Vēstniecību ziņas

Par kinozvaigzni Sāru Leanderi

Vācijas vēstniecība Rīgā kopā ar Zviedrijas vēstniecību Rīgā un Zviedrijas Kinoinstitūtu Stokholmā no 25.septembra rīko Sāras Leanderes retrospektīvu.

Sāra Leandere bija viena no vācu kino visu laiku iemīļotākajām un ievērojamākajām aktrisēm. Viņas karjera sākās 1931.gadā, vispirms ar nelielām lomiņām zviedru filmās un neskaitāmas reizes uzstājoties Zviedrijas rēvijās, operetēs un komēdijās. Jau 1935.gadā viņa Zviedrijā bija ievērojama kinoaktrise. Pirmās skaņuplates viņa ierakstīja jau 1930.gadā un, pateicoties savai “varenajai” balsij, 1936.gadā viņa nonāca Vīnē, kur Vīnes teātrī kļuva par operetes zvaigzni. Starp citu, vācu valodā runājošajās zemēs nepieciešamās vācu valodas zināšanas viņa esot ieguvusi Rīgā.

1936./37.gadā viņa piedalījās savā pirmajā vācu filmā (“Pirmizrāde” (Premierre) , kopā ar slaveno Austrijas zvaigzni Atilu Herbigeru (Attila Hörbiger) Geca fon Bovari (Geza von Bovary) režijā). Pēc tam viņas panākumi vairs nebija apturami. Kinostudija UfA Bābelsbergā pie Potsdamas bija atklājusi Sāru Leanderi, un tā dzima jauna zvaigzne. Līdz 1943.gadam, kad viņa no Vācijas aizbrauca, aktrise katru gadu piedalījās vismaz vienā, dažreiz arī divās lielās filmās ar visslavenākajiem vācu režisoriem. Tostarp bija tādi pasaulslaveni darbi kā “Habanēra” (La Habanera) , “Dzimtene” (Heimat) , “Tā bija balle reibinošā naktī” (Es war eine rauschende Ballnacht) , “Karalienes sirds” (Das Herz der Königin) . Neviena no šīm filmām nepakļāvās nacistu ideoloģijai.

Pēc 1950.gada Sāra Leandere piedalījās vēl daudzās vācu un zviedru filmās, bet viņas zvaigžņu stundas, kurās viņa personificēja savu laiku, bija trīsdesmitie gadi. Māksliniece mira 1983. gada 23.jūnijā Stokholmā. Līdz pat šodienai ierakstos saglabājusies viņas vienreizējā balss, kas acīm redzot paliks leģendāra mūžu mūžos.

Par Dienvidvācijas Radio orķestri Rīgā

1995.gada 2.oktobrī Dienvidvācijas Radio “Suddeutscher Rundfuk” simfoniskais orķestris sniegs koncertu Rīgā, Latvijas filharmonijā. Programmā iekļauti tādi darbi kā Riharda Štrausa “Dons Žuans” un Antona Bruknera 4.simfonija.

Dienvidvācijas Radio simfoniskais orķestris 1995.gadā svin savu 50.pastāvēšanas gadadienu. Šī jubileja ir iemesls koncertturnejai pa Baltijas valstīm un uz Sanktpēterburgu.

Simfoniskā radio orķestra koncertu atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija Bonnā, firmas “Siemens” Rīgas filiāle un viesnīca “Hotel de Rome” Rīgā.

Vācijas Federatīvās Republikas
vēstniecības preses nodaļa