PROJEKTI, KONCEPCIJAS

Likumprojekts

Saeimas Cilvēktiesību komisijas iesniegts (14.09.95.)
2.lasījumam un Saeimas Prezidija iekļauts 1995.gada 21.septembra sēdes
darba kārtībā (kā 16.punkts)

Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”

Izdarīt likumā “Par svētku un atceres dienām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.) šādus grozījumus:

1.1.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “maija otro svētdienu — Mātes dienu” ar vārdu “Vasarsvētkus”;

papildināt otro daļu pēc vārda “Lieldienas” ar vārdu “Vasarsvētkus”.

2.2.pantā:

papildināt pēc vārdiem “Noteikt par atceres dienām” ar vārdiem “26.janvāri — Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas dienu”;

papildināt pēc vārdiem “14.jūniju — komunistiskā terora upuru piemiņas dienu” — ar vārdiem “22.jūniju — Varoņu piemiņas dienu (Cēsu kaujas atceres dienu)”;

papildināt pēc vārdiem “4.jūliju — ebreju tautas genocīda piemiņas dienu” — ar vārdiem “11.augustu — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu”.

Par likumprojektu

26.janvāris ir Latvijas Republikas Starptautiskās (de iure) atzīšanas diena.

1921.g. 26.janvārī Antantes Augstākās padomes sesijā Parīzē (Francija, Lielbritānija, Itālija, Japāna un Beļģija) Aristida Briāna vadībā pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas valstu neatkarības atzīšanu de iure . (Attiecīgais Gruzijas lūgums tika noraidīts komunistu iebrukuma, bet Lietuvas lūgums tika atlikts nenokārtotās teritorijas dēļ.) Atzīšana tika panākta ar lielām grūtībām (Lielbritānijas ārlietu ministrs lords Kerzons bija pret, izšķirošā bija Lielbritānijas premjerministra Loid–Džordža nostāja), jo Antante vēl cerēja uz savas sabiedrotās — demokrātiskas vai monarhistiskas Krievijas — atjaunošanu. Atzīšanas panākšanā sava loma bija Latvijas ārlietu ministra Z.Meieroviva diplomāta izcilajam talantam. Šis akts pavēra Latvijai ceļu uz uzņemšanu Tautu Savienībā (1921.g. 15.septembrī) un de iure atzīšanu no citu valstu puses (Vācija — 1921.g. 1.februārī, ASV — 1922.g. 27.jūlijā, Ķīna — 1923.g., Turcija — 1925.g., Dienvidslāvija — 1926.g.). Šis akts pēckara gados nodrošināja arī to, ka Rietumu lielvalstis neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā 1940.gadā un 1991.gadā, tādēļ pēc augusta puča sagrāves varēja akceptēt Baltijas valstis kā neatkarīgas un uzņemt tās ANO. 26.janvāris bija svētku diena pirmskara Latvijas Republikā (līdz K.Ulmaņa apvērsumam), turklāt šo datumu saistīja arī ar 1995.g. 13.(26.)janvāra traģisko notikumu atceri, tādēļ tās oficiālais statuss likumā nebija definēts.

11.augusts — Brīvības cīnītāju piemiņas diena.

1920.g. 11.augustā Maskavā parakstīts miera līgums starp Latvijas Republikas un Krievijas PSFR, saskaņā ar kuru Krievija atzina Latvijas neatkarību un uz mūžīgiem laikiem atteicās no tiesībām uz Latviju.

Ar šo miera līgumu noslēdzās Latvijas Brīvības cīņas. Kaut arī līgumu PSRS lauza 1940.gadā, tam bija izcila nozīme Latvijas vēsturē. Tas ne tikai vainagoja brīvības cīņas, bet arī nodrošināja Latvijas starptautisko de iure atzīšanu 1921.gadā, kam Antantes vadība negribēja piekrist, pirms to nebija izdarījusi Krievija, kaut vai Ņeņina vadītās Krievijas padomju valdības veidā. Pret miera līguma noslēgšanu uzstājās Latvijas komunisti Maskavā (P.Stučka, O.Kārkliņš, D.Beika), taču viņiem neizdevās KK(b)P pārbalsot Ņeņina viedokli. Līgumam ir principiāla nozīme Latvijas neatkarības nodrošināšanai arī nākotnē; jau 1990.g. 4.maija Latvijas neatkarības deklarācijā tas minēts kā bāze tālāku attiecību veidošanai ar Krieviju. Kā atceres dienu 11.augustu atzīmēja arī Latvijas Republikā, sākot ar 1935.gadu, īpaši par to iestājoties K.Ulmanim un ģenerālim J.Balodim.

22.jūnijs — Varoņu piemiņas diena.

1919.g. 22.jūnijā Igaunijas Republikas bruņotie spēki kopā ar Latvijas Ziemeļarmiju (pulkv. J.Zemitānu) apturēja vācu bruņoto spēku virzīšanos uz ziemeļiem un sagrāva tos Latvijas vēsturē nozīmīgajās Cēsu kaujās (pie Raunas, Straupes u.c.). Tas nodrošināja Andrieva Niedras provāciskās marionešu valdības krišanu, Tautas Padomes un K.Ulmaņa Pagaidu valdības atgriešanos Rīgā, pakāpenisku Latvijas atbrīvošanu no vācu algotņu karaspēka, kā arī Igaunijas valstisko neatkarību. Igaunijā pašreiz 22.jūnijs kā Cēsu (igauniski Vinnu) kauju uzvaras diena ir oficiāla valsts svinamā (ne atceres) diena. Pieņemot šo lēmumu, īpaši būtu uzsverama Baltijas valstu vienotība, arī ieroču brālība ar Igauniju. Latvijas Republikā šo datumu atzīmēja kā atceres dienu, īpaši parlamentārās republikas laikā, kā Varoņu piemiņas dienu. Šodien būtu jādiskutē, vai šo atceres dienu labāk nesaukt par Cēsu kaujas atceres dienu kā Igaunijā, jo 22.jūnijs plašākai sabiedrībai Latvijā, vismaz vecākajām paaudzēm, joprojām saistās galvenokārt ar Hitlera Vācijas iebrukumu PSRS 1941.g. 22.jūnijā. Arī Krievijas Federācijā pašreiz šo datumu atzīmē kā Varoņu piemiņas dienu.

LZA akad. prof. Jānis Stradiņš