Latvija kā Eiropas zeme

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna tautai,

ejot uz 6.Saeimas vēlēšanām

Uzrunas sākumā, atceroties tieši pirms gada Baltijas jūrā notikušo prāmja “Estonia” bojāeju, vēlreiz izsakot līdzjūtību tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru piederīgie palikuši jūras dzelmē, un apliecinot savu un valdības atbalstu nelaimes piemekētajiem, Valsts prezidents izteica vēlējumos, kaut šādas katastrofas vairs nekad nenotiktu ne tikai Baltijas reģionā, bet arī visā pasaulē, jo ikviena cilvēka traģiskais liktenis būtībā skar visu cilvēci… Tad Valsts prezidents sacīja:

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!

Šodien vēršos pie jums kā vienmēr, kad valstī tiek pieņemts būtisks lēmums vai kad notikumi kļūst tik nozīmīgi, un mums par tiem ir nepieciešams kopīgi apspriesties. Pēc dažām dienām jums atbilstoši Latvijas likumdošanai būs iespēja reāli piedalīties mūsu valsts likteņa tālākajā noteikšanā — ar savu jā vārdu izvēlēties to vai citu politisko spēku un personību, kas augstākajā Latvijas valsts varas orgānā veidos simtu, kam tiks loma noteikt mūsu zemes pulsu un virzību trīs tuvākajos gados.

Atļaujiet man apgalvot, ka divarpus gadi kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ir aizritējuši ļoti strauji, un šajās minūtēs es aicinu kopīgi pārrunāt galveno — ko esam paveikuši un kas būtu darāms nākotnē.

5. Saeimai bija tas gods un pienākums risināt daudzus neatkarīgas valsts stiprināšanai būtiskus jautājumus. Šī Saeima ir unikāla ar savu jaunrades darbu. Bija daudz jāatceras un jāpārmanto no divdesmito un trīsdesmito gadu Latvijas pieredzes pūra. Milzīgs bija darba apjoms. To veicot, Latvijas politiķi auga paši, veidojās spilgti savā daudzveidībā un mūsu uztverē tik ļoti dažādi. Kopumā tas bija neatkarīgas, brīvas Latvijas parlaments, ko vienā vārdā vienkārši saucām — mūsu Saeima.

Paldies tai!

Jūs man jautāsiet, kā vērtēt šos divarpus gadus? Katra valsts, tāpat kā atsevišķs cilvēks, vispirms grib redzēt to pozitīvo, ko esam guvuši.

Vispirms tīri ārēji. Ar pārliecību gribu teikt, ka Latvija, Rīga, daudzas mūsu pilsētas un pagasti kļuvuši sakoptāki, eiropeiskāki un, galvenais, latviskāki!

Jā, daudz no vecā ir pajucis, taču daudz arī tiek celts un veidots no jauna — brīvās, neatkarīgās Latvijas rokām. Kā piemineklis šim grūtajam laikam — visas tautas spēkiem atjaunotais Operas nams, Ludzas svētnams, piemiņas vieta pulkvedim Zemitānam. Un tie ir tikai daži piemēri! Neraugoties uz plāno valsts maciņu, visā Latvijā vērojams patiess jauncelsmes darbs, rosinoša kultūras dzīve. Latvijā, tās galvaspilsētā Rīgā regulāri tiek rīkotas mākslas izstādes, notiek teātra pirmizrādes un skan koncerti. Šogad Latviju vareni pāršalca dziesma — daudzbalsīga un pārliecinoša, un tas ne tikai iespaidoja daudzos Latvijas ciemiņus, bet deva optimismu arī katram no mums.

Šķiet, visizplatītākais vārds mūsu zemē pēdējos gados ir Eiropa. To teic ar nopietnu, atzinīgu, reizēm arī kritisku vai skeptisku pieskaņu.

Jā, mēs esam Eiropas zeme, tāda bijām un būsim mūžīgi.

Eiropas Padome, Eiropas Savienība, Rietumeiropas Savienība, NATO — ar visām šīm starptautiskajām organizācijām divarpus gadu laikā izveidoti cieši sakari. Tālāk tikai no pašu vēlēšanās, pacietības, darbības un savu spēju apliecināšanas ir atkarīgs, cik stabilas un drošas būs šīs attiecības, cik stabila un droša būs mūsu valsts.

Divarpus gados lielā mērā ir sakārtotas attiecības ar Krieviju.

Grūti?

Jā! Bet vai kāds šo ceļu iedomājās vieglu esam?

Eiropas valstu un pasaules varenākās valsts ASV prezidenta tieša un pozitīva iesaistīšanās deva iespēju nostiprināt šajos gados brīvību un neatkarību.

Un tomēr vislielākie nopelni nenoliedzami ir latviešu, kā arī pārējo Latvijā dzīvojošo tautu pārstāvju iecietībai, gudrībai un darba mīlestībai.

Palūkosimies nopietni uz to šajās dienās. Un tie, kas šaubās par manis teikto, paraugieties uz notiekošo pasaulē un novērtējiet, kāda ir šodien pasaules karsto punktu karte un kādēļ tā ir tieši tāda.

Domāsim arī, kāda būtu Latvijas šodiena, ja nebūtu izvests Krievijas karaspēks un pieņemts Pilsonības likums?

Un tomēr — vai varam būt pašapmierināti? Domāju, ka nē.

Daudzi likumi šobrīd ir neskaidri un samudžināti, citi vispār nav pieņemti. Nodokļu sistēma un banku darbība nestimulē saimniecisko aktivitāti. Šis 5. Saeimas parāds būs jānolīdzina, un darbs būs jāturpina, jāsakārto, jāpilnveido. Tas būs jādara 6. Saeimai ar jaunu enerģiju, jaunām domām, godīgu un stingru apņēmību.

Liberālā politika, kas daudziem politiskajiem spēkiem kļuvusi par vadmotīvu, diemžēl ne vienmēr izpaudusies konkrētā pozitīvā darbībā mūsu valsts politiskajā un saimnieciskajā dzīvē. Līdzās veiksmīgu un vajadzīgu reformu uzsākšanai sastopam daudz nepabeigta vai kļūdaina. Pārāk bieži ikdienā jāsastopas ar mūsu valsts iedzīvotāju nabadzību un trūkumu.

Gribētos jaunajai Saeimai vēlēt spēju saskatīt reālo situāciju un nākamajos trīs gados savas darbības pamatā likt rūpes par tautas labklājību. Latviešu tautai nekad nav bijusi raksturīga sabiedrības pārdale, polarizācija bagātajos un nabagos. Tādēļ, ejot pie vēlēšanu urnām, padomājiet par to, vai partija ir pārliecinājusi jūs, ka pratīs mērķtiecīgi vadīt valsti, valsts naudas kasi piepildīt un izlietot tā, lai īstenotu priekšvēlēšanu solījumus, atrisinātu asās sociālās problēmas.

Vērojot pēdējā gada notikumus valstī, redzam, ka daudzkārt tiek arti un pārarti politiskās darbības lauciņi, taču tajā pašā laikā zeme Latvijas laukos paliek nearta. Lai tas būtu kā nopietns brīdinājums nākamajiem Latvijas politiķiem. Zemniekiem ir jādod iespēja art, sēt un pļaut!

Šajā brīdī daudzi droši vien domā: kas ir pats nozīmīgākais faktors Latvijas nākotnei? Kas tad ir galvenais? Par kādu programmu vajadzētu balsot, ievēlot 6. Saeimu? Mana atbilde — par vispusīgu, sirds un prāta izglītību. Nemitīga virzība uz priekšu saimnieciskajā darbībā un kultūras jomā, nacionālo vērtību izkopšana un saglabāšana.

Tādēļ vispirms ir jābalso par mūsu jaunās paaudzes un visas valsts izglītošanu. Varas gaiteņos ir jāienāk vērienīgākai domai, radoši aktīvākai cilvēku paaudzei. Mēs varam būt vairāk vai mazāk apmierināti ar cilvēkiem deputātu kandidātu sarakstos, ar partijām, kuras grib piedalīties valsts vadīšanā, tomēr nekas nemainīsies, ja ikdienā nemācīsimies, neatvadīsimies no vecās domāšanas un neveidosim jauno paaudzi, kurai šīsdienas notikumi būs pamācoša vēsture.

Jaunatne ir jāorientē ne vien uz veiklu biznesu, bet arī uz dziļām un nopietnām studijām, uz zināšanām. Šo iespēju nodrošināt ir jaunā parlamenta un valdības uzdevums.

Mēs dzīvojam dramatisku mirkli mūsu vēsturē. Sabiedrība ir sašķelta. Daudzi jūtas piekrāpti, viņu ilūzijas — sagrautas. Šādā situācijā dažādiem sabiedrības slāņiem ir atšķirīgs nākotnes redzējums. Lielākā daļa raugās nākotnē cerīgi, bet ir tomēr tādi, kas cenšas meklēt ceļu atpakaļ. To apliecina arī vēlēšanu politisko spēku spektrs. Taču atceļa uz bijušo nav un nebūs.

Pārāk dārgu cenu tauta ir samaksājusi par sociālisma idejām, pārāk rūgta pieredze ir gūta okupācijas 50 gados. Tās sekas likvidējot, mēs vēl bieži nonākam savstarpējā konfrontācijā.

Jā, atpakaļceļa nav, taču nebūt ne visi tā laika cilvēki būtu jāatstumj, daudziem no viņiem pienākas nopelns reformu ceļa bruģēšanā. Piedaloties vēlēšanās, es jūs aicinu balsot par reformu turpinājumu, par ceļu uz Ziemeļeiropu un Rietumeiropu. Reformām sevi jāapliecina ar ražošanas atdzīvināšanu un modernizāciju, kas radītu cilvēkos lielāku skaidrību par nākotni.

Šajā procesā neskaudīsim viens otru, neskaudīsim savas kaimiņvalstis, no kurām daža ir aizgājusi tālāk savā attīstībā. Labāk prasīsim no parlamenta un darīsim visu iespējamo paši, lai Latvija nākamajā gadu tūkstotī ieietu kā labklājības valsts — ar savu nacionālo identitāti, ar saglabātu un attīstītu kultūru. Mācīsimies iecietību un demokrātiju.

Un beidzot, ja katram savā vietā ir jāstrādā un jānes atbildības slogs dienu no dienas, tad Saeimas vēlēšanu diena ir visas tautas, katra pilsoņa atbildības diena par Zemi, kur dzīvojam. Jo šajā dienā mēs visi savā veidā kļūstam par politiķiem, kuru rokās nonāk vislielākā atbildība.

Vai izvairīsimies no šīs atbildības un nebalsosim? Vai tiešām sēdēsim mājās, nepiedalīsimies vēlēšanās, bet kritizēsim un pelsim, līdz sadegsim pašu kurtajā ļaunu vārdu un nojautu sārtā?

Vai tomēr vēlēsim — atbalstīsim politiskos spēkus un cilvēkus, no kā var prasīt un sagaidīt konkrētus darbus!

Es aicinu visus nedēļas nogalē doties balsot ar trim pārdomu vēlējumiem:

— izdariet pareizo izvēli, nepaļaujieties lētu, neīstenojamu solījumu vilinājumam,

— atcerieties, ka Latvijas Saeima ir mūsu tautas spogulis, kurā ieskatāmies ne tikai paši, bet arī pasaule diezgan bieži un diezgan kritiski,

— balsosim par patiesu progresu — par pozitīvām pārmaiņām savā dzīvē, nebūsim pasīvi vērotāji, bet izteiksim savu gribu ar personīgo piedalīšanos, vēlot labu Latvijai un tās nākotnei!

Latvijas televīzijā vakar, 28. septembrī