NOZARU DOKUMENTI

Latvijas inteliģences sanāksmē, 23.septembrī:

Aicinājums

Saeimai, valdībai, politiskajām partijām

Atzīstot pašreizējo situāciju izglītībā un zinātnē par kritisku, pieprasām pāriet no valdības un partiju deklarācijām un solījumiem uz rīcību, kas nodrošinātu izglītības sistēmas saglabāšanu un progresīvu attīstību. Augsts pilsoņu kultūras un izglītības līmenis ir lielākā Latvijas nacionālā bagātība.

Latvijas zinātnes un izglītības diskriminācija ne tikai grauj mūsu valsts starptautisko prestižu, bet traucē Latvijas iekļaušanos civilizēto valstu kopā.

Meklējot izeju no krīzes, aicinām:

1. Izstrādāt un demokrātiski apspriest Latvijas izglītības un zinātnes attīstības koncepciju (ilglaicīgu — 12 gadiem, detalizētu — tuvākajiem trīs gadiem), izveidot likumdošanas bāzi, iekļaujot tajā likumu par skolotāju. Koncepciju un likumus pieņemt tikai tad, kad ir izstrādāta to īstenošanas programma, kurā norādīti veicamie darbi, aprēķināts vajadzīgais finansējums un noteikta atbildība par tās izpildi.

2. Valstij jāizstrādā stabila zinātnes un izglītības finansēšanas politika, ar likumu nosakot garantētu finansējuma procentu no nacionālā ienākuma.

3. Pieņemt nepieciešamos likumus, kas nostabilizē intelektuālā un radošā darba lomu valstī.

4. Panākt neatliekamo izglītības un zinātnes problēmu tūlītēju risinājumu:

— steidzami apturēt un likvidēt sabiedrību degradējošus procesus: bērnu analfabētismu un ubagošanu, prostitūcijas un noziedzības izplatīšanos jauniešu vidū;

— izglītības un zinātnes darbinieku darba samaksu par vienu likmi noteikt līdzvērtīgu civildienestā strādājošo vidējai darba algai;

— Saeimai izmainīt likumu par budžeta vadību, nosakot budžeta izmaiņu tiesības tikai Ministru kabinetam un Saeimai, nepieļaujot finansu pārdalīšanu noteikt Finansu ministrijas ierēdņiem;

— izstrādāt mācību procesa nodrošinājuma normatīvus, paredzēt finansējumu šo normatīvu izpildīšanai;

— izpildīt Izglītības darbinieku kongresā izteiktās prasības, tai skaitā par skolēnu tikumisko un estētisko audzināšanu un reliģiskās izglītošanas iespējām.

5. Panākt ar līgumattiecībām noteiktu sadarbību starp Izglītības un zinātnes ministrijas un izglītības un zinātnes profesionālo organizāciju darbiniekiem.

6. Likumā par radio un TV paredzēt finansiālus un ētera laika atvieglojumus pārraidēm, kas veic izglītības, kultūras, zinātnes un veselīga dzīves veida popularizēšanu, tādējādi nodrošinot izglītības intereses un tautas ētisko vērtību popularizēšanu.

7. Valsts pārvaldes institūcijās veidot profesionālas ekspertu padomes, iesaistot to darbā pārstāvjus no Inteliģences apvienības, Radošo savienību padomes, mediķu un izglītības darbinieku profesionālajām organizācijām, Latvijas zinātniekus.

Rezolūcija

par darba virzieniem inteliģences apvienošanai un aktivizēšanai

1. Panākt, lai Latvijas Inteliģences apvienība (LIA), kļūtu par intelektuālo profesiju pārstāvju sabiedrisku organizāciju, kas apvienotu un rosinātu saliedētai pilsoniskai aktivitātei dažādu nozaru inteliģenci aizstāvētu inteliģences morālās, intelektuālās, ekonomiskās un sociālās intereses un tiesības, kā arī īstenotu citus LIA statūtos noteiktos mērķus un uzdevumus.

2. Izveidot izdevniecību dažādu inteliģences profesiju grāmatu, brošūru, profesionālās apmācības līdzekļu izdošanai.

3. Neatliekami uzsākt Inteliģences apvienības laikraksta izdošanu, prasot Saeimai un Ministru kabinetam piešķirt šim mērķim ikgadējas dotācijas no valsts budžeta.

4. Panākt, lai Latvijas Inteliģences apvienībai piešķirtu bezmaksas raidlaiku Valsts radio un televīzijā.

5. Izveidot juridisko biroju, lai sagatavotu likumu un citu normatīvo aktu projektus iesniegšanai Saeimā un Ministru kabinetā.

6. Aicināt Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu privatizācijas gaitā nodrošināt Latvijas Inteliģences apvienību ar telpām izdevniecībai, laikraksta redakcijai un apvienības valdei.

7. Lūgt Rīgas Latviešu biedrības domi atrast iespējas Latvijas Inteliģences apvienībai pagaidām izvietoties Latviešu biedrības namā.

8. Aicināt Jaunrades fondu uzņemties atbildību par līdzekļu vākšanu, lai finansētu inteliģences jaunrades programmas, rūpētos par finansu nodrošinājumu apvienības mītnes ierīkošanai, izdevniecības un laikraksta izveidošanai.

9. Rīkot gadskārtējas inteliģences sanāksmes, uzklausot Latvijas Inteliģences apvienības vadību par darba rezultātiem, kā arī politisko partiju vērtējumu par norisēm Latvijas Republikā.

10. Latvijas inteliģences 1995.gada 23.septembra sanāksmē izvirzīto darba kārtību turpināt apspriest šī gada decembrī.

Rezolūcija

par mākslas jaunradi

Radošās inteliģences devums sabiedrībai ceļ cilvēku pašapziņu, iedveš ticību kultūras vērtību nezūdamībai un tautas garīgai atjaunotnei. Tomēr jaunrades procesu un radošās inteliģences loma nacionālās kultūras veidošanā mūsu valstī joprojām netiek novērtēta. Radošā inteliģence pieder sociāli neaizsargātai strādājošo kategorijai.

Jāpanāk, lai Latvijā tiktu atzītas un īstenotas prasības un normas, kas ir definētas UNESCO Ģenerālās Asamblejas rekomendācijā par radošo profesiju statusu, Eiropas Vizuālo mākslinieku Hartas un citos svarīgos starptautiskos dokumentos par radošo profesiju pārstāvju tiesībām un vietu sabiedrībā.

Saeimai, valdības un citām varas institūcijām konkrēti un neatliekami jārealizē Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs noteiktie kultūras un jaunrades attīstības nosacījumi. Valsts budžeta struktūrā jāparedz procentuāli precīzi noteikta daļa mākslinieciskai jaunrades un kultūras atjaunotnei.

Radošo profesiju pārstāvju darbību nedrīkst pielīdzināt komercdarbībai, viņu radītos darbus nedrīkst pielīdzināt parastām precēm. Jāpanāk apgrozījuma nodokļa atlaides dzīvo mākslinieku darbiem un radošai darbībai labvēlīga nodokļu politika, kā tas ir daudzās pasaules valstīs. Pašvaldībām jāparedz tāda mākslinieku darbnīcu īres maksa, kas atbilst mākslinieku reālai maksātspējai. Jāveicina jauno mākslinieku nodrošināšana ar darbnīcām.

— Ar īpašu likumu jānosaka kārtība, kā tiek īstenota informācijas apmaiņa un sadarbība likumu veidošanā starp valsts institūcijām un radošo savienību padomi.

— Jānodrošina radošo profesiju pārstāvju tiesības iesaistīties dažādās valstiska līmeņa padomēs un nacionālās un vietējā līmeņa komisijās, kas izlemj un risina kultūrpolitikas jautājumus.

— Sabiedrībai, valsts un pašvaldību institūcijām jāsniedz palīdzība talantīgiem rakstniekiem un māksliniekiem, kā arī pensionāriem un slimības dēļ smagā situācijā nokļuvušiem radošo profesiju pārstāvjiem.

Rezolūcija

par situāciju veselības aprūpē

Pēdējo gadu laikā Veselības aizsardzības finansēšana ir nepārtraukti samazinājusies. Veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu daudzums ir sarucis zem kritiski pieļaujamās robežas. Tā rezultātā tiek slēgtas daudzas medicīniskās iestādes. Kopējais tautas veselības un medicīniskās palīdzības līmenis pazeminās.

1995.gada 25.jūlijā Ministru kabineta ir pieņēmis “Noteikumus par pagaidu kārtību, kādā pacients daļēji sedz medicīnisko pakalpojumu izmaksas”, kuros noteikts, ka ārstniecības iestādes ir tiesīgas iekasēt no pacientiem (ar atsevišķiem izņēmumiem) līdz 25% ārstniecības izmaksu par bāzes programmā iekļautajiem medicīniskajiem pakalpojumiem.

Ar šo lēmumu Ministru kabinets ir apliecinājis savu nespēju nodrošināt veselības aprūpi iedzīvotājiem un ieviesis Latvijā maksas medicīnu.

Pašreiz liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav maksātspējīgi, un tiem medicīniskā palīdzība pilnā apjomā nebūs pieejama.

Gan trūcīgās veselības aprūpes finansēšanas, gan arī citu nepieciešamo sociālo garantiju nenodrošināšanas dēļ ir sākusies Latvijas tautas izmiršana. Pašreiz Latvijā mirstība ir divas reizes augstāka par dzimstību, un uz tās rēķina iedzīvotāju skaits samazinās par 20 000 cilvēku gadā.

Tajā pašā laikā inteliģence tiek atstumta no līdzdalības valstisko procesu pārvaldē, tā ignorējot inteliģences neskaitāmos priekšlikumus un vēršanos pie valdības struktūrām ar nolūku sakārtot mūsu valsti.

Latvijas Inteliģences apvienība pieprasa Saeimai un valdībai:

1. Sakārtot nodokļu iekasēšanas sistēmu un veikt citus pasākumus valsts budžeta ienākumu realizācijai.

2. Veikt veselības aprūpes finansēšanu nepieciešamajā apjomā.

3. No valsts līdzekļiem finansēt veselīga dzīvesveida veicināšanas un ģimenes plānošanas programmas.

4. Veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, pārskatīt nodokļu politiku, lai varētu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.

5. Likumā par ārstu praksi iekļaut pantu, ka prakses ārsts ir intelektuāls darbs un brīva profesija, kā arī pieņemt likumu par ārstu pašpārvaldi.