Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Civilprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Civillietu koleģiāla izskatīšana

Civillietas rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā izskata koleģiāli — tiesneša un divu piesēdētāju sastāvā, izņemot šā kodeksa 7.1 pantā norādītās lietas.

Atsevišķus tiesvedības jautājumus tiesnesis šajā kodeksā noteiktajā kārtībā izlemj vienpersoniski.

Tiesas piesēdētājiem tiesas spriešanā ir visas tiesneša tiesības. Tiesas piesēdētājiem visu to jautājumu izlemšanā, kas rodas, iztiesājot lietu un taisot spriedumu, ir tādas pašas tiesības kā tiesas sēdes priekšsēdētājam.

Apelācijas kārtībā tiesa izskata lietu triju apgabaltiesas tiesnešu vai triju Augstākās tiesas tiesnešu sastāvā.

Augstākās tiesas Senāts izskata lietu triju senatoru sastāvā.”

2. Izteikt 7.¹ pantu šādā redakcijā:  

“7.¹ pants. Lietas, kuras rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata vienpersoniski

Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vienpersoniski izskata:

1) prasības par uzturlīdzekļu piedziņu;

2) prasības par laulības šķiršanu, laulības neesamību un citas no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošas lietas, izņemot gadījumus, kad dalāms nekustamais īpašums;

3) no darba līguma attiecībām izrietošas lietas;

4) prasības sakarā ar personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 2347. — 2353. pants);

5) prasības, kas izriet no telpu īres līguma attiecībām;

6) prasības, kas izriet no citām saistību tiesībām un ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai;

7) prasības par traucēto īpašumtiesību un valdījuma atjaunošanu;

8) prasības par lietas parādīšanu (Civillikuma 2393. — 2400. pants);

9) pieteikumus par prasības nodrošinājumu, ja prasība vēl nav celta;

10) pieteikumus par pierādījumu nodrošināšanu;

11) sevišķajā tiesāšanas kārtībā izskatāmās lietas;

12) lietas par nodokļu, nodevu un citu valsts obligāto maksājumu parāda piedziņu;

13) lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.”

3. Izslēgt 12. pantu.

4. Izslēgt 13. pantu.

5. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:  

“15. pants. Patiesības noskaidrošana civillietās

Tiesa izspriež lietu saskaņā ar likumiem un tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesai jāizskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un pienākumi, kā arī procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas.”

6. Izslēgt 17.panta piekto daļu un uzskatīt sesto un septīto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

7. Izslēgt 26.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “izņemot šā kodeksa 27.pantā minētās Saimnieciskajai tiesai pakļautās lietas par saimnieciskajiem strīdiem starp juridiskajām personām”.

8. Izslēgt 27.pantu.

9. Izslēgt 29.pantu.

10. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:  

“41. pants. Prokurora piedalīšanās civilprocesā

Prokuroram ir tiesības piedalīties jebkuras civillietas izskatīšanā tiesā, ja tas nepieciešams citu personu vai likumā noteikto valsts tiesību un interešu aizsardzībai.

Prokuroram ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumus vai prasības, ja tas nepieciešams likumā noteikto valsts tiesību un interešu aizsardzībai vai ja ir pārkāptas rīcības nespējīgo, ierobežoti rīcības spējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības.

Prokurora piedalīšanās civillietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu ir atzinusi tiesa.

Prokuroram, kurš piedalās lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot atzinumu jautājumos, kas radušies izspriešanas laikā un par lietas būtību kopumā, iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu, saņemt lietā esošu sprieduma, lēmuma vai citu dokumentu norakstus, kā arī izdarīt citas likumā noteiktās procesuālās darbības.

Prokurora atteikšanās no prasības vai pieteikuma, ar ko viņš griezies tiesā, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai prokurors iesniedzis prasību vai pieteikumu, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskata pēc būtības.”

11. Izteikt 80.pantu šādā redakcijā:  

“80. pants. Valsts nodeva un tās apmērs

Par katru prasības pieteikumu, sākotnējo prasību vai pretprasību, pieteikumu par pirmslīguma strīdiem, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts iesāktā procesā, kā arī pieteikumu (sūdzību) sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kas tiek iesniegts tiesā, tiek maksāta valsts nodeva šādos apmēros:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) līdz 100 latiem — 5 lati;

b) no 101 lata līdz 1 000 latiem — 10 procenti no prasības summas;

c) no 1 001 lata līdz 5 000 latiem — 100 lati + 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1 000 latus;

d) no 5 001 lata līdz 20 000 latiem — 200 lati + 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus;

e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 440 lati + 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus;

f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1 240 lati + 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus;

g) vairāk par 500 000 latiem — 2 440 lati + 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā — 20 lati, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku ne mazāku par trim gadiem, — 5 lati.  

Piezīme. Ja, šķirot laulību, tiek dalīta manta vai piedzīti alimenti, valsts nodevu nosaka atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam valsts nodevas apmēram;

3) par pieteikumu (sūdzību) sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — 5 lati;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura (vai kas nav jānovērtē), — 10 lati;

5) par pieteikumu par pirmslīguma strīdiem — 10 lati;

6) par prasības nodrošinājuma pieteikumu — 5 lati;

7) par pieteikumu par piespiedu bezstrīdus izpildīšanu — 50 procentu apmērā attiecīgi no 1. vai 4.punktā noteiktās valsts nodevas apmēra.

Par katru uz tiesu uzaicināmo liecinieku no puses, kas lūgusi liecinieku uzaicināt, ņemama valsts nodeva 1 lata apmērā.

Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādos apmēros:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem — 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības;

b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem — 1 procents no mantojamās mantas vērtības;

c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem — 3 procenti no mantojamās mantas vērtības;

d) ceturtās šķiras mantiniekiem — 10 procenti no mantojamās mantas vērtības.  

Piezīme. Valsts nodeva maksājama, mantiniekam saņemot tiesas sprieduma norakstu pēc tā stāšanās likumīgā spēkā;

2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un pirmās, otrās vai trešās šķiras mantiniekiem — 50 procentu apmērā no šā panta trešās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra;

b) ceturtās šķiras mantiniekiem — 8 procentu apmērā no mantojamās mantas vērtības;

c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem — 15 procentu apmērā no mantojamās mantas vērtības.  

Piezīme. Valsts nodeva maksājama, mantiniekam saņemot pēdējās gribas rīkojuma aktu vai mantojuma līgumu ar attiecīgu uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā;

3) lietās par mantojuma dalīšanu — 10 procenti no katram mantiniekam iedalītās mantojuma mantas vērtības;

4) lietās par laulības šķiršanu — no 10 līdz 50 latiem.  

Piezīme. Valsts nodeva maksājama, kad tiek izdarīta laulības šķiršanas atzīme pasē.

Par apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu ņemama valsts nodeva 50 procentu apmērā no likmes, kas jāapmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās), bet mantiskos strīdos, kā arī lietās par mantojuma dalīšanu — no likmes, ko aprēķina atbilstoši strīda summai.

Blakus sūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apmaksājama.

Par lietā esoša dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu ņemama valsts nodeva 2 latu apmērā un turklāt 0,60 lati par katru izgatavoto lapu.”

12. Papildināt 88. panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) pieteikuma iesniedzēji — laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu.”

13. Izteikt 114. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Katrā pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdē rakstāms protokols.”

14. Izslēgt 118. pantu.

15. Izteikt 119.¹ pantu šādā redakcijā:  

“119.¹ pants. Civillietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesa izskata šādas tiesām pakļautās civillietas:

1) lietas par adopcijas apstiprināšanu un adopcijas atcelšanu;

2) lietas par patenttiesību aizsardzību un preču zīmju reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar Patentu likumu, Dizainparaugu aizsardzības likumu un likumu “Par preču zīmēm”;

3) sūdzības par zvērinātu notāru rīcību;

4) sūdzības par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem;

5) lietas par rīkojumu atcelšanu par rajona vai pagasta padomes, pilsētas domes lēmuma apturēšanu vai padomes (domes) priekšsēdētāja atstādināšanu;

6) lietas, kurās ir strīds par nekustamā īpašuma tiesībām;

7) lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 5 000 latus;

8) lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu.

Apgabaltiesa, ņemot vērā lietas sarežģītību, ir tiesīga izņemt jebkuru civillietu no apgabalā esošās rajona (pilsētas) tiesas un pieņemt to savā tiesvedībā kā pirmās instances tiesā.

Augstākā tiesa var nodot apgabaltiesai izskatīšanai pirmajā instancē jebkuru lietu.”

16. Izteikt 123. pantu šādā redakcijā:  

“123. pants. Izņēmuma piekritība

Prasības par īpašuma tiesībām uz ēkām, aresta noņemšanu mantai un zemes strīdi piekrīt tiesai pēc mantas vai zemes gabala atrašanās vietas.

Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja dzīvesvietas, bet, ja dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja dzīvesvieta nav zināma, — tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.”

17. Papildināt kodeksu ar 137.¹ pantu šādā redakcijā:  

“137.¹ pants. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas

Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistību izpildes, izved vai atsavina savu mantu, slepeni atstāj dzīvesvietu vai veic citas darbības, kas liecina par viņa negodprātu. Iesniedzot šādu lūgumu, iespējamam prasītājam jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesai (tiesnesim) jānosaka prasītājam termiņš prasības pieteikuma iesniegšanai.

Apmierinot lūgumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesa (tiesnesis) var pieprasīt no iespējamā prasītāja nodrošināt zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam ar prasības nodrošināšanu.”

18. 199.¹ pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pēc abu laulāto vai viena laulātā lūguma vienlaikus jāsadala viņu kopīgā manta, ja tās sastāvā nav nekustamais īpašums, kā arī jānosaka kārtība, kādā sadalāma šķirto laulāto manta natūrā vai domājamās daļās;”;

izslēgt 4. punktā vārdus “no 50 līdz 200 rubļiem”.

19. Izteikt 209. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pirmās instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai un protestēšanai apelācijas kārtībā, ja tas nav pārsūdzēts vai protestēts. Ja par tiesas spriedumu iesniegta apelācijas sūdzība vai protests, spriedums stājas spēkā saskaņā ar šā kodeksa 305.1 panta noteikumiem.”

20. Izteikt 211. pantu šādā redakcijā:  

“211. pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi

Pēc pušu lūguma tiesa (tiesnesis) var pieņemt lēmumu, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi šādi spriedumi:

1) par pienākumu dot līdzekļus bērnu uzturēšanas un labklājības nodrošināšanai;

2) par darba samaksas piedziņu;

3) par darba līguma laušanu ar darbinieku vai darbinieka atjaunošanu darbā;

4) par atlīdzību par sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu;

5) par uzturdošanas pienākumu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt;

6) par piedziņas izdarīšanu, ja spriedums pamatojas uz ierakstiem zemesgrāmatā, notariāli vai citādi likumā noteiktajā kārtībā apliecinātiem dokumentiem;

7) par iznomātās vai izīrētās lietas atdošanu sakarā ar īres vai nomas līguma termiņa izbeigšanos vai noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī gadījumos, kad apmierināta iznomātāja vai izīrētāja prasība par minēto līgumu atcelšanu (Civillikuma 2171. pants);

8) lietās, kad sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama.

Pieteikumu pieļaut spriedumu nekavējoties izpildīt izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot personām, kas piedalās lietā. Tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai par sprieduma izpildīšanu nekavējoties.”

21. Izslēgt 212. pantu.

22. Izslēgt 233. panta ceturtajā daļā vārdus “kasācijas kārtībā”.

23. Papildināt 245. pantu ar 16. punktu šādā redakcijā:

“16) par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu.”

24. Aizstāt 263.panta otrajā daļā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departamentam” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijai”.

25. Aizstāt 265.panta trešajā daļā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departamentam” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijai”.

26. Aizstāt 266.4 panta otrajā daļā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departamentam” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijai”.

27. Aizstāt 266.6 panta trešajā daļā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departamentam” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijai”.

28. Uzskatīt trīsdesmit trešās nodaļas 285., 285.1 un 285.2 pantu attiecīgi par 284.1, 284.2 un 285. pantu.

29. Papildināt kodeksu ar trīsdesmit trešo F nodaļu šādā redakcijā:

 

“Trīsdesmit trešā F nodaļa

Lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu

285.²⁴ pants. Lietu piekritība

Lietu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju un bankrotu izskata apgabaltiesa pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atrašanās vietas.  

285.²⁵ pants. Lietu ierosināšana

Lietu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju un bankrotu ierosina uz paša uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) — parādnieka vai tā kreditora vai kreditoru grupas pieteikuma pamata.

Valsts un pašvaldību institūcijas var prasīt ierosināt lietu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju un bankrotu likumos noteiktajos gadījumos.

Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.  

285.²⁶ pants. Tiesas darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

Tiesa, sagatavojot lietu izskatīšanai, vienlaikus ar citām nepieciešamajām darbībām nekavējoties:

1) pieņem lēmumu brīdināt parādnieku:

a) ka viņa pienākums ir nekavējoties ziņot tiesai par pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās personas adreses maiņu,

b) ka viņa neierašanās tiesā vai turpmākā neierašanās pēc konkursa valdes, auditora vai administratora izsaukuma, kā arī atteikšanās sniegt pieprasītos paskaidrojumus nav atzīstama par šķērsli procesuālajām darbībām, lai viņu izsludinātu par maksātnespējīgu;

2) pieņem lēmumu par piespriesto, bet no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) faktiski nepiedzīto summu piedziņas apturēšanu;

3) pieprasa no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ziņas par tā finansiālo stāvokli (pēdējo bilanci un kreditoru un debitoru sarakstu).

Par maksātnespējas lietas ierosināšanu izliekams sludinājums tiesas telpās visiem redzamā vietā.  

285.²⁷ pants. Lietu izskatīšana

Lietu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju un bankrotu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

Uz tiesas sēdi tiesa aicina parādnieku un kreditorus, kuri iesnieguši pieteikumus, ieinteresētās personas, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi, ja lieta ir ierosināta pēc šīs institūcijas pieteikuma. Ja kreditoru skaits ir liels, tiesa var, neaicinot uz tiesas sēdi, uzaicināt viņus iesniegt rakstveida paskaidrojumus ar likumā noteiktajā kārtībā apliecinātu parakstu.

Lietas izskatīšanas gaitā tiesa pārbauda:

1) vai starp parādnieku un kreditoriem ir iespējams mierizlīgums;

2) vai uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir maksātnespējas pazīmes;

3) vai ir iespējams uzsākt sanāciju;

4) vai ir iespējams nodibināt kreditoru administrāciju.  

285.²⁸ pants. Tiesas lēmums par maksātnespēju

Ja mierizlīgums nav panākts (285.30 pants) un tiesa konstatē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pazīmes, bet nav pamata bankrota pasludināšanai, tiesa pieņem lēmumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanu par maksātnespējīgu un aptur tiesvedību pieteikuma daļā par bankrotu.

Ja ir attiecīgi lūgumi un pierādījumi, tiesa izlemj jautājumu par kreditoru administrācijas nodibināšanu (285.32 pants) un sanācijas piemērošanu (285.31 pants).

Ja kreditoru administrācija netiek nodibināta, tiesa, atzīstot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) par maksātnespējīgu, vienlaikus ieceļ administratoru.

Ja mierizlīgums nav panākts un tiesa konstatē, ka sanācija nav iespējama un ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantu nepietiek, lai pilnīgi nomaksātu visus pieteiktos un neapšaubāmos parādus, tiesa, nepieņemot lēmumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju, taisa spriedumu atbilstoši šā kodeksa 285.35 panta noteikumiem.  

285.²⁹ pants. Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanu par maksātnespējīgu, arī par kreditoru administrācijas nodibināšanu, tiesa ievieto sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vienā vietējā laikrakstā, kā arī paziņo attiecīgajai pašvaldībai un Uzņēmumu reģistram.

Tiesa pieprasa ieceltajam administratoram vai kreditoru administrācijai triju mēnešu laikā iesniegt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas bilanci, kas ietver uzņēmuma kustamās un nekustamās mantas aprakstījumu un novērtējumu, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu kopējo sarakstu, kā arī ik ceturksni iesniegt savas darbības pārskatu.

Pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pasludināšanas tiesa izskata lūgumus par kreditoru administrācijas nodibināšanu un sanācijas piemērošanu, ja šie jautājumi nav izlemti vienlaikus ar maksātnespējas pasludināšanu, par tiesas ieceltā administratora nomainīšanu, par kreditoru administrācijas darbības termiņa pagarināšanu un darbības izbeigšanu, sanācijas termiņa pagarināšanu, sanācijas pārtraukšanu, kā arī sūdzības par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldītāju rīcību.

Šā panta trešajā daļā minētos jautājumus tiesa izlemj, uzaicinot uz tiesas sēdi attiecīgā lūguma iesniedzēju un šā kodeksa 285.27 panta otrajā daļā minētās personas. Minēto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai.  

285.³⁰ pants. Mierizlīgums

Mierizlīgums likumā noteiktajos gadījumos pieļaujams jebkurā maksātnespējas un bankrota lietas izskatīšanas stadijā, kamēr nav sākusies reāla uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas sadale.  

285.³¹ pants. Tiesas darbības, izskatot jautājumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) sanāciju

Jautājumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) sanācijas piemērošanu tiesa izskata pēc parādnieka lūguma, kuram pievienota motivēta sanācijas programma. Pēc parādnieka lūguma tiesa var noteikt viņam termiņu sanācijas programmu konkursa rīkošanai. Sanācijas programmas izvērtēšanai tiesa nosaka ekspertīzi.

Jautājums par sanācijas piemērošanu izlemjams desmit dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas par tiesai iesniegto sanācijas programmu.  

285.³² pants. Tiesas lēmums sakarā ar kreditoru administrāciju

Pēc kreditoru sapulces lūguma tiesa izlemj jautājumu par kreditoru administrācijas nodibināšanu.

Ja tiesa kreditoru sapulces lūgumu apmierina, tā pieņem lēmumu par kreditoru administrācijas nodibināšanu un nosaka tās darbības termiņu.  

285.³³ pants. Lietas izbeigšana

Ja parādnieks un kreditori pēc maksātnespējas pasludināšanas panāk mierizlīgumu vai arī sanācijas vai citu pasākumu rezultātā maksātnespēja ir novērsta, tiesvedība lietā izbeidzama.

Par tiesvedības izbeigšanu tiesa ievieto sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vienā vietējā laikrakstā, kā arī paziņo attiecīgajai pašvaldībai un Uzņēmumu reģistram.  

285.³⁴ pants. Lietas izskatīšana par bankrotu

Ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) sanācija ir pārtraukta ar tiesas lēmumu, sanācijas pasākumi nav devuši vēlamos rezultātus, kreditoru administrācijas nodibināšanas mērķis nav sasniegts, mierizlīgums nav panākts, tiesa pēc kreditoru (kreditoru administrācijas vai administratora) lūguma atjauno tiesvedību lietā par bankrotu.

Lietu izskata 15 dienu laikā no lūguma iesniegšanas dienas, bet gadījumos, kad maksātnespējas atzīšanu tiesā likums neparedz, — 15 dienu laikā no dienas, kad iesniegts pieteikums par bankrotu.

Lūgumam vai pieteikumam pievienojama maksātnespējas bilance un motivēts atzinums par ļaunprātīga bankrota pazīmju esamību vai neesamību.

Lietas izskatīšanas gaitā tiesa pārbauda:

1) vai starp parādnieku un kreditoriem ir iespējams mierizlīgums;

2) vai ir iespējams turpināt sanāciju;

3) vai ir sastādīta ticama uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas bilance;

4) vai ir bankrota pazīmes;

5) vai ir ļaunprātīga bankrota pazīmes.  

285.³⁵ pants. Tiesas spriedums

Ja mierizlīgums nav panākts un tiesa konstatē, ka ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantu nepietiek, lai nomaksātu visus pieteiktos parādus, vai konstatē citas likumā norādītās bankrota pazīmes, tā taisa spriedumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) bankrota pasludināšanu un atklāj uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas izsoli (konkursu).

Tiesa vienlaikus izbeidz kreditoru administrācijas darbību, ja šī administrācija bija nodibināta, un ieceļ administratoru, ja viņš nebija iecelts jau agrāk.

Ja tiesa konstatējusi ļaunprātīga bankrota pazīmes, tās norādāmas spriedumā.  

285.³⁶ pants. Tiesas darbības pēc bankrota pasludināšanas

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) bankrota pasludināšanu un izsoles (konkursa) atklāšanu tiesa ievieto sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vienā vietējā laikrakstā, kā arī paziņo attiecīgajai pašvaldībai un Uzņēmumu reģistram, bet ļaunprātīga bankrota gadījumā — arī izmeklēšanas iestādēm.

Tiesa izskata kreditoru iesniegumus par pieteikto pretenziju nepamatotu noraidīšanu, kā arī lūgumus par administratora nomainīšanu vai mierizlīguma apstiprināšanu. Uz tiesas sēdi aicināms attiecīgā lūguma iesniedzējs un šā kodeksa 285.27 panta otrajā daļā minētās personas. Minēto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai.  

285.³⁷ pants. Tiesvedības izbeigšana maksātnespējas un bankrota lietā

Tiesvedība maksātnespējas un bankrota lietā izbeidzama ar tiesas lēmumu, kad tiesā saņemts administratora, konkursa valdes vai attiecīgas valsts institūcijas lēmums par konkursa masas realizāciju un sadalīšanu starp kreditoriem.”

30. Izslēgt 294.¹ pantu.

31. Izslēgt kodeksa trešo sadaļu.

32. Izslēgt kodeksa ceturto sadaļu.

33. Papildināt kodeksu ar trešo A un trešo B sadaļu šādā redakcijā:

 

“Trešā A sadaļa

Tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšana

Trīsdesmit ceturtā A nodaļa

Tiesvedība apelācijas instancē

286.¹ pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību

Par katru pirmās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, bet prokurors — apelācijas protestu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā likums neparedz.  

287.¹ pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

Rajona (pilsētas) tiesas spriedumus, kas nav stājušies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā.

Apgabaltiesas pirmās instances tiesas spriedumus, kas nav stājušies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.

Apelācijas instancei adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.  

288.¹ pants. Termiņi apelācijas sūdzības iesniegšanai

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

Ja tiesas sprieduma sastādīšanai galīgā veidā tiesa noteikusi citu datumu, pārsūdzēšanas termiņa tecējums sākas no šīs dienas.

Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, atstāj bez izskatīšanas un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

Lietas dalībnieks var šā kodeksa 105.panta kārtībā lūgt tiesu, kas taisījusi spriedumu, nokavēto pārsūdzēšanas termiņu atjaunot, ja tam ir attaisnojoši motīvi.  

289.¹ pants. Apelācijas sūdzības saturs

Apelācijas sūdzībā jānorāda:

1) tiesas nosaukums, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds (juridiskajai personai — nosaukums) un adrese;

3) spriedums, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesa, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesā;

7) sūdzības iesniedzēja lūgums;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu saraksts.

Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pārstāvis. Apelācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.  

290.¹ pants. Apelācijas sūdzības noraksti

Apelācijas sūdzībai jāpievieno tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti atbilstoši lietas dalībnieku skaitam.

Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau atrodas pie lietas dalībniekiem.  

291.¹ pants. Apelācijas sūdzības robežas

Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav celti pirmās instances tiesā.

Par jaunu prasījumu nav uzskatāma:

1) prasījumu precizēšana;

2) acīmredzamu kļūdu izlabošana prasībā;

3) procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;

4) prasījums atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;

5) prasījums grozīt prasījuma kopējās summas robežās šīs summas sastāvdaļas;

6) prasījums lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ prasījumu, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīt uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības.  

292.¹ pants. Pievienošanās apelācijas sūdzībai

Līdzdalībnieki un trešās personas, kuras piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

Par pievienošanos sūdzībai jāpaziņo rakstveidā apelācijas instances tiesai ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas apelācijas instancē.

Iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai ar valsts nodevu neapmaksā.  

293.¹ pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

Ja iesniegta apelācijas sūdzība, kuru nav parakstījis iesniedzējs vai viņa pārstāvis, vai ja nav norādīts uz pārsūdzamo spriedumu, vai ja nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī ja iesniegta sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva, pirmās instances tiesas tiesnesis ar lēmumu atstāj sūdzību bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.

Ja noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesā. Pretējā gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

Par pirmās instances tiesas rīcību, ar kuru atteikts pieņemt apelācijas sūdzību vai tā nosūtīta atpakaļ, var iesniegt blakus sūdzību.  

294.¹ pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

Pēc apelācijas sūdzības saņemšanas pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka tā atbilst šā kodeksa 289.1 panta prasībām, nekavējoties paziņo par to pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai.

Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atstāj bez izskatīšanas un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

Pēc sūdzības termiņa notecēšanas tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.  

295.¹ pants. Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

Lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojums sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar norakstiem atbilstoši lietas dalībnieku skaitam iesniedzams otrās instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad izsūtīts apelācijas sūdzības noraksts.  

296.¹ pants. Pretapelācijas sūdzība

Reizē ar paskaidrojumu sakarā ar apelācijas sūdzību puse ir tiesīga iesniegt pretapelācijas sūdzību.

Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā kodeksa 286.1, 289.1, 290.1 un 291.1 panta prasībām.

Pretapelācijas sūdzība iesniedzama otrās instances tiesai termiņos, kas paredzēti šā kodeksa 295.¹ pantā.

Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas otrās instances tiesa nosūta lietas dalībniekiem sūdzības norakstus.  

297.¹ pants. Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības atsaukšana

Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt līdz brīdim, kad tiek uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja apelācijas sūdzību atsauc, apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu apelācijas instancē, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesnieguši citi lietas dalībnieki vai kad iesniegts apelācijas protests.

Ja tiesvedību apelācijas instancē izbeidz sakarā ar apelācijas sūdzības atsaukšanu, valsts nodevu neatmaksā.  

298.¹ pants. Tiesas sastāvs, izskatot lietu apelācijas kārtībā

Civillietu apelācijas kārtībā izskata tiesa attiecīgi triju apgabaltiesas tiesnešu vai triju Augstākās tiesas tiesnešu sastāvā.  

299.¹ pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā, negrozot un nepapildinot prasības priekšmetu vai pamatu.

Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi šā kodeksa 291.1 pantā minētie gadījumi.

Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, nenosūtot to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, izņemot šā kodeksa 300.1 pantā norādītos gadījumus.  

300.¹ pants. Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai

Apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:

1) ja tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) ja tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo lietas dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) ja, izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) ja tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā lietas dalībnieces;

5) ja, taisot spriedumu, pārkāpti sprieduma taisīšanas noteikumi;

6) ja lietā nav motivēta tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.  

301.¹ pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas tiesnesis referents noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

Lietas dalībniekus un citas personas aicina un izsauc uz tiesu saskaņā ar šā kodeksa desmitās nodaļas noteikumiem.

Apelācijas instances tiesas sēde notiek saskaņā ar šā kodeksa sešpadsmitās nodaļas noteikumiem, ievērojot šādus izņēmumus:

1) lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša referenta ziņojumu (referātu) par lietas apstākļiem;

2) sacīkstē pirmais runā apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegušas abas puses, — prasītājs;

3) ja apelācijas protestu iesniedzis prokurors, viņš dod paskaidrojumus par protesta būtību pirms pušu mutvārdu sacīkstes.

Apelācijas instances tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols saskaņā ar šā kodeksa vienpadsmitās nodaļas noteikumiem.  

302.¹ pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.

Apelācijas instances tiesa pārbauda un vērtē pierādījumus atbilstoši šā kodeksa sestās nodaļas noteikumiem.

Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa var viņam uzlikt naudas sodu līdz 100 latiem, ja tā atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti kavēta lietas iztiesāšana.  

303.¹ pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

Apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā.

Sprieduma sastādīšana un taisīšana apelācijas instances tiesā notiek šā kodeksa 193. — 196., 198. — 199. pantā paredzētajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Apelācijas instances tiesai sprieduma ievaddaļā līdztekus šā kodeksa 199. panta otrajā daļā paredzētajiem apstākļiem jānorāda apelācijas sūdzības iesniedzējs un tiesas spriedums, par kuru iesniegta sūdzība.

Apelācijas instances sprieduma aprakstošajā daļā līdztekus šā kodeksa 199.panta trešajā daļā noteiktajiem apstākļiem jānorāda pirmās instances sprieduma saturs un apelācijas (pretapelācijas) sūdzības, iebildumu īss atstāstījums.

Apelācijas instances sprieduma motīvu daļā līdztekus šā kodeksa 199. panta ceturtajā daļā noteiktajiem apstākļiem jānorāda attieksme pret pirmās instances tiesas spriedumu.

Apelācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvajai daļai jāatbilst šā kodeksa 199. panta piektās daļas prasībām.  

304.¹ pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana

Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā kodeksa 192. pantā noteiktajā kārtībā.

Sprieduma rezolutīvā daļa jāpasludina tajā pašā tiesas sēdē, kurā pabeigta lietas izskatīšana.

Pēc sprieduma rezolutīvās daļas pasludināšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar motivētu spriedumu.  

305.¹ pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā no sprieduma vai tā rezolutīvās daļas pasludināšanas brīža.  

306.¹ pants. Pārrakstīšanās un aprēķināšanas kļūdu izlabošana apelācijas instances tiesas spriedumā

Apelācijas instances tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai aprēķināšanas kļūdas.

Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu izlabošanu.

Par tiesas lēmumu jautājumā par kļūdu izlabošanu var iesniegt blakus sūdzību.  

307.¹ pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana

Ja apelācijas instances tiesas spriedums ir neskaidrs, tā ir tiesīga pēc lietas dalībnieku pieteikuma spriedumu izskaidrot, negrozot tā saturu.

Sprieduma izskaidrošana ir pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā.

Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma izskaidrošanu.

Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.  

308.¹ pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

Apelācijas instances tiesa var pēc lietas dalībnieka pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas taisīt papildspriedumu:

1) ja nav taisīts spriedums par kādu no celtajiem prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus;

2) ja, izspriežot tiesību jautājumu, tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai darbības, kuras jāizpilda atbildētājam;

3) ja spriedumā nav izspriests jautājums par tiesas izdevumu segšanu.

Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu var ierosināt 30 dienu laikā no sprieduma taisīšanas dienas.

Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izlemt jautājumu par papildsprieduma taisīšanu.

Apelācijas instances tiesas papildspriedums stājas spēkā no tā pasludināšanas brīža.

Par apelācijas instances tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.  

309.¹ pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildīšanas atlikšana un sadalīšana termiņos, sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšana

Apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieku pieteikuma, ievērojot viņu mantisko stāvokli vai citus apstākļus, atlikt sprieduma izpildīšanu vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildīšanas veidu un kārtību.

Pieteikumus izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai.

Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildīšanas veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.  

310.¹ pants. Apelācijas instances tiesas rīcība, ja spriedums (lēmums) netiek pārsūdzēts kasācijas kārtībā

Pēc kasācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa notecēšanas, ja kasācijas sūdzība nav iesniegta, apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.  

311.¹ pants. Tiesvedības apturēšana civillietā, prasības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana civillietā apelācijas instances tiesā

Tiesvedības apturēšanas, prasības atstāšanas bez izskatīšanas un tiesvedības izbeigšanas gadījumi, kārtība un sekas paredzēti šā kodeksa astoņpadsmitās, deviņpadsmitās un divdesmitās nodaļas noteikumos.  

Trīsdesmit piektā A nodaļa

Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšana

312.¹ pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšanas un protestēšanas tiesības

Par pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību un prokurors — blakus protestu atsevišķi no tiesas sprieduma:

1) šajā kodeksā noteiktajos gadījumos;

2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzīšanu tālāk.

Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem blakus sūdzību vai protestu neiesniedz, bet iebildumus par šiem lēmumiem var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā vai protestā.  

313.¹ pants. Termiņi blakus sūdzības iesniegšanai

Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu.

Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, atstāj bez izskatīšanas un atdod iesniedzējam.  

314.¹ pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

Blakus sūdzība iesniedzama tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi, un adresējama:

1) par pirmās instances tiesas lēmumiem — attiecīgajai apelācijas instances tiesai;

2) par apelācijas instances tiesas lēmumiem — Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā.

Blakus sūdzība nav apmaksājama ar valsts nodevu un drošības naudu (327.1 pants).  

315.¹ pants. Blakus sūdzības noraksti

Blakus sūdzībai jāpievieno tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti atbilstoši lietas dalībnieku skaitam.  

316.¹ pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

Par blakus sūdzību, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, tiesnesis pieņem lēmumu, ar kuru blakus sūdzību atstāj bez virzības, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā izpilda lēmumā dotos norādījumus, blakus sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesā. Pretējā gadījumā blakus sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.  

317.¹ pants. Tiesas rīcība pēc blakus sūdzības saņemšanas

Pēc blakus sūdzības saņemšanas tiesnesis sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus nosūta lietas dalībniekiem.

Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta.  

318.¹ pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

Blakus sūdzības izskata tādā kārtībā, kāda šajā kodeksā noteikta lietu izskatīšanai attiecīgās instances tiesā.  

319.¹ pants. Apgabaltiesas, tiesu palātas un Senāta kompetence

Apgabaltiesai, tiesu palātai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai daļēji un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;

3) atcelt lēmumu pilnīgi vai daļēji un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.  

320.1 pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma likumīgais spēks

Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā no pieņemšanas brīža.  

Trešā B sadaļa

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu pārsūdzēšana un lietu jauna izskatīšana

Trīsdesmit sestā A nodaļa

Tiesvedība kasācijas instancē

321.¹ pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību

Otrās instances tiesu (apgabaltiesu vai tiesu palātas) spriedumus (papildspriedumus) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.

Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt otrās instances tiesas spriedumus, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārkāpusi savas kompetences robežas.

Nav pārsūdzams otrās instances tiesas spriedums, ja prasības summa nepārsniedz 100 latus.  

322.¹ pants. Materiālo tiesību normas pārkāpums

Materiālo tiesību norma atzīstama par pārkāptu:

1) ja tiesa nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) ja tiesa materiālo tiesību normu iztulkojusi nepareizi.  

323.¹ pants. Procesuālo tiesību normas pārkāpums

Procesuālo tiesību norma uzskatāma par pārkāptu:

1) ja tiesa nav piemērojusi to procesuālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) ja tiesa procesuālo tiesību normu iztulkojusi nepareizi.

Procesuālo tiesību normas pārkāpums ir par pamatu sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāmi šādi gadījumi:

1) ja tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) ja tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) ja, izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) ja tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā lietas dalībnieces;

5) ja, taisot spriedumu, pārkāpti sprieduma taisīšanas noteikumi;

6) ja lietā nav motivēta tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.  

324.¹ pants. Kasācijas sūdzības saturs

Kasācijas sūdzībā jānorāda:

1) tiesas nosaukums (Senāta departaments), kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds (juridiskajai personai — nosaukums) un adrese;

3) spriedums, par kuru sūdzību iesniedz, un tiesa, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kā izpaužas sprieduma nepareizība, un likums, kuru tiesa pārkāpusi;

6) lūgums atļaut izskatīt lietu kasācijas kārtībā;

7) lūgums Senātam atcelt vai grozīt spriedumu.

Kasācijas sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai jāpievieno attiecīga pilnvara vai cits dokuments, no kura izriet pārstāvja tiesības.

Kasācijas sūdzībā jānorāda visi tai pievienotie dokumenti, tajā skaitā dokuments, ka samaksāta drošības nauda.  

325.¹ pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš un kārtība

Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

Kasācijas instancei adresētā kasācijas sūdzība iesniedzama tiesai (apgabaltiesai vai tiesu palātai), kas taisījusi spriedumu.

Ja tiesa sprieduma sastādīšanai galīgā veidā noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa tecējums sākas no šīs dienas.

Lietas dalībnieks var šā kodeksa 105. panta kārtībā lūgt tiesu, kas taisījusi spriedumu, nokavēto pārsūdzēšanas termiņu atjaunot, ja tam ir attaisnojoši motīvi.

Ja kasācijas sūdzība termiņā iesniegta tieši kasācijas instances tiesā, tā nav uzskatāma par nokavētu.

Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa notecēšanas, atstāj bez izskatīšanas un nosūta atpakaļ sūdzības iesniedzējam.  

326.¹ pants. Kasācijas sūdzības noraksti

Kasācijas sūdzību un tai pievienotos dokumentus iesniedz kopā ar norakstiem atbilstoši lietas dalībnieku skaitam.  

327.¹ pants. Drošības nauda

Iesniedzot kasācijas sūdzību, jāiemaksā 50 latu drošības nauda.

Ja kasācijas sūdzība ir pamatota un Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu atceļ vai groza, drošības nauda atdodama atpakaļ sūdzības iesniedzējam. Ja Senāts kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

Ja Senāts atteicies kasācijas sūdzību izskatīt, drošības naudu atmaksā.

Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas (tiesneša) lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.  

328.¹ pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru nav parakstījis tās iesniedzējs vai viņa pārstāvis, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, ja par kasācijas sūdzību nav samaksāta drošības nauda vai pieļauti citi trūkumi, apelācijas tiesas tiesnesis ar lēmumu atstāj kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktajā termiņā novērsis, tā uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz.

Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktajā termiņā nav novērsis, sūdzību uzskata par neiesniegtu un to nosūta sūdzības iesniedzējam.

Par apelācijas tiesas rīcību, ar kuru atteikts pieņemt kasācijas sūdzību vai tā nosūtīta atpakaļ, var iesniegt Senātam blakus sūdzību.  

329.¹ pants. Apelācijas tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

Apelācijas tiesas tiesnesis nosūta lietas dalībniekiem kasācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus. Vienlaikus tiesa paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no norakstu saņemšanas ir tiesības iesniegt Senātam savus paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, apelācijas instances tiesa civillietu kopā ar kasācijas sūdzību nekavējoties nosūta Senātam.  

330.¹ pants. Pievienošanās kasācijas sūdzībai

Līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

Pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai ar drošības naudu neapmaksā.  

331.¹ pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana

Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, ir tiesīga to atsaukt līdz kasācijas instances tiesas sēdei.

Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Senāta rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam atmaksā drošības naudu.

Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību lietā izbeidz.  

332.¹ pants. Pretsūdzības iesniegšana

Lietas dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta izsūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību.

Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā kodeksa 321.¹, 322.¹, 323.¹, 324.¹, 326.¹ un 327.¹ panta noteikumi.

Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.  

333.¹ pants. Senāta rīcības sēde

Visas Senātā ienākušās kasācijas sūdzības izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai kasācijas sūdzība atbilst šā kodeksa 321.¹ — 324.¹ panta prasībām un vai tā ir izskatāma kasācijas instances tiesas sēdē.

Rīcības sēdē lietu izskata Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā nozīmēta senatoru kolēģija, kura sastāv no trim senatoriem.

Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu kasācijas tiesvedību izbeidz.

Ja senatoru viedoklis nav vienāds vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija ar savu lēmumu nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Pēc puses lūguma, ja lietu nodod Senāta izskatīšanai, ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildīšanu lietā.  

334.¹ pants. Lietas nolikšana izskatīšanai Senāta sēdē

Lietas izskatīšanas laiku un referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka departamenta priekšsēdētājs. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem.

Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori.

Senators, kurš piedalījies rīcības sēdē, nevar piedalīties lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā.  

335.¹ pants. Lietas izskatīšanas sākums

Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri lietas dalībnieki ieradušies, viņu identitāti, kā arī amatpersonu un pārstāvju pilnvarojumu.  

336.¹ pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc prokuroru un tulku, ja viņi piedalās tiesas sēdē, un izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā kodeksa 19. — 25. pants.  

337.¹ pants. Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas lietas dalībnieki

Ja tiesas sēdē neierodas kāds lietas dalībnieks un Senāta rīcībā nav informācijas, ka šim dalībniekam pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdi, Senāts lietas izskatīšanu atliek.

Tas, ka lietas dalībnieki, kuriem pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas uz sēdi, nav šķērslis lietas izskatīšanai.  

338.¹ pants. Lietas dalībnieku pieteikumu izlemšana

Lietas dalībnieku pieteikumus visos jautājumos, kas saistīti ar lietas izskatīšanu Senātā, izlemj tiesa pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.  

339.¹ pants. Ziņojums par lietu

Senators referents sniedz ziņojumu, kurā atreferē lietas apstākļus, taisīto spriedumu saturu, kasācijas sūdzības argumentus, pretsūdzības vai pret kasācijas sūdzību iesniegto iebildumu argumentus, kā arī papildus iesniegto dokumentu saturu.  

340.¹ pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un prokurora atzinums

Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās katras puses vai tās pārstāvja paskaidrojumus. Senāts var iepriekš noteikt uzstāšanās ilgumu, taču abām pusēm piešķirtā uzstāšanās laika ilgumam jābūt vienādam.

Vispirms uzstājas prokurors, ja viņš iesniedzis protestu, vai persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais uzstājas prasītājs.

Katrai pusei kasācijas instances sēdē ir tiesības uz vienu repliku.

Senatori var uzdot lietas dalībniekam jautājumus.

Pēc pušu paskaidrojumiem un replikām prokurors, ja viņš piedalās lietā, dod savu atzinumu.  

341.¹ pants. Sprieduma taisīšana

Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

Senatoru apspriede un sprieduma taisīšana notiek šā kodeksa 17., 194., 198. pantā noteiktajā kārtībā.

Sprieduma rezolutīvā daļa jāparaksta visam tiesas sastāvam un jāpievieno lietai.

Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un tiesas sēdes priekšsēdētājs nolasa sprieduma rezolutīvo daļu.

Pēc tam Senāts paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar motivētu spriedumu. Motivētu spriedumu paraksta viss tiesas sastāvs.

Ja senatori nāk pie atzinuma, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, Senāts pieņem lēmumu, ar kuru nosaka nākamo tiesas sēdi, kad tas lietas dalībniekiem paziņos sprieduma rezolutīvo daļu.  

342.¹ pants. Lietas izskatīšanas apturēšana kasācijas instances tiesā

Ja, izskatot lietu, kasācijas instances tiesa nāk pie atzinuma, ka izskatāmajā jautājumā ir nepieciešams Augstākās tiesas plēnuma dots likuma iztulkojums vai arī ka agrāk dotais izskaidrojums būtu grozāms, Senāts pieņem lēmumu, ar kuru aptur lietas izskatīšanu kasācijas instancē.

Lēmumu Senāta departaments nosūta Augstākās tiesas priekšsēdētājam ar lūgumu sasaukt Augstākās tiesas plēnumu, lai izskatītu konkrēto jautājumu.

Pēc attiecīgā jautājuma izskatīšanas Augstākās tiesas plēnumā lietas izskatīšana kasācijas instances tiesā tiek atjaunota.  

342.² pants. Lietas izskatīšanas robežas

Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai tam pievienojušās, turklāt tikai attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā.

Tiesa var atcelt visu spriedumu, lai gan pārsūdzēta tikai tā daļa, ja tiesa konstatē tādus procesuālus pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas un nelikumīga sprieduma taisīšanas.  

342.³ pants. Kasācijas instances tiesas tiesības

Tiesa, izskatījusi lietu, var pieņemt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances tiesai;

3) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas šā kodeksa 221. un 223. pantā norādīto iemeslu dēļ;

4) grozīt spriedumu, nenododot lietu jaunai izskatīšanai, ja apelācijas instances tiesa lietas apstākļus nodibinājusi pareizi, bet, nosakot apmierināmās prasības apmēru, pieļāvusi kļūdu materiālo tiesību normu piemērošanā.  

342.⁴ pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

Ievada daļā tiesa norāda:

1) Senāta departamenta nosaukumu un senatorus, kas izskatījuši lietu;

2) sprieduma pieņemšanas laiku un vietu;

3) lietas dalībniekus, kas piedalījušies lietas izskatīšanā;

4) personas, kas iesniegušas kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojušās, kā arī prokuroru, kas iesniedzis kasācijas protestu.

Aprakstošajā daļā tiesa norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma saturu;

3) kasācijas sūdzības (protesta) īsu atstāstījumu;

4) pretsūdzības vai iebildumu īsu atstāstījumu.

Motīvu daļā tiesa norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību (protestu) — argumentus, kuru dēļ sūdzība (protests) noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību (protestu) — argumentus par apelācijas tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem vai to nepareizu iztulkošanu.

Rezolutīvajā daļā tiesa norāda Senāta nolēmumu saskaņā ar šā kodeksa 342.³ panta attiecīgu punktu.  

342.⁵ pants. Kasācijas instances tiesas norādījumu obligātums

Norādījumi, kas izteikti kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāti tiesai, kas šo lietu izskata no jauna.

Kasācijas instances tiesa nav tiesīga savā spriedumā norādīt, kāda materiālo tiesību norma jāpiemēro un kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.  

342.⁶ pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no tā rezolutīvās daļas pasludināšanas brīža.

 

Trīsdesmit sestā B nodaļa

To lietu jauna izskatīšana, kurās spriedumi vai lēmumi stājušies likumīgā spēkā

343.¹ pants. Pamats lietu jaunai izskatīšanai

Likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumus vai lēmumus var atcelt pilnīgi vai daļēji:

1) sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

2) pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta departamentu priekšsēdētāju vai ģenerālprokurora protestu.

Pamats lietu izskatīšanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir:

1) būtiski lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi tiesai;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums;

3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas pušu, citu lietas dalībnieku vai viņu pārstāvju noziedzīgās darbības, kas izdarītas, izskatot šo lietu;

4) tā tiesas sprieduma (civillietā vai krimināllietā) vai citas institūcijas lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu, lai tiesa taisītu šajā civillietā attiecīgu spriedumu vai lēmumu.

Pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas spriedumu vai lēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras nav skatītas apelācijas un kasācijas kārtībā.  

343.² pants. Lietu ierosināšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt lietas dalībnieks, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma atcelšanu — apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma atcelšanu — tiesu palātai;

3) par tiesu palātas sprieduma atcelšanu — Senātam.

Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

Pieteikumu nevar izskatīt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.  

343.³ pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) šā kodeksa 343.1 panta otrās daļas 1.punktā norādītajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā kodeksa 343.1 panta otrās daļas 2. un 3.punktā norādītajos gadījumos — no dienas, kad stājies likumīgā spēkā spriedums krimināllietā;

3) šā kodeksa 343.1 panta otrās daļas 4.punktā norādītajos gadījumos — no dienas, kad stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas institūcijas lēmums, uz kura pamatots spriedums vai lēmums, ko lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.  

343.⁴ pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesas sēdē.

Par tiesas sēdi paziņo un pieteikuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.  

343.⁵ pants. Tiesas lēmums

Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteicējs, uzskatāmi par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā kodeksa 343.¹ pantu.

Ja tiesa konstatē jaunatklātos apstākļus, tā atceļ pilnībā vai daļēji apstrīdēto spriedumu vai lēmumu un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.  

343.⁶ pants. Lietu izskatīšana, pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta departamenta priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora iesniegto protestu

Lietas, kurās iesniegts protests par spriedumu vai lēmumu, izskata Augstākās tiesas Senāts šā kodeksa 333.¹ — 342.² pantā norādītajā kārtībā.”

34. Izteikt 348. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma taisīšanas.

Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.”

35. Izteikt 353. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi termiņi.”

36. Izteikt 354. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Noilguma termiņš tiek pārtraukts arī ar daļēju lēmuma izpildīšanu.”

37. Aizstāt 362. pantā vārdus “pēc šā kodeksa 207. panta noteikumiem” ar vārdiem “pēc šā kodeksa 207. vai 307.1 panta noteikumiem”.

38. Aizstāt 363. panta otrajā daļā vārdus “izskata šā kodeksa 208.pantā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “izskata šā kodeksa 208. vai 309.¹ pantā noteiktajā kārtībā”.

39. Izslēgt 370. panta 2. un 3. punktu.

40. Papildināt kodeksa 1.pielikuma “Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem” 1.punktu ar vārdiem “kā arī tiek piedzīts parāds sakarā ar maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un dzīvokļa īpašniekam nav citas mantas”.  

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 3., 4., 31. un 32.pants stājas spēkā ar 1996.gada 1. februāri.

2. Latvijas Civilprocesa kodeksa trešās A un trešās B sadaļas noteikumi attiecas uz lietām, kurās spriedumi pirmajā instancē un lēmumi pirmajā vai apelācijas instancē pieņemti, sākot ar 1995.gada 15.oktobri.

3. Lietas, kuras pirmajā instancē izskatītas vai kurās lēmumi pieņemti pirms 1995.gada 15.oktobra, kasācijas un uzraudzības kārtībā izskatāmas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa trešās un ceturtās sadaļas noteikumiem līdz 1996.gada 31.janvārim ieskaitot.

4. Pārejas periodā no 1995.gada 15.oktobra līdz 1996.gada 31.janvārim lietas kasācijas kārtībā atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa trešās sadaļas noteikumiem izskata Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas trīs tiesneši, bet uzraudzības kārtībā — atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa ceturtās sadaļas noteikumiem Civillietu tiesu palātas trīs tiesneši vai Senāta trīs senatori.

5. Apgabaltiesu tiesvedībā esošās lietas sakarā ar sūdzībām par zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku lēmumiem un rīcību, kuras ir saņemtas pirms 1995.gada 15.oktobra, izskatāmas attiecīgajā apgabaltiesā, bet turpmāk šīs sūdzības izskatāmas atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 98.panta noteikumiem Augstākās tiesas tiesu palātā.

6. Lietas par nekustamā īpašuma tiesībām, kā arī citas lietas, kas saskaņā ar šo likumu ir apgabaltiesas kompetencē, izskata rajona (pilsētas) tiesa, ja lieta tiesā ierosināta pirms 1995.gada 15.oktobra. Arī prasība par laulāto kopīgas mantas — nekustama īpašuma sadali, ja tā celta laulības šķiršanas lietā pirms 1995.gada 15.oktobra, izskatāma rajona (pilsētas) tiesā.

7. Valsts nodeva lietās, kas tiesā ierosinātas pirms 1995.gada 15.oktobra, arī par kasācijas sūdzību, nosakāma saskaņā ar līdzšinējiem normatīvajiem aktiem, ja vien Latvijas Civilprocesa kodeksa 80.pants neparedz mazāku valsts nodevu.

8. Lietas, kurās ir likumīgā spēkā stājušies Saimnieciskās tiesas spriedumi un lēmumi, arī apelācijas instances lēmumi, var izskatīt no jauna saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa trīsdesmit sestās B nodaļas noteikumiem sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta departamenta priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora protestu, ja konstatēti būtiski materiālo tiesību normu pārkāpumi. Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt, iesniedzot pieteikumu apgabaltiesā pēc piekritības.

Likums stājas spēkā 1995.gada 15.oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 13.septembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995. gada 28. septembrī