"ES valdības apspriežas par cīņu ar bezdarbu"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.03.23.

Līdz 2010.gadam jāsasniedz pilnīga nodarbinātība. Jaunu tehnoloģiju veicināšana.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji šo otrdien kopā sanāca īpašajā sanāksmē Lisabonā, kurā jāiezīmē jauni ceļi cīņai ar bezdarbu un ilgstošai ekonomiskai izaugsmei. ES partneru mērķis ir vidēji ilgā termiņā Eiropu attīstīt par spēcīgāko pasaules ekonomisko telpu. Portugāles ES prezidijs ir pasludinājis godkārīgu mērķi, proti, ka nākamajos desmit gados Eiropā jāsasniedz pilnīga nodarbinātība un nepārtraukta ekonomiskā attīstība, kas caurmērā sasniegtu 3% gadā. Pašreiz ES aptuveni piecpadsmit miljoni cilvēku ir bez darba. Divu dienu konferences uzmanības centrā ir ekonomiskās reformas un jauni ierosinājumi modernu informācijas tehnoloģiju, kā interneta, izmantošana.

Tikšanos aizēnoja strīds Austrijas un ES partneru starpā par ABP dalību valdībā. Pirmo reizi pirms diplomātisko sankciju noteikšanas pret Vīni Federācijas kanclers Šisels satiksies ar pārējiem valstu un valdību vadītājiem. Kaut arī somu un itāļu politiķu izteikumi pagājušajās dienās radījuši cerības par izolācijas politikas izbeigšanu, Lisabonas konferencē nav sagaidāma vairākuma nostājas mainīšanās. Šisels pēc savas vēlmes šajā ceturtdienā ieguva iespēju iepazīstināt ar savas valdības pozīciju. ES diplomāti rēķinās ar to, ka galvenokārt Francijas valsts prezidents Širaks kritiku par Austrijas Tautas partijas un ABP koalīciju izteiks stingros vārdos.

Komisijas prezidents Prodi ES valdības aicināja pieņemt radikālas reformas bezdarba apkarošanai. Bez ilgiem attīstības periodiem un konsekventas jaunās informācijas un komunikācijas tehnikas veicināšanas pilnīga nodarbinātība neesot vairs iespējama. ES diplomāti ir izbrīnīti, ka par nodarbinātību un sociālo politiku Eiropas Komisijā atbildīgā komisāre Anna Diamantopolu nepiedalījās sanāksmē. Līdzās Prodi Komisiju Lisabonā pārstāvēs tikai par ārvalstu attiecībām atbildīgais komisārs Patens, kā arī ekonomikas un valūtas komisārs Zolbess.

Nozaru ministru sagatavošanās darbi parādīja, ka ekonomiski politiskās koncepcijas praktiski nav apstrīdamas. Arī Vācijas valdība atbalsta ekonomisko attīstību palielināt līdz trim procentiem un pretojas vienīgi tam, ka jānosauc konkrēti skaitļi nodarbinātības un sociālajā politikā. Tā izteiktāk nekā lielākā daļa citu valdību uzmanību pievērš strukturālajām reformām. Turpretim britu valdība priekšplānā izvirza sociālas valsts pārbūvi, bet citi partneri, kā Francija — nodarbinātības mērķi.

Valstu un valdību vadītāji tikšanos grib izmantot arī par valdības konferences darba starpbilanci attiecībā uz Amsterdamas līgumu. Izvērstāks izteikums nav atrodams programmā. Tas pats attiecināms uz starpziņojumu par 1999.gada decembrī Helsinkos izplatīto drošības un aizsardzības politiku. Augstais pilnvarotais ārlietu un drošības politikas jautājumos Solana īpaši grib informēt par priekšdarbu standartu civilajai un militārajai krīžu pārvaldei, kā arī par kopīgu Eiropas ātrās reaģēšanas vienību izveidi.

Apspriedīs arī Balkānu politisko situāciju un atjaunošanas programmu līmeni. ES diplomāti rēķinās, ka būs pretēji viedokļi par Balkānu palīdzības finansēšanu. No Komisijas puses pieprasītā līdzekļu samazināšana lauksaimniecības budžetā un ieplānoto līdzekļu pārnešana uz Vidusjūras programmas (Meda), atdūrās pret Francijas un Spānijas iebildumiem. Komisija pārstrādāja izmaksas paziņotajai programmai līdz 2006.gadam līdz 5,5 miljardiem eiro, no kuriem vispirms divus miljardus eiro paredzēts izmantot budžeta plānošanā. Papildus tā vēlas sešus miljardus eiro piešķirt Rumānijai un Bulgārijai, lai tām palīdzētu sagatavoties iestājai ES.