"Fēru salu neatkarībai radušās problēmas"

"Hufvudstadsbladet"

— 2000.03.22.

Sarunas starp Fēru salām un mātes valsti Dāniju par šīs Ziemeļatlantijas salu grupas iespējamo neatkarību nākotnē ir nonākušās lielās grūtībās. Fērieši ir saniknoti par to, ka Dānijas valsts pret viņiem izturas kā pret "etnisku vienādojumu".

Sarunas, kas sākās pagājušajā nedēļā, nonāca maldu ceļos, kad Dānijas presē tika publicēta informācija, ka fērieši ir lūguši 50–80 gadu pārejas periodu — ja salas kļūs neatkarīgas — ekonomiskajam pabalstam, ko Dānija ik gadu piešķir Fēru salām. Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens esot atbildējis, ka varētu piekrist trim vai četriem gadiem.

"Fēru salu valdība tikšanās laikā paziņoja, ka mūsu priekšlikums ir pārejas periods, kas varētu beigties pēc 15 gadiem", tā atklātā vēstulē Nīrupam Rasmusenam raksta Fēru salu "premjerministrs" Anfins Kalsbergs. Šī vēstule ir publicēta presē.

Cita lieta, kas ļoti sadusmojusi fēriešus, ir Dānijas Finansu ministrijas aprēķins. Tajā ministrija ir izrēķinājusi, cik Dānijas valstij katru gadu izmaksā ikviens Dānijā dzīvojošs fērietis. Divi fēriešu pārstāvji Dānijas parlamentā Folketingā sociāldemokrāti Oli Brekmans un Joanness Eidesgords protestē pret to, ka Finansu ministrija ir veikusi, viņu vārdiem sakot, etnisko vienādojumu. Šajā aprēķinā — tāds ir veikts pirmo reizi — redzams, ka cietzemē dzīvojošie fērieši valstij katru gadu izmaksā 448 miljonus kronu (350 miljonus somu marku).

Arī Fēru salu lielākais laikraksts "Dimmalaetting", kas līdz šim ir atbalstījis Fēru salu Koalīcijas partiju, savā komentārā par Finansu ministrijas aprēķinu ir ārkārtīgi kritiski noskaņots.

"Fēriešiem, kas vēlas saglabāt saistību ar Dāniju, šādi aprēķini ļoti apgrūtina iespēju aizstāvēt savu viedokli", tā vakar bija rakstīts avīzes ievadrakstā. Oli Brekmans turklāt vispār noliedz, ka Dānijā dzīvojošie fērieši valstij vispār rada kaut kādus zaudējumus. Viņš norādīja, ka fērieši Dānijā ir strādājuši un daudzus gadus maksājuši nodokļus Dānijas valsts kasē un ka fērieši ļoti ilgu laiku arī ir nodrošinājuši ar darbaspēku Dānijas tirdzniecības floti.

"Tagad rigsfaellesskabet (sadarbības līgums starp Dāniju, Fēru salām un Grenlandi) izteiks kronās un ērās, un tas nozīmē naglas iedzīšanu šī līguma zārkā", Brekmans teica "Dimmalaetting". Vienlaikus viņš norādīja, ka dāņi uzskata par nosodāmiem Fēru salu aprēķinus, ka Dānija esot ietaupījusi 70 miljardu marku NATO nodevās, pateicoties NATO bāzēm Fēru salās un Grenlandē.

Ņemot to visu vērā, šķiet, ka sarunas par Fēru salu neatkarību ir pamatīgi iedragātas. Tik pamatīgi, ka Islandes premjerministrs Dāvids Odsons tagad ir piedāvājies kļūt par starpnieku sarunās par šo abu valstu attiecībām nākotnē. Fēru salu ziņu aģentūra informē, ka Islandes premjerministrs esot izteicies, ka ir gatavs kļūt par tādu kā šķīrējtiesnesi starp abām pusēm. Viņš pats nenākšot klajā ne ar kādu iniciatīvu, bet būs gatavs palīdzēt, ja saņems šādu lūgumu.

Fēru salu parlamenta izstrādātais neatkarības procesa modelis par paraugu ir ņēmis to modeli, ko izmantoja Islande, kļūstot neatkarīga no Dānijas.

Fakti par Fēru salu ceļu uz neatkarību:

• Apmēram 1035. gadā Fēru salas kļūst par Norvēģijas nodokļu rajonu.

• 1380. gadā Fēru salas kopā ar Norvēģiju nonāk Dānijas karalistes pakļautībā.

• 1821. gadā Fēru salas iegūst Dānijas amta jeb lēņa statusu, ko vada amtmanis.

• 1849. gadā Fēru salas tiek iekļautas Dānijas konstitūcijā un iegūst pārstāvniecību Riksdāgā, kā toreiz saucas Dānijas parlamentu.

• 1940. gads. Lielbritānija Otrajā pasaules karā okupē šo salu grupu.

• 1948. gads. Tautas nobalsošanā tiek noraidīta neatkarība no Dānijas, un salas iegūst pašreizējo autonoma reģiona statusu.

• 1953. gadā Dānijas konstitūcijā tiek veiktas izmaiņas, kas ļauj Fēru salām iegūt pārstāvniecību Dānijas parlamentā Folketingā.

• 2000. gada martā ar Dāniju tiek sāktas sarunas par neatkarību.

Peters Hermansons