Saeimas ziņas

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Aizvadītajā nedēļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Siliņš, Izglītības un zinātnes ministrijai kopumā budžeta samazinājums paredzēts par 5,6 miljoniem latu. Tai pašā laikā ir jāpilda lēmums par skolotāju algu paaugstināšanu, tādējādi samazināsies finansējums arodskolām, augstskolām un zinātnei. Proti, arodskolām apmēram par 18,9 procentiem, augstskolām apmēram par 14,7 procentiem, bet zinātnei apmēram par 19,6 procentiem. Komisijas priekšsēdētāju A.Siliņu uztrauc arī pirmajā lasījumā pieņemtā likuma pārejas noteikumu punkts. Tas nosaka, ka darba algas pilnā apjomā nevar izmaksāt, ja nav veikti visi rēķini par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Zinātnē līdz šim bija otrādi — algu izmaksa bija primāra. Tāpēc parādi no gada sākuma ir sakrājušies, un, ja tagad tie visi ir jānomaksā, algām nekas nepaliek. Lai novērstu šo situāciju, komisija iesaka samazināt Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumus tikai par 47 000 latu, nevis par 5,6 miljoniem latu, proti, izdarot grozījumus citos finansējuma avotos. Piemēram, par 75 procentiem samazināt izdevumus Cilvēktiesību birojam, par 20 procentiem Finansu ministrijas centrālajam aparātam, par 10 procentiem — Labklājības, Aizsardzības un Satiksmes ministriju centrālajiem aparātiem, kā arī atlikt Banku aģentūras izveidi. Šos priekšlikumus komisija ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kas strādā pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” otrā lasījuma.

Saeimas ziņu dienests

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Aizvadītajā nedēļā Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti trešajam lasījumam akceptēja likumprojektus “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””, “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrajam lasījumam rekomendēja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Galvenā diskusija, kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, bija par sociālā nodokļa likmi, tā sadalījumu starp darba devēju un ņēmēju, kā arī par to, kas šīs proporcijas nosaka. Paredzēts, ka līdz gadsimta beigām sociālo nodokli līdzšinējo 38 procentu vietā samazinās no 33 līdz 34 procentiem un arī sadalījums starp darba devēju un ņēmēju būs samērā proporcionāls.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti trešajam lasījumam gatavoja likumprojektu “Par kredītiestādēm”, iestrādājot tajā pantus par kredītiestāžu uzraudzību (Banku aģentūras izveidošana), bankrotu, sanāciju un atbildību pārkāpumu gadījumos, kā arī par noguldītāju zaudējuma kompensāciju. Deputāti izskatīja apmēramn 30 no vairāk nekā 100 likumprojekta pantiem, tādēļ darbs to izvērtēšanā turpināsies jaunnedēļ. Saeimas sēdes darba kārtībā šis likumprojekts varētu tikt iekļauts apmēram pēc pāris nedēļām, tādējādi pēc tā pieņemšanas spēku zaudēs Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabinetā izdotie “Komercbanku noteikumi”, noteikumi “Par komercbanku sanāciju un bankrotu” un “Par fizisko personu noguldījumu kompensāciju”, teica komisijas priekšsēdētājs O.Kehris.

Anita Martinsone, Saeimas ziņu dienests