanas iespējām arī ekonomikā, jo šī sadarbība, salīdzinot ar pārmaiņu sākumu mūsu valstīs, ir vairākkārt samazinājusies.

Vakar Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Šmarovs un viņa vadītā delegācija izlidoja uz Kijevu.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie ārlietu ministra

Vakar, 20.septembrī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru Valēriju Šmarovu. Saruna noritēja draudzīgā atmosfērā, uzsverot, ka pēc Ukrainas Valsts prezidenta L.Kučmas vizītes Latvijā vasaras sākumā abu valstu sadarbībai raksturīga dinamiskāka attīstība. Par to liecina arī šī gada novembrī paredzētā Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte Ukrainā.

Tikšanās laikā, apspriežot divpusējo attiecību jautājumus, tika pārrunāta iespējamā sadarbība militārajā jomā, kas ietvertu militāro speciālistu pieredzes apmaiņas braucienus, savstarpējo tehnisko palīdzību, kopēju mācību organizēšanu. No Ukrainas puses izskanēja piedāvājums sadarboties informācijas apmaiņā par gaisa zonas aizsardzību.

Pārrunājot daudzpusējo attiecību jautājumus, Ukrainas aizsardzības ministrs atbalstīja nepieciešamību veidot mūsdienu apstākļiem atbilstošu drošības arhitektūru Eiropā, kurā nepastāvētu “pelēkās zonas” vai drošības dalījuma līnijas. V.Šmarovs akcentēja Ukrainas vēlmi uzturēt neitrālas valsts pozīcijas, atbalstot divpusējas partnerattiecības militārajā sadarbībā un izslēdzot iespēju izvērst tās par attiecībām ar “kaujas raksturu”. Tika norādīts, ka Ukrainas mērķis nav iekļaušanās NATO, nedz arī kādā citā militārajā blokā. Tajā pašā laikā V.Šmarovs ar izpratni uztver Latvijas un citu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pausto vēlmi kļūt par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm. Ukraina aktīvi piedalās programmas “Partnerattiecības mieram” pasākumos un ir piedāvājusi izvērst plašāku sadarbību tās ietvaros.

Attiecībās ar NVS valstīm Ukrainas puse pasvītroja attīstīta dialoga nepieciešamību, uzsvaru liekot tieši uz sadarbību ekonomiskajā plāksnē. Papildus minētajam Ukrainas aizsardzības ministrs informēja Latvijas pusi par jau agrāk uzsāktā procesa, kas saistīts ar kodolieroču iznīcināšanu, attīstības gaitu. Tika minēts arī Ukrainas un Krievijas interešu sadursmes objekta — Melnās jūras flotes sadales un Sevastopoles ostas izmantošanas jautājums, kas līdz šim vēl nav atrisināts.

Tikšanās noslēgumā LR ārlietu ministrs uzsvēra Latvijas ārpolitikas prioritāti — integrāciju ES un NATO, kā arī izteica atbalstu Ukrainas centieniem iestāties Eiropas Padomē.

ĀM preses centrs

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 20.septembrī, Rīgas pilī Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma Ukrainas aizsardzības ministru Valēriju Šmarovu. Sarunas gaitā tika apskatīti tādi jautājumi kā abu valstu politika aizsardzības jomā, attiecības ar NATO, starpvalstu divpusējās sadarbības iespējas militārajā jomā. Ukrainas aizsardzības ministrs piedāvāja Latvijai izmantot iespēju izglītot savus kadrus Ukrainas militārajās mācību iestādēs, kā arī sadarbību kara medicīnas jomā. V.Šmarovs informēja, ka viņa vadītā delegācija kopā ar LR aizsardzības nozaru vadību šodien ir gatava izstrādāt konkrētu darba dokumentu — kā pamatu abu valstu sadarbības attīstībai nākotnē militārajā sfērā.

Aizsardzības ministrs iepazīstināja LR pusi ar stāvokli Ukrainas armijā un aizsardzības konceptuālajiem jautājumiem, kā arī dalījās iespaidos par Baltijas bataljona apmeklējumu. Sarunā tika skartas arī attiecības ar Krieviju, NVS un Eiropas Savienības valstīm.

Valsts prezidenta preses dienests

Kopīgais paziņojums

par Ukrainas aizsardzības ministra V.Šmarova vizītes rezultātiem Latvijas Republikā

Šī gada 19.—20.septembrī Rīgā oficiālā vizītē uzturējās Ukrainas aizsardzības ministrs V.Šmarovs.

Vizītes laikā notika V.Šmarova tikšanās ar Latvijas Republikas prezidentu G.Ulmani, Latvijas Republikas Ministru prezidentu, aizsardzības ministru M.Gaili un ārlietu ministru V.Birkavu.

Vizīte vēlreiz apliecināja izveidotā auglīgā dialoga starp abām valstīm nozīmīgumu un Ukrainas un Latvijas attiecību draudzīgo raksturu.

Vizīte ir apstiprinājusi abu valstu iesākto kursu uz tālāku savstarpēji izdevīgas sadarbības padziļināšanu un paplašināšanu.

Vizītes gaitā tika apspriesti Eiropas drošības jautājumi un abu valstu ieguldījums stabilitātes nostiprināšanā kontinentā.

Puses atzīmēja, ka Eiropas un transatlantiskās struktūras ir kontinenta drošības un stabilitātes garantētājas.

Ukrainas puse ar sapratni izturas pret Latvijas politisko izvēli — pievienoties NATO, Eiropas Savienībai un Rietumeiropas Savienībai.

Puses vēlreiz apstiprināja, ka NATO paplašināšanai jānotiek tādā veidā, lai tā nenovestu pie Eiropas sadales ietekmes sfērās un konfrontējošu militāru bloku izveidošanās.

Puses izteica gatavību padziļināt sadarbību NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros un atzīmēja 14.septembrī Briselē parakstītās Ukrainas un NATO individuālās partnerības programmas nozīmību.

Apspriežot abu valstu sadarbību atbruņošanās un bruņojuma kontroles jautājumu risināšanā Eiropā, Puses izteica kopīgu viedokli, ka Līgums par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā joprojām ir viens no kontinenta drošības stūrakmeņiem un ka jebkuru tā pārskatīšanas piedāvājumu apspriešana var tikt uzsākta tikai pēc tā pilnīgas izpildes, 1996.gada konferences ietvaros.

Darba grupu konsultāciju rezultātā tika parakstīts protokols par sadarbības padziļināšanu 1994.gada 12.jūlijā parakstītās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ukrainas Aizsardzības ministrijas vienošanās par sadarbību militārajā jomā ietvaros.

Puses augstu novērtēja vizītes rezultātus, kas noritēja draudzības un savstarpējās sapratnes gaisotnē.