Svētki un godadienas

Ķīnas Tautas Republikai

1.oktobrī savus nacionālos svētkus — Valsts proklamēšanas 46.gadadienu — svin Latvijai draudzīgā Ķīnas Tautas Republika.

Ķīnas Tautas Republika ar saviem miljards divsimt miljoniem iedzīvotāju ir pati lielākā valsts pasaulē.

Tā ir zeme ar senu kultūru — atcerēsimies kaut vai tikai dažus vēsturiskus faktus: Ķīnā izgudroja šaujampulveri, sāka ražot papīru. Ķīna bija arī pirmā valsts, kurā zelta vietā tirdzniecībā sāka izmantot papīra banknotes. Taču neraugoties uz savu seno kultūru, arī iespaidīgajiem cilvēku un dabas resursiem, XVIII gs. beigās un XIX gs., pēc Cinu dinastijas varenības norieta, Ķīna nokļuva Lielbritānijas, Francijas, Japānas un cariskās Krievijas stiprā ekonomiskā un arī politiskā ietekmē. Pagājušā gadsimta vidū Ķīna cieta sakāvi tā sauktajos opija karos un būtībā kļuva par Eiropas lielvalstu puskoloniju.

Dramatiska bija Ķīnas atbrīvošanās cīņa mūsu gadsimtā. Ķīnas Tautas Republika tika proklamēta 1949.gada 1.oktobrī Pekinā pēc tam, kad Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija guva militāru uzvaru pār Čankaiši bruņotajiem spēkiem. Pirmos desmit piecpadsmit gadus ĶTR ekonomiskā attīstība bija cieši saistīta ar PSRS, abas lielvalstis šķietami cieši vienoja ideoloģiskā kopība un komunistisko partiju dominējošā loma. Sešdesmitajos gados ĶTR un PSRS politiskās attiecības krasi pasliktinājās, notika bruņotas sadursmes uz abu valstu robežas. Un mēs guvām vienpusīgu informāciju par visiem šiem notikumiem. Objektīvu Ķīnas Tautas Republikas izvērtējumu apgrūtināja arī radikālās pārmaiņas, kas šajā valstī notikušas pēc kompartijas līdera Mao Czeduna nāves.

Sarežģīti veidojās arī mūsu attiecības ar ĶTR pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. ĶTR bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viena no pirmajām tā arī nolēma nodibināt diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku. Taču tad Latvijas toreizējā valdība aizsāka diplomātiskos kontaktus ar Taipejas (Taivanā) valdību, Rīgā tika atvērts Taivanas ģenerālkonsulāts. Šāda notikumu attīstība nebija pieņemama Ķīnas Tautas Republikai, kas Taivanu uzskata par savu teritoriju. Latvijas attiecības ar ĶTR uz laiku tika pārtrauktas. Tās izdevās atjaunot pagājušā gada vasarā, un ĶTR valdība šajā procesā parādīja patiešām atzīstamu, pašcieņas pilnu elastību. Jau pērnā gada nogalē notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Ķīnā. Savukārt šopavasar Latviju oficiālā vizītē apmeklēja ĶTR premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs Czjans Cičens, bet vasarā Rīgā viesojās Ķīnas parlamenta delegācija. Nu Latvijā atvērta un labu reputāciju iemantojusi Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība.

Kā intervijā “Latvijas Vēstnesim” uzsvēra ĶTR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Vans Fensjans, Ķīna ir ieinteresēta labās attiecībās ar Latviju — gan mūsu valsts izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ (tilts starp Rietumiem un Austrumiem), gan — ar mērķi atrast Latvijā tirgu Ķīnas ražojumiem. ĶTR ir ieinteresēta arī investēt līdzekļus Latvijas tautas saimniecības uzņēmumos.

Ķīnā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem tikai sešus procentus no pasaules lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības. Taču Ķīna pati pilnīgi sevi nodrošina ar pārtiku. Citiem vārdiem — šī valsts paēdina 20 procentus no visiem pasaules iedzīvotājiem. ĶTR ir pirmajā valstu desmitā pēc nacionālā kopprodukta apjoma. Tā ir pasaulē trešajā vietā tērauda ražošanā, bet ogļu ieguvē — pirmajā vietā. Līdzīgi tas ir cementa, kokvilnas un vairāku citu preču ražošanas ziņā. Trešajā vietā pasaulē Ķīna ir elektroenerģijas un piektajā — naftas ieguves ziņā.

Acīmredzot šāda strauja tautas saimniecības attīstība izskaidrojama galvenokārt ar ĶTR valdības pragmatisko pieeju ikdienas uzdevumu risināšanā. Liekas, visnotaļ būtiska ir arī pašreizējo Ķīnas vadītāju tolerantā attieksme pret savas valsts neseno pagātni.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Vakar viesnīcas "Radisson–SAS–Daugava" banketu stāvā Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vangs Fensjans ( Wang Fengxiang ) savas valsts lielo svētku sakarā rīkoja plašu pieņemšanu. Tajā piedalījās un runu teica Ministru prezidenta biedrs, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, klāt bija viss diplomātiskais korpuss, daudzi ministri, Saeimas deputāti, sabiedrības pārstāvji, kas vēlēja ciešu sadarbību abu valstu un tautu starpā un kopīgu uzplaukumu. "LV"