Ir pamats mūsu dabiskai kopībai: Ziemeļvalstis un Baltijas valstis

Norvēģijas Stortinga Ārlietu komisijas deputāti — pie saviem Latvijas Saeimas kolēģiem

Jau vairākas dienas Rīgā uzturas Norvēģijas Karalistes Stortinga (parlaments) Ārlietu komisijas deputātu delegācija, kurā ir sešu politisko partiju pārstāvji. Delegāciju vada Stortinga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Hokons Blankenborgs.

Vakar Saeimas nama Sarkanajā zālē norvēģu deputāti tikās ar žurnālistiem. Par šī apmeklējuma mērķiem Hokons Blankenborgs pastāstīja:

— Ar šo vizīti mēs gribējām apliecināt mūsu tautas ciešās saites ar latviešiem un Latviju, kas izveidojušās, pateicoties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentāriešu sadarbībai. Nesen pie mums viesojās arī Latvijas ārlietu ministrs. Mūsu valstīm ir kopīgas intereses, kaut gan nav kopīgu robežu, toties mums ir kopīgs kaimiņš un kopīgas, līdzīgas valsts drošības intereses. Mūs interesē izpētīt Latvijas motīvus un gatavību iestāties NATO, kā arī Latvijas un Krievijas attiecību aspektus. Domāju, tas varētu radīt papildu stimulu mūsu valstu sadarbībai.

Norvēģijas Stortinga delegācijas vadītājs un deputāti atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kā Norvēģija, būdama NATO locekle, vērtē Latvijas izredzes kļūt par NATO dalībvalsti, ņemot vērā aso Krievijas pretreakciju?

Atbilde: — NATO paplašināšanas mērķis ir drošības nostiprināšana Eiropā. Taču šim procesam jābūt atklātam, un tāpēc svarīgas ir diskusijas par jaunu valstu uzņemšanu NATO. Šīs diskusijas vēl notiek, un tāpēc atturēšos no prognozēm. Mēs dziļi izprotam Baltijas valstu stāvokli. Runājot par Krievijas iebildumiem, ka tās robežas NATO paplašināšanas gadījumā nonāks tiešā saskarē ar NATO un tas Eiropā radīs nestabilu situāciju, jāsaka: šāda nostādne neiztur kritiku, jo Norvēģijai jau ilgstoši ir kopīga robeža ar Krieviju un starp abām, blokos iesaistītajām valstīm. Taču nekāds apdraudējums mieram Eiropā vēl nav radies.

Jautājums: — Kāpēc Norvēģija nav kļuvusi par Eiropas Savienības locekli?

Atbilde: — Referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā tikai nedaudz vairāk par pusi iedzīvotāju atbalstīja šo soli. Kāpēc bija tāda nenoteiktība? Pirmkārt, tāpēc, ka Norvēģija, būdama NATO, zināmā mērā jau ieguvusi drošības garantijas. Otrkārt, valstī vērojama ekonomiska augšupeja — cenas krītas, pieaug darbavietu skaits. Treškārt, lielu daļu iedzīvotāju baida federālisma attiecības, kas var tikt uzspiestas Norvēģijai, iestājoties ES.

Jautājums (“LV” korespondents): — Kā Norvēģijas puse novērtē gāzes un naftas tirdzniecības iespējas ar Latviju?

Atbilde: — Šajā jomā aktīvi darbojas mūsu privātās komercstruktūras. Mēs esam ieinteresēti mūsu tā sauktās ziemeļu gāzes un naftas tirdzniecībā. Norvēģija ir kļuvusi par ietekmīgu šo dabas bagātību ieguvēju pasaulē. Taču tirgus ar Baltiju un Latviju vēl ir vispusīgi jāizvērtē. Pašreiz, cik zināms, projekts par abu pušu sadarbību gāzes tirdzniecībā ir tuvu noslēgumam. Tomēr daudz ko var ietekmēt privatizācijas procesa norise Latvijā.

Paredzēts, ka Norvēģijas Stortinga Ārlietu komisijas delegācija tiksies arī ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu un Ziemeļvalstu valsts ministru Gunāru Meierovicu.

Attēlos: sarunas laikā — vēstnieks Knuts Torasens, Stortinga deputāti Juns Dāle, tulks Signe Jansone, Hokons Blankenborgs, Kaci Kulmane Fīve, Kjels Magne Bundevīks un Hokons Blankenborgs (atsevišķi).

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”