• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ražotājs piedāvā Latvijas preci. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.1995., Nr. 146 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36893

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lielās vēstures vēsturiskā Mores epizode

Vēl šajā numurā

26.09.1995., Nr. 146

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Latvijas ražotājs piedāvā Latvijas preci

Trīs dienas — aizvadīto piektdien, sestdien, svētdien — Rīgā, Mežaparkā, izvērsti darbojās jau par tradīciju kļuvusī gadatirgus izstāde “Izvēlies Latvijas preci!”

Šī jau bija ceturtā. Tajā klāt bija astoņi desmiti Latvijas uzņēmumu un zemnieku saimniecību, trešā daļa no kuriem piedalījās jau vairākkārt.

Izstādes atklāšanu iedziedāja Suitu sievas. Skatītāju pulkā — Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, 5. Saeimas deputāti.

Atklājot izstādi, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

“...Mēs izstādām visu to, ko Latvijā ražo, ko Latvijā prot ražot, varbūt domājam par to, ko Latvijā vajadzētu ražot. Es negribētu teikt, ka šogad šī izstāde izceļas ar lielu, bagātīgu apjomu, jo manuprāt šis gads ir pagājis grūtās pārdomās un vēl grūtākā darbībā. Banku krīze, finansu neveiksmes, kredītpolitika. Nevienam nav noslēpums, ka tas viss nestimulē vietējos ražotājus. Un viņi, kaut arī mazliet kļuvuši plecīgāki un stiprāki, diemžēl nav spējuši iegūt pārliecību, ka ražošana ir tā, kas dod gandarījumu, dod peļņu, veido labklājību vispirms jau valstij, tautai, arī pašam sev.

Es domāju, ka šī izstāde ir vērtīga ar to, ka mēs sanākam kopā, apskatāmies, pārrunājam, viens otru iedvesmojam, konsultējam, redzam, cik kvalitatīvi prot strādāt latviešu rūpnieki, zemnieki un citi. Šī izstāde manuprāt vēl ir raksturīga ar jauniem akcentiem, tiem vajadzētu stiprināties arī nākotnē, tas ir, izstādei jākļūst par izstādi gadatirgu, kurā potenciālie pircēji ne tikai apskata, novērtē, bet arī slēdz līgumus, iepērk, pārņem kaut ko vērtīgu viens no otra un turpina darboties. Šai izstādei manuprāt ir jābūt vēl vienam apliecinājumam, ka nākamajai valdībai būs jārisina grūtas problēmas — par kredītiem, par finansēm, par to, kā veidot savu ražošanu. Tas varbūt ir galvenais dzinulis, kas mūs šeit pulcē, un tas ir būtiskākais, par ko mums būtu jādomā. Šīs izstādes nav mūsu izdo-mātas, to saknes vijas no divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem. Es gribētu šodien novēlēt, lai šādas izstādes turpmāk būtu ne tikai Mežaparka prioritāte, bet arī notiktu Jelgavā, Dobelē, Limbažos, Daugavpilī un citās pilsētās. Lai šādas izstādes pulcinātu daudz kuplāku cilvēku skaitu — gan no ražotāju, gan no pircēju puses. Paldies visiem, kas piedalās, un veiksmi jums nākotnē!”

Valsts prezidents iepazinās ar izstādi, aprunājās ar uzņēmumu, zemnieku saim-niecību un privātuzņēmumu vadītājiem. Kopā ar Gunti Ulmani bija Rīgas pilsētas domes un Zemnieku savienības pārstāvji, arī viena no skaistākajām Latvijas meitenēm Ieva Meliņa.

Ko tad spēj piedāvāt Latvijas ražo-tāji? Līdzās jau tik ļoti ierastajiem “Lau-mas” un citu trikotāžas izstrādājumu ražotājiem — arī tautastērpu un keramikas darinātāji (3. attēlā). Pieprasīta ir “Somdara” produkcija, jaunus izstrādājumus piedāvā VEF rūpnīca — telefaksa un telefona aparātus (4. attēlā). “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Šī gudrā sentence vislabāk raksturo uzņēmējus, kuri cenšas tikt līdzi tirgus konjunktūrai. Piemēram, Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā nemitīgi palielina sortimentu, nesen sākts ražot žalūziju audums.

Visplašāk pārstāvēti bija pārtikas preču ražotāji, un arī apmeklētāji šīm precēm veltīja vislielāko uzmanību, degustējot gan "Rīgas miesnieka", gan Daugavpils kombināta, gan citu (2. attēlā) žāvējumus, desas, konfektes, maizi (1. attēlā —maiznīcas "Benūži" cepējs Normunds Skauģis), alu un daudz citu gardumu. Ir arī sava eksotika, un to piedāvā Šitaki sēņu audzētāji no Kandavas — Valda un Andris Vjaksas. Arī visparastākais ūdens var būt prece. Piemēram, privātuzņēmējs Valdis Tomsons pārdod gāzēto ūdeni “Zelteris” no puslitra līdz divarpus litra iepako-jumā. Savukārt litra tetrapakā ūdens no dziļurbuma, ko fasējusi medicīnas sabiedrība “Gaiļezers”. Vienīgi žēl, ka šī prece ir ievērojami dārgāka par pienu... Līdz šim jau bija pierasts, ka vislielākā izvēle maizei ir Rīgas veikalos. Patlaban arī rajonos veiksmīgi strādā mazās ceptuves. Iecienīta Valmierā un tās pagastos ir zemnieku saimniecības “Ozolkalni” ceptuve “Ieva”, kura piedāvā 36 veidu maizes izstrādājumus.

Par izstādi varētu stāstīt daudz. Lielā interese par to, iespēja iegādāties kvalitatīvus produktus, turklāt lētāk nekā veikalos, nedēļas nogalē vilināja cilvēkus doties uz Mežaparku.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!