"Eiro zonai ir nepieciešama valūtas politika"

"Les Echos"

— 2000.03.21.

Daudz tiek runāts par to, ka eiro zona uz ārpusi ir daudz mazāk atvērta nekā tās sastāvā esošās valstis un ka eiro svārstības neizraisa vienīgi ierobežotu ietekmi uz šo zonu, kuru pamato zināma neieinteresētība attieksmē pret valūtas līmeni, kas atgādina to "labdabīgo noliegumu", kādu amerikāņi praktizē attieksmē pret dolāru.

Ir nostiprinājies priekšstats, ka jaunās Eiropas naudas svaidīšanās kopš savas izveides pamudina izdarīt pārmaiņas. Tā kā monetāro vadītāju nesakārtotā komunikācija attiecībā uz valūtas vērtību patiesībā ļauj domāt, ka tai netiek sistemātiski pievērsta uzmanība, valdošās emocijas par eiro "vājumu" liecina, ka neieinteresētība nav jūtama vienādi gan no tirgus, masu informācijas līdzekļu, gan sabiedriskās domas puses.

Valūtas vērtība ir nozīmīga gan ekonomisko un politisko, gan vienlaikus arī simbolisku iemeslu dēļ.

Eiro "vērtība", kas tiek definēta pret dolāru, kopš vienotās valūtas izveides ir izmantota, lai spriestu par Eiropas monetārās savienības panākumiem. Varētu domāt, ka panākumu pamatā ir eiro zonas pieauguma līmenis, spēja īstenot nepieciešamās reformas, izveidot veiksmīgu ekonomiskās politikas sadarbības līmeni un, visbeidzot, bezdarba problēmas risināšana. Francijai tikpat lielā mērā kā pārējai Eiropai progresējot, atsevišķās jomās ir sperti samērā nelieli soļi un tomēr pareizā virzienā. Ir iespējams novērtēt arī Eiropas centrālās bankas pirmo darbības gadu, it īpaši pieņemtās doktrīnas un monetārās politikas īstenošanā, vienlaikus saprotot, ka Eiropas "politiskais sajaukums" ir nosliecies par labu ekonomiskajam pieaugumam un budžeta pielāgošanai.

Izvirzot eiro vērtību kā vienīgo panākumu mēru, eiropiešiem nācās sekot pārējām, lai izvērtētu to naudas vērtības un arī "tirgus."

Ir saprotams, ka, balstoties uz simboliem, var nepamanīt to, kas rada naudas drošību. Kad dolāra vērtība 1985.gada februārī pārsniedza 3,3 markas, neviens neapgalvoja, ka marka būtu vāja nauda. Vācu naudas vērtība bija neapstrīdama: tā balstījās uz ekonomikas dinamiku un stabilām cenām. Pastāv vispārējs uzskats, ka šie paši kritēriji nosaka arī eiro panākumus un tā "stabilitāti". Balstoties uz šādu viedokli, eiro zona kopš 15 mēnešiem ir apliecinājusi, ka tās uzdevums ir izveidot spēcīgu naudu. Tomēr tā uzsver vēl vienu iemeslu, daudz pamatotāku — savu interesi panākt vienotās naudas valūtas vērtības attīstību.

Faktiski ir jūtama tendence interpretēt eiro vērtības pazemināšanos ar pašreizējās amerikāņu ekonomikas dinamikas sprādziena pārspēku: ražošanas peļņas nevienlīdzību, ārkārtīgi augsto potenciālo pieaugumu, kas liek domāt, ka valsts ir ierauta jaunā ilgstoša pieauguma un bezinflācijas ciklā, kura pamatā ir "jaunā ekonomika", izprotot tehnoloģiskā progresa izplatību, kas grauj ražošanas un vadības metodes.

Pretēji tai Eiropa, liekas, nepārprotami atpaliek. Vai dolāra vērtība neatspoguļo investoru priekšstatus par abu zonu ekonomiskajām perspektīvām, to radītās atšķirības, kas "pārvēršas" valūtas vērtības līdzsvara noteikšanā starp eiro un dolāru? Tirgi dod priekšroku jaunai un dinamiskai ekonomikai, saskaroties ar Vecā Kontinenta konservatīvo iesākumu!

Daži ekonomisti uzskata, ka pieaugumu pamatā nosaka investīcijas: tā nav kapitāla ražošana, kas palielinās, bet gan augošās investīcijas, kas dabiskā veidā izraisa darba produktivitātes pieaugumu.

Citi, piemēram, Roberts Gordons, produktivitātes pieaugumu skaidro ar datoru ražošanu, kuru cenas kopš 1996.gada ir pazeminājušās par vairāk nekā 20%, kas tomēr kopumā veicināja amerikāņu ekonomikas produktivitātes pieaugumu.

Kopš 1999.gada janvāra eiro ir zaudējis gandrīz 20% savas vērtības attiecībā pret dolāru un vairāk nekā 13% reālos skaitļos. Šāda vērtības pazemināšanās neapšaubāmi kavē Eiropas aktivitātes. Tā tiek interpretēta kā monetārā paplašināšanās, kas palielinās inflācijas spiedienu, saistītu ar naftas cenu pieaugumu un Eiropas ekonomikas stabilu atjaunošanos.

Tādējādi tiek uzskatīts, ka eiro vērtības dezorganizētā attīstība var nopietni graut kopējās politikas kontroli un ietekmēt pieauguma perspektīvas. Eiropa nav ieinteresēta ilgstošā pazeminātas vērtības eiro.

Kādi secinājumi ir iespējami? Valūtas vērtība ir svarīgs rādītājs. Komentāri šajā jautājumā nav neitrāli, tādēļ tie ietekmē investoru attieksmi. Tirgi, kas nodarbojas ar preču apmaiņu savā starpā, nav nodrošināti ar veiksmīgas valūtas vērtības noteikšanas līdzekļiem. Tie precīzi neievēro ekonomikas pamatus un tos spēcīgi ietekmē valdošais noskaņojums.

Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai monetārie vadītāji būtu saliedēti un īstenotu piemērotu komunikāciju politiku. Viena no eiro vērtības pazemināšanās sniegtajām mācībām ir tā, ka eiro zonai trūkst valūtas politikas, patiesībā vienotās naudas valūtas vērtības attīstības sistemātiskās kontroles; spējas izskaidrot šādu attīstību.

Šāda nozīmīga loma ir piešķirama eiro padomei, kuras viena misija ir 11 eiro zonas valstu finansu ministru un Eiropas Centrālās bankas sadarbības vadīšana.

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka eiro reālā valūtas vērtība attieksmē pret tirgiem izraisa amerikāņu ekonomikas satracināšanu un neuzticēšanos eiro zonai, kas balstās uz bīstamām derībām.

Bez šādas izpratnes nevar izslēgt jaunas valūtas vērtības svārstības, kā arī eiro vērtības pazemināšanos.

Cits secinājums norāda, ka valūtas tirgi dod Eiropai signālu: ekonomiskā dinamika tiek vērtēta pārāk nepilnīgi un nedroši. Valūtas politika nav pietiekama.

Pjērs Žakuē