PŪRS

Kāda bija, ir un var būt Latvija

Pēc Baltijas izpētes konferences

Skat. arī “LV” nr. 96., 104.

Ingrīda Raudsepa

Unikālā Holanderu dzimtas gleznu kolekcija Rīgā

Ārzemju mākslas muzejs Rīgā ir viena no bagātākajām un interesantākajām ārzemju mākslas krātuvēm Baltijā. Tā glezniecības kolekciju veido vairāk nekā tūkstotis gleznu, kas attiecināmas uz laika posmu no XV gs. līdz mūsdienām. Krājuma pamatā ir bijušās privātās kolekcijas, kuras to īpašnieki dāvinājuši vai pārdevuši Rīgas pilsētai, ar to sekmējot Pilsētas gleznu galerijas un vēlāk Pilsētas mākslas muzeja izveidošanu.

XVIII gs. otrajā pusē apgaismības ideju ietekmē top privātās kolekcijas un veidojas senatnes pētnieku un mākslas biedrības. Ārzemju mākslas muzeja pirmsākumi saistīti ar Rīgas pilsētai novēlēto ārsta Nikolausa Hinzeļa kunstkameras tipa kolekciju, kuru tā saņem 1773.gadā. Pašreizējo muzeja glezniecības krājumu veido no mākslas darbu kolekcionāra un tirgotāja Domeniko de Robiani nopirktās gleznas, Rīgas dzejnieka Reinholda Šillinga dāvinātās gleznas, zīmējumi un gravīras, medicīnas doktora C. fon Brutcera dāvinājums, kā arī rātskunga konsula E.Stepanī, birģermeistara Karla Grosa, rātskunga Ludviga Vilhelma Kerkoviusa, ģenerālgubernatora Pētera Romanoviča Bagrationa un barona Paula fon Tranzē novēlējumi Rīgas pilsētai. 1905.gadā, kad atver Pilsētas mākslas muzeju, tas saņem arī lieltirgotāja Frīdriha Vilhelma Brederlo augstvērtīgo kolekciju.

Ārzemju mākslas muzejs sācis jaunu izstāžu ciklu par šīm agrāko gadsimtu Rīgas mākslas kolekcijām un to īpašniekiem.

Holanderu dzimtas vākums 18.gs. beigās ir viens no nozīmīgākajiem. Šīs patriciešu dzimtas ievērojamākie mākslas darbu krājēji ir Johans Zamuels Holanders, dzimis Rīgā 1754.gadā, miris 1799.g. ceļojuma laikā Berlīnē, un Augusts Heinrihs Holanders, dzimis 1811.g. Rīgā, miris 1899.g. turpat. Pašlaik muzejā glabājas ap 60 Holanderu dzimtas gleznu un lielāks skaits grafikas lapu. Krājums veidojies vairākās paaudzēs, un tajā pārsvarā ir XVII un XVIII gs. holandiešu, flāmu un vācu skolas mākslas darbi. Ir arī senas kopijas, kas tika uzskatītas par oriģināldarbiem.

Pirmais šīs dzimtas pārstāvis — tirgotājs Matiass Holanders — no Rostokas ierodas Rīgā XVII gs. vidū. Viņa jaunākais dēls tēvam seko 1683.gadā un tiek uzskatīts par Holanderu dzimtas “Rīgas zara” ciltstēvu. 1694.gadā viņš nodibina pirmo tirdzniecības namu “Johans Heinrihs Holanders un dēls”, kas pastāv ilgus gadus vairākās paaudzēs. Holanderi lielākoties ir tirgotāji, bet ir arī pedagogi (Alberts Voldemārs fon Holanders, kas nodibināja Bērzaines skolu pie Cēsīm), juristi (Eduards Heinrihs Gustavs fon Holanders, kas ierosināja nodibināt pilsētas aizdevumu kasi), vēsturnieki (Bernhards Alberts fon Holanders), rakstnieki un filozofi (Valters Holanders). Šīs dzimtas pārstāvji bijuši arī rātskungi, birģermeistari, ģilžu vecākie un dažādu iestāžu vadītāji.

Senākā Holanderu dzimtas mākslas kolekcija saistīta ar Johana Zamuela vārdu. Viņš no tēva manto manufaktūras tirdzniecības firmu, bet pats vēlāk kļūst par Lielās Ģildes vecāko un rātskungu. Johana Zamuela garīgās intereses un tieksmes pēc izglītības ļoti sekmēja Johans Gotfrīds Herders, kas viņa skolas gados bija pedagogs Rīgas Domskolā. Lai sagatavotos darbam tirdzniecībā, J.Z.Holanders devās mācību praksē uz Leipcigu. Šai pilsētā viņš satiek savu jaunības draugu Liboriusu Bergmani, kas 1816.gadā Rīgā nodibina Mākslas kabinetu. Bergmaņa ierosmē viņi kādu laiku nododas studijām Leipcigas universitātē. Vēlāk seko darbs slavenajā Stumpfa tirdzniecības namā Berlīnē, kā arī iepazīšanās ar Stumpfa skaisto un labi izglītoto meitu Karolīni Amāliju, kas 1779.gadā viņam brauc līdzi uz Rīgu kā viņa sieva un neatsverams palīgs turpmākajā dzīvē. Drīz vien viņu namā Šķūņu ielā 17, kas celts 1787.g. pēc Kristofa Hāberlanda projekta, tiek iekārtota unikāla bibliotēka ar apmēram 12 tūkstošiem sējumu zinātņu un mākslas jautājumos, kā arī vairākiem simtiem gleznu, zīmējumu un gravīru.

Johana Zamuela Holandera namā bieži viesi ir zinātnieki un mākslinieki, mūziķi un mūzikas draugi. Arī brīvmūrnieku ložām viņa namā ir iekārtotas speciālas telpas, jo nama saimnieks ir šīs organizācijas loceklis. Pie Rīgas ložas “Ziemeļu zvaigzne” piederēja arī Johans Gotfrīds Herders. Bija iecere ierīkot muzeju, bet 1799.gadā J.Z.Holanders negaidīti šķīrās no dzīves. Par viņu un viņa kolekciju materiālu nav daudz. Diezgan skopas ziņas atrodam N.Asmusa un A.Buholca rakstos. Ir zināms, ka 1810.gadā Rīgā izdots apjomīgs šīs kolekcijas katalogs, kura eksemplārs glabājies Pilsētas bibliotekā, bet to atrast nav izdevies. Rīgai ir sāpīgs fakts, ka plašo bibliotēku un daļu mākslas darbu 1815.gadā nopircis mākslas pazinējs valsts kanclers grāfs Rumjancevs savam muzejam Maskavā.

Daļu no kolekcijas, kas pārgāja J.Z.Holandera jaunākā dēla Kristofa īpašumā, viņa atraitne Anna novēlēja Rīgas pilsētai. 1873.gadā šo novēlējumu izpildīja viņas dēls birģermeistars Eduards Holanders. Viņš kopā ar savām māsām Mariju Drahenhaueri un Emīliju Portu dāvina Pilsētas gleznu galerijai 20 gleznas kā mantojumu no sava vectēva J.Z.Holandera kolekcijas. Kolekcijas gleznām mugurpusē ir apaļas papīra uzlīmes ar ziņām, kad un kur attiecīgais darbs iegūts. Piemēram, austrieša Ludviga Gutenbruna kamerstilā gleznotais veca vīra portrets iegādāts 1778.gadā Romā. Mazliet vēlāk iegūtās Johana Kristiana Klengeļa klasicisma stilā gleznotās ainavas vistiešāk atklāj J.Z.Holandera kolekcionēšanas estētiskos principus.

Rīgas mākslas dzīvē plašāku darbību izvērsa Augusts Heinrihs Holanders, kas bija ieguvis labu vispārējo izglītību. Amata izvēlē viņš sekoja tēvam Johanam Heinriham Holanderam (1780—1852) un bija viņa tirdzniecības uzņēmumu turpinātājs. Bijis arī Lielās Ģildes vecākais, Melngalvju sabiedrības vecākais un kopš 1852.gada — Rīgas rātskungs. A.H.Holanders darbojies dažādās nozarēs. Piedalījies arī pilsētas nocietinājuma vaļņa nojaukšanas projekta izstrādāšanā. Rīgā no 1860. līdz 1863.gadam pēc Ludviga fon Bonšteta projekta ceļ Pilsētas (vācu) teātri, tagadējo Operas namu. Vācu avīzes atzīmē, ka, pateicoties tieši A.H.Holandera aktīvajai vadībai, teātra ēkas celtniecība tika pabeigta laikā. Daudzus gadus viņš veltījis Rīgas mākslas iestāžu izveidošanai un vadīšanai.

Darbodamies Literāri praktiskās pilsoņu biedrības uzdevumā, A.H.Holanders piedalījās Ernsta Gothilfa Boses 13 renesanses laika gleznu kopiju izstādes sarīkošanā Rīgā 1820.gadā. Viena E.G.Boses kopija pēc Karlo Marati darba nāk no Eduarda Holandera dāvinājuma.

Literāri praktiskā pilsoņu biedrība 1845.gadā sarīko no Minhenes nākušo mākslas izstādi Pandera namā. Divas Arta van der Nera ainavas A.H.Holanders iegādājies savai kolekcijai.

Kad 1866.gadā Domeniko de Robiani piedāvā pilsētai savu gleznu krājumu, Rīgas rāte Holanderu izvirza par šīs kolekcijas novērtēšanas komisijas vadītāju. No aptuveni 50 piedāvātajiem darbiem komisija izvēlas 20, bet de Robiani ir ar mieru pārdot tikai visus, un Rīgas rāte piekāpjas. Šīs kolekcijas iegūšana kļūst par ierosinājumu Rīgas Pilsētas gleznu galerijas atvēršanai 1869.gada martā. Par galerijas vadītāju ieceļ A.H.Holanderu, viņš uzņemas organizēt arī Vācu mākslas veicināšanas biedrību, kas nodarbotos ar izstāžu rīkošanu un veiktu mākslas izglītošanas darbu. Daudzās Eiropas pilsētās šādas biedrības jau ir. Literāri praktiskā pilsoņu biedrība 1845.gadā lūdz atļauju dibināt Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes mākslas veicināšanas biedrību, bet atbilde no attiecīgām valdības iestādēm netiek saņemta.

1866.gadā A.H.Holanders izstrādā statūtu projektu, ņemot par paraugu Brēmenes mākslas biedrību, un 1867.gadā iesniedz Vidzemes civilgubernatoram, tālāk ģenerālgubernatoram un iekšlietu ministram Sanktpēterburgā. Atļauja tiek saņemta tikai pēc vairākiem gadiem. Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības dibināšanas diena ir 1870.gada 22.maijs. Arī par šīs iestādes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Augusts Heinrihs Holanders. No viņa pārskata ziņojumiem biedrībā uzzinām, ka lekcijas mākslas vēsturē lasījis gleznotājs Leopolds Pecolds, bet par izstāžu sarīkošanu rūpējies Karls Portens. Jau 1871.gadā Mākslas veicināšanas biedrība sarīko pirmo izstādi Politehnikuma telpās, aicinot tajā piedalīties “vērtīgu mākslas darbu” īpašniekus. No Holanderu dzimtas gleznas izstādei dod Anna un Augusts Heinrihs Holanderi.

Jaunajām mākslas iestādēm savu telpu nav. Pilsētas gleznu galerijas un Mākslas veicināšanas biedrības darbu kolekcijas tiek iekārtotas īrētās telpās. Sākumā Rīgas pilsētas 1.ģimnāzijas vēl pagaidām brīvās klases telpā, tad Politehnikuma rasētavās, vēlāk bijušā birģermeistara Ludviga Kerkoviusa namā. A.H.Holanders vairākkārt iesniedz ierosinājumu Rīgas rātei par muzeja ēkas būvi vai kāda spīķera pārbūvi Vecrīgā. Arī 1876.gadā izsludinātais starptautiskais konkurss par atsevišķas muzeja ēkas būvi paliek nerealizēts, jo pilsētai nepietiek naudas. 1896.gadā notiek otrais konkurss, bet paredzēto apbūves gabalu gubernators atdod pilsētas otrā teātra, toreizējā Krievu, tagadējā Nacionālā teātra būvei. 1897.gadā A.H.Holanders piedalās Pilsētas gleznu galerijas sēdē. Tajā izskata arhitekta Vilhelma Neimaņa iesniegto muzeja ēkas projektu, kuru realizē 1905.gadā, bet A.H.Holanders to vairs nepiedzīvo.

Augusts Heinrihs bija arī Holanderu dzimtas mākslas darbu krājējs. Viņa kolekcijas pamatā ir tā saucamais dzimtas īpašums, kas Rīgā nokļūst XVIII gadsimta pēdējā ceturksnī, kad Anna Marija Belote no Amsterdamas apprecas ar Georgu fon Reisneru no Vidzemes. Kā pūra tiesu viņa uz Rīgu atved gleznas. Reisneru meita Katrīna Marija 1810.gadā apprecas ar tirgotāju un Lielās Ģildes vecāko Johanu Heinrihu Holanderu un nodod viņam no mātes mantoto gleznu kolekciju. Tālāk to no tēva manto A.H.Holanders, kam tiešu mantinieku nav. 1885.gadā viņš kolekciju pārdod Rīgas pilsētai. Tā Pilsētas gleznu galerijā nonāk 33 gleznas un viens marmora krūšutēls. Lai gad A.H.Holanders cītīgi turpina papildināt savus krājumus, viņš tikpat dāsni dāvina mākslas darbus Pilsētas gleznu galerijai un Mākslas veicināšanas biedrībai. No Amsterdamas kolekcijas nākušas Jana Hulsmana glezna “Kāršu spēlmaņi”, kas agrāk skaitījās flāmu skolas darbs, Jana Hakerta “Rudens ainava saullēktā”, kas tika uzskatīta par nezināma autora darbu, u.c. No paša A.H.Holandera pirktajām gleznām var minēt XVIII gs. vācu mākslinieka Johana Hieronīma Hiršmana divas ainavas, bet 1853.gadā iegādātā XVII gs. holandiešu skolas glezna “Šuvēja” toreiz skaitījās Gerharda Terborha darbs. A.H.Holandera krājumā ir bijuši arī daudzi augstvērtīgi mākslas darbi. Piemēram, Johana Rotenhamera agrīnā baroka laika glezna “Pasludināšana”, Kristiāna Dītriha rokoko stilā gleznotā “Venēra un amors” u.c.

Daudzām Holanderu dzimtas gleznām laika gaitā ir notikušas vairākkārtējas autoru un darbu nosaukumu maiņas. Atsevišķu gleznu izpēte joprojām turpinās.

A.H.Holanders ir arī pirmais vācbaltu kolekcionārs, kas iegādājas un vēlāk dāvina Pilsētas gleznu galerijai latviešu izcelsmes mākslinieka Oto Bērtiņa gleznu “Zēna pusakts”.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā glabājas Holanderu dzimtas portreti — Leopolda Bernharda Bernštama veidotā Augusta Heinriha Holandera biste un Jūliusa Gotfrīda Zīgmunda gleznotais Eduarda Holandera portrets.

Ludvigs Gutenbruns (? — 1816) “Veca vīra galva”

Kristians Vilhelms Dītrihs (1712 — 1774) “Venēra un amors”