INFORMĀCIJA

"Katra šāda grāmata ir notikums"

Ar kamerkora “Pali” skandētām dziesmām vakar, 26. septembrī, Rīgā Dauderu muzejā sākās grāmatas “Latvijas Zemnieku savienības vēsture” darba gaitas, jo iecerēts to dāvināt visām Latvijas skolām, kur grāmata būs noderīgs papildinājums, dzimtenes likteņus iepazīstot. Grāmatas pre-zentacijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis sacīja, ka šis notikums ir pirmais pasākums, kas vairs nav ietil-pināts priekšvēlēšanu kampaņā. Grāmatā atspoguļots tas ceļš, ko nogājusi Zem-nieku savienība no septiņpadsmitā gada līdz mūsdienām.

“Katra šāda grāmata ir notikums, — kā bērna piedzimšana, kā atmiņas un arī kā domas par nākotni,” teica G.Ulmanis. Viņš arī pastāstīja, ka nesenajā triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās reizē Tallinā viņi pārrunājuši iespēju izveidot kopīgu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas likteņstāstu grāmatu, kura stāstītu gan par pretrunām, gan par sadarbību, gan par padarīto un nepa-darīto. Šai grāmatai objektīvi jāatspoguļo visa Baltijas vēsture. “Šī nav tikai mācību grāmata skolēniem, bet arī mums, kas esam atbildīgi par Latvijas likteni.”

Grāmatas priekšvārdā Guntis Ulmanis raksta:

Šajā nelielajā, taču mūsu tautas vēsturiskās apziņas kopšanai nozīmīgajā grāmatā ir raudzīts šķetināt ārkārtīgi svarīgu un pretrunīgu likteņgaitu savi-jumu, kurā ieaudies arī Zemnieku savie-nības gājums turpat gadsimta ilgumā.

Latvijas rītausmā šī partija ir jo aktīvi līdzdarbojusies Latvijas valstis-kuma veidošanā, kļūstot par zemniecības ilgu un interešu galveno paudēju un aizstāvi. Zemnieku savienība arvien ir atbalstījusi un veicinājusi mūsu tautas centienus pēc vienotības un saimnieciska un kultūras uzplaukuma, uzskatot agrāro dzīvesveidu par vienu no latviešu nacionālās identitātes veidošanās pamatsastāvdaļām. Atcerēsimies Zem-nieku savienības ieguldījumu agrārās reformas realizācijā, nacionalās valūtas stabilizēšanā, bruņoto spēku nostip-rināšanā, kā arī latviešu kultūras dzīves veicināšanā. Latviešu zemnieki šo zemi ir ne tikai rūpīgi kopuši, bet arī kaismīgi aizsargājuši un veidojuši to latviski skaistu. Manuprāt, par to ikviens var pārliecināties, iepazīstoties ar mūsu vēsturi un tautas estētiskajiem ideāliem.

Zemnieku savienības ieguldījums Latvijas izaugsmē sabiedrības apziņā tiek dažādi vērtēts, tomēr neviens nespēs noliegt tās aktīvo un produktīvo līdz-dalību valdības darbā. Pretstatā skait-liski pārākajai un kreisajai sociāldemo-krātu grupai Latvijas parlamentos Zemnieku savienība allaž bija gatava uzņemties Ministru kabineta smago durvju vēršanu. Tāpat nav noliedzams īsā laikā sasniegtais uzplaukums pēc milzīgo kara postījumu likvidēšanas, kas ļāva Latvijai ierindoties Eiropas attīs-tītāko valstu vidū. Zemnieku savienība bija izveidojusi spēcīgu, labi funk-cionējošu organizāciju, no kuras iz-augušas daudzas Latvijas vēsturē pazīstamas personības. Latvijas panā-kumos lielu un paliekošu ieguldījumu devuši tādi partijas biedri kā Zigfrīds Anna Meierovics, Kārlis Ulmanis, Ādolfs Klīve. Diemžēl Zemnieku sa-vienība gluži tāpat kā citas partijas Latvijā cieta no 1934.gada 15.maija apvērsuma, pēc kura tika apturēta visu politisko organizāciju darbība.

Daudzšķautnainais vēstures manto-jums ir veidojis izejas punktu, atjaunojot Latvijas Zemnieku savienības darbību 1990.gadā. Šajā organizācijā atkal pulcējas tie, kas apzinās lauksaim-niecības ieguldījumu tautsaimniecībā un kas izprot zemniecības nozīmi visas latviešu tautas eksistencē. Partijas pārstāvniecība Saeimā un tautas atbalsts liecina, ka šādu domubiedru nav maz. Zemnieku savienība ir raudzījusi iemie-sot savu izpratni konkrētos valdības lēmumos, piedaloties valdībā, un turpina to darīt savu iespēju robežās, atraz-damās opozīcijā.

Drīz beigsies XX gadsimts, ko raksturo kā spilgti intelektuālie un tehnoloģiskie sasniegumi, tā arī asiņaini noziegumi pret cilvēci. Aiz šī simboliskā sliekšņa ne vien mūsu lauku ļaudis, bet arī visu Latviju gaida milzīgas pār-maiņas. Nākamais gadsimts prasīs jaunu domāšanu, jaunu saimnieciskās un kultūras attīstības līmeni. Tomēr jaunais laiks nenāks, ja mēs paši to nenesīsim ar savu darbu un uzticību demokrā-tiskajiem ideāliem. Tāpēc mūsu partijai nepieciešams jau tagad rosināt plašāku diskusiju par rītdienas Latviju, iesaistot šajā domu apmaiņā arī jaunatni un ņemot vērā mūsdienu pasaules attīstības tendences.

Zemnieku savienības piedāvātā attīstības koncepcija būs cieši saistīta ar izpratni par visas Latvijas nākotni. Šī grāmata palīdzēs gūt tik vajadzīgo ieskatu Latvijas un LZS pagātnē, veidojot labu pamatu pārdomām par nākamību, kurā mūsu partija un tās aizstāvētās idejas saglabās savu vēsturisko vietu.

Autoru kolektīva vārdā par grāmatas tapšanu stāstīja docents Antonijs Zunda, grāmatas klajā nākšanu ar ZS aktivi-tātēm “Draudzīgā aicinājuma” atjauno-šanā saistīja ZS priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kinna. Kopā ar citiem viesiem bija arī partijas vecbiedri.

Valsts prezidenta preses dienests