"Ceļā uz NATO un Eiropas Savienību"

"Narodnaja gazeta"

— 2000.03.23.

Latvijas politiķi, jau sen un mērķtiecīgi raujoties uz eirosaimi, droši apliecina: Latvijas iestāšanās ES un NATO ir neizbēgama. Tas ir tikai laika jautājums. Taču viņi saprot, ka sēdēt ar klēpī saliktām rokām un gaidīt sirsnīgu uzaicinājumu ir nepieļaujama izšķērdība. Republikai esot jāgatavojas tik nozīmīgam notikumam.

Kā tieši? Ja runājam par iestāšanos Ziemeļatlantiskajā aliansē, tad vispirms ir jāpiemēro Latvijas armija NATO standartiem. Šodien (un arī tuvākajā laikā) panākt šādu standartizāciju ir ļoti grūti. Tāda vienkārša iemesla dēļ, ka valsts kasē nav atbilstošu līdzekļu. Pašlaik valsts militāro izdevumu pants nepārsniedz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. NATO prasības pret šī bloka kandidātiem ir 2 procenti.

Taču līdz ar tīri finansiālām armijas problēmām vēl ir jārisina arī citas. Iesākumam būtu jāsagatavo kaut vai viena paraugdemonstrējumu apakšvienība. Un tāda jau šeit ir. Baltbats — mieraspēku bataljons, kas sastāv no trim rotām (pa vienai no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) un kas piedalījās NATO spēku sastāvā Dienvidslāvijas konfliktā. Pēc Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubas vārdiem, šai "apkopotajai" apakšvienībai ir laba sagatavotība.

Taču viens bataljons — lai arī elitārs — vēl nav armija. Taču tieši to arī vēl nāksies sagatavot NATO standartiem. Savukārt NATO emisāri, kas ļoti bieži apciemo Daugavas krastus, uzmundrina savus iespējamos bloka kolēģus: jūs, redz, ejat pareizo ceļu. Un viņu izpildījumā, pēc Rietumu speciālistu vērtējuma, Latvija jau ir sasniegusi noteiktus rezultātus.

Taču darba šajā virzienā vēl ir ļoti daudz. Teiksim, 1999. gadā NATO republikas programmai bija 8 punkti. Šogad savukārt tā jau uzskaita 61 pozīciju. Saprotams, ka visus armijas plānus plašākai sabiedrībai neatklāj, jo armijniekiem ir savi noslēpumi. Taču par kaut ko runā pats Latvijas militārā resora vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Nu, piemēram, par to, ka nepieciešams pieregulēt aizsardzības plānošanu NATO standartiem, sakārtot atbilstošu likumdošanas bāzi. Nepieciešams arī atrisināt kontaktēšanās valodas (angļu valoda), bruņojuma, sakaru līdzekļu, tehnikas, degvielas un citas problēmas. Arī visi šie jautājumi ir jāpiedzen līdz NATO prasībām.

Vietējā prese uzsver, ka Latvijas un Ziemeļatlantiskās alianses attiecības var veidot pēc tāda paša parauga, kā to izdarīja Japāna, Dienvidkoreja, Izraēla. Valsts nosaukumi juridiski nav NATO dalībnieki, taču šo valstu armijas jau ir piemērojušās bloka prasībām.

Latvijas politiķi atklāti paziņo: mēs tiecamies uz aliansi tādēļ, lai justos droši pasargāti pret ārējo agresiju. Turklāt potenciālais pretinieks netiek nosaukts. Taču te netiek slēpts, ko domā ar vārdu "agresors". Draudi, pēc nacionāli norūpējušos politiķu domām, var nākt tikai un vienīgi no vienas puses — no austrumiem.

Kamēr Krievijas ministri tiekas Maskavā ar NATO ģenerālsekretāru, kamēr tie runā par uzticības nostiprināšanu un sadarbības paplašināšanu, Baltijas valstis dara visu, kas ir viņu spēkos, lai iespējami ātrāk varētu iesaistīties NATO saimē. Jo, nedod, Dievs, ka Krievijas politiķa sarunās ar aizokeāna partneriem izskanēs kaut kas tāds, kas atstās baltiešus aiz NATO kuģa borta.

Taisnība, Eiropā ir valstis, kas neietilpst nekādos blokos. Tās, ievērojot neitralitāti, uztur labas attiecības kā ar Rietumiem, tā arī ar Austrumiem. Un neizjūt nekādus kompleksus pret ārējiem draudiem. Taču tā vien liekas, ka šāds ceļš baltiešus neapmierina. Iestāšanās NATO, kā jau iepriekš uzsvērts, viņiem ir savdabīgs "aizsargs".

Un ar ko beigsies tai pašai Latvijai iestāšanās ES? Pēc šīs valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vārdiem, Eiropas Savienība Latvijai nešķiet tikai ieguvumi vien. Arī noteikti zaudējumi. Savukārt ārpolitiskā resora ministrs Indulis Bērziņš ir noskaņots daudz optimistiskāk. Viņš uzskata, ka "ES var nodrošināt ekonomisko un sociālo pacēlumu Latvijai".

Pats bēdīgākais, pēc opozicionāro deputātu domām, ir tas, ka pašreizējā valdība nezina un negrib spert nekādus reālus soļus, lai uzlabotu vienkāršo ļaužu dzīvi. Valsts ierēdņus tikai interesē personīgās finansiālās problēmas…

Nikolajs Jefremovs