DIPLOMĀTIJA

Kuveita un Latvija: kopīgas intereses un kopīgas vēlmes

Latvijas un Kuveitas parlamentārieši plašāk pārrunāja sadarbības iespējas ekonomikas un tirdzniecības jomā. Kuveita ir ieguldījusi investīcijas dažādu projektu realizācijā, piemēram, naftas un elektroenerģijas ieguvē, ceļu un dzelzceļu būvē vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Arī Latvija ir ieinteresēta ārvalstu līdzekļu piesaistē un tirdzniecības sakaru paplašināšanā.

Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācijas vadītājs Ahmads Mohameds al Nasars (Ahmad Mohammad Al–Nassar) apliecināja savas valsts parlamenta un valdības gatavību izskatīt visus Latvijas priekšlikumus.

Tikšanās nobeigumā A.Krastiņš izteica pārliecību, ka Latvijā arī pēc 6.Saeimas vēlēšanām politiskā stabilitāte saglabāsies un darbības virzieni ārpolitikā nemainīsies.

Šodien, 27.septembrī, Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācija tiekas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, Ministru prezidentu Māri Gaili, ārlietu ministru Valdi Birkavu, ekonomikas ministru Jāni Zvanītāju un Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku Oļegu Batarevski.

Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācijas vizīte beigsies ceturtdien, 28.septembrī.

Anita Martinsone,
Saeimas ziņu dienests

Vakar, 26.septembrī, Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācija Saeimā tikās arī ar Latvijas un Kuveitas parlamentārās atbalsta grupas dalībniekiem (tajā darbojas 17 Saeimas deputātu), Ārlietu komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvjiem.

Kā pēc tikšanās Ārlietu komisijā informēja Latvijas un Kuveitas parlamentārās atbalsta grupas dalībnieks, Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Indulis Bērziņš, Latviju un Kuveitu saista zināmas vēsturiskas līdzības. Vēsturiskajās 1991.gada janvāra dienās, kad Rīgas ielās bija padomju armijas tanki, Latvija kā labu zīmi uztvēra ziņu par irākiešu vadīto krievu tanku sakāvi Kuveitā. I.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai un Kuveitai nav nekādu domstarpību politiskajos jautājumos. Kuveita ir lūgusi Latvijas atbalstu starptautiskajās politiskajās organizācijās, risinot vēl kopš Irākas kara laikiem neatrisināto ķīlnieku atgūšanas problēmu. Viesus interesēja arī Latvijas nostāja Čečenijas un Bosnijas jautājumā.

Kuveita ir gatava sadarboties ar Latviju ekonomikas jomā, un, kā atzīmēja I.Bērziņš, ir pamats cerēt, ka šādi kontakti varētu būt sekmīgi.

Konkrētas sadarbības iespējas tika skartas tikšanās laikā ar Saeimas Budžeta un finansu komisijas pārstāvjiem. Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, raksturojot Latvijas ekonomisko un finansu stāvokli, atzina tirgus paplašināšanas un investīciju piesaistes nepieciešamību. Mums ir trīs perspektīvas ostas — Ventspils, Liepājas un Rīgas, lauksaimniecības un citu nozaru preces, kas varētu interesēt Kuveitas partnerus. Domāju, ka Latvijas biznesmeņi atbalstīs priekšlikumu organizēt Kuveitā izstādi, lai iepazīstinātu ar saviem piedāvājumiem, teica O.Kehris.

Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācijas vadītājs Ahmads Mohameds al Nasars (Ahmad Mohammad Al–Nassar) apliecināja Kuveitas parlamenta un valdības gatavību izskatīt Latvijas priekšlikumus konkrētu projektu realizēšanā un ieguldījumu veicināšanā.

Irīna Korņiļjeva,
Saeimas ziņu dienests