13. un 14. septembra sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.141., 142., 143.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Deputāt Endziņ, no jūsu priekšlikuma varētu saprast, ka jūs gribat tad, kad mēs balsosim par šo priekšlikumu, likumprojektu atlikt un nodot komisijai atpakaļ. Es nevarēju iztulkot precīzi jūsu teikto priekšlikuma veidā, nevis pārmetuma veidā.

 

A.Endziņš. Jā, man ir tāds priekšlikums. Galu galā tāpēc ir otrais un trešais lasījums un tāpēc ir arī šie aizrādījumi, ka ir acīm redzami — pirmais jau bija pie 1.panta — ka nesakrīt kopā, ir pretrunīgi šie dziļumi. Ir pretruna starp 3. un 6.pantu, un komisijas ziņotājs vienkārši tā pāriet tālāk, un cauri. Tālāk ir tāda pati piezīme 5.lapaspusē — novērst pretrunu, analoģiski atlikt atkal uz trešo lasījumu. Juridiskās komisijas priekšlikums pie 11.panta - konstruēt 11.pantu tā, lai par pamatnormu noteiktu to un to. Atkal atlikt precizēšanu uz trešo lasījumu. Nākošais — atkal atlikt, un tamlīdzīgi. Es aicinātu tomēr Saeimu noraidīt šo likumprojektu un atdot atpakaļ komisijai, lai sakārto viņu. Un tad virzīt viņu uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu referentu, ja vēlas, komentēt!

 

M.Graudiņš. Jā! Ja es sapratu pareizi, tad mēs tagad balsosim par 4.panta sesto daļu. Vai es sapratu pareizi?

Sēdes vadītājs. Nu, tā lieta ir tagad tāda, ka pirms katra balsojuma deputāts var ierosināt atlikt un nodot atpakaļ komisijai. Tāpēc mēs balsojam par šo priekšlikumu.

 

M.Graudiņš. Jā. Tad, būdams referents, es gribētu kā deputāts uzstāties.

Sēdes vadītājs. Un tad kā referents? Lūdzu!

 

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Tik tiešām situācija ir tāda, kā Endziņa kungs ir raksturojis. Tautsaimniecības komisijā neuzskatījām, ka te ir kādas milzu cīņas, lai precizētu šīs lietas, te nav nedz politiska, nedz cita rakstura domstarpību. Tās ir vairāk tehniska rakstura problēmas un pretrunas starp šiem likuma pantiem un šajā definīcijā. Tādēļ mēs tiešām gribam tos atlikt līdz trešajam lasījumam un nesaskatām, ka būtu īpaši liela problēma to izdarīt trešajā lasījumā. Tā ka Tautsaimniecības komisijas viedoklis paliek tāds, ka mums būtu jāizskata izmaiņas, kuras ir konkrēti ierosinātas šobrīd, un atlikt tālāk precizēšanu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa ierosināto priekšlikumu atlikt likumprojekta “Likums par zemes dzīlēm” izskatīšanu un nodot likumprojektu atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 11, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts. Likumprojekta izskatīšana atlikta, un tas nodots atpakaļ komisijai.

 

Nākamais ir likumprojekts “Par slimības un maternitātes pabalstiem”. Sociālo un darba lietu komisija, pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Glāzītis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Glāzītis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Likumprojekta “Par slimības un maternitātes pabalstiem” nepieciešamību noteica tas, ka Latvijā joprojām nav likuma, kas regulētu personu tiesības uz sociālo drošību pārejošas darba nespējas gadījumos. Šobrīd sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pamatnoteikumi “Nodrošināšana ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem”, kuri apstiprināti ar PSRS Ministru padomes un VACP 1984.gada 23.februāra lēmumu. Un otrs dokuments, kas šobrīd šos jautājumus risina, ir PSRS Ministru padomes 1973.gada 13.aprīļa lēmums nr.252. Tātad šī likumprojekta nepieciešamība ir acīm redzama.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz praktiskā darba pieredzi nodrošināšanā ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un izmantojot un izanalizējot vairāku Eiropas valstu pieredzi sociālās drošības jautājumos. Šeit ir ievēroti arī Pasaules bankas ekspertu atzinumi un Starptautiskās darba organizācijas 130.konvencijas “Par medicīnisko palīdzību un slimības pabalstiem” prasības. Likumprojekta koncepcija atšķirībā no līdzšinējās sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas kārtības paredz vairākas izmaiņas, kuru mērķis ir stimulēt darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību, kā arī paaugstināt katra strādājošā ekonomisko ieinteresētību saglabāt un nostiprināt savu un ģimenes locekļu veselību. Paredzēts, ka slimības pabalsta apmērs visos gadījumos būs mazāks par darbinieka iepriekšējo izpeļņu, taču izpeļņā tiks skaitīti ienākumu veidi, no kuriem tiek maksāti sociālās apdrošināšanas maksājumi. Un tas novērsīs iepriekšējo kārtību, kura bija sociāli netaisna, kad izpeļņu vispārējos gadījumos rēķināja no pamatdarbā nopelnītā. Neņēma vērā nopelnīto papildu darbā un ārpus darba laika. Izmainīta slimības pabalsta piešķiršanas kārtība. Tā paredz, ka, sākot ar 15. dienu, slimības pabalsts tiks maksāts no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem. Līdz tam darba devējs izmaksā strādājošajiem pabalstu par otro un trešo dienu 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas un līdz 14. dienai — 80 procentu apmērā no vidējās izpeļņas. Pirmā darba diena netiks apmaksāta. Un no 15. dienas sociālais budžets segs 100 procentu procentu apmērā vidējo izpeļņu. Šobrīd sociālā netaisnība bija arī pret darbiniekiem, kam nebija nepārtraukta darba stāža piecu gadu garumā, jo tad slimības pabalsts bija tikai 60 procentu apjomā... 60 procentu apmērā no vidējās izpeļņas. Tie parasti bija vidējo un augstāko mācību iestāžu beidzēji un strādājošie pēc uzņēmumu likvidācijas vai štatu samazināšanas, kuri nespēja mēneša laikā iekārtoties darbā.

Šis likumprojekts beidzot liks darba devējam rūpēties par savu darbinieku veselību, jo tas ir lētāk, nekā maksāt slimības pabalstus vai, kā agrāk teica, apmaksāt darba nespējas lapas.

Oponentu bažas par to, ka darba devēji varētu masveidā atlaist tos darbiniekus, kas mēdz slimot, ir nepamatotas, jo pat pašreizējā bezdarba apstākļos trūkst kvalificēta darbaspēka un darba devējam izdevīgāk būs rūpēties par kvalificētu un godprātīgu darbinieku veselības saglabāšanu un uzlabošanu nekā meklēt jaunus darbiniekus un tos apmācīt.

Arī darba ņēmējs būs spiests rūpēties par savu veselību, jo tas cels viņa darbaspēka vērtību, un konkurences apstākļos darbaspēka tirgū vienādas kvalifikācijas darbinieku vidū neapšaubāmi lielākas priekšrocības būs tiem, kas būs gādājuši par savu veselību.

Un vēl gribu teikt, ka likuma pieņemšanas gadījumā ir paredzama sociālās apdrošināšanas līdzekļu ekonomija. Šos līdzekļus varētu novirzīt citiem mērķiem, piemēram, pensiju paaugstināšanai vai obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai. Vai arī otrs iespējamais variants ir sociālā nodokļa samazinājums.

Lai nodrošinātu likuma darbību, nepieciešams izdarīt izmaiņas Latvijas Darba likumu kodeksā, tādēļ kopā ar likumprojektu par slimības un maternitātes pabalstiem ir iesniegts arī likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”.

Es aicinu šo likumprojektu “Par slimības un maternitātes pabalstiem” atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Sākam debates.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es saprotu, ka šis likumprojekts ir ļoti būtisks. Un es saprotu arī to, ka ir rūpes par to, lai katrs cilvēks interesētos un rūpētos pats personīgi pirmām kārtām par savu veselību.

Bet tajā paša laikā, it sevišķi, ja es palasu trešo nodaļu — “Slimības pabalsts”, kur ir 12. pantā par slimības pabalsta izmaksāšanas periodu, tad es šeit lasu, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darba nespējas 15. dienas līdz darba spēju atgūšanai vai līdz invaliditātes noteikšanai, taču ne ilgāk kā 52 nedēļas no darba nespējas pirmās dienas. Tas ir pirmajā daļā.

Otrajā daļā: slima bērna līdz 14 gadu vecumam kopšanai stacionārā slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darba nespējas 15. dienas, bet ne ilgāk par 21 dienu, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.

Es gribētu apsveikt cienījamo Saeimu, cienījamos deputātus, ja mēs šādu normu tagad pieņemsim. Jo man liekas, ka tomēr lielākā daļa saslimstības ir saistīta ne jau ar ilgstošu periodu, ar autoavāriju, kad varbūt kāja ir lauzta vai kaut kas cits ir lauzts un ilgi ir jāguļ stacionārā, bet lielāko tiesu te ir saaukstēšanās slimības vai kaut kas cits. Jo būtībā šis periods — 15 dienas, divas nedēļas, — man liekas, es nezinu statistiku, man liekas, dakteri var pateikt precīzāk, bet man liekas, ka tomēr sastāda lauvas tiesu. Es stingri šaubos, vai mātes, kurām ir bērni vecumā līdz 14 gadiem, un cilvēkus, kuriem ir vāja veselība, apmierina šāda norma.

Es ļoti aicinātu Saeimu piedomāt un padomāt par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

A.Glāzītis. Sociālo un darba lietu komisijā šo jautājumu izskatīja ļoti rūpīgi un vienbalsīgi pieņēma lēmumu virzīt uz šo sēdi. Un kolēģim Endziņam es noteikti paskaidrošu, jo manā rīcībā ir arī visi ekonomiskie aprēķini. Tas gluži tā nav, kā šeit tika pasniegts, bet šos priekšlikumus uz otro lasījumu, protams, mēs komisijā labprāt gaidītu, un cienījamo Saeimu es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par slimības un maternitātes pabalstiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu, lūdzu! Par — 49, pret — 1, atturas — 6. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

 

A.Glāzītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu līdz 21. septembrim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav? Priekšlikums pieņemts.

 

A.Glāzītis. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par dzīvokļa īpašumu”. Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 999. Tas ir likumprojekta “Par dzīvokļa īpašumu” otrais lasījums. Es uzreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis dokuments ietver sevī tabulu, kā arī beigās ir pievienoti, izkopēti tie Civillikuma panti, uz kuriem ir atsauces likumprojekta pantos.

1. pants. Juridiskā komisija ierosina formulēt panta pirmo daļu, tātad dzīvokļu īpašuma jēdzienu, precīzāk. Un precīzāk tādā nozīmē, ka šis jēdziens ir saskaņots ar likumu “Par dzīvojamo māju privatizāciju”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

 

K.Lībane. Par 1. panta otro daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nelasiet tādus nemaz!

 

K.Lībane. Labi. 2. pants, pirmā daļa. Juridiskā komisija ir izteikusi to jaunā redakcijā, saskaņojot ar manis jau pieminēto likumu “Par dzīvojamo māju privatizāciju”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

K.Lībane. Un uz 2. panta otro daļu ir pārcelts pirmā lasījuma 6. pants, bet nekādi labojumi nav izdarīti. Tā ir tīri strukturāla izmaiņa.

Trešā daļa...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

K.Lībane. Dzīvokļa īpašumam šī likuma nozīmē ir raksturīgi specifiski ierobežojumi attiecībā uz dzīvokļa īpašuma kopīpašuma daļu. Un šajā daļā Juridiskā komisija ir izdarījusi atsauci uz šiem ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

K.Lībane. 3. pants. 3. panta pirmā daļa ir saskaņota ar tiem formulējumiem, kas atrodami likumā “Par dzīvojamo māju privatizāciju”, precīzāk, šī likuma 1. panta 5. punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

K.Lībane. Otrajā daļā minēto Civilllikuma pantu skaits ir samazināts, jo 1735. līdz 1775. pantu, šos pantus par kopīpašuma izbeigšanos, nevar attiecināt uz dzīvokļa īpašumu — kā jau es teicu, dzīvokļa īpašumam šī likumprojekta izpratnē ir specifiski aprobežojumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

K.Lībane. 4. pants. Ar mērķi, lai visā likumā nebūtu jāatkārto termins “nedzīvojamās telpas”, Juridiskā komisija ir atrunājusi to šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

K.Lībane. 5. pants. Pirmā daļa ir citādi formulēta, taču būtība ir saglabāta. Un nozīme ir tāda, ka nav iespējama dzīvokļa īpašuma reāla sadale. Ir iespējama sadale tikai domājamās daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

K.Lībane. Otrajā daļā ir izdarīta atsauce uz attiecīgajiem Civillikuma pantiem, ar kuriem var iepazīties pielikumā, un tas ir izdarīts ar mērķi tātad reglamentēt vairāku personu mantošanas gadījumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

K.Lībane. Arī šī 5. panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Daļa no pirmā lasījuma otrās daļas normām ir ietverta tātad tagadējā jaunajā trešajā daļā, un tas ir noticis arī sakarā ar manis jau pieminēto principu, ka dzīvokļa īpašums ir nedalāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

 

K.Lībane. Jā... Vecais 6. pants... es atvainojos, pirmā lasījuma 6. pants, ir izslēgts, jo, kā es teicu, mēs esam jau pieņēmuši to, ka tas ir pārveidots par 2. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

K.Lībane. Pirmā lasījuma 7. pants, tagadējais 6. pants, vienkārši ir saskaņots ar 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

 

K.Lībane. 7. pants... Ar 7. pantu šis likumprojekts uz otro lasījumu ir papildināts. Tas ir saskaņots ar Civillikumu, jo...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

 

K.Lībane. 8. pants. Būtība nav mainījusies, lai gan pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

K.Lībane. 9. pants. Pirmajā daļā Juridiskā komisija liek priekšā izdalīt jēdzienu “dāvināti” saskaņā ar attiecīgajām Civillikuma normām. Otrajā daļā ir noteiktas pirmpirkuma tiesības tajos gadījumos, ja ir iepriekš izteikta griba iegādāties dzīvokļa īpašumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

K.Lībane. Šī likumprojekta 9.pants ir papildināts ar divām jaunām daļām. Trešā attiecas uz pirmpirkuma tiesību realizācijas veidu un ceturtā — uz domājamās daļas kopīpašuma atsavināšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

K.Lībane. 10.pants ir pārveidota pirmā lasījuma redakcijas 9.panta otrā daļa, un faktiski nekas būtisks nav mainījies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

K.Lībane. 11.pants. Pirmajā daļā ir redakcionāls labojums. Pants ir papildināts ar jaunu otro daļu, jo komisija uzskatīja par svarīgu atrunāt šos izņēmumus, ko dzīvojamo māju privatizācijas likums paredz sakarā ar iespēju ģimenēm iegūt dzīvokli kopīpašumā. Tad šeit mēs to atrunājām sakarā ar iemitināšanu un lietošanu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

K.Lībane. 12.pants ir redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

K.Lībane. 13.panta pirmajā daļā ir izdarīti būtiski labojumi. Komisijā izraisījās diskusija, vai ir iespējams atļaut izmantot dzīvokli tikai dzīvošanai vai arī citiem mērķiem. Juridiskā komisija šajā daļā formulēja, ka dzīvokli mūsu valstī var izmantot arī citiem mērķiem, bet tikai respektējot citu dzīvokļu īpašnieku intereses. Un tā saistībā ar šo lēmumu ir formulēta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

K.Lībane. Otrā daļa runā par to, ka dzīvokļa īpašnieks atbild par to personu rīcību, kas dzīvo kopā ar viņu, bet ne par īrniekiem, jo īrnieks atbild patstāvīgi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

K.Lībane. 14.pants izteikts jaunā redakcijā un paredz civiltiesisko atbildību par kaitējuma nodarīšanu ne tikai citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet arī dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta.

Sēdes vadītājs. 15.pants.

 

K.Lībane. 15.pants. Šeit ir notikušas zināmas strukturālas izmaiņas, un tās domas, kas bija pirmā lasījuma 25.pantā izteiktas, tagad ir izteiktas citā redakcijā. Pirmā daļa nosaka ierobežojumus īpašniekiem attiecībā uz dažādām komunikācijām, otrā — aprobežojumus sakarā ar apsekošanu un trešā — runā par pārplānošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. Otrā lasījuma 16.pants. Pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, šī redakcija ir saskaņota ar Civillikuma 1033.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

K.Lībane. Otrā daļa ir tikai redakcionāli precizēta. Taču pantam ir nākušas klāt divas jaunas daļas. Trešā par to, ka ģimenes locekļi vairs nevar celt prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, un ceturtā — ka var atsavināt izsolē, ja ir lieli parādi un īpašniekam nav citas mantas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. Šajā pantā pirmā lasījuma redakcijā bija vēl viena daļa, ko Juridiskā komisija ierosina izslēgt.

Sēdes vadītājs. 17.pants.

 

K.Lībane. 17.pants ir jaunā redakcijā izteikts pirmā lasījuma 15.pants. Juridiskā komisija uzskatīja, ka pie atsavināšanas par labu valstij šajā situācijā izveidojas specifiska situācija un, ja šis dzīvoklis tiks pārdots izsolē par sertifikātiem, tad nebūs no kā segt parādus. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka šajā gadījumā vajadzētu atļaut dzīvokli pārdot par naudu, nevis par sertifikātiem, kā paredzēts privatizācijas likumā. Attiecībā uz otro daļu... Tā paredz, ka nauda ir atmaksājama bijušajam īpašniekam pēc tam, kad ir segti parādi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

K.Lībane. 18.pants izteikts jaunā redakcijā. Pirmajā daļā labojumi radušies sakarā ar to, ka Latvijā dažādos likumos ir dažādi traktēts ģimenes jēdziens. Civillikumā tas ir traktēts vienā nozīmē, dzīvokļu privatizācijas likumā - citādi. Šeit mēs dodam samērā plašu traktējumu, ietverot tajā arī personas, kas nav radinieki. Un otrajā daļā ir uzskaitītas personas, kas zaudē ģimenes locekļu statusu, šajā pantā paredzētajos gadījumos.

19.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

K.Lībane. Faktiski tikai redakcionāli precizēts un, bet ģimenes locekļi apvienoti ar citām iemitinātajām personām, vienkārši nu...

Sēdes vadītājs. 20.pants.

 

K.Lībane. 20. panta pirmā daļa. Arī šeit ir notikušas strukturālas izmaiņas. Pirmajā daļā ir apvienoti ģimenes locekļu un iemitināto personu pienākumi. Otrā daļa regulē īpašnieka un ģimenes locekļu savstarpējās attiecības.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

K.Lībane. Likumprojekts ir papildināts ar jaunu 21. pantu. Tas ir noticis tāpēc, ka mēs centāmies likumprojektu saskaņot ar Civillikumu un tāpēc uzskatījām, ka šī norma, kuru jūs redzat, būtu iekļaujama likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

K.Lībane. 22.pants. Pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, jo, tā kā īpašniekam pašam draud atsavināšana, ja iemitinātā persona nepilda pienākumus, tad tas var prasīt lietošanas tiesību izbeigšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. Otrā daļa ir... Kā jau es teicu, šajā pantā ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, taču saturiski ir apvienotas pirmā lasījuma otrās un trešās daļas normas un izvērsta norma par bijušo laulāto un tā tiesībām.

23.pants. Arī izteikts jaunā redakcijā, atsevišķi izdalīta norma par lietošanas tiesību izbeigšanu attiecībā uz citām izmitinātajām personām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Nav iebildumu.

 

K.Lībane. Tālāk es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirmā lasījuma 22.pants ir jau Saeimas akceptēts kā otrā lasījuma 18.pants.

Sēdes vadītājs. Ceturtā nodaļa.

 

K.Lībane. Jā, ceturtā nodaļa. 24.pants izteikts jaunā redakcijā. Pirmā daļa nosaka tos pamatus, no kuriem veidojas dzīvokļa īpašums. Pirmā lasījuma 23.panta otrā daļa tagad ir izteikta 24.panta otrajā un trešajā daļā, ceturtā daļa ir vienkārši saskaņota ar Civillikuma 94.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

K.Lībane. Tālāk ir 25.pants, pirmā daļa. Juridiskā komisija uzskatīja, ka sakarā ar to, ka Latvijā nav likuma, kas noteiktu, ka pašvaldību bilancē esošās mājas pieder pašvaldībām, bet šis nosacījums ir līdz šim reglamentēts tikai likuma reglamentētos aktos, tad šeit ir jāpasaka, ka pašvaldību bilancē esošās mājas pieder pašvaldībām un Ministru kabinetam tiek doti seši mēneši attiecīgai rīcībai, ja Ministru kabinets vēlas mājas iegūt vai paturēt valsts īpašumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

K.Lībane. Otrā daļa ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt denacionalizāciju un īpašuma atgūšanas procesu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. 26.pants, arī šis ir jauns pants, paredz to, kā notiek īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. 27.pants reglamentē atsevišķu telpu pievienošanu dzīvokļa īpašumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

K.Lībane . Pirmā lasījuma 24.pants ir izslēgts, jo tas dublē Civillikuma 1033.pantu. Pirmā lasījumā 25.pants ir jau Saeimas akceptēts kā otrā lasījuma 15.pants.

Sēdes vadītājs. Piektā nodaļa.

 

K.Lībane. Juridiskā komisija liek Saeimai priekšā papildināt likumprojektu ar jaunu piekto nodaļu par kopīpašuma daļas pārvaldīšanu daudzdzīvokļu mājās. Pētot citu valstu likumus par dzīvokļa īpašumu, mēs nācām pie secinājuma, ka šis ir tas jautājums, kuru sīki nereglamentējot, nav jēgas pieņemt likumprojektu kā tādu, jo tad tas būtu neefektīvs.

28.pants reglamentē dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statusu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. 29.pants reglamentē ierobežojumus dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibināšanā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. 30.pants runā par dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. 31.pants nosaka dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibinātājus un dalībniekus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. 32.pants nosaka dzīvokļu īpašnieku sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

K.Lībane. 33.pantā ir aprakstīts balsošanas mehānisms dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieku kopsapulcē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

K.Lībane. Un šīs nodaļas pēdējais, 34.pants runā par to, kā veidojas un kā tiek izlietoti dzīvokļu īpašnieku sabiedrības naudas līdzekļi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

K.Lībane. Visbeidzot mēs esam nonākuši pie pārejas noteikumiem, kuru 1.punkts ir redakcionāli precizēts, 2.punkta 1.apakšpunkts arī ir redakcionāli precizēts, 2.punkta 2.apakšpunkts ir izslēgts, jo Saeima šo normu jau ir akceptējusi kā atsevišķu likumu un līdz ar to nav jēgas to dublēt šeit. Arī pārejas noteikumu 3.punktu Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt, jo komisija uzskatīja to par materiālo tiesību normu, nevis par pārejas noteikumu normu. Un bez tam tas pēc būtības jau ir iestrādāts akceptētajā šī likumprojekta 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par dzīvokļa īpašumu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

 

K.Lībane. Es gribētu ierosināt priekšlikumu iesniegšanai piecas dienas, tas ir, līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. Liels paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” , pirmais lasījums, Juridiskā komisija. Jā, man atgādina, ka plaikušas divas minūtes līdz pārtraukumam, un tas tā tiešām ir. Godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka mums ir bijis pārtraukums kvoruma dēļ un tās politiskās situācijas dēļ, kas bija izveidojusies pie viena likumprojekta, mums plānos pārtraukumus, kuri mums ir reglamentēti, tomēr vajadzētu, jo kolēģi ir kaut ko plānojuši un citādi tas nebūtu labi, kaut gan ierosina arī citu. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies! Reģistrācija! Rezultātu! 58 deputāti. Turpinām mūsu darbu!

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Dokumenta nr. ir 995. Tas ir likumprojekts, kas ir dienas kārtībā jau labu laiku, un tas arī ir no tā paša bloka, ko iesniegusi valdība saistībā ar prognozējamo Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizāciju. Līdz ar to ir piedāvājums vēlēšanu likuma 8.pantā, kur ir teikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru Pilsonības un imigrācijas departaments konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem, izsvītrot šos vārdus, un līdz ar to paliek teksts “kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem”. Tas ir 8.pantā. Un pārejas noteikumos arī svītrot ārā šos vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments”. Vienkārši paliek “pilsoņa pase, kurā ir atzīme, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis”. Un arī otrajā pārejas noteikumā analoģisks grozījums.

Kā jūs zināt, tad arī vēl 31.augustā Saeima nodeva Juridiskajai komisijai piecu deputātu — Mārtiņa Ādama Kalniņa, Rozentāla, Berķa, Lamberga un Grīnblata — parakstīto priekšlikumu “Par grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā”. Tā kā Juridiskā komisija jau šos grozījumus bija izskatījusi un iesniegusi Prezidijā, tad mēs to ietvert iekšā uz pirmo lasījumu nevarējām. Bet, ja Saeima to akceptēs, tad mēs varētu to ietvert un tālāk jau izskatīt kā priekšlikumu pie otrā lasījuma. Tas man būtu viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šajā sakarībā es gribu minēt, ka šie grozījumi likumprojektā nr. 995 ir vairāk tehniskas dabas, bet tas, ko pieminēja deputāts Endziņa kungs, ir par dažiem svarīgiem jautājumiem, kas attiecas uz to, tiks skaitītas to Rietumu vēlētāju balsis, kuri piedalīsies vēlēšanās pa pastu. Tur būtībā tā problēma īsumā ir tāda, ka vēlēšanu likums prasa, lai zīmogs, pasta zīmogs, būtu uz nosūtītajiem vēlēšanu materiāliem vienā no vēlēšanu dienām, kas iekrīt sestdienā un svētdienā, bet daudzās pasta nodaļās Amerikas Savienotajās Valstīs tas vienkārši nebūs dabūjams.

Otra problēma ir tā, ka balsis sāks skaitīt trešās dienas vakarā, tātad trešdienas vakarā, un no Rietumu krasta valstīm šie vēlēšanu materiāli vienkārši nenonāks laikā uz vēlēšanu centru. Tātad tur būtu jāpagarina. Un tieši par šiem jautājumiem ir iesniegts tas otrs grozījumu projekts vēlēšanu likumā nr.965, un es vēlētos lūgt deputātus, kuri ir Juridiskajā komisijā, un arī tos, kuri varbūt var ar argumentiem iespaidot tos, kuri ir Juridiskajā komisijā, vai nu virzīt šo likuma grozījumu projektu ātrāk, vai arī vienoties, ka tos ņemtu vērā kā priekšlikumus otrajā lasījumā. Un arī varbūt apsvērtu steidzamības apstākli. Jebkurā gadījumā būtu cerības, ka tas varētu tikt laikā labots tā, lai nebūtu ļoti daudz sarūgtinātu un vīlušos vēlētāju Rietumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Cienījamo referent! Izpildiet savus pienākumus puslīdz, lai tiek akceptēts jūsu priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

A.Endziņš. Piecas dienas, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Kā lūdzu?

 

A.Endziņš. Piecas dienas.

Sēdes vadītājs. 14 plus 5 ir 19.

 

A.Endziņš. 19.septembris.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Par sociālo palīdzību” . Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Aida Prēdele, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.997! Šis dokuments sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā mēs redzam likuma “Par sociālo palīdzību” otrā lasījuma pilnu tekstu. Un tālāk mēs redzam tabulu. No tabulas ir nošķietams, ka diemžēl mēs esam saņēmuši diezgan maz priekšlikumu. Lielākā daļa priekšlikumu ir redakcionāli precizējumi, kas nāk no pašas atbildīgās komisijas. Tāpēc es atļaušos varbūt tos visus tieši nelasīt un arī pieminēt tikai tos pantus, kuros ir iesniegti kādi grozījumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

A.Prēdele. Pirmais priekšlikums nāk no atbildīgās komisijas - precizēt 5.panta pirmās daļas redakciju. Šeit komisija ir apvienojusi divus apakšpunktus, un saturiski šeit nekas nav mainījies, ir mainījies vienīgi formas ziņā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

 

A.Prēdele. 26.pants. Arī šeit mēs esam precizējuši redakcionāli, un saturiski šeit nekas nav mainījies. Ir mainījies vienīgi tas, ka mēs neuzskaitām vairs pirmās daļas pirmo un otro punktu, tos apvienojot un vienkārši rakstot “pirmā daļa”, lai nebūtu liekvārdības.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?

 

A.Prēdele. Šā paša panta 5. apakšpunktā mēs esam precizējuši apzīmējumu “citas personas”, kas pēc šā likuma izpratnes ir aizbildnis. Arī tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 26.panta 3.apakšpunktā ir runa par precizējumiem 27.panta trešās daļas redakcijā. “Pašvaldības vai bāriņu tiesas” mēs esam labojuši rakstot “aizbildnības vai aizgādnības iestādes”. Precizēts pēc pašreizējās likumdošanas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. 33.pantā atbildīgā komisija ir izņēmusi ārā, izslēgusi “mērķa pabalstus”, jo tālāk likuma gaitā tiek paskaidrots, ka pašvaldībai ir tiesības pieņemt un piešķirt jebkādus pabalstus. Līdz ar to šajos “jebkādos pabalstos” ietilpst arī “mērķa pabalsti”. Lai izbēgtu no liekvārdības un likums taptu kompaktāks, mēs esam izņēmuši šos “mērķa pabalstus” ārā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Mēs esam precizējuši 34.panta trešās daļas redakciju, kur arī ir precizēta numerācija. Tā šobrīd ir precīzāka un vieglāk uztverama.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Tieši tāds pats prezcizējums ir arī noticis 35.panta trešās daļas redakcijā, kur ir samainītas daļas, jo diemžēl tur ir bijusi kļūda.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Prēdele. Par jau minētajiem mērķa pabalstiem mēs esam runājuši un izslēdzam 43.pantu, attiecīgi mainot citu numerāciju, jo, kā jau es teicu, “mērķa pabalsti”, šis jēdziens, ietilpst arī jebkuros citos pabalstos, kurus pašvaldībai ir atļauts piešķit. Tā ka mums tas liekas gluži lieki.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

A.Prēdele. Tālāk ir deputātes Ludmilas Kuprijanovas priekšlikums izteikt piektās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā “Sociālās palīdzības finansēšana”. Vecais nosaukums ir “Sociālās palīdzības finansēšana. Sociālās palīdzības fonds”. Deputātes Kuprijanovas priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo mēs konceptuāli komisijā esam nobalsojuši par to, ka šīs sociālās palīdzības finansēšanai ir nepieciešama izveidot Sociālās palīdzības fondu, kurš tieši tādā pašā veidā tiek finansēts arī no valsts budžeta, bet arī rodas vēl jaunas iespējas vai nu kādam cilvēkam novēlēt savu īpašumu vai kā savādāk, proti, rodas iespējas vēl papildus nopelnīt klāt naudu. Bet, tā kā tas ir tāds ļoti daudz ko mainošs priekšlikums, tad tas ir jānobalso, jo arī turpmāk vairāki deputātes Kuprijanovas priekšlikumi balstās uz to, vai Saeima atbalsta Sociālās palīdzības finansēšanu caur sociālās palīdzības fondu vai neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāte Prēdele, jūs, kā arī citi kolēģi, kuri ir tribīnē, varat runāt kā deputāte un kā referente galavārdā vēl. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Sākam debates par jūsu priekšlikumu.

 

L.Kuprijanova (TSP). Es pateicos kolēģei Predeles kundzei par ļoti precīzo formulējumu maniem priekšlikumiem. Tātad būtība visiem sekojošajiem priekšlikumiem piecos pantos ir sekojoša — vai mēs atstājam, kā šobrīd ir, sociālās palīdzības finansējumu no valsts budžeta vai veidojam speciālu fondu. Motivācija par to, ka šis fonds varētu piesaistīt papildu līdzekļus, manā skatījumā tomēr neiztur kritiku, jo arī šobrīd jebkurām sociālajām iestādēm var ziedot. Nevienam tas nav liegts. Un, ja ir zināmas problēmas, ja kāds grib atstāt savu īpašumu kādam pansionātam, tad tas ir jākārto varbūt citā likumdošanā, nevis veidojot fondus. Divas stundas atpakaļ mums bija ļoti tādas kaislīgas debates par valsts budžetu. Tagad iedomājieties uz vienu mirkli — šī ir pirmā bezdelīga. Ja tagad piecelsies arī Vaivada kungs un pateiks, ka izglītība grib uztaisīt sev atsevišķu izglītības fondu, policija — policijas fondu… Varbūt mēs arī varētu iet šo ceļu, bet tādā gadījumā valsts budžeta kā tāda mums nepaliktu. Pie tam es pievēršu jūsu uzmanību, ka nākošie panti pēc 43.panta jūsu tekstā otrajam lasījumam ir, kā teikt, veltīti jaunu izpildinstitūciju veidošanai. Respektīvi, šī fonda direkcijai, šī fonda padomei un tā tālāk, un tā joprojām. Es nedomāju, ka šinī situācijā būtu lietderīgi organizēt vēl kādus liekus fondus ar liekiem ierēdņiem. Man tikai godīgi jāpasaka, ka es saprotu pensiju valsts ministra Makarova kunga vēlmi mēģināt aizsargāt sociālo sfēru, vismaz daļēji aizsargāt, izvedot viņu ārā no valsts budžeta. Bet es vēlreiz atkārtoju — ja katra budžeta nozare pēc šī precedenta sāks veidot fondu, tad tā aizsardzība pazaudēs jēgu, jo pēc tam šie visi speciālie budžeti tāpat mūsu priekšā cīnīsies par saviem līdzekļiem. Tādēļ es tomēr aicinu jūs atbalstīt manus priekšlikumus un finansēšanu atstāt iepriekšējā kārtībā no valsts budžeta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Šis tiešām ir konceptuāls jautājums, un laikam ir jābalso par viņu, un izlems Saeima. Taču es gribētu pateikt, ka te ir viena tendence — visu laiku novirzīt šo jautājumu uz tīro finansēšanu. Vēlreiz pasaku — finansēšana šeit galīgi ir nenozīmīga, jo šis fonds nebūt nepretendē uz tiesībām lietot šo valsts budžeta līdzekļus, kaut kā viņus guldīt kaut kur, un tā tālāk. Valsts budžeta līdzekļi kā gājuši, tā tieši arī aizies to pasākumu finansēšanai, kas ir paredzēti. Taču šobrīd sociālos jautājumus ļoti asi sit Valsts kontroles atklātie pārkāpumi. Un tam par pamatu ir tas, ka bieži vien nav iespējams sabiedrībai saņemt informāciju, cik naudas tad ir atvēlēts šai sociālajai palīdzībai un kā viņa tiek izmantota. Es gribu atgādināt tos skandalozos pārkāpumus, kas tika fiksēti vairākos Rīgas rajonos par 1994.gadu, tos skandalozos gadījumus, kas bija lauku rajonos. Un šajā gadījumā manuprāt šī fonda ideja ir nevis tik daudz ieguldīt kaut kur naudu, cik nodrošināt atklātību līdzekļu sadalē. Paskatieties, kā veidojas šī padome! No sabiedrisko organizāciju, pensionāru un invalīdu biedrību, arodbiedrību pārstāvjiem un arī no valsts pārstāvjiem. Tas beidzot dos iespēju sabiedrībai saņemt kompetentu korektu informāciju, cik daudz ir naudas un kur tā tiek iztērēta.

Un otra lieta. Labklājības ministrija jau šobrīd ir samērā bezzobaina savās tiesībās revidēt un pārbaudīt, cik daudz šo līdzekļi tiek izmantoti. Protams, var mani mierināt ar solījumiem, ka to visu var atrisināt ar Ministru kabineta noteikumiem un tā tālāk. Bet, ja šīs garantijas pārbaudīt šo līdzekļu izmantošanas likumību nav ieliktas likumā, tad Ministru kabinets ir tikai padomdevēju pulciņš. Tādēļ es lūdzu jūs konceptuāli atbalstīt šo jautājumu, diskutēt par to, cik plašas ir finansiālās iespējas, bet neizsvītrot tās labās lietas, kas tur ir iekšā, uzraudzību un revīziju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs par šo jautājumu esam ļoti daudz runājuši, apspriežot sociālās reformas koncepciju, likumu “Par sociālo drošību”, ko mēs pieņēmām trešajā lasījumā, kam jau ir likuma spēks, un arī apspriežot šo likumu “Par sociālo palīdzību”, likumu “Par bezdarba apdrošināšanu”, likumu “Par nelaimes gadījumiem un arodslimībām”. Visos šajos likumos ir šādi fondi, un pirmām kārtām fondu funkcijas ir nodrošināt, lai būtu maksimāla atklātība un caurspīdīgums, kur aiziet līdzekļi. Tā saucamā sabiedriskošana, kas pārbauda un pārskata līdzekļu sadali un veic kontroli pār šiem budžeta līdzekļiem. Un, kā Makarova kungs teica tur, tieši piedalās arī sabiedriskās organizācijas un šīs fonda padomes locekļi nesaņem atalgojumu. Mēs pārejam uz apdrošināšanas sistēmu sociālajā sfērā, un šī ir viena daļa no šīs struktūras. Un šī ir arī iespēja vēl papildus iesaistīt līdzekļus atsevišķās sfērās, un tieši konkrēti šeit būtu sociālajai palīdzībai. Un manuprāt, ja mums ir šāda struktūra, ir daudz vieglāk iesaistīt līdzekļus, lai papildu līdzekļus, vai tas būtu mantojums vai tie būtu no ārvalstu palīdzības. Paldies par jūsu uzmanību! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un arī turpmākos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Patiešām varbūt tas ir diskutabls jautājums, vai pēc šāda fonda ir nepieciešamība, vai šādu fondu ir nepieciešams izveidot. Un tomēr es domāju, ka vairākas domas liek noskaņoties uz to, ka šim fondam — Sociālās palīdzības fondam — ir jābūt atsevišķam.

Pirmkārt, mēs no budžeta līdzekļiem saņemam noteiktu daudzumu, kura ietvaros ir vairākas iespējas to izlietot, tātad ir vairāku pretendentu iespēja cīnīties savā starpā, kuram vajadzētu saņemt vairāk. Tas nozīmē, ka nākošajā solī būs ļoti grūti plānot visu to funkciju izpildi, kuras ir paredzētas pašlaik sociālajai palīdzībai. Ja sākotnēji šāda līdzekļu sadale notiek sociālā budžeta ietvaros, tādā gadījumā, teiksim, precīzāk var sadalīt tieši tos līdzekļus, kuri ir nepieciešami attiecīgo funkciju realizācijai. Tas būtu pirmais arguments.

Nākošais. Ja mēs runājam par līdzekļu izmantošanu, tad, protams, vienmēr līdzekļu izmantošanai jeb viņu atražošanai ir nepieciešamas noteiktas garantijas. Mūsu valsts līdzšinējā pieredze ir rādījusi, ka daudzos gadījumos šie līdzekļi pazūd un faktiskās garantijas ir minimālas. Līdz ar to, teiksim, mēs šeit gribējām redzēt tādu sadalījumu, kurā tā daļa, kas nāk no valsts budžeta, nedrīkst tikt ieguldīta attiecīgās jeb dažādās investīcijās, kaut arī tās sākotnēji izskatītos visrentablākās. Bet katrā gadījumā šādas iespējas ieguldīt līdzekļu daļu investīcijās acīmredzot ir nepieciešamas šinī reālajā situācijā. Līdz ar to tie papildu līdzekļi, kuri varētu nākt uz fondu, varētu tikt ieguldīti un tādā veidā notiktu līdzekļu atražošana. Tas būtu otrs arguments.

Un trešais. Šodien mēs zinām, ka faktiski sociālais budžets nav visā pilnībā neatkarīgs no valsts budžeta, un kaut arī mēs esam balsojuši par sociālā budžeta atdalīšanu, tā ir tikai daļēja atdalīšana. Līdz ar to, ja šāds fonds sāk darboties ar saviem papildu līdzekļiem, tādā gadījumā tas ir solis uz šī sociālā fonda neatkarību. Tas būtu trešais arguments.

Kopumā es domāju, ka tas ir solis, kas ļautu paplašināt sociālās palīdzības iespējas mūsu cilvēkiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Principā fonda veidošana kā tāda būtu atbalstāma ideja, bet vienkārši mūsu Finansu ministrijas ierēdņi iepazinās ar paredzēto pabalstu izmaksu sistēmu nākošajā gadā un aiznākošajā gadā un arī ar šiem apjomiem, par cik palielinās nepieciešamie budžeta līdzekļi. Tās summas pieaug diezgan pamatīgi, kas būtu no budžeta jāizmaksā. Ņemot vērā arī to, ka nākošā gada budžeta līdzekļi kā tādi tomēr būs samērā ierobežoti un būs ļoti grūti principā novirzīt tieši šos līdzekļus sociālajā fondā, teiksim, tādā veidā atkal samazinot pamatbudžeta ieņēmumus, ar kuriem mēs varētu, vairāk vai mazāk tomēr skatoties, kā ir jāveic izmaksas, teiksim, varbūt segt citus izdevumus, es ierosinātu likumprojekta pārejas noteikumos uz trešo lasījumu iestrādāt normas, ka pabalstu izmaksu sistēma nesāks strādāt ar nākošo gadu, bet, piemēram, ar 1997.gadu. Un arī varbūt šī fondu sistēma. Jo tad mēs labāk redzēsim, kāds ir budžeta stāvoklis, kādi ir budžeta ieņēmumi un vai reāli budžets var piešķirt nepieciešamos līdzekļus, lai fonds varētu darboties. Ar tādu pārejas noteikumu piebildi, kura varētu būt uz trešo lasījumu, es aicinātu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova otrreiz. Piecas minūtes. Lūdzu!

 

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Elferta kungs ļoti skaisti stāstīja par apdrošināšanas sistēmu. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka šim fondam gar apdrošināšanas sistēmu nav nekāda darīšana. Te ir pavisam cits finansējuma avots. Ja būtu ierosinājums veidot atsevišķu palīdzības nodokli, kā, teiksim, šobrīd tas ir Vācijā, un būtu apdrošināšanas maksājumi šiem sociālās palīdzības veidiem, te varētu būt runa par apdrošināšanu. Šobrīd tādi priekšlikumi nav ienākuši. Es varu piekrist, ka acīmredzot, ja jūs neatbalstīsiet manus priekšlikumus, pēdējā iespēja ir Počas kundzes priekšlikums uz trešo lasījumu. Vismaz gadu šo procesu novilkt. Es vēlreiz atkārtoju — iedomājieties, ka visas budžeta ministrijas uztaisīs fondus. Uz vienu momentu to iedomājieties! Jūs domājat, ka tad tajā budžetā vairāk naudas būs, lai tam fondam iedotu? Jeb viņš vilks eksistenci un vēl uzturēs aparātu pie tā? Mums taču, vienalga, tas būs no budžeta jāatdod. Es vēlreiz atkārtoju — te nav apdrošināšana apakšā, te nav speciālais nodoklis, te ir kopējā nodokļa pārdale. Tādā gadījumā mēs taču varam mierīgi iestrādāt, ka, pieņemsim, apgrozījuma nodoklis vai zemes nodoklis, vienalga, kurš, paliek par sociālās palīdzības nodokli un ar to sedz šo fondu. Tad tas būtu loģiski. Tas ir kopējā nodokļa pārdale. Tādēļ es tomēr uzturu savu balsojumu, savu priekšlikumu un lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, “Latvijas ceļš”, otrreiz. Piecas minūtes.

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Varbūt es minēju, ka mēs pārejam uz apdrošināšanas sistēmu sociālajā sfērā, bet apdrošināšanas sistēma tik tiešām nav saistīta konkrēti ar šo Sociālās palīdzības fondu, kā Kuprijanovas kundze teica. Varbūt viņa pārprata, bet tas saistās ar nelaimes gadījumu apdrošināšanu, bezdarba apdrošināšanu un pirmām kārtām ar pensiju likumdošanu. Un es aicinu noraidīt Kuprijanovas kundzes priekšlikumu. Bet tas, ko Počas kundze teica, ir vērā ņemams, un es domāju, ka mēs uz trešo lasījumu iestrādāsim pārejas noteikumos, kad atsevišķie punkti fonda darbībā sāks darboties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

 

A.Prēdele. Varbūt es drīkstu, izmantojot izdevību, arī teikt kādu vārdu kā deputāte?

Sēdes vadītājs. Tagad gan vairs ne. Jo debates ir pabeigtas. Mēģiniet apvienot!

 

A.Prēdele. Tādā gadījumā es aicinu tomēr atbalstīt komisijas nostāju, jo, ja jūs izlasījāt 46.panta piekto daļu, tad tur ir teikts, ka tie līdzekļi, kas ir valsts līdzekļi, ko šeit Kuprijanovas kundze nosauca par pārdali vien, tātad valsts līdzekļi uzņēmējdarbībā vispār neiesaistās un līdz ar to tiek zināmā mērā aizsargāti. Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt komisijas nostāju, noraidot Kuprijanovas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Sociālās palīdzības finansēšana”, līdz ar to svītrojot no šīs nodaļas Sociālās palīdzības fondu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 16, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to piektās nodaļas nosaukums paliek otrā lasījuma redakcijā... es atvainojos, pirmā lasījuma redakcijā. “Sociālās palīdzības finansēšana. Sociālās palīdzības fonds.”

 

A.Prēdele. Līdz ar to arī visā likumā paliek Sociālās palīdzības fonds.

Sēdes vadītājs. Vai, deputāte Kuprijanova, jūs uzskatāt, ka kāds pants būtu īpaši balsojams, jo no tā izrietētu, ka vairāk mums balsot nevajadzētu par jūsu priekšlikumu. Bet varbūt jums ir kāds precizējums? Deputāte Ludmila Kuprijanova — Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

 

L.Kuprijanova (TSP). Es tomēr lūdzu pabalsot, jo, teiksim, nosaukumā sociālā fonda vietā es piedāvāju citu redakciju, kas neizslēdz, ka kabinets pēc tam tādu fondu var nosaukt vai varbūt kāda cita institūcija apdomājoties. Un man ir cita redakcija, kas pēc būtības varbūt neizslēdz, tādēļ es uzturu visus savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nu tā vienkārši pabalsot mēs nevaram... Jā, jā, mēs konkrēti skatīsim jūsu priekšlikumus, un tāpēc lūdzu referenti uzmanīgi katru priekšlikumu komentēt. (No zāles deputāte L.Kuprijanova: “Es uzturu balsojumu!”)

 

A.Prēdele. Tātad Ludmilas Kuprijanovas priekšlikums ir izteikt 45. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no valsts budžeta.” Tātad atbildīgās komisijas variantā — izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no Sociālās palīdzības fonda saskaņā ar valsts budžetā piešķirtajām apropriācijām.

Sēdes vadītājs. Bet mēs vispirms balsojam par deputātes Ludmilas Kuprijanovas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izteikt 45. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no valsts budžeta.” Pēc tam balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas redakciju šim pantam. Lūdzu rezultātu! 12 — par, 21 — pret, 17 — atturas. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas redakciju: “Izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no Sociālās palīdzības fonda saskaņā ar valsts budžetā piešķirtajām apropriācijām.” Lūdzu, balsojam! Nevajag balsot... Pēteris Elferts iebilst. Deputāts Pēteris Elferts iebilst, jo tas tiešām neatšķiras no pirmā lasījuma redakcijas. Paldies!

Lūdzu tālāk!

 

A.Prēdele. Itin visi tālākie atbildīgās komisijas priekšlikumi neatšķiras no pirmā lasījuma redakcijas. Tā ka vienīgi varētu būt balsojami deputātes Kuprijanovas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums “Sociālās palīdzības fondu” papildināt ar vārdiem “un valsts budžeta” nav balsojams.

47. pants.

 

A.Prēdele. Tātad 47. pantu deputāte Kuprijanova vēlas izmainīt šādā redakcijā: 47. pants — “Sociālās nodrošināšanas līdzekļu apsaimniekošana”. Līdzekļus, kas paredzēti sociālajai nodrošināšanai un valsts sociālajiem pabalstiem, apsaimnieko Labklājības ministrijas izveidotas institūcijas. Šīs institūcijas darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā.

Es domāju, ka šeit arī ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 21, atturas — 15. Nav kvoruma. Zvanu, lūdzu!

Balsosim vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 17, atturas — 24. Nav pieņemts.

46. pants paliek. 47. panta redakcijā?

 

A.Prēdele. Nē, 46. panta redakcijā. Tālāk, sākot no 48. panta, tiek mainīta numerācija līdz 50. pantam. Tas bija Kuprijanovas kundzes priekšlikums. Un, tā kā šo pantu nosaukumi ir “Sociālās palīdzības fonda funkcijas”, “Sociālās palīdzības fonda vadība” un “Sociālās palīdzības fonda padome”, tad arī tas viss izriet no mūsu iepriekšējiem balsojumiem. Vai nu mēs šos fondus atstājam un tad atstājam arī šos pantus, vai mēs viņus noraidām, un tad arī šie panti tur nepaliek.

Sēdes vadītājs. Balsosim par deputātes Ludmilas Kuprijanovas priekšlikumu izslēgt ... tas gan būs pret Kārtības rulli... 48. līdz 50. pantu, attiecīgi grozot citu pantu numerāciju!

 

A.Prēdele. Bet tas viss ir par vienu tematu.

Sēdes vadītājs. Nu tā jau ir. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Lūdzu rezultātu! 20 — par, 19 — pret, 20 — atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad, deputāte Kuprijanova, kā jūs ierosinājāt, tā mēs balsojām. Par visiem pantiem, ja? Nav jums iebildumu? Paldies! Tālāk!

 

A.Prēdele. Un tālāk ir atbildīgās komisijas — Sociālo un darba lietu komisijas — priekšlikums precizēt pārejas noteikumu 4. punktu par to laiku, kad stājas spēkā pants par Sociālās palīdzības fonda izveidošnu. Ja mēs esam šodien lēmuši par to, ka tas varētu būt gadu vēlāk, tad varbūt mēs varētu šobrīd par to nebalsot...

Sēdes vadītājs. Nē, neesam lēmuši neko.

 

A.Prēdele. Tad tādā gadījumā mums ir jābalso par to, vai arī , ja nevienam nav nekas pretī, tas varētu palikt arī šādā veidā “stājas spēkā ar Sociālās palīdzības fonda izveidošanas dienu”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti nevēlas runāt par šo 4. pantu? (Balsis zālē.)

 

A.Prēdele. Jā, nu kādus labojumus jau varētu trešajā lasījumā arī ielikt...

Sēdes vadītājs. Pret komisijas priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par sociālo palīdzību” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 9, atturas — 7. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam, lūdzu!

 

A.Prēdele. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 19. septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

 

Godātie deputāti! Un tā mēs esam nokļuvuši līdz IV nodaļai jeb sadaļai mūsu dienas kārtībā, kas nemaz manuprāt nav slikti. Bet mums ir daudzu deputātu jautājumi valdībai, un tos, manuprāt nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, lai neiznāk aizķeršanās un šie jautājumi nepaliek neizskatīti no valdības puses veselu nedēļu. Tāpēc lūdzu Irēnu Folkmani — Saeimas sekretāra biedri!

 

I.Folkmane ( Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis jautājumu no pieciem deputātiem — deputātiem Kides, Folkmanes, Kuprijanovas, Zaščerinska un Lucāna, un šis jautājums ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam. Jautājuma būtība īsumā, lai nenolasītu visu šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Jā, deputātiem ir šis dokuments.

 

I.Folkmane. Dokuments nr. 1051. Jautājuma būtība ir šāda. Privatizācijas aģentūra izdevusi lēmumu par valsts akciju sabiedrības “Jelgavas dzelzsbetona rūpnīca” likvidāciju. Rūpnīca saglabājusi ražošanas bāzi un pārkārtojusi ražošanas tehnoloģiju, tās produkcija ļoti vajadzīga Latvijas iekšējam tirgum. Jelgavas dzelzsbetona rūpnīca ir pēdējā būvmateriālu rūpnīca Zemgalē un Kurzemē, jo pārējās trīs jau likvidētas. Jautājumi ir divi. Vai Privatizācijas aģentūra ir galvenā lēmējinstitūcija tautsaimniecības aspektā? Un otrs jautājums — kā ar būvmateriāliem tiks apgādāta vietējā celtniecība un kādas būs cenas importētajiem būvmateriāliem?

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Lūdzu tālāk!

 

I.Folkmane. Otrais jautājums ir formulēts dokumentā nr. 1054, un tas ir adresēts

Turpinājums nākamajos numuros