PĒC NOTIKUMA

Latvijas sieviešu domas — Vispasaules konferencē Pekinā

Ceturtajā Vispasaules sieviešu konferencē, kas no 4. līdz 15.septembrim notika Pekinā un bija pati plašākā sanāksme ANO vēsturē, raženi strādāja arī Latvijas delegācija. Vakar, 20.septembrī, delegācijas vadītājs, LR labklājības ministrs Andris Bērziņš preses konferencē atzinīgi novērtēja Vitas Tēraudas vadītās Nacionālās konferences sagatavošanas komitejas veikumu un lielisko darba dalīšanu starp delegācijas locekļiem:

— Mans uzdevums bija nolasīt no augstākās ANO tribīnes mūsu nacionālo ziņojumu, pēc tam varēju atļauties tikties ar citu valstu līdzīgu ministriju vadītājiem. Nebūt nebiju vienīgais vīrietis, jo tā bija nevis sieviešu konference, bet konference par sievietēm. Bet par sievietēm jārunā, par viņu tiesībām jācīnās arī vīriešiem! Manā ziņojumā bija trīs galvenie momenti. Vispirms runāju par sieviešu tiesībām kā neatņemamu vispārējo cilvēktiesību sastāvdaļu. Sniedzu arī informāciju par Latviju, par mūsu centieniem integrēties Eiropas struktūrās. Čpaši izcēlu domu, ka mūsu valsts kopā ar pārējām Austrumeiropas valstīm, kas vienu ekonomisko formāciju nomaina ar otru un pārdzīvo visai sarežģītu pārejas posmu, jāizdala atsevišķā grupā. Kad runa ir par resursu piešķiršanu, mūs nevar pielīdzināt ne mazattīstītajām Āfrikas un Āzijas valstīm, ne attīstītajām Rietumvalstīm. Šo nostāju vēlāk nācās aizstāvēt visai sīvi.

Konference noritēja ANO 50. gadskārtas pasākumu ietvaros, kas tai piešķīra arī dziļu politisku nozīmi. To savā apsveikuma vēstījumā bija akcentējis arī ģenerālsekretārs Butross Butross Gali. Bija pārstāvētas 185 valstis. Konferencē, kas pārstāvēja oficiālās institūcijas, bija 30 000 dalībnieku. Paralēli strādāja nevalstisko sieviešu organizāciju forums ar 45 000 dalībnieku. Bija izveidotas 70 interešu darbnīcas. Latvijas sievietes aktīvi darbojās gan konferencē, gan forumā un strādāja vairākās interešu darbnīcās. Čpaši laba sadarbība veidojusies ar Ziemeļvalstu sievietēm. “Viņu referāti, sagatavotā literatūra un personiskās sarunas par neapmaksāto darbu, ko sievietes veic mājās, par nepilnīgajām izglītošanās iespējām un dažām citām lietām mums lika padomāt par aspektiem, līdz kuriem pašas nebijām aizdomājušās,” atzīmēja Aija Tūna.

Rezumējot paveikto, Vita Tērauda atzina: “Pekinas konference būtu ļoti skumjš pasākums, ja ar to viss beigtos. Kontakti ir aizsākti, tagad tie jānostiprina. Bet, lai attīstītu kontaktus, ir jābūt savai domai, savām programmām un projektiem.”

Pēc kādas nedēļas no Pekinas vajadzētu pienākt konferences deklarācijai. Tās tapšanā Latvijas delegācija piedalījusies sevišķi sparīgi. Pēdējās divas dienas nācies strādāt arī nakts stundās. Un lielā mērā ar Vitas Tēraudas erudīciju un neatlaidību izdevies panākt, ka konferences nobeiguma dokumentos radušas atspoguļojumu arī Austrumeiropas reģiona problēmas. Kā Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas prezidentei Guntai Lazdānei teicis kolēģis no Anglijas, kas tikko ieradies Latvijā, viņš jau Londonā dzirdējis par latviešu sieviešu aktīvo darbošanos Pekinā.

Nacionālā konferences sagatavošanas komiteja savu darbību nejūtas beigusi. Domājot par nākotni, tā gatavo ierosinājumu valdībai noteikt institucionālu, politisku atbildību par sieviešu tiesību aizsardzību.

Attēlos, iespaidos daloties (no kreisās): Ministru prezidenta biedrs, labklājības ministrs A.Bērziņš, Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane un pārējās mūsu pārstāves — A.Švarckopfa, A.Tūna, A.V.Tērauda, A.Daudze.

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore
Foto: Arnis Blumbergs