• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
21. septembra sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.1995., Nr. 146 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36923

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Deputātu iesniegumi

Vēl šajā numurā

26.09.1995., Nr. 146

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

21. septembra sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.145.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

I.Kreituse. Es atkāroju vēlreiz, kolēģi! Komisija neatbalstīja tad, kad mums nebija zināms Lagzdiņa kunga antikorupcijas likuma liktenis. Jo mēs uzskatījām, ka nedrīkst atkārtoties precedents, kas bija likumā “Par reliģiskajām organizācijām”, kad mēs atsaucāmies uz neesoša izglītības likuma ierakstu. Bet šeit šī situācija šodien ir izmainījusies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms svītrot, un tad izteikt jaunā redakcijā. Balsosim par pirmo priekšlikumu — deputāta Lagzdiņa priekšlikumu svītrot 18.pantu, jo antikorupcijas normas izsmeļoši ietvertas speciālā likumā.

Tā šeit ir rakstīts. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 7. Pieņemts. Līdz ar to jābalso par otru... Atturas — 1. Es atvainojos!

Un jābalso arī par otru priekšlikumu — 18.pantu izteikt šādi: “Ierobežojumus piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus nosaka speciāls likums.”

 

I.Kreituse. Jā, tas iestājas automātiski ar šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Gaidām signālu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 4. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

 

I.Kreituse. Un bija Juridiskā biroja iesniegtais labojums nomainīt vārdu “un” ar vārdu “vai”, ko Ārlietu komisija neatbalstīja. Tas ir 18.panta otrajā daļā. (No zāles deputāts A.Endziņš: “Tas jau vairs nav vajadzīgs!”) Es atvainojos! Ar šo balsojumu tas nav vairs izskatāms.

Sēdes vadītājs. Jā!

 

I.Kreituse. Un pēdējais — par pārejas noteikumiem. Ir priekšlikums ceturto nodaļu veidot kā pārejas noteikumus un mainīt 1. un 2.punktu vietām. Tas ir pieņemts komisijā un izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu!

 

I.Kreituse. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

A.Poča (LC). Cienījamā Saeima! Šodien mums jāizskata pirmajā lasījumā likums “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, un es nedaudz vārdos pakavēšos pie tā, kāpēc šie grozījumi bija nepieciešami.

Jau spēkā esošā jaunā likuma “Par nodokļiem un nodevām” redakcija paredz, no vienas puses, paplašināt pienākumu loku Valsts ieņēmumu dienestam un, no otras puses, arī palielina šīs institūcijas atbildību pret nodokļu maksātājiem. Lai sinhronizētu šo likumu darbību, tātad likuma par nodokļiem un nodevām un likuma par Valsts ieņēmumu dienestu darbību, tad arī tika ierosināti šie grozījumi. Bez tam ir arī citi precizējumi, kas ļauj izvairīties no pretrunām dažādos normatīvajos aktos un daudz efektīvāk realizēt nodokļu piedzīšanas politiku. Turklāt arī prakse ir arī pierādījusi dažas neprecizitātes.

Ir nepieciešamība precizēt arī administratīvo muitas iedalījumu, piemēram, Rīgas muitu, kura ir ārkārtīgi liela pēc veicamajiem maksājumu iekasēšanas un kontroles pasākumiem, izdalīt kā patstāvīgu muitas iestādi. Ņemot vērā, ka likums par nodokļiem un nodevām darbojas jau apmēram no aprīļa un Valsts ieņēmumu dienestam ir grūti realizēt šo likumu bez attiecīgām izmaiņām likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu”, es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Bez tam komisija, Saeimas Budžeta un finansu komisija, izskatot šo likumprojektu un atzīstot tā ārkārtīgo nepieciešamību, ierosināja atzīt to arī par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Viens “par”, viens — “pret”. Nevēlas runāt. Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība pieņemta. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Un tagad lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas atklāt debates? Nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

 

A.Poča. Es lūgtu Saeimu akeceptēt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā nākamajā sēdē, tātad pēc nedēļas.

Sēdes vadītājs. Kalendāru pētīt ir Saeimas...

 

A.Poča. 27., nē, es atvainojos, 28.septembrī.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

A.Poča (LC). Cienījamā Saeima! Pēdējie, varētu teikt, samērā dramatiskie notikumi mūsu finansu sistēmā, bankās, dažādās uzņēmējsabiedrībās parādījuši, ka attiecībā uz grāmatvedības dokumentu uzskaiti, reģistrāciju un dažādām citām darbībām, kas saistītas ar grāmatvedības ierakstiem, tiek pieļautas ārkārtīgi daudzas kļūdas un neprecizitātes, kas bieži vien apgrūtina pēc tam gan atbilstošu maksājumu piedziņu, gan arī varbūt ļoti smagos gadījumos krimināllietu ierosināšanu pret atbildīgām amatpersonām, un arī citas problēmas rada. Un līdz ar to, izpildot Noziedzības novēršanas nacionālās padomes rīkojumu par pasākumiem grāmatvedības uzskaites sakārtošanā, Finansu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. Un kā uz būtiskāko šajos grozījumos es gribētu norādīt uz to, ka uzņēmuma vadītājam tagad jau līgumā būs jānosaka tās fiziskās vai juridiskās personas, ienākumi un atbildība, kas kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus. Bez tam šajā likumprojektā arī paredzēta kārtība, kādā veidā jāveic ieraksti un jāpievieno tiem atbilstoši attaisnojoši dokumenti, kā drīkst izdarīt labojumus grāmatvedības uzskaitē, un arī vēl citas precizējošas normas. Ņemot vērā, ka arī šīs izmaiņas likumā “Par grāmatvedību” ir ārkārtīgi nozīmīgas tieši tādēļ, lai sakārtotu mūsu finansu sistēmu un atbildīgo amatpersonu atbildību un pēc tam varētu maksimāli labi iekasēt nodokļus, arī šo likumprojektu Budžeta un finansu komisija ierosināja izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemta steidzamība. Lūdzu tālāk!

 

A.Poča. Paldies! Un tagad es lūgtu Saeimu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu pieņemt pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pieņemts pirmajā lasījumā.

 

A.Poča. Un, ņemot vērā, ka arī šis ir ārkārtīgi nepieciešams likumprojekts tieši attiecībā uz mūsu uzskaiti un nodokļu iekasēšanu un piedziņu, lūdzu otro lasījumu noteikt nākamo ceturtdien, 28.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — “Repatriācijas likums” , trešais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā — Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Seiksts (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Repatriācijas likumu uz trešo lasījumu izskatot, Cilvēktiesību komisija konstatēja, ka nav saņemti priekšlikumi ne no komisijām, ne no atsevišķiem deputātiem. Ir tikai Cilvēktiesību komisijas redakcionāli labojumi, dažā vietā arī varbūt principiāli. Tad atļausiet ļoti īsi komentēt.

Par preambulu priekšlikumu nav. Pirmajā nodaļā 1.pantā Cilvēktiesību komisija liek priekšā izslēgt 1.punktu un uzskatīt 2.punktu par pirmo un trešo punktu par otro. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

 

A.Seiksts. 3.pantā priekšlikumu nav. 4.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Seiksts. Otrajā nodaļā 5.pantā izslēgt panta nosaukumu un 3.punktā vārdu “Pārvaldes”. Redakcionāls labojums, komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Seiksts. Un vēl divi redakcionāli labojumi šajā pašā pantā Cilvēktiesību komisijā ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu.

 

A.Seiksts. 6.pantā ir Cilvēktiesību komisijas redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Pret 6.pantu deputātiem ir iebildumi, lūdzu? Nav iebildumu.

 

A.Seiksts. Tāpat redakcionāls labojums 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

A.Seiksts. Nekādi priekšlikumi nav līdz 15.pantam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu 15.pantu!

 

A.Seiksts. 15.pantā ir atkal trīs redakcionāli labojumi Cilvēktiesību komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

A.Seiksts. 17.pantā ir redakcionāls labojums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pret 17.pantu deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seiksts. Ir redakcionāls labojums 18.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

A.Seiksts. Tālāk līdz 25.pantam nav ne labojumu, ne papildinājumu.

Sēdes vadītājs. 25.pants.

 

A.Seiksts. 25.pantā ir redakcionāls labojums — 1.punktā aizstāt vārdus “piederošās jebkuras mantas” ar vārdiem “piederošo mantu”. Atteikties no vārda “jebkuru”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Seiksts. 26.pantā priekšlikumu nav. 27.pantā — “Kompensācijas izmaksa izceļotājiem par atbrīvoto dzīvokli” ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seiksts. Līdz ar to likumprojektā visi priekšlikumi pieņemti. Pārejas noteikumu 1.punkts pēc vārdiem “līdz 1995.gadam” papildināts ar vārdiem “1.novembrim”. 2.punkts pēc vārdiem “līdz 1995.gadam” papildināts ar vārdiem “20.oktobrim”.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

A.Seiksts. Līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

 

A.Seiksts. Komisija lūdz Saeimu apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Kolēģi deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas balsošanai! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Repatriācijas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” , trešais lasījums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisijas vārdā — deputāte Laviņa — Sociālistiskās partijas frakcija “Līdztiesība”. Lūdzu!

 

L.Laviņa (L). Labrīt, cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paskatīties dokumentu, kas ir sagatavots likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” trešajam lasījumam. Tātad dokuments nr.1064. Komisija ir nonākusi pie vienprātīga lēmuma 2.pantā iestrādāt trešajam lasījumam nelielu piebildi, ka katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves, noformējot to dokumentāri. Pārējais teksts saglabāts kā otrā lasījuma redakcijā. Savukārt 3.pantā pieņemts priekšlikums aizliegumu vai atļauju noformēt tikai rīcībspējīgai personai, fiksējot to medicīniskajā kartē un speciāla zīmoga veidā — pasē. Kārtību, kādā aizliegumu vai atļauju fiksē personas medicīniskajā kartē un pasē, nosaka Labklājības ministrijas Veselības departaments. Arī šo priekšlikumu ir pieņēmusi atbildīgā komisija vienprātīgi.

18.pantā...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet vai deputātiem nav iebildumu? Mēs līdz ar to akceptējam komisijas piedāvāto redakciju. Lūdzu, tālāk!

 

L.Laviņa. 18.pantā saglabāt virsrakstā redakciju “Komercdarījumu nepieļaujamība”. Līdz ar to komisija piekrīt, tā kā priekšlikumi nav saņemti, saglabāt pieņemto 2.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

L.Laviņa. Pārejas noteikumus piedāvā iestrādāt komisija, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas Kriminālkodeksā nav paredzēta atbildības norma par nelikumīgu dzīva vai miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu. Līdz šīs normas spēkā stāšanās laikam piedāvājam pārejas noteikumus ar sekojošu tekstu: “Likums stājas spēkā vienlaikus ar grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā, kurš paredz atbildību par nelikumīgu dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu izņemšanu, spēkā stāšanos.” Ņemot vērā, ka šādas normas ir iestrādātas un iesniegtas Saeimas atbildīgajā komisijā, mēs ceram, ka šīs Saeimas laikā arī šīs lietas tiks sakārtotas. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Iebildumu nav, redakciju atbalstām un balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, 1 — atturas. Likums pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Par svētku un atceres dienām”. Otrais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā — Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Seiksts (LC). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt pa pantiem šo projektu otrajam lasījumam, neliela uzziņa. Cilvēktiesību komisija saņēma no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” virkni priekšlikumu. Tā kā tie it kā izgāja ārpus pirmā lasījuma koncepcijas, mēs konsultējāmies ar juristiem un nonācām pie slēdziena, ka ir pieņemami šādi priekšlikumi apspriešanai, un bez tam uzaicinājām, kā mēs to praktizējam, vienu no populārākajiem cilvēkiem valstī, teiksim, cilvēku ar plašām zināšanām — akadēmiķi Stradiņa kungu un palūdzām viņu arī komentēt “Tēvzemei un brīvībai” frakcijas priekšlikumus klāt pievienotajā dokumentā, kurus kolēģi var izlasīt.

Ir priekšlikums, ja nav iebildumu, iet pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Citādi nemaz nevaram.

 

A.Seiksts. 1. pantu Cilvēktiesību komisija liek priekšā papildināt pēc vārda “papildināt” ar vārdiem “pirmo daļu”. Redakcionāls labojums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seiksts. Izteikt otro daļu šādā redakcijā. Papildināt otro daļu pēc vārda “Lieldienas” ar vārdu “Vasarsvētkus”. Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

A.Seiksts. Un tagad, godājamie kolēģi, frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums 2. pantā: papildināt ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: “26. janvāri — Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienu”.

Sēdes vadītājs. De iure...

 

A.Seiksts. De iure... Šie svētki tika svinēti Latvijas Republikā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts. “Tēvzemei un brīvībai” frakcijas priekšlikums papildināt ar jaunu sesto (piekto) daļu šādā redakcijā:” 22. jūniju — Varoņu piemiņas dienu”. Arī šie svētki Latvijas brīvvalsts laikā tika svinēti.

Sēdes vadītājs. Iekavās — Cēsu kaujas atceres dienu.

 

A.Seiksts. Jā, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts. Ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums papildināt 2. pantu pēc vārdiem “noteikt par atceres dienām 26. janvāri, 14. jūniju, 22. jūniju un 4. jūliju — genocīda piemiņas dienu” ar vārdiem “11. augustu — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu”. Cilvēktiesību komisija vadījās pēc tā apsvēruma, ka šie svētki tika svinēti brīvvalsts laikā un vēsturiskās uzziņas liecina par to, un vēsturiskā patiesība runā par to, ka 11. augusta līgums ar Krieviju būtībā ir pamatā Latvijas starptautiskajai atzīšanai tajā laikā, nav nekāda pamata noraidīt vai nesvinēt, vai, vārdu sakot, neatzīt šīs dienas nozīmīgumu arī šodien. Lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Iet runa par atceres dienām...

 

A.Seiksts. Jā, par atceres dienām... Konkrēti 11. augusts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu un komisijas pieņemto lēmumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts. Vairāk priekšlikumu nav. Komisija lūdz akceptēt otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par svētku un atceres dienām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 4, atturas — 2. Likums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Korupcijas novēršanas likums”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija izskatīja 18 priekšlikumus, no kuriem tika pieņemti 17.

Pirmais attiecas uz likuma 2. pantu. Tā kā šā panta 1. punkta beigas dublē 3. panta normas, komisija ierosina 2. panta 1. punktā izslēgt vārdus “un šajā likumā noteikto darba tiesisko attiecību, uzņēmējdarbības vai ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija saņēma veselu rindu deputāta Ojāra Kehra priekšlikumu, un lielākā daļa no tiem tika pieņemti.

Ojārs Kehris ierosina precizēt 5. panta 7. un 10. punktu, papildinot šos punktus ar vārdiem “kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem”. Komisija izvērtēja šo priekšlikumu un uzskata, ka tas ir pamatots, jo tādējādi gan nedaudz tiek sašaurināts to amatpersonu loks, uz kurām attiecas šā likuma ierobežojumi, bet šāda nostāja ir pamatota tādēļ, ka nav jēgas noteikt ierobežojumus amatpersonām, kuras reāli nepieņem lēmumus, nesoda, kurām saskaņā ar likumu vai kādu citu normatīvo aktu nav dotas tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu vai finansu līdzekļiem.

Tādējādi komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Līdz ar to pieņemts komisijas priekšlikums.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija būtiski precizēja likumprojekta 7. pantu. Kā jūs atceraties, šis pants runā par ierobežojumiem ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Komisija šo likumprojektu pārveidoja tādējādi, ka ir noteikts, kādos gadījumos vienai valsts amatpersonai nav tiesību ietekmēt citu valsts amatpersonu. Iepriekšējā redakcija bija savādāka, tā noteica, kuros gadījumos ir atļauts vienai valsts amatpersonai ietekmēt citu valsts amatpersonu. Principā šāda nostāja, kādu mēs atbalstījām pirmos divos lasījumos, ir pamatota tajās valstīs, kurās ir ārkārtīgi precīzi un detalizēti izstrādāta likumdošana, kurās ir noteiktas visu valsts amatpersonu tiesības un pienākumi, bet, tā kā mūsu valstī diemžēl šāda kārtība nav, tad pagaidām vajadzētu tikai noteikt, kādos gadījumos nav pieļaujams vienai valsts amatpersonai ietekmēt citu valsts amatpersonu. Tie četri gadījumi, godātie kolēģi, ir uzskaitīti 7. panta redakcijā. Es domāju, ka nebūtu nepieciešams visus šos gadījumus nolasīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādi iebildumi, vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to mēs pieņemam.

 

J.Lagzdiņš. Nākošais priekšlikums attiecas uz 12. pantu. To ir iesniedzis deputāts Ojārs Kehris. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Šis pants runā par algota darba pildīšanas ierobežojumiem. Lai būtu pilnīgi precīza šī panta redakcija, Ojārs Kehris ierosina precizēt vairākās vietās šajā normā ietvertos terminus. Komisija pilnībā Ojāra Kehra priekšlikumus ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti kolēģi pirmajās rindās!.. Jums jādomā par tiem, kas sēž pēdējās rindās. Es šeit domāju par klusumu. Un redzamību... tribīnes redzamību. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu 12. panta trešajā teikumā, aizstājot vārdu “institūcija” attiecīgajā locījumā ar vārdu “iestāde” arī attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Divi precizējumi izdarīti likumprojekta 13. pantā, kas runā par aizliegumiem pieņemt dāvanas vai citus materiālos labumus. Šeit mazliet ir samazināts tas laika periods, kādā ir aizliegts pieņemt dāvanas valsts amatpersonai pirms amata pildīšanas uzsākšanas. Tātad no trim gadiem tas samazināts uz vienu gadu atbilstoši citu valstu praksei.

Tāpat atbildīgā komisija ierosina izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas un dāvanas īpašos Ministru kabineta noteiktajos gadījumos. “Godātie kolēģi! Šī redakcija, kas jums tiek piedāvāta šobrīd, ir mazliet savādāka nekā tā, kas ierakstīta tabulā. Šeit ir viena tehniska drukas kļūda, proti, nav vārdu “un dāvanas”. Ja mēs pieņemtu to redakciju, kāda ir piedāvāta šajā tabulā, tādā gadījumā dāvanas varētu pieņemt tikai kā diplomātiskās dāvanas. Tātad tikai diplomāti un valsts amatpersonas, kuras šos pienākumus pilda. Mūsuprāt būtu nepieciešams izstrādāt Ministru kabinetam īpašus noteikumus, kuros būtu fiksēti visi tie gadījumi, kādos valsts amatpersonas var pieņemt dāvanas, jo šādi gadījumi tomēr ir, it īpaši uz jubilejām, varbūt arī gadījumos, kad tiek izvadīts darbinieks pensijā, vai kādos citos gadījumos, tādēļ arī mēs papildinājām šā panta 3. punktu ar šādu normu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 16. panta pirmajā daļā un otrajā daļā aizstāt atsauci uz 4. pantu ar atsauci uz 5. pantu un aizstāt vārdus “trīs gadus” ar vārdiem “vienu gadu”. To pašu iemeslu dēļ, ko jau es minēju iepriekš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

J.Lagzdiņš. Nākošais priekšlikums attiecas uz likumprojekta 20. pantu. Tāpat, ņemot vērā citu valstu praksi, mēs ierosinām 20. panta ceturtajā daļā vārdus “trīs gadus” aizstāt ar vārdiem” divus gadus”, lai šie ierobežojumi nebūtu tik ilgstoši.

Starp citu, es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka šā gada pavasarī Igaunijas parlaments pieņēma līdzīgu likumu un igauņiem vispār nav paredzēts, ka šie ierobežojumi attiektos uz to periodu, tātad uz periodu pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas perioda. Nav šā atsaldēšanas perioda. Mēs savā likumā paredzam vienu gadu vai atsevišķos gadījumos divus gadus šo atsaldēšanas periodu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

 

J.Lagzdiņš. Nākošais priekšlikums attiecas uz 21. pantu. Atbildīgā komisija ierosina tāpat 21. panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus “trīs gadus” ar vārdiem “vienu gadu”. Tātad šī norma attiecas uz pašvaldību priekšsēdētājiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Lagzdiņš. Komisija neatbalstīja Ojāra Kehra priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, noteikt, ka ir atsevišķas valsts amatpersonu kategorijas, kurām ir pieļauts savienot divus valsts amatpersonu amatus. Komisija uzskatīja, ka šāda savienošana nav pieļaujama, tātad nebūtu pieļaujams valsts amatpersonām savienot divus algotus valsts amatpersonu amatus. Piemēram, būt vienlaikus... izņemot neapšaubāmi Ministru prezidenta... ministra amata savienošanu ar Saeimas deputāta amatu, ko paredz citi likumi. Tādēļ arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

 

J.Lagzdiņš. Komisija ir nedaudz precizējusi 23. panta pirmās daļas 10. punktu, izsakot to šādā redakcijā: deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi un viņam piederošie vērtspapīri. Šajā pantā tiek uzskaitītas visas tās ziņas, kas jāsniedz valsts amatpersonām, iesniedzot interešu konfliktu deklarācijas. Tā kā vērtspapīri ir finansu līdzekļi, tad mēs ierosinām 10.punktu papildināt ar vārdiem “un viņam piederošie vērtspapīri”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Tāpat šajā pantā mēs ierosinām trešajā daļā aizstāt vārdus “piederošajiem kustamajiem īpašumiem” ar vārdiem “piederošo kustamo mantu”. Atbilstoši tam, kā tas ir civilajā likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. 29.pantā atbildīgā komisija ierosina trešo daļu izteikt šādā redakcijā. Godātie kolēģi, ir ieviesusies viena neuzmanības kļūda, jo trūkst viena vārda. Es nolasīšu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

 

J.Lagzdiņš. Es nolasīšu precīzo redakciju. Tātad atbildīgā komisija ierosina izteikt 29.panta trešo daļu šādi: “Aizliegts publicēt deklarāciju ar norādīto personu dzīvesvietu adresi”. Nevis “dzīvesvietas”, bet “dzīvesvietu adresi”.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 32.pantu. Šeit ir redakcionāls grozījums. Komisija ierosina aizstāt 32.panta otrajā daļā vārdu “grupas” ar vārdu “kategorijas”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. 33.pantā arī ir divi redakcionāli grozījumi. Mēs ierosinām pirmajā daļā aizstāt vārdus “uzlikt vainīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem administratīvo sodu” ar vārdiem “saukt vainīgo amatpersonu pie administratīvās atbildības”. Bet otrajā daļā izslēgt vārdu “atkārtoti”.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

J. Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālāk ir ļoti svarīgi noteikumi, kuri ir ietverti likumprojekta pārejas noteikumos. Tātad, lai likumprojekts varētu reāli sākt darboties, ir vajadzīgs kāds laika periods, kurā Ministru kabinetam jāsagatavojas šā likuma realizācijai. Tādēļ, godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Es gribu jūs informēt, kādi ir šie noteikumi.

Pirmkārt ar pārejas noteikumu 1.punktu mēs uzdodam Ministru kabinetam un Valsts ieņēmumu dienestam līdz šā gada 30.novembrim apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei. Jūs jau likuma tekstā redzējāt, ka tās normas, kuras uzliek attiecīgos ierobežojumus un prasības, paredzēts precizēt īpaši detalizēti speciālos normatīvos aktos. Savukārt pārejas noteikumu 2.pants nosaka, ka, lai saskaņotu spēkā esošos likumdošanas aktus ar korupcijas novēršanas likumu, Ministru kabinetam līdz 30.novembrim jāiesniedz Saeimai grozījumi spēkā esošajos likumos. Šādi grozījumi būs vairākos normatīvajos aktos nepieciešami.

Tālāk. Lai valsts amatpersonas sekmīgi varētu sākt gan savu ienākumu deklarēšanu, gan arī izpildīt pārējās prasības, ir noteikts, ka deklarācijas valsts amatpersonām jāsāk iesniegt ar nākamā gada 1.janvāri, kā to nosaka šis likums. Tātad, lai valstij nebūtu pārāk daudz izdevumu, mēs nosakām šo pārejas periodu, proti, līdz nākamā gada 31.decembrim. Vienlaikus ar ienākumu deklarācijām visām valsts amatpersonām tā, kā tas ir citās valstīs, būs jāiesniedz arī interešu konfliktu deklarācijas.

4.punkts nosaka, ka visām šā likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonām, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatā vai stājušās darba attiecībās līdz šā gada 31.decembrim, šā likuma noteiktajā kārtībā jāiesniedz ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas. Tātad līdz nākamā gada 31.martam. Savukārt 5.punkts nosaka, ka visām valsts amatpersonām līdz šā gada 31.decembrim jāizbeidz atrašanās interešu konflikta stāvoklī, kādu paredz šis likums. Tātad noteikts pārejas periods ir. Tātad attiecīgā valsts amatpersona var izlemt, vai nu viņa paliek valsts amatā vai izbeidz to interešu konflikta stāvokli, kurš ir aizliegts ar mūsu pieņemamo likumu.

Godātie kolēģi, es aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, beidzamajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Korupcijas novēršanas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 79. Lūdzu klusumu! Pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Būs divi ļoti svarīgi paziņojumi. Bet vispirms viens. Pēc tam reģistrēsimies, un pēc tam būs otrs.

Tātad pirmais paziņojums. Sveicam jubilāru kolēģi Aivaru Kreitusu, kuram šodien ir 50 gadi! (Aplausi.)

Reģistrēsimies, lūdzu! Pēc tam būs otrs paziņojums. Reģistrācija!

Irēnu Folkmani lūdzu, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Tagad vārds paziņojumam Aleksandram Kiršteinam, kurš lūdz vārdu paziņojumam. Iekavās viņš ir ierakstījis “priecīgs paziņojums”.

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Faktiski mans paziņojums ir domāts žurnālistiem, es šajā starpbrīdī gribētu uzaicināt žurnālistus, lai iedotu viņiem nelielas dāvanas Ārlietu komisijas vārdā, Ārlietu komisijas sanāksmju zālē. Deputātiem šīs dāvanas būs drusku vēlāk. Lai šajā laikā, kad mēs tikai dzirdam visādas sliktas lietas par budžeta krīzi, būtu arī kaut kas priecīgs. Paldies par uzmanību, un gaidām žurnālistus tātad Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītājs. (Zālē troksnis.) Jā, zālē atskan balsis: “Tūlīt pēc korupcijas likuma pieņemšanas!”

 

I.Folkmane. Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Olafs Brūvers, Andris Grots, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Valdis Pavlovskis...

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš ir zālē.

 

I.Folkmane. Tātad Valdis Pavlovskis nav reģistrējies... Aija Poča, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrējamies! Rezultātu! 45 deputāti. Zvaniet, lūdzu! 46. Vai kolēģi zāles beigās, jūs esat reģistrējies, vai man pieskaitīt jūs kā 48.? Esat reģistrējies? Paldies! 48, 49, 50 un 51. Turpinām darbu!

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Jūs redzat, dienas kārtībā ir divi dokumenta numuri, uz dokumenta nr.1037 jūs varat redzēt otrajā lasījumā sabalsoto likumprojektu, bet jāstrādā mums būs ar citu — ar dokumentu nr. 1067, jo tur ir visu apkopoto priekšlikumu tabula. Un visi šie priekšlikumi ir papildinoši. Viņi papildina jau esošo likumprojektu, tātad nāk klāt, un šo priekšlikumu ir diezgan daudz — 40. Taču tie visi ir akceptēti un komisijā atbalstīti. Tātad pie lietas!

Pirmais priekšlikums. Ierosinātājs ir Ministru kabinets. Tiek grozīts Kriminālkodeksa 32.pants — “Par mantas konfiskāciju ar nolūku izslēgt iespēju izvairīties pirms nozieguma izdarīšanas no sekojošas mantas konfiskācijas.” Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Līgotnis. Otrais priekšlikums arī ir no Ministru kabineta. Papildināt kodeksu ar jaunu pantu — 82.1. pantu, kurš sauksies “Nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem vai naudas dokumentiem”. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Līgotnis. Trešais priekšlikums. Tiek palielināta sankcija 147.3. pantā, kas saucas “Grāmatvedības datu sagrozīšana vai slēpšana”. Patlaban maksimālais naudas sods tur ir 30 minimālās mēnešalgas. Tas tiek palielināts uz 50 mēnešalgām. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Līgotnis. Ceturtais priekšlikums. Analoģiska rīcība tiek veikta ar 161.1. pantu, kurš saucas “Nereģistrēta uzņēmējdarbība”.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu deputātiem.

 

A.Līgotnis. Piektais priekšlikums — “palielinās un paaugstinās sankcija” — ir 161.2.pantā, kura nosaukums ir “Aizliegta uzņēmējdarbība”. Arī tiek palielināta naudas soda sankcija no 30 līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. Sestais priekšlikums. Tā autore ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, kas ierosina savādākā, precizētā redakcijā izteikt 161.3.pantu. Tas ir nepieciešams, lai novērstu dublēšanos ar Kriminālkodeksa 147.3.pantu, kur ir runa par visumā līdzīgu nodarījumu, bet pēc būtības citu — par grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Līgotnis. Septītais priekšlikums. Šeit autore ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šā priekšlikuma būtība ir noteikt un reglamentēt atbildību par pornogrāfisku priekšmetu izgatavošanu un izplatīšanu. Aizsardzības komisija ir nedaudz šo pantu koriģējusi un precizējusi ar nolūku, lai tas atbilstu panta nosaukumam, tas ir viens, un visās panta daļās paredzējusi, lai būtu obligāts šis pamatsods — attiecīgo materiālu konfiskācija.Tādēļ Aizsardzības komisija ierosina balsot par šo Aizsardzības komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

 

A.Līgotnis. Astotais priekšlikums. Šeit ir jārunā uzreiz gan par astoto, gan par devīto priekšlikumu. Abu priekšlikumu autore ir Izglītības, zinātnes un kultūras komisija. Šie priekšlikumi ir radušies sakarā ar to, ka Latvija ir pievienojusies Bernes Autortiesību konvencijai un mums ir jāaizsargā gan savu autoru, gan ārvalstu autoru intelektuālā īpašuma tiesības. Tātad, lai cīnītos pret šo audio un video pirātismu un citām lietām, kas tiek izmantotas, lai iedzīvotos uz cita intelekta rēķina. Komisija abus šos priekšlikumus ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Līgotnis. Desmitais. Desmitais priekšlikums ir tīri tehniski labojumi 7.1. pantā. Tie ir saistīti ar to, ka no Kriminālkodeksa tiek izslēgti vairāki panti, tajos paredzētos nodarījumus, ietverot citos. Šeit ir juridiski tehniska lieta, un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

 

A.Līgotnis. Tas pats attiecas arī uz vienpadsmito priekšlikumu, kur ir jāizslēdz atsauce uz 219.pantu, kas minēta Kriminālkodeksa 10.pantā. Tātad no tā jāizslēdz.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Līgotnis. Līdzīga situācija ir ar divpadsmito priekšlikumu. Arī tas ir juridiski tehniskas dabas jautājums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. Tālāk — trīspadsmitais priekšlikums. Šeit gan ir drukas kļūda. Šeit ir 4 priekšā, bet tur ir 13 jābūt.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

 

A.Līgotnis. Šeit ir būtiski labojumi Kriminālkodeksa 23.pantā. Tie paredz brīvības atņemšanas soda maksimālo griestu pacelšanu. No pašreizējiem 15 gadiem tie tiek palielināti līdz 20 gadiem. Tātad tas ir tas pamatpants, ar kuru tiek panākts šā likumprojekta galvenais mērķis — atbildības palielināšana, paaugstināšana par smagiem noziegumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

A.Līgotnis. Četrpadsmitais priekšlikums paredz grozījumu 39.pantā, un tā būtība ir tāda, ka, saskaitot sodus pēc vairākiem spēkā stājušamies tiesas spriedumiem, maksimālais brīvības atņemšanas laiks turpmāk būs 25 gadi. Līdz šim tas bija 15 gadi. Tātad kāpums ir par 10 gadiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Līgotnis. Piecpadsmitais priekšlikums. Ir jāizdara tehniski labojumi Kriminālkodeksa 50.pantā. To būtība ir tāda, ka personām, kas notiesātas par smagiem miesas bojājumiem pastiprinošos apstākļos, kā arī par personu nolaupīšanu atbildību pastiprinošos apstākļos, lai varētu piemērot pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, turpmāk būs jāizcieš vismaz trīs ceturtdaļas no soda. Patlaban tās ir divas trešdaļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Līgotnis. Sešpadsmitais priekšlikums paredz atbildības pastiprināšanu par tādu noziegumu kā slepkavība. Patlaban maksimālais sods pēc šā 98.panta ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem. Mēs paredzam — līdz 15 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. Septiņpadsmitais priekšlikums attiecas uz Kriminālkodeksa visbargāko — 99.pantu. Tātad “Slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos”. Arī šeit tiek paaugstināta un bargāka padarīta sankcija par šo noziegumu. Patlaban brīvības atņemšanas sods šeit ir paredzēts līdz 15 gadiem. Jaunais priekšlikums paredz līdz 20 gadiem, kā arī mūža ieslodzījumu. Paliek nāvessods — tāpat kā līdz šim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Līgotnis. Astoņpadsmitais priekšlikums attiecas uz 105.pantu. Tātad “Smagi miesas bojājumi”. Arī šeit tiek paaugstināta sankcija. Patlaban tā ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem. Vissmagākajā gadījumā tiek paredzēts līdz 15 gadiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. Deviņpadsmitais priekšlikums ir par 106.pantu “Vidēja smaguma miesas bojājumi”. Arī tur paaugstinās sankcija. Patlaban tā ir līdz sešiem gadiem. Tiek paaugstināta līdz astoņiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. Divdesmitais priekšlikums. Līdzīga situācija ir ar 111.1. pantu, kurš saucas “Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo”. Arī šeit tiek paaugstināta sankcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 21.priekšlikums. Panta nosaukums ir “Nelikumīga brīvības atņemšana”. Arī par tādu rīcību šis priekšlikums paredz paaugstināt atbildību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

A.Līgotnis. 22.priekšlikums. Labojums 125.1. pantā, kur ir paredzēta atbildība par ķīlnieku sagrābšanu. Arī tādi gadījumi diemžēl mūsu valstī notiek. Un šeit ir paredzēts paaugstināt atbildību no pašreizējiem 15 gadiem, kas ir maksimālais brīvības atņemšanas sods, līdz 17 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 23.priekšlikums, paredz jauna panta ieviešanu Kriminālkodeksā. Tā nosaukums būs “Personas nolaupīšana. Personas sagrābšana ar varu vai draudiem vai aizvešana ar viltu atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā”. Arī šeit ir barga atbildība — brīvības atņemšana no 5 līdz 12 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 24.priekšlikums attiecas uz 126.pantu — “Bērna nolaupīšana vai samainīšana”. Sankcija, kas patlaban ir, — brīvības atņemšana līdz 5 gadiem, tiek aizstāta ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 10 gadiem. Ievērojams paaugstinājums tātad.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 25.priekšlikums attiecas uz visejošāko Kriminālkodeksa pantu — 139. pantu. Tātad zādzība. Un šeit tiek paredzēts grozīt trīs lietas. Pirmkārt, palielinās minimālais sods par šā panta ceturtajā daļā izdarītajām zādzībām. Tas ir, ja tā saistīta ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā, tātad dzīvokļu zādzības, visas zādzības, kas saistītas ar ielaušanos noliktavās vai citās telpās. Otrais — šeit nāk klāt kā obligāts papildu sods mantas konfiskācija. Un trešais —piektajā daļā kā kvalificējoša pazīme tiek minēta narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, ieroču, munīcijas, gāzes pistoļu vai to patronu zādzība. Tātad par šādu mantiņu zādzību būs visbargākais sods — brīvības atņemšana uz laiku no 6 līdz 15 gadiem, jo tas ir ļoti bīstams noziegums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 26.priekšlikums. Tiek grozīta 141.panta trešā daļa. Šis pants saucas “Laupīšana”. Arī šeit nāk papildus šī kvalificējošā pazīme, ko es minēju nupat, runājot par 139. pantu. Pie tam otrs moments ir tāds, ka šis pants papildināts ar ceturto daļu. Par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot vai mēģinot lietot šaujamieročus vai sprāgstvielas, tiek paredzēta tiešām ļoti smaga atbildība — brīvības atņemšana no 10 līdz pat 17 gadiem ar obligātu mantas konfiskāciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

A.Līgotnis. 27.priekšlikums attiecas uz Kriminālkodeksa 142.panta trešo daļu. Šis pants saucas “Krāpšana”. Arī šeit tiek papildus iekļauta šī kvalificējošā pazīme, ja krāpšanas rezultātā tiek iegūtas narkotiskās, psihotropās vai stipri iedarbīgas indīgās vielas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 28.priekšlikums attiecas uz 143.pantu. Tas ir izspiešanas pants, ļoti smags un ļoti bīstams. Šeit tiek otrajā daļā palielināta atbildība. Patlaban tā ir līdz 10 gadiem. Tiek paredzēts līdz 12 gadiem. Un tas tiek paredzēts tādā gadījumā, ja izspiešana tiek izdarīta, pielietojot vardarbību, šaujamieročus vai sprāgstvielas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

A.Līgotnis. 29.priekšlikums attiecas uz nākošo, 143.1. pantu, tas ir, “Izspiešana organizētā grupā”. Tās ir visas tā saucamās reketa lietas. Un arī šeit tiek palielināta atbildība tajos gadījumos, ja tas tiek darīts ar vardarbības pielietošanu, kā arī tad, ja šīs izspiešanas rezultātā cietušajiem tiek nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājas citas smagas sekas. Tādos gadījumos atbildība būs brīvības atņemšana uz laiku līdz 17 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Līgotnis. 30.priekšlikums. Kriminālkodeksa 144. pants. Šeit arī kā kvalificējoša pazīme tiek noteikta narkotiku, psihotropo un stipri iedarbīgo vielu, kā arī sprāgstvielu un ieroču piesavināšanās. Šeit tiek palielināta atbildība tātad.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 31.priekšlikums. Tiek izdarīts labojums 146.pantā. Šis pants saucas “Mantas tīša bojāšana vai iznīcināšana”. Šeit tiek palielināta atbildība. Patlaban tā ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem, tiek palielināta no 5 līdz 15 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 32. priekšlikums. Tiek precizēta 186. panta redakcija. Šis pants saucas “Vardarbība pret amatpersonu”. Te vienkārši notiek precizēšana.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 33.priekšlikums paredz izslēgt no Kriminālkodeksa 186.1. pantu, par kuru es runāju iepriekš, jo vairs nav nepieciešama tāda panta pastāvēšana Kriminālkodeksā. Šīs noziedzīgās darbības ir iekļautas citos Kriminālkodeksa pantos, par kuriem es runāju faktiski pašā sākumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 34.priekšlikums paredz atbildības pastiprināšanu par mehāniskā transporta līdzekļa vai burukuģa nelikumīgu aizbraukšanu bez piesavināšanās nolūka.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Līgotnis. 35.priekšlikums paredz pastiprinātu atbildību par ļaunprātīgu huligānismu, ja tas tiek veikts ar šaujamieroču pielietošanu. Šeit būs atbildība no trim... Patlaban ir atbildība no 3 līdz 7 gadiem. Tiek paredzēta no 5 līdz 10.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 36.priekšlikums. Tiek papildināta un izmainīta Kriminālkodeksa 207.panta redakcija. Patlaban pants saucas “Kapa apgānīšana”. Pēc šī priekšlikuma tas sauksies “Kapa vai līķa apgānīšana”, jo diemžēl mums nākas sastapties ar gadījumiem, kad tāda rīcība tiek izdarīta arī tad, kad mirušais, aizgājējs vēl nav apbedīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Līgotnis. 37.priekšlikums paredz atbildības pastiprināšanu par tādu smagu noziegumu kā gaisakuģa nolaupīšana.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 38.priekšlikums paredz triju pantu izslēgšanu no Kriminālkodeksa. Un tas ir nepieciešams tādēļ — jau iepriekš es minēju, — ka kvalificējošas pazīmes tiek iekļautas citos pantos, 139. — 141. pantā šīs narkotiku zādzības, narkotiku izlaupīšanas un piesavināšanās. Tātad nav nepieciešama pantu dublēšanās Kriminālkodeksā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. 39.priekšlikumu ir izstrādājusi Prokuratūra kopā ar Latvijas valsts banku, un tas ir mēģinājums noteikt stingru konkrētu atbildību par tām darbībām, kuras līdz šim bija nesodāmas un kuru rezultātā faktiski iestājās mūsu valstī šī banku krīze. Mēs komisijā esam atbalstījuši šo papildināšanu, Kriminālkodeksa papildināšanu ar jaunu 161.9. un 161.10. pantu un lūdzam to kolēģus akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Līgotnis. Un beidzamais, 40.priekšlikums ir papildināt pārejas noteikumus ar diviem punktiem. Pirmkārt, ka likums, šis likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.novembri. Tātad šeit ir apmēram drusku vairāk par mēnesi laika, lai visiem, uz ko tas attiecas, visiem juristiem būtu iespējas ar to rūpīgi iepazīties, to izstudēt un sagatavoties šī likuma piemērošanai. Un otrs punkts nosaka, kā rīkoties tajos gadījumos, ja noziegums, kas paredzēts pantā, kurš no Kriminālkodeksa patlaban tiek izslēgts, ir izdarīts līdz likuma spēkā stāšanās brīdim. Tātad, kādos gadījumos kvalifikācija ir atstājama negrozīta, jo spēkā esošais likums ir bijis atbildības ziņā mīkstāks un Kriminālkodeksā ir 4.pants, kas nosaka pastiprinošu atbildību. Kriminālkodeksa pantam nav atpakaļejoša spēka. Es lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Pret pēdējo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis — Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA) . Cienījamie kolēģi! Strādājam pēc dokumenta nr. 1070. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” trešajam lasījumam. Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā precizētu redakciju 2.panta 2.2.5.punktā, kur iet runa par pagasta zemes komisijas uzdevumiem. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Atklājam debates. Deputāts Bunkšs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz komisijas priekšlikumu. Manuprāt šim 2.panta 2.2.5. punktam vispirms jau ir zināmas pretrunas ar Kārtības ruļļa 107.pantu. Un sekojošas. Kārtības ruļļa 107.pantā ir teikts, ka priekšlikumus, kas otrajā lasījumā, balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti, nevar atkārtoti iesniegt pēc otrā lasījuma. Šādus priekšlikumus komisija neieslēdz tabulā. Es jums varu atgādināt, ka, izskatot otrajā lasījumā, mēs arī balsojām tieši par šo pašu pantu un par šo pašu punktu, un principā bija abi divi šie priekšlikumi analoģiski. Es varbūt nepretendēju pilnībā uz šiem Kārtības ruļļa noteikumiem, un iespējams, ka te ir arī viss kārtībā. Kaut vai no tā viedokļa, ka komisijas piedāvātajā redakcijā ir nedaudz samainīti vietām vārdi un teikumi un 2.2.5.punkta iepriekšējais 3.apakšpunkts pašlaik ir iekļauts ievaddaļā. Bet principā manuprāt pēc teksta viņi ir pilnīgi analoģiski. Taču, kā es jau teicu, iespējams, ka Kārtības rulli ir viss kārtībā. Es tomēr atļaušos atgādināt tos pašus argumentus, kurus es minēju, izskatot šo pantu, šo punktu otrajā lasījumā.

Un pirmais tātad ir tāds, ka likuma par pašvaldībām 21.panta 17.punkts paredz, ka tikai pašvaldības dome vai padome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu. Pieņemot redakciju, kuru piedāvā atbildīgā komisija, mēs nonākam pretrunā ar minēto pašvaldību likuma normu, un praktiski rodas situācija, ka zemes komisija, kuru izveido pašvaldības dome vai padome, kļūst par augstāko varas institūciju šajā teritorijā un pašvaldības domes vai padomes vārdā jau pieņem lēmumus, kas ir domes (padomes) kompetencē. Tāpēc arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, otrajā lasījumā izskatot šos priekšlikumus, rada iespēju atrisināt šo jautājumu, atzīmējot 2.2.5. punktā, ka zemes komisija pieņem galīgos lēmumus visos citos jautājumos, izņemot jautājumus par tām zemēm, kuru īpašums jau ir noskaidrots un kuras jau ir reģistrētas uz pašvaldības vārda. Un šajos gadījumos zemes komisijai ir tikai ieteikuma tiesības, kā paredz šis pats pants un šis pats likums. Šeit es gribētu vērst jūsu uzmanību arī vēl uz to, ka, pieņemot šo punktu piedāvātajā redakcijā, faktiski tiek sašaurināts to personu loks, kas izlemj jautājumus, kas attiecas uz pašvaldības kompetenci. Tātad pašvaldības deputātu un struktūras vietā faktiski lēmumu pieņem ierēdņi. Un, ņemot vērā šos argumentus, es lūdzu noraidīt arī trešajā lasījumā atbildīgās komisijas iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs nav pieteikušies, un debates izbeidzam. Lūdzu, referent, ja vēlaties komentēt un teikt galavārdu par šo lietu!

 

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Zemes komisijas sastāvā ieiet arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ir tiesības zemes komisijas lēmumu pārsūdzēt padomē vai tiesā. Un tomēr, lai pasteidzinātu jautājumu izskatīšanu, komisija lūdz atbalstīt viņas priekšlikumu. Praktiski no juridiskā viedokļa loka sašaurināšanu šeit varētu nesaskatīt.

Sēdes vadītājs. Vai jūs nebūtu tik laipns un nekomentētu arī savu viedokli komisijas vārdā par šo atbilstību Kārtības rullim? Jo jūs jau dzirdējāt, kādas bažas izteica deputāts Bunkšs.

 

J.Zaščerinskis. Par cik komisijas sastāvā piedalās, kā jau es teicu, padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un bieži vien komisijā piedalās un ir tiesīgi piedalīties arī padomes locekļi, es domāju, ka šī pretruna nav būtiska.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt neturpināsim diskusiju par šo atbilstību vai neatbilstību. Te tiešām vārdi ir mainīti, struktūra arī ir mainīta, bet nevar noliegt, ka tie ir analoģiski jau balsotajam otrajā lasījumā. Izšķirsim šo lietu ar balsojumu, un jūs paši varat labāk spriest, kādai te labāk būtu galīgajai redakcijai būt. Lūdzu zvanu! Par procedūru? Balsojums būs par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ieteikto redakciju 2.panta 2.5.punktam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 13, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

 

J.Zaščerinskis. Līdzīga rakstura papildinājumu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā arī 2.1. pantā, 2. panta 2.2.punktā, kas attiecas uz pilsētas zemes komisijas uzdevumiem.

Sēdes vadītājs. Arī balsosim, lai būtu skaidrība. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto papildinājumu 2.1. un 2.2.punktā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 1, atturas — 3. Nav kvoruma. Godātie kolēģi, zālē ir kvorums. Vai jūs nebūtu tik laipni? Mēs varētu balsot otrreiz. Lūdzu, balsosim. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 8. Pieņemts. Tālāk!

 

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt 3.panta 3.2.3.punktā tekstu ar vārdiem “izšķīrušas pagastu” ar vārdu “rajonu”, un tālāk kā tekstā. Praktiski pieņemtais formulējums šim pantam skanētu sekojoši: izskata un viena mēneša laikā pieņem lēmumu par zemes strīdiem, kuri saistīti ar zemes lietošanas tiesībām un zemes lietojumu un īpašumu robežām un kurus nav izšķīrušas pagastu un rajona pilsētu zemes komisijas... Rajona pilsētu... Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Nākamais priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz izteikt 5.panta 5.4.apakšpunktu jums piedāvātajā redakcijā. Pēc būtības šāda redakcija tika jau pieņemta otrajā lasījumā, tikai viņa varbūt labāk iederas nevis 7.pantā, kur pašlaik atrodas, bet 5.pantā, kur iet runa par zemes komisijas darbību. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Līdz ar to likumsakarīgi, ka otrā redakcijā šis teksts būtu svītrojams. Un pie reizes jāsvītro arī formulējums - otro daļu skaitīt par trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Zaščerinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi būtu pieņemti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

 

 

Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”, trešais lasījums. Lūdzu, turpiniet! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Strādājam pēc dokumenta nr.1069 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. Uz trešo lasījumu ir ienācis viens priekšlikums par 36.panta piektās daļas redakciju, ko iesniedza Zemkopības ministrijas pilnvarota persona — mežu ministrs Ozola kungs. Tautsaimniecības komisija uzskatīja to par labu un pieņemamu kompromisa variantu jau iepriekšējai redakcijai un atbalsta šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt sēdē!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemta šī redakcija.

 

J.Zaščerinskis. Vairāk priekšlikumu nav ienācis uz trešo lasījumu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā ”Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Par Aglonas svētvietu” , otrais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā — Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā jūs redzat komisijas iesniegumā, pēc deputātu lūguma pagājušā reizē projektam pievienotas Preiļu rajona un Aglonas pagasta kartes. Diemžēl šo priekšlikumu pilnībā īstenot neizdevās, jo lielā karte tehniski nav pavairojama un izsniedzama deputātiem. Jāaprobežojas ar to, kas tur ir klāt, proti, ar svētvietas aizsardzības zonas karti. Godātie kolēģi! Uz otro lasījumu ir saņemta virkne priekšlikumu, un pirmais priekšlikums ir par nosaukumu. Deputāts Siliņš licis priekšā izteikt nosaukumu šādā redakcijā: “Likums par Aglonas svētvietas saimniecisko darbību”. Komisija, izanalizējusi šo priekšlikumu, nonāca pie slēdziena, ka šis priekšlikums nav pieņemams tādēļ, ka pirmajā lasījumā akceptētais projekts ietver ne tikai saimniecisko darbību, bet arī daudzas citas sfēras un sašaurināšana tikai uz saimniecisko darbību iziet ārpus likuma koncepcijas. Tāpēc komisijā tas nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Līdz ar to mēs komisijas secinājumus un lēmumu akceptējam. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. 1.pantā ir deputāta Siliņa priekšlikums izteikt otro daļu šādā redakcijā: īpašās kultūrvēsturiskās nozīmības dēļ Aglonas bazilikas komplekss atzīstams par svētvietu Latvijā ar starptautisku nozīmi, kurā reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts atbilstoši konstitucionālā likuma ”Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” 35.panta normām. Godātie kolēģi, komisija šo priekšlikumu daļēji pieņēma, pilnīgi piekrītot, ka Aglonas svētvieta ir ar starptautisku nozīmi, jo vairāk nekā no 12 valstīm tur regulāri ierodas cilvēki. Tādēļ šajā daļā nekādu domstarpību nebija. Kas attiecas uz atsauci uz konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, tad komisija izvairījās akceptēt šo daļu tādēļ, ka tādā gadījumā šeit būtu loģiski uzskaitīt vēl veselu virkni citu likumu, kas nav likumdošanas praksē sevišķi pieņemts un nav sevišķi korekti. Tad jau jāuzskaita gan likums par uzņēmējdarbību, gan likums par reliģiskajām organizācijām, pareizāk reliģisko organizāciju likums, un vēl vesela rinda citu likumu. Šādas gramatiskās pārslodzes dēļ un arī nekonsekvences dēļ mēs daļēji pieņēmām, nē, nepieņēmām atsauci uz kādu konkrētu likumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu, jums vārds!

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit ir rakstīts, ka daļēji pieņemts ieteikums. Čstenībā būtība tik tiešām šeit nav pieņemta. Un tādēļ es gribētu uzturēt balsojumu par šo otro daļu un uzsvērt, ka šeit ir īstā vieta, kur norādīt, ka šī likuma darbība notiek saskaņā ar konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, kur ir tieši definētas reliģijas un valsts varas attiecības. Es, protams... Man rada izbrīnu, ka Cilvēktiesību komisija izvairās no šī savas sfēras pamatlikuma pieminēšanas. Un neiztur kritiku referenta teiktais, ka tad tas pārslogotu likumprojektu ar atsaucēm uz citiem likumiem, jo tā paša 3.panta otrajā daļā ir atsauce uz reliģisko organizāciju likumu. Tātad šis likums acīmredzot ir patīkams, bet likums, kurš tiešām regulē attiecības starp valsti un reliģiju, nav pieminams. Es uzskatu, ka tas nav pamatoti, un tādēļ es lūdzu balsot par manis ieteikto otrās daļas redakciju, ka īpašās kultūrvēsturiskās nozīmības dēļ Aglonas bazilikas komplekss atzīstams par svētvietu Latvijā ar starptautisku nozīmi, kurā reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts atbilstoši konstitucionālā likuma par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem 35.panta normām, kur viss tas ir korekti pateikts. Mēs nedrīkstam ar atsevišķiem likumiem censties šo likumu pārkāpt.

Iepriekšējās debatēs es diezgan daudz un pamatoti argumentēju, kādēļ šeit ir vēlēšanās sasaistīt vai, tieši otrādi, definēt zināmā mērā reliģiju par valsts sastāvdaļu jeb iesaistīt viņu valstī. Es biju arī komisijā, kur to pārrunājām, un komisija atzina, ka mēs varam ļoti loģiskā secībā uzrakstīt likumu, lai tiešām šis sadalījums tiek ievērots. Mēs regulējam ar valsts likumdošanu to, ko valsts var regulēt, kur ir valsts pasākumi, valsts nozīmes pasākumi. Mums iesaistīta šī svētvieta, un to mēs regulējam. Kur ir darbības, kas saistītas tikai ar reliģisko darbību, tās netiek regulētas. Un nevajag arī prasīt, lai tās tiktu regulētas. Ir jau skaidri redzams tālāk, ka zināmā mērā tas ir saistīts ar finansējumu, bet tas lielā mērā ir sasaistāms ar saimniecisko darbību. Iepriekšējā diskusijā daudzi atzina, ka tik tiešām tur ir nepieciešama valsts līdzdalība vai arī kaut kādā veidā pamatojums šīm finansēm, kas tiek izlietotas šajā objektā. Tāpēc vēlreiz lūdzu izprast šo attieksmi un neatteikties, šeit neatteikties atzīmēt šo likumu, jo tas ir vienīgais, kurš principiāli nosaka attiecības starp valsti un reliģiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es varbūt gribētu sīkāk precizēt komisijas nostāju šajā jautājumā, lai nebūtu pārpratumu un varbūt lai mēs nestrīdētos par lietām, par kurām nebūtu jāstrīdas. Komisija, protams, viennozīmīgi respektē un par pamatu uzskata šo konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem un tajā skaitā uzskata, ka, protams, šajā likumā definētā baznīcas un valsts dalīšana ir pamatprincips, uz kura veidojas attiecības. Reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts. Pirmkārt, šis jēdziens neatbilst starptautiskajai terminoloģijai, jo atsevišķi neviena darbība no valsts nav atdalīta, bet parasti lieto definīciju “baznīcas un valsts dalīšana”. Tur ir nedaudz cita jēga. Bet tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts. Ja mēs pieminam šo likumu, mēs, iespējams, būtu gatavi pārskatīt uz trešo lasījumu un varbūt 1.pantā mēs varētu vienu apakšpunktu pievienot, kas noteiku, ka baznīcas un valsts attiecības tiešām pamatā balstās uz cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem, jo to ir svarīgi minēt. Šobrīd, iespējams, tā ir tehniska detaļa, bet iznāk samērā neloģiski — pievērsiet uzmanību, jo pašlaik mēs atstājam, tā kā piedāvā Siliņa kungs. Un Siliņa kungs arī varētu paklausīties manu paskaidrojumu! Pašlaik iznāk tā. Redziet, 1.pantā parasti norāda būtiskāko objekta saturu, par ko mēs runājām. Faktiski, ja mēs rakstām 1.pantā tiešām šādā veidā, tad mums iznāk, ka būtiskākais saturs pašai Aglonas svētvietai ir vieta, kurā reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts. Līdz ar to, pirmkārt, rodas jautājums, vai visā pārējā Latvijas teritorijā tas tā nav, jo mēs it kā šeit specifiski vienu vietu norādām, ka Aglonas bazilika ir vieta, kurā reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts atbilstoši likumam. Rodas uzreiz juridisks jautājums — vai šī specifikācija nozīmē, ka citās vietās tas tā nav? Un mēs esam vienu vietu atraduši, kurā tas tā ir. Un, otrkārt, es tomēr domāju, ka mēs nevaram uzskatīt par būtiskāko Aglonas bazilikas izpausmes formu vai saturu šo reliģijas un valsts dalīšanu. Līdz ar to es tomēr šoreiz piedāvātu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas ierosinājumu. Bet atkārtoju vēlreiz — iespējams, ka tiešām uz trešo lasījumu mums jau 3.apakšpunkts ir jāuzraksta, kur vienkārši mēs varam teikt, principā atgādināt, ka baznīcas un valsts tiesības tiek regulētas atbilstoši cilvēktiesību konstitucionālajam likumam, baznīcas un valsts dalīšanai. Es aicinu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Šie divi teikumi — jūs tos lūdzat kā deputāts vai kā referents? Kā referents. Tad debates ir pabeigtas. Lūdzu, referents!

 

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Tikai ļoti īss komentārs pie Siliņa kunga teiktā.

Siliņa kungs, es jums piekrītu, ka šeit varētu būt atsauce, tikai es nepiekrītu jums tai ziņā, ka jūs sakāt, ka mēs vispār neesam pieņēmuši jūsu priekšlikumu. Starptautiskais aspekts — paldies jums par priekšlikumu — tikai jūsu priekšlikuma dēļ ir arī parādījies šeit.

Kas attiecas uz likumu gradāciju, tad cilvēka un pilsoņa tiesību un pienākumu likums tikai deklarē, bet reliģisko organizāciju likums regulē šīs attiecības. Tāpēc es uzskatu par korektu tālākajā pantā atsaukties uz reliģisko organizāciju likumu.

Es ļoti lūdzu kolēģus atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad izskatām priekšlikumus likumprojektam “Par Aglonas svētvietu”. 1. pants — deputāta Siliņa priekšlikums. Debates esam pabeiguši. Lūdzu, balsosim par viņu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 13, atturas — 16. Nav kvoruma. Atļaušos apgalvot, ka zālē kvorums ir. Ne visai liels, bet kvorums.

Balsosim vēlreiz par deputāta Siliņa priekšlikumu 1. pantam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 15, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par komisijas 1. panta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — nav, 7 — atturas. Ir pieņemta šī redakcija.

 

A.Seiksts. 2. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. 3. pants. Lūdzu!

 

A.Seiksts. 3. pantu Cilvēktiesību komisija liek priekšā papildināt ar otro daļu šādā redakcijā: “Aglonas bazilikas reliģisko darbību reglamentē reliģisko organizāciju likums.” Šis likums tiešām reglamentē visas...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. 4. pantā deputāta Siliņa priekšlikums izteikt pantu šādā redakcijā: “Aglonas svētvietas saimniecisko darbību nosaka šis likums” pēc mana ieskata nav balsojams, jo viņš izrietēja no nosaukuma, kuru Saeima akceptēja otrajā lasījumā komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. 5. pants. Deputāta Siliņa priekšlikums 2. punktu svītrot. 2. punkts — “Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem...” Un tālāk kā tekstā. Komisija nepieņēma deputāta Siliņa priekšlikumu taisni tamdēļ, ka šis punkts ierobežo bazilikas darbību, lai tur notiktu tiešām tikai reliģiska darbība. Viņš neierobežo valsti un pašvaldību, bet šajā gadījumā draudzi un baziliku. Un valsts reglamentācija komisijasprāt šeit ir nepieciešama, to atbalsta arī katoļu baznīcas vadība.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu, jums vārds! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

 

A.Siliņš (LC). Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Šeit tik tiešām būtība ir tāda, ka šis punkts ir lieks tādēļ, ka, ja kaut ko nosaka katoļu baznīcas vadība Latvijā, tad kādēļ mūsu likumos vēl tas ir jāatzīmē. Ja uzskatām, ka likumdošana arī ar baznīcas likumdošanu ir ļoti jāsasaista, to var pieņemt, bet manā uztverē tas ir lieks un es aicinu to svītrot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vispirms Tupešu Jānis — pie frakcijām nepiederošs deputāts, pēc tam — Andrejs Panteļējevs. Lūdzu!

 

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti un deputātes! Es tikai gribu mazliet komentēt šī likuma nosaukumu, likumprojekta nosaukumu, jo nupat referents atkal atsaucās uz viņu, teikdams, ka it kā zināms pants izriet no nosaukuma. Precizitātes labad. Komisija nolēma, ka uz trešo lasījumu iesniegs jaunu, citu šī likuma nosaukumu, likumprojekta nosaukumu. Nav tā... Vai nu tīšām vai netīšām, bet neprecīzi referents to pateica. Lai novērstu Siliņa kunga, deputāta Siliņa izteiktās bažas un pārmetumus, ka arī citus, kuri šeit jau ir izskanējuši, mēs iesniegsim jaunu, precīzāku šā likuma nosaukumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie deputāti, es gribētu tomēr vērst uzmanību uz to, ka šis likums ir abpusēja kompromisa likums. No vienas puses, tas ir likums, kas it kā ierobežo vai papildu funkcijas uzliek valstij, bet tieši tāpēc no savas puses mēs pieņemam arī normas, kas zināmā mērā ierobežo baznīcu. Protams, varētu teikt, ka tikai un vienīgi katoļu baznīca varētu noteikt, kas notiek šajā svētvietu teritorijā. Un šobrīd man nav aizdomu vai pamata apgalvot, ka tur varētu notikt kaut kas cits, izņemot garīgos un reliģiskos pasākumus. Taču diemžēl man liekas, jūs zināt praksi, ka jau šinī priekšvēlēšanu kampaņā dažas baznīcas, nevis katoļu baznīca, bet dažas citas baznīcas, izmanto savas telpas un daži mācītāji izmanto garīgās celtnes politisko pasākumu realizācijai vai pat priekšvēlēšanu aģitācijas realizācijai. Man negribas izteikt ne mazākās aizdomas, ka to darīs katoļu baznīca, bet tomēr, lai nebūtu pārpratumu un lai mēs kādreiz nebūtu situācijā, ka, piemēram Aglonas svētvietas, teritorijā notiek politiska rakstura mītiņš vai kaut kādas partijas sanāksme. Man gribētos tomēr, lai šis pants paliktu tieši tādā redakcijā, tātad lai arī to nosaka katoļu baznīca, bet tie ir garīga un reliģiska rakstura pasākumi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam... Es atvainojos, āmura klaudziens sakrita ar deputāta Endziņa piecelšanos, un tas vienmēr ir jārespektē. Vārds Aivaram Endziņam, “Latvijas ceļa” deputātam. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es vienīgi ceru, ka komisija uz trešo lasījumu tiešām šo punktu precizēs, jo šeit ir rakstīts, ka “Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka katoļu baznīcas vadība Latvijā”. Tātad iznāk, ka valsts valstī. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Vai tas ir saskaņojams ar 2. pantu, kur ir rakstīts 1. daļā, ka Aglonas svētvieta atrodas Aglonas pagasta teritorijā, 2. daļā — kas ietilpst svētvietā, un tālāk seko svētvietas aizsardzības zona. Vai tas, šis aizliegums principā atttiecas arī uz aizsardzības zonu? Tas ir viens un tas pats, es atvainojos... Panteļējeva kungs krata galvu noliedzoši, bet to var iztulkot gan tā, gan tā. Un kā rīkosies baznīca, man ir grūti pateikt. Tā ka katrā gadījumā šeit ir vajadzīgs nopietns precizējums uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu!

 

A.Seiksts. Paldies, Endziņa kungs! Mēs tiešām šos precizējumus izdarīsim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Siliņa priekšlikumu 2. punktu svītrot, pēc tam attiecīgi mainot daļu numerāciju. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 14, atturas — 22. Nav pieņemts.

 

A.Seiksts. Paldies! Par 3. punktu ir izteikts šāds Siliņa kungs priekšlikums... 3. punktu izteikt šādā redakcijā: “Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumus, kuri saistīti ar valsts nozīmes pasākumiem, var finansēt no valsts budžeta.” Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. Otrās nodaļas 6. pants. Cilvēktiesību komisija liek priekšā 1. punktu izteikt šādā redakcijā: “Aglonas bazilikas draudzes uzņēmējdarbībā un citā saimnieciskā darbībā iegūtie līdzekļi.” Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk!

 

A.Seiksts. Deputāta Siliņa priekšlikums 5. punktu izteikt šādā redakcijā: “No Latvijas Republikas valsts budžeta piešķirtie līdzekļi valsts nozīmes pasākumu veikšanai.” Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

 

A.Seiksts. 7. pants. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. Es varbūt, kolēģi, nelasīšu, visiem dokuments ir priekšā. Cilvēktiesību komisijas redakcija ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Deputāt Siliņ, ja? Jā, lūdzu, atklājam debates. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Atklājam debates par Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu 7. pantā.

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit principā varētu piekrist šī panta redakcijai, bet viņa ir jāprecizē noteikti trešajā lasījumā, jo šeit ir divas pretrunas ar iepriekšējiem pantiem. Vispirms ir pretruna ar 5. pantu, kurā paredzēts, ka valsts nozīmes pasākumus var finansēt no valsts budžeta. Un šeit jau ir viennozīmīgi uzrakstīts, ka sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta. Šī ir pretruna, kura ir jānovērš. Tur noteikti varētu atkal būt tādā pašā formā, ka var segt. Un otra pretruna. Otra pretruna ir ar šodien jau pieņemto likumprojektu par valsts svētkiem un atzīmējamām dienām, kur Vasarasvētki tiešām tika pieņemti kā valsts svētki, bet Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki netika pieņemti kā valsts svētki. Un tādēļ nevar viņus likt blakus un teikt, ka viņi ir valsts nozīmes pasākumi un citi valsts nozīmes pasākumi. Tātad varētu tur tikt atzīmēti tikai Vasarassvētki un tālāk citi valsts nozīmes pasākumi. Ja viņi klūs, tad kļūs konkrētajā gadā par valsts nozīmes pasākumiem.

Tātad šajā reizē es nedomāju iebilst pret pieņemšanu, bet šeit es gribu tikai pateikt, ka tālākajā, trešajā lasījumā šeit noteikti vajadzētu saskaņot ar esošo likumdošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad šo... Jā, iebildumu nav? Bet priekšlikumi trešajā lasījumā tad kopīgi tiks skatīti. Bet tagad par deputāta Siliņa priekšlikumu, lūdzu!

 

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Kas attiecas uz deputāta Siliņa priekšlikumu, principā mēs viņu uzskatījām zināmā mērā par loģisku, taču ir viena lieta. Ir dažādas saskaņošanas dažādos līmeņos. Un, lai nebūtu, ka vienā gadījumā saskaņo bazilika ar pagastu, citā gadījumā — Ministru kabinets ar baziliku, vēl citā gadījumā — citādas instances, mēs nolēmām unificēt un visu saskaņošanu veikt Ministru kabineta un katoļu baznīcas vadības līmenī, minot arī pašvaldības, uz ko tas attiecas. Šī saskaņošana tādējādi būtu unificēta, un arī tālāk būs runa. Es vienkārši esmu spiests komentēt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kura pirmajā vietā liek katoļu baznīcas vadību. Mēs, unificējot saskaņošanas procedūru, pirmajā vietā liekam Ministru kabinetu kā valsts augstāko izpildinstitūciju.

Un tamdēļ es domāju, ka šeit tīri loģiski Siliņa kunga priekšlikums būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Jau iepriekšējā, 6. pantā, kura nosaukums ir “Aglonas svētvietas finansēšana”, ir runāts par finansēšanas pamatiem un tamlīdzīgi. Šeit, 7. pantā, tajā redakcijā, ko piedāvā Cilvēktiesību komiteja... komisija, par jaunu ir atkal finansēšana no valsts budžeta. Un šeit jau vairs nav runa tikai par Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkiem, bet ir runa par Vasarasvētkiem un par citiem valsts nozīmes pasākumiem, kur atkal medicīnisko, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošinājumu svētvietas aizsardzības zonā sedz no valsts budžeta. Vēlreiz tas tiek atkārtots. Nu man ir jautājums citu konfesiju pārstāvjiem. Man liekas, ka Vasarasvētkus, Lieldienas un citus reliģiskos svētkus svin ne tikai katoļi, bet arī luterāņu baznīca, pareizticīgo baznīca un citas konfesijas. Un arī tāpat ir zināms ļaužu pieplūdums, kur ir vajadzīga kaut kāda reglamentācija vai kaut kas tamlīdzīgs. Tajā pašā laikā, teiksim arī mums nav pieņemts un tā, nav virzīts uz priekšu likums par Rīgas Domu, bet tagad iet runa par Aglonas baznīcu, par šo svētvietu, un viss nāk tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Es tāpēc atbalstu deputāta Siliņa priekšlikumu, kur ir runa tikai par svētku norises noteikumu apstiprināšanu, bet, atkārtoju vēlreiz, kā es jau teicu 6.pantā, nav runa par finansēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jā, es saprotu, bet tad acīmredzot tā lieta jāuzņem tādā veidā, ka trešajā lasījumā tas ir jābalso. Jo šodien mēs balsot nevaram. Es tā saprotu. Varbūt, godātie deputāti, debates nevar turpināt...

Lūdzu, Andrejs Siliņš — otrreiz! Piecas minūtes. Lūdzu! “Latvijas ceļa” deputāts.

 

A.Siliņš (LC). Paldies!

Sēdes vadītājs. Varat arī ilgāk, jo te ir dažādi priekšlikumi, tāpēc formāli jūs faktiski varat runāt arī par citu.

 

A.Siliņš. Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit oficiāli noņemu savu priekšlikumu. Tas ir tādēļ, ka mēs komisijā to nospriedām un es piekrītu otrajai daļai. Endziņa kungs, otrajā daļā nav runāts vairs par finansēm, bet otrajā daļā ir runāts par norises noteikumiem. Un viņš... Jā, jā, es piekrītu! Zināmā mērā es jau pirmajā reizē par budžetu uzstājos.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jā es saprotu, jūs gribat, lai jūs Endziņa kungs klausās, bet viņš tagad ir aizņemts...

 

A.Siliņš. Viņš vairs nav aizņemts. Paldies, tagad tik tiešām...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, dialogu vajag stenogrammā, citādi jūsu teiktais vien būs dīvaini, ja nebūs otras puses, kam jūs jautājat, bet tas nav paredzēts.

 

A.Siliņš. Tiešām bija doma izteikt pantu sekojošā redakcijā. Tādēļ, ka arī es uzskatīju, ka jautājums par finansējumu ir atrisināts iepriekšējos pantos. Ja šajā pantā vēlreiz risina jautājumu par finansējumu, tad tas jārisina ir saskaņoti ar iepriekšējos pantos teikto. Pirms dažām minūtēm es jau to atgādināju un sapratu, ka komisija pieņēma, ka trešajā lasījumā šā panta pirmā daļa, kas attiecas uz finansējumu, ir jāprecizē un tai ir jābūt saskaņotai. Ja viņa vispār ir, tad viņai ir jābūt saskaņotai ar to, kas ir rakstīts 5.pantā un 6. pantā. Par šo noteikumu izstrādāšanu. Es šeit atzīstu, ka ir labāk, ja noteikumus izstrādā valsts mērogā Ministru kabinets, jo, kā mēs paši atceramies, tad pasākumi, kas notiek šajā svētvietā, tie lielākie, nav saistīti tikai ar rajonu, bet ir zināmā mērā saistīti ar visu Latviju. Tādēļ Ministru kabinetam, vai tas grib vai negrib, ir jābūt lietas kursā un arī šie noteikumi jāizstrādā. Šajā aspektā komisija ir pozitīvi strādājusi, izņemot pirmo daļu, kura, es joprojām uzskatu, varētu arī vispār nebūt šajā pantā, jo budžeta jautājumi jau ir nokārtoti iepriekšējos pantos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šī diskusija tātad iet jau par trešo lasījumu, jo rakstiski noraidījumi un svītrojumi nav iesniegti. Tāpēc, ko mēs darīsim, lūdzu? Vai mēs balsojam tagad par šo pantu komisijas redakcijā un tad trešajā lasījumā to turpinām pilnveidot.

Lūdzu, deputāts Urbanovičs, Tautas saskaņas partija!

 

J.Urbanovičs (TSP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs nerunājam par panta otro daļu būtībā, jo tur ir arī Tautas saskaņas partijas priekšlikums, kurš būtību nemaina. Proti, Ministru kabineta līdzdalība šo noteikumu iedibināšanā, izveidošanā paliek, taču mūsuprāt, ja svētvieta, kā jūs zināt un no pielikuma varat redzēt, atrodas tikai uz baznīcas zemes un ietver sevī tikai sakrālo un citus baznīcas laukumus un īpašumu, būtu loģiski, ka tie, kas vairāk zina par šiem pasākumiem, kas būtībā tos organizē un kas ir saimnieki šeit, arī izstrādātu šos noteikumus un, protams, liktu priekšā saskaņošanai Ministru kabinetā. Jo, ja paliek komisijas variants, tad tā vai citādi paliks šī shēma. Jūs to ļoti labi saprotat —, vienalga, nevis Ministru kabinets izstrādās savus priekšlikumus un aicinās uz saskaņošanu katoļu baznīcu, bet gan aicinās izteikt katoļu baznīcu savu viedokli un, izejot no šā viedokļa, tad arī izstrādās šos noteikumus. Tā tas būs. Būtībā, vienalga, šo pirmo soli veiks katoļu baznīca. Tāpēc es gribu aicināt jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, kur būtība nemainās. Atbildība un pārraudzība Ministru kabinetam paliek, taču iniciatīva un lielāka atbildība par visu norisi un pasākumiem, kas notiek, paliek arī baznīcai. Paldies! (No zāles deputāts A.Endziņš: “Tas viss jau vienreiz ir teikts!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad par procedūru. Tātad būs balsojums. Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums un pēc tam par 7.pantu komisijas ieteiktajā redakcija. Pret procedūru nav iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu 7.pantam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 9, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju 7.pantam. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — nav, atturas — 10. Nav kvoruma. Zālē ir kvorums. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 9. 7.panta redakcija ir pieņemta.

Lūdzu tālāk!

Turpinājums nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!