"Eiropai desmit gados jāsasniedz lielākā ekonomiskā attīstība pasaulē"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.03.24.

ES galotņu tikšanās Lisabonā godkārīgie mērķi. Par Austriju nerunā.

Eiropas Komisijas priekšlikumam, ka arī nodarbinātības politikā jāizvirza konkrēti skaitliski mērķi, bija liela pretestība. ES partneri ceturtdien ar atsaucību uzņēma Vācijas aicinājumu par sabiedrisko banku un raidstaciju nodrošināšanu, tāpat arī citu sabiedrībai sniegtu "esamības aprūpes" pakalpojumu nodrošināšanu. No valstu un valdību vadītāju puses tika gaidīts, ka viņi izvirzīs uzdevumu Eiropas Komisijai, lai tā pārbaudītu jauna ES līguma atbilstošu izmaiņu ieviešanas iespējas.

Diskusija par labējo populistiskās ABP dalību Vīnes valdības koalīcijā tikšanās laikā no sākuma nespēlēja nekādu lomu. Portugāles ministru prezidents Guterrešs Austrijas kancleram Šiselam piedāvāja iespēju, lai viņš vakariņu laikā, esot pārējo valstu un valdības vadītāju vidū, izklāstītu savu nostāju par divpusēji noteiktajām sankcijām. Ne Šisels, ne arī pārējie ES partneri nerēķinājās ar to, ka sankciju politikā Lisabonas tikšanās laikā tiks sāktas kādas pārmaiņas. Austrijas kanclers atkārtoti aģitēja, ka viņa valdības politika jāvērtē pēc tās darbiem.

Vakariņu laikā apspriežu uzmanības centrā atradās jautājums par politisko situāciju Rietumbalkānos, īpaši par saasināto situāciju Serbijas Federatīvajā Republikā Melnkalnē. Augstais pārstāvis ārējās un drošības jautājumos Solana un par ārvalstu attiecībām atbildīgais ES komisārs Patens valstu un valdību vadītājus aicināja pastiprināt atbalstu Serbijas kaimiņvalstīm. Turklāt ierosinātās Eiropas Komisijas finansu palīdzības 5,5 miljardu eiro apjomā viņi pieprasīja pilnīgu ES tirgus atvēršanu Rietumbalkānu valstu eksportam. Daudzu dalībvalstu valdību vadītāji apšaubīja ne vien ierosinātos finansēšanas noteikumus, bet arī izteica pamatīgas šaubas par Komisijas ierosināto līdzekļu nepieciešamību.

Padomes prezidents Guterrešs teica, ES ir orientējusies uz ilgstošu un lielu ekonomisko attīstību, lai varētu nodrošināt "Eiropas sociālo sistēmu". Apspriedē iezīmējās tas, ka valstu un valdību vadītāji šo piektdien darbā iekļaus augsta ranga speciālistu grupu, kura nākamajā galotņu tikšanās reizē ziņos par sociālās apdrošināšanas sistēmas reformu iespējām.

Ekonomikas un sociālās sistēmas modernizācija esot "vienas medaļas divas puses," teica Vācijas kanclers Šrēders. Globalizācija Eiropu pakļaujot spiedienam arī sociālās politikas jomā noteiktā laikā pieņemt lēmumu. Ekonomiskās attīstības mērķis 3% apjomā Vācijai "neesot problēma". Nākamo gadu prognozes uzrādot pat vēl lielāku attīstības rādītāju.

Šrēders izteicās, ka ES esot jāizvirza pēc iespējas godkārīgāki mērķi bezdarba apkarošanā. Tomēr tam drīzāk jānotiek "kvalitatīvi, nevis kvantitatīvi".

Apspriedē iezīmējās, ka Vācija līdzās 3% mērķim ekonomiskajā attīstībā ir gatava tikai tad, ja iespējams noteikt nodarbināto kvotu palielināšanu. Arī pārējie ES partneri atbalstīja Portugāles prezidentūras prasību, ka ES vajadzētu ievērot konkrētas saistības, proti, nodarbināto daļu no kopēja iedzīvotāju daudzuma vecumā no 15 līdz 64 gadiem, kura pašreiz sastāda 61%, palielināt līdz 70%, tādējādi sasniedzot Amerikas līmeni.

Ļoti lēni norit sarunas par līdz šim aizsargāto nacionālo elektroenerģijas un gāzes tirgu atvēršanu, kā arī par tālāku transporta sistēmas un telekomunikācijas nozares liberalizāciju.