"Ekonomiskajai politikai veltītā ES tikšanās"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.03.22.

"Rīcībā ir liels potenciāls". Vairāk jāizmanto internets.

Vācijas valdība, ceturtdien un piektdien tiekoties ar ES valdību vadītājiem Lisabonā, atbalstīs kopīgas Eiropas ekonomiskās attīstības mērķa noteikšanu. Berlīnē valdības aprindās ar to saprot, ka ES dalībvalstis līdz 2010. gadam caurmērā ik gadu tieksies ekonomisko pieaugumu palielināt par 3%. Sankcijas par to, ja šādi izaugsmes rādītāji netiks sasniegti,neesot paredzētas. Jādomā, ka atsevišķas dalībvalstis sasniegs atšķirīgus rezultātus. Otrdien Vācijas valdībā liela vērtība tika piešķirta konstatējumam, ka Berlīne neesot sākusi diskusiju par kopīgu ekonomiskās attīstības mērķi. Tagad notikusi plaša diskusija. Radusies pārliecība, ka trīs procentus kā Eiropas mērķi ir iespējams sasniegt. Vācija savu ekonomisko pieaugumu vērtē no 2,7 līdz 2,9%. Eiropieši tāpat kā mērķi grib kopīgi noteikt pilnīgu nodarbinātību, tomēr to nekonkretizējot ar noteiktu skaitli. Tas nozīmē, ka netikšot noteikts, vai mērķis būs trīs vai pieci procenti bezdarba. Abi nodomi jārealizē līdz 2010.gadam.

Galotņu tikšanās laikā, kad galvenokārt strādās ar nodarbinātības un ekonomikas politiku, eiropieši, pēc Vācijas valdības aprindu informācijas, gribot pieņemt ekonomiski politisku stratēģiju, kas ļautu eiropiešiem panākt amerikāņus. Tiek norādīts, ka ASV esot izdevies sasniegt vispārēju produktivitātes pieaugumu 4% apmērā. Divu trešdaļu atšķirība starp Eiropu un Ameriku skaidrojama tādējādi, ka ASV darba tehnoloģijas esot ievērojami mainītas, ar to domāta interneta un elektroniskā ceļā veiktu darījumu kārtošana. Turklāt arī šo darba tehniku jomā noticis ievērojams produktivitātes pieaugums. Vācijas valdība interneta un elektroniskās tirdzniecības jomās Eiropā gan saskata "lielu potenciālu", tomēr tas vēl netiekot pietiekami izmantots. Eiropieši, pēc Berlīnes valdības aprindu sniegtajām ziņām, gribot saglabāt "eiropeisku sociālas valsts ideālu", nevis pārņemt Amerikas modeli, tomēr lielu uzsvaru liek uz stabilizāciju, kas panākta pārmaiņu ceļā. Ekonomiski politisko lēmumu sastāvdaļai līdzās elektroniskā ceļā kārtotu darījumu stiprināšanai un lētākai piekļūšanas iespējai internetam jābūt lēmumiem par "Eiropas pētniecības telpas izveidi", par patenttiesību uzlabošanu, par kopīgu rīcību veidojot riska kapitālu un finansu pakalpojumus.

Berlīnē par to saka, ka līdzekļi, ar kuriem jānovērš aptuveni desmit gadu atpalikšana no Amerikas, ar "kopīgiem Eiropas valdību vadītāju spēkiem" jāformulē Lisabonas tikšanās laikā. Lēmumi regulāri jāpārbauda. Lisabonā gribot noteikt, kādas ir Eiropas ekonomiski politiskās prioritātes, tāpat arī kopīgi noteikt ieplānotos datumus.