Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
28. septembra sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.1995., Nr. 149 (432) https://vestnesis.lv/ta/id/37030

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Deputāta iesniegums

Vēl šajā numurā

29.09.1995., Nr. 149 (432)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

28. septembra sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 28.septembra sēdi paziņoju par atklātu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par darba kārtību, bet, godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28.septembra sēdes darba kārtībā un izskatīt darba kārtības VI sadaļas 12.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, 13.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” un 14.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pēc šīs sadaļas 33.punkta — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” izskatīšanas. Vai nav iebildumu deputātiem pret šo priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris lūdz noņemt no darba kārtības 15.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un to izskatīt vienlaicīgi ar likumprojektu “Par kredītiestādēm” nākamajā Saeimas sēdē. Pieņemam zināšanai un svītrojam no darba kārtības. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību””. Komisija atkārtoti izskatījusi šo likumprojektu un aicina Saeimu izskatīt to kā steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā. Vai nevēlas komentēt iesniedzēji? Mans komentārs ir tāds, ka šis dokuments nepieder pie šīs lietas, kuru mēs izskatām. Tad, kad mēs izskatīsim konkrēti šo jautājumu, tad arī acīmredzot referents ziņos par to, kā komisija vēlas, lai mēs izskatām šo likumprojektu. Tas ir iekļauts darba kartībā.

Nākamais priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 28. septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas, pārceļot aiz darba kārtības IV sadaļas “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” 17. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” un 22. jautājumu — likumprojektu “Par dzīvokļa īpašumu”. Tātad pārceļot aiz darba kārtības IV sadaļas. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildumu. Pieņemts.

Tālāk. Juridiskā komisija papildus iesniegtajiem priekšlikumiem lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28. septembra sēdes darba kārtībā, pārceļot aiz darba kārtības IV sadaļas “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” 21. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Vēlaties runāt vai balsosim? Lūdzu zvanu! Deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu. Ir iebildumi? Es nolasīšu… Tikai sakoncentrējieties un, galvenais, ieņemiet savas vietas! Tātad, godātie deputāti! Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Ruta Marjaša komisijas vārdā ir iesniegusi priekšlikumu izdarīt darba kārtībā izmaiņas, pārceļot aiz darba kārtības IV sadaļas “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” 21. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Vai varam balsot? Varam. Lūdzu, balsosim! Man nerādiet… Jūs… Tikmēr es pats… Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 19, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz Saeimas 1995. gada 28. septembra sēdes darba kārtības 16. punktu — likumprojektu “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās” izskatīt kā darba kārtības 11. punktu — pēc lēmuma projekta par Janīnas Kušneres atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izskatīšanas. Tur mums gan jau ir izmaiņas izdarītas, bet, kā vienmēr, mēs, ja deputāti atbalsta, iesniegšanas secībā pievienojam klāt. Vai deputātiem nav iebilžu pret šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Saeimas Prezidijs saņēmis iesniegumu no pieciem deputātiem. Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Andris Rozentāls, Aida Prēdele, Edvīns Kide, un tālāk vēl ir bez parakstiem… Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumi… Es atvainojos, jums, kolēģi, nav pavairots šis iesniegums? Es nolasīšu, un tad mēs lemsim, vai mēs izskatām bez pavairošanas un izsniegšanas deputātiem vai tomēr pavairosim viņu un izsniegsim deputātiem.

Tātad “Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumi nr.211 ir radījuši stāvokli, ka Latvijā nav nevienas institūcijas, kas varētu iesniegt tiesā prasību par komercbanku atzīšanu par maksātnespējīgām vai bankrotējušām un ierosinātu to likvidāciju, jo līdz šim laikam nav izpildīta minēto noteikumu prasība par Banku aģentūras izveidi, kuras nolikums Finansu ministrijai kopā ar Latvijas Banku saskaņā ar pārejas noteikumu 1. punktu bija jāiesniedz līdz šā gada 1. augustam, paredzot Banku aģentūras darbības uzsākšanu šā gada 1. septembrī. Tas ne tikai paralizē banku, vairāku banku darbu, bet arī paver iespējas negodīgiem banku vadītājiem patvaļīgi manipulēt ar banku līdzekļiem.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. panta pirmo daļu ierosinām iekļaut Saeimas šī gada 28. septembra plenārsēdes darba kārtībā likumprojekta “Par dažu kredītiestāžu maksātnespējas, bankrota un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesā”, dokuments nr.1056, izskatīšanu pirmajā lasījumā kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.”

Budžeta komisijas vadītāja biedre… sekretāre… deputāte Poča, jūs esat amatā Budžeta komisijā? Godātie deputāti, neizskatot Budžeta un finansu komisijā vai tai neizsakot savu attieksmi pret šo lietu, pirmajā lasījumā mēs nevaram izskatīt likumprojektu.

Aija Poča, “Latvijas ceļš”, lūdzu! Esiet tik laipna, nāciet tribīnē!

 

A.Poča (LC). Šis jautājums, cienījamā Saeima, ir saskaņots ar Budžeta un finansu komisiju, un lūdzu iekļaut to darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Vai esam izskatījuši visus jautājumus, kurus iesnieguši deputāti sakarā ar darba kārtību?

LNNK frakcija iesniedz priekšlikumu izvirzīt Kazāka kandidatūru Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Ir priekšlikums iekļaut darba kārtībā, un es ceru, ka lēmuma projektu sagatavos un pievienos. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, sagatavojiet lēmuma projektu un iesniedziet deputātiem!

 

Sākam izskatīt darba kārtību. Vispirms Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par budžeta un finansu vadību””. Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Nākamais. Likumprojekts “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Iebildumu deputātiem nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

 

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem . Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Dāliņa, Grīga un Novakšānova jautājumiem par krāsaino metālu uzpirkšanu vai eksportu Latvijā.

Romāns Apsītis — tieslietu ministrs. Lūdzu! Lūdzu uzmanību, kolēģi!

 

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātā Saeima! Ministru prezidents ir pilnvarojis atbildēt uz šo jautājumu iekšlietu ministru Ādamsona kungu, bet viņš pašlaik nav varējis ierasties Saeimā un savukārt ir pilnvarojis sniegt atbildi Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Muciņa kungu. Ja Saeima…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, parlamentārais sekretārs Muciņa kungs!

 

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir sagatavota atbilde uz deputātu pieprasījumu. Deputātu pieprasījumā bija trīs jautājumi…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputātu jautājums manuprāt bija.

 

L.Muciņš. Es atvainojos, jā, deputātu jautājums.

Sēdes vadītājs. Jā. lūdzu!

 

L.Muciņš. Pirmais jautājums. Cik no Latvijā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām nodarbojas ar krāsaino metālu uzpirkšanu vai eksportu? Atbilde. Saskaņā ar Ministru kabineta 1993. gada 26. oktobra lēmumu nr.40 speciālas atļaujas melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšanai Latvijā un to eksportam uzdots izsniegt Ekonomikas ministrijai. Melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšana ārpus Latvijas teritorijas un to eksports netiek ierobežots. Taču atsevišķas darbības ar metālu lūžņiem, kuras reglamentē Ministru kabineta 1993. gada 2. novembra noteikumi nr.15 par preču un citu priekšmetu tranzītu Latvijas Republikas teritorijā un grozījumi tajos, ir aizliegtas. Tajā skaitā krāsaino metālu lūžņu eksports un krāsaino metāla lūžņu iepirkšana fiziskām personām. Ekonomikas ministrijas licencēšanas komisijas sastāvā ir iekļauti Iekšlietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Muitas departamenta un Valsts īpašuma fonda pārstāvji, un tā izsniedz attiecīgas licences uz vienu gadu. Uz šo brīdi 14 uzņēmēji ir tiesīgi iepirkt krāsaino metālu lūžņus Latvijā, bet septiņi uzņēmēji — eksportēt Latvijā iepirktos krāsaino metālu lūžņus. Pavisam Latvijā reģistrēti mums ir kopumā 97 tūkstoši uzņēmumu. Latvijā 37 uzņēmēji ir tiesīgi iepirkt melno metālu lūžņus, taču nevienam no tiem nav tiesību izvest no valsts iepirktos melno metālu lūžņus. Visi uzņēmēji, kuri ir saņēmuši licences melno metālu lūžņu iepirkšanai Latvijā, ir noslēguši līgumus par melno metālu lūžņu piegādi ar valsts akciju sabiedrību “Liepājas metalurgs”. Tādējādi, licencējot melno metālu lūžņu iepirkšanu Latvijā, praktiski tiek īstenota valsts monopola politika.

Otrais jautājums. Cik krāsaino metālu zādzību vai laupīšanas gadījumu ir reģistrēti Latvijā, sākot ar 1995.gada 1.janvāri, cik lieli materiālie zaudējumi ir radīti šajos gadījumos? Kā mainījušies šie skaitļi salīdzinājumā ar atbilstošo 1994.gada periodu? Cik krimināllietu par krāsaino metālu zādzībām vai laupīšanām ir ierosinātas 1995.gadā un cik atbilstoši 1994.gadā? Cik notiesājoši spriedumi par šādām lietām ir stājušies spēkā 1995. un 1994.gadā? Atbilde. Krāsaino metālu nelikumīga piesavināšanās var notikt zādzības, atklātas zādzības vai laupīšanas veidā. Šī gada astoņos mēnešos Latvijā ir reģistrēti 347 krāsaino metālu piesavināšanās gadījumi 584 458 latu apjomā. Atbilstošajā periodā 1994.gadā bija 188 gadījumi par 118 115 latiem. Visos šajos gadījumos tiek veiktas noteiktas procesuālas darbības. Pašreiz jau atklāti vainīgie 86 gadījumos, kas sastāda 24,7 procentus no visiem gadījumiem. Attiecīgi 1994.gadā astoņos mēnešos tika atklāts 41 gadījums jeb 21,8 procenti. Tieslietu ministrijas statistikas sistēma vēl nenodrošina uzskaiti par notiesātajiem pēc zādzības vai laupīšanas priekšmeta, kas šajā gadījumā ir krāsaino metālu zādzība. Līdz ar to mēs šādus datus nevaram dot. Vienlaikus pie atbildes uz uzdotajiem jautājumiem paskaidrojam, ka Ministru prezidents sakarā ar krāsaino metālu zādzību skaita pieaugumu valstī no svarīgiem tautsaimniecības objektiem 1995.gada 4.augustā uzdeva Iekšlietu ministrijai aktivizēt pasākumus krāsaino metālu zādzību ierobežošanai, tajā skaitā arī tādu, kas vērsti uz nelikumīgu metālu iepircēju atklāšanu, pārbaudot sludinājumus presē, kā arī veikt regulāras pārbaudes uzņēmumos un firmās, kas tiesīgas veikt darījumus ar metālu, un noskaidrot, vai ir dokumenti par metālu ieguves pirmavotu un to izcelsmi. Izpildot šo norādījumu, Iekšlietu ministrijas Ekonomikas policijas pārvalde izstrādājusi speciālu operatīvo pasākumu plānu, kurā paredzēto pasākumu realizācija jau notiek. Bez tīri operatīvajiem pasākumiem plānā liela vērība piešķirta arī profilaktiskajiem pasākumiem un analītiskajam darbam ar preses materiāliem. Ekonomikas policija ir radījusi un realizē ar metālu uzpirkšanu saistīto uzņēmumu pārbaudes grafiku. Pēdējā laikā konstatēti vairāki likumpārkāpumi. Tā, 1995.gada 19.septembrī firmā “Stratos” pēc atkārtotas pārbaudes atklātas nelikumības, kas izpaužas krāsaino metālu iepirkšanā lielos vairumos no nezināmām fiziskām personām. Nedaudz agrāk par līdzīgiem pārkāpumiem šai firmai jau tika konfiscēti krāsainie metāli par 13 tūkstošiem dolāru. Tiek veiktas attiecīgas procesuālās izziņas darbības. Ekonomikas un Tieslietu ministrijas pašreiz analizē tiesību aktus, kas regulētu krāsaino metālu tirgu, lai nepieciešamības gadījumā sagatavotu grozījumus šajos aktos un iesniegtu tos izskatīšanai Ministru kabinetā. Tiek apsvērta iespēja izstrādāt speciālu likumu par krāsaino un melno metālu lūžņu un atgriezumu valsts monopolu un par jaunu, speciālu krāsaino un melno metāla lūžņu un atgriezumu iepirkšanas noteikumu nepieciešamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk. Latvijas Republikas tieslietu ministra Apsīša atbilde uz Saeimas deputātu Brūvera, Kreitusa... Aivara Kreitusa, Čepāņa un Bekasova jautājumu sakarā ar drošības līdzekļa maiņu apcietinātam Jānim Kaļvam. Lūdzu, Romāns Apsītis, tieslietu ministrs.

 

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātā Saeima! Es esmu centies godprātīgi atbildēt uz man uzdotajiem diviem jautājumiem un esmu sagatavojis rakstveida atbildi, kas ir pavairota un izsniegta visiem deputātiem. Es domāju, ka līdz ar to nebūtu lietderīgi tagad šo atbildi vēlreiz no šīs tribīnes nolasīt, bet es tikai gribētu sniegt nelielu komentāru šai atbildei.

Godātā Saeima! Bez šaubām, šī problēma par drošības līdzekļu piemērošanu pašlaik ir ļoti aktuāla. Ir pagājis viens gads kopš tā laika, kad šādas tiesības tika dotas tiesnešiem. Nesen, tas notika 13.septembrī, kārtējā Noziedzības novēršanas nacionālās padomes sēdē šis jautājums tika vispusīgi izanalizēts. Šajā sēdē piedalījās pārstāvji arī no Iekšlietu ministrijas un no prokuratūras, protams, arī no Tieslietu ministrijas, un visi bija vienisprātis par to, ka šāda rīcība principā ir pareiza. Taču šī prakse viena gada garumā mums dod nopietnu vielu pārdomām, un katrā ziņā šai praksē ir daudz kas jālabo. Kādā veidā mēs varētu šo lietu labot? Deputātu jautājumi galvenokārt ir vērsti uz to, vai ir ierosināta kāda disciplināra lieta pret tiesnesi, kas ir pārkāpis likumu. Es esmu sniedzis rakstveida atbildi, ka jā, ir divas tādas lietas. Janvārī, tātad šā gada sākumā, bija viena lieta, un tagad es esmu ierosinājis otru lietu pret šo tiesnesi Rubeni. Taču ar šādu metodi — tikai ierosināt disciplinārlietas — es domāju, problēmu atrisināt nevarēs, un tāpēc Noziedzības novēršanas nacionālā padome pieņēma lēmumu Tieslietu ministrijai uzdot sagatavot grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Runa ir par šā kodeksa 222.1.pantu. Jā, mēs operatīvi esam izveidojuši nelielu darba grupu trīs cilvēku sastāvā, un šajā darba grupā ietilpst pārstāvji no Tieslietu ministrijas, no Iekšlietu ministrijas un no Prokuratūras, un tāpat tika aicināta arī Tiesnešu biedrība, šī sabiedriskā organizācija, iesniegt savus priekšlikumus, un tieši šī biedrība bija tā, kas iesniedza priekšlikumu, kā mums vajadzētu koriģēt, grozīt šo 222.1.pantu Kriminālprocesa kodeksā.

Balstoties uz šiem priekšlikumiem, darba grupa ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu, kas likumā noteiktajā kārtībā tuvākajā laikā tiks iesniegts valdībai. Un pēc kāda laika šis likumprojekts nonāks arī Saeimā. Šis 222.1. pants jaunajā redakcijā nosaka daudz pamatīgāku, detalizētāku kārtību drošības līdzekļu noteikšanā un piemērošanā. Ar vārdu sakot, Tieslietu ministrija uzskata, ka šis jautājums ir jālemj kompleksi, protams, neaizmirstot arī šīs disciplinārlietas. Es šorīt agri no rīta parakstīju atkal vienu pieprasījumu kādam tiesnesim sniegt paskaidrojumu, kāpēc ir grozīts drošības līdzeklis. Tas ir mans īss komentārs mūsu rakstveida atbildei. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais jautājums — atbilde uz deputātu steidzamo pieprasījumu. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz deputātu Kides, Zaščerinska, Lucāna, Berklava, Kokina, Breša, Pētersona, Staša, Folkmanes un Kuprijanovas steidzamo pieprasījumu par spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un importēšanas valsts monopola darbību. Aija Poča, valsts ministre. Lūdzu!

 

A. Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Atbilde uz steidzamo pieprasījumu, ko bija iesnieguši deputāti Kide, Zaščerinskis, Lucāns un pārējie, ir jums sagatavota rakstveidā un izdalīta. Tur ir apkopots ārkārtīgi plašs izziņas materiāls par visiem šiem jautājumiem, kas izvirzīti pieprasījumā. Tajā pašā laikā es gribētu tomēr jums nedaudz šeit no tribīnes akcentēt tās būtiskākās mūsuprāt atbildes, lai noņemtu, teiksim, šo interesi par šiem jautājumiem.Tātad saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopols ir vienota kārtība, kādā veicama jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošana, izvešana jeb eksports, ievešana jeb imports, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, glabāšana, vietējie un tranzīta pārvadājumi, kā arī nodrošināma valsts kontrole pār šīs kārtības ievērošanu. Šāda valsts spirta un alkoholisko dzērienu monopola izpratne ir arī Tautsaimniecības komisijas sagatavotā likumprojektā par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu, kur 2. pantā ir noteikts, ka šis monopols ir valsts iespēja pilnībā kontrolēt visus šos jautājumus. Līdz ar to pieprasījumā minētie Valsts kontroles dati par licenču skaitu neraksturo situāciju spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas, importa un tirdzniecības sfērā, jo saskaņā ar vairākiem normatīvajiem dokumentiem, tas ir, 1990. gada 26. septembra likumu “Par uzņēmējdarbību”, Ministru kabineta 1994. gada 25. janvāra noteikumiem nr. 37 “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”, kas zaudējuši spēku sakarā ar to, ka ir pieņemti jauni noteikumi, kuros ir jau daudz stingrāka kārtība spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola realizācijai, tātad noteikumi nr. 173, kas pieņemti šā gada 27. jūnijā... Ir izšķirami vairāki termini, kas raksturo darbojošos licenču skaitu, — licenču pārreģistrācija, licenču izsniegšana, licenču anulēšana. Līdz 1994. gada 1. februārim licences tika izsniegtas, balstoties uz likumu “Par uzņēmējdarbību”, uz pieciem gadiem. Un šīs licences atbilstoši dažādiem normatīvajiem aktiem alkoholisko dzērienu importam izsniedza Ekonomikas ministrija, alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai — pašvaldības pēc uzņēmuma juridiskās adreses, jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanai — Zemkopības ministrija, bet, vadoties no šiem jaunajiem spirta monopola noteikumiem, licenču pārreģistrācija tika uzticēta Spirta monopola pārvaldei, un tā tika veikta šādos termiņos: spirta un alkoholisko dzērienu ražošanai, alkoholiko dzērienu importam, alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai — no 1994. gada sākuma līdz 1994. gada 1. aprīlim, mazumtirdzniecībai — no 1994. gada 1. marta līdz 1994. gada 1. jūlijam. Pārreģistrācijas rezultātā tika izveidota vienota parauga licences, kas alkoholisko dzērienu importam, vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai darbojas vienu gadu, jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu ražošanai — piecus gadus. Ministru kabineta noteikumi paredz licenci katrai ražotnei, vairumtirdzniecības noliktavai vai mazumtirdzniecības vietai, nevis uzņēmumam. Līdz ar to licenču skaits neraksturo licencēto uzņēmumu skaitu un nevar arī raksturot darbojošos licenču skaitu, jo atbilstoši šiem noteikumiem licenču skaits var palielināties, piesakoties arvien jauniem uzņēmējiem, un tajā pašā laikā sankciju rezultātā licences par pārkāpumiem tiek arī anulētas. Tātad šeit noteik nepārtraukta kontrole un darbība.

Kādi ir budžeta ieņēmumi, balstoties uz šo spirta monopola noteikumu darbību? Valsts budžetā kā...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Godātie deputāti! Liekas, ka jūs ļoti uzmanīgi klausāties, bet zālē tomēr ir troksnis. Varbūt pamēģināt vēl uzmanīgāk klausīties?

 

A.Poča. Valsts budžetā kā nodevu summu par izsniegtajām licencēm Spirta monopola pārvalde laika periodā no 1994.gada 21.jūnija līdz 1995.gada 22.septembrim ir ieskaitījusi 1,4 miljonus latu. Un vislielākais ieņēmumu avots ir alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai izsniegto... Es atvainojos! Pašlaik spēkā esošo licenču skaits ir sekojošs: alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai — 7 676, alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai — 206, alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) un brīvai realizācijai — 59, alkoholisko dzērienu ievešanai bez tiesībām realizēt citām juridiskām personām, tas ir, īpašām institūcijām, kategorijām, kas varētu būt vēstniecības, kuras lieto šo alkoholu, teiksim, savām vajadzībām un tamlīdzīgi — 8, alkoholisko dzērienu izvešanai (eksportam) — 14, spirta izvešanai (eksportam) — 3, jēlspirta ražošanai —3, spirta ražošanai (rektifikācijai) — 2, tajā skaitā viena — konfiscēto alkoholisko dzērienu pārstrādei tehniskajā spirtā, un alkoholisko dzērienu ražošanai — 19. Pēc Spirta monopola pārvaldes ierosinājuma, sākot no šī gada 12.jūlija, ir paredzēti ekonomiska rakstura papildu ierobežojumi licenču saņemšanai, nosakot mēneša vidējā neto apgrozījuma robežu licenču saņemšanai šādā apmērā: uzņēmumiem ar licenci alkoholisko dzērienu ievešanai brīvai realizācijai, importējot degvīnu — 100 tūkstoši latu, importējot pārējos plaša sortimenta stipros alkoholiskos dzērienus — 50 tūkstoši latu, importējot dabīgos vīnus — 10 tūkstoši latu, importējot šampanieti, dzirkstošos vīnus un pārējos vājos alkoholiskos dzērienus — 20 tūkstoši latu, uzņēmumiem ar licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai — 50 tūkstoši latu. Šo ierobežojumu, kā arī piemēroto sankciju rezultātā laikā no 1995.gada 15.jūnija līdz 1995.gada 26.septembrim spēkā esošo mazumtirdzniecības licenču skaits ir samazinājies par 97 licencēm, vairumtirdzniecības — par 74 licencēm jeb 26 procentiem, importa — par 6 licencēm jeb 8,2 procentiem. Spēkā esošo licenču skaitu pēc uzņēmuma noslodzes raksturo šādi rādītāji. Vienas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas vidējais apkalpojamo iedzīvotāju skaits ir 326, vienas alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vietas vidējais apkalpojamo mazumtirdzniecības uzņēmumu skaits — 37. Nav pamata manuprāt pieprasījumā izteiktajam apgalvojumam, ka izsniegto licenču skaits apirta un alkoholisko dzērienu importam, kā arī ražošanai izslēdz iespēju kontrolēt kontrabandas ieplūšanu un ievērojami samazina iemaksas valsts budžetā. Tieši pretēji — alkoholisko dzērienu ražošanas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības licencēšana ļauj mums palielināt nodokļu ieņēmumus, kā jums arī liecina dati klātpieliktajās tabulās par to, ka šobrīd valsts budžetā augusta mēnesī ir iemaksāts akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem 2,5 miljoni latu noapaļojot. Turpretī jūlijā, pirms šo noteikumu darbības, bija tikai 697 tūkstoši latu.

Tajā pašā laikā es gribu jums nosaukt arī skaitļus, kas liecina par to, ka ir pieaugusi akcīzes nodokļa iemaksa valsls budžetā par ieviestajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tā jūlijā bija 112 tūkstoši, augustā — 200 tūkstoši, šobrīd, uz 27.septembri — 248 tūkstoši. Šeit es jums gribu arī pateikt, ka praktiski legālais imports šobrīd sastāda tikai apmēram 10 procentus no visa patēriņa. Galvenais ražotājs un arī patēriņa nodrošinātājs ir ražošanas apvienība “Latvijas balzams”. Un šeit es gribētu teikt, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas balzams” varētu saražot un realizēt Latvijas iekšējā tirgū trīs reizes vairāk produkcijas nekā pašlaik. Augusta mēnesī tika pārsniegta 1 000 400 litru produkcijas apjoma robeža, kas atbilst 1,8 litriem uz vienu iedzīvotāju mēnesī jeb 21,4 litriem uz iedzīvotāju gadā. Šie skaitļi, ja vien netiek iznīcināti pārējie alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijā, ir tuvu valsts akciju sabiedrības “Latvijas balzams” ražotā alkohola patēriņa spēju robežai vietējā tirgū. Savukārt trīskārtīgas palielināšanas rezultātā gandrīz viss palielinājums būtu jāeksportē, un no tā eksportējamās produkcijas akccīzes nodoklis netiktu iegūts.

Ņemot vērā visus šos argumentus un arī vēl tos, kas ir izklāstīti jums izdalītajā dokumentā, uzskatu, ka minētā lēmuma projekta teksts par to, ka būtu jāizskata jautājums par Spirta monopola pārvaldes darbības atbilstību Latvijas valsts interesēm, nebūtu objektīvs. Līdz ar to ir deputātu parakstīts un iesniegts alternatīvs lēmuma projekts, kur manuprāt ir izteikti divi paši būtiskākie priekšlikumi: viens — atzīt šobrīd Spirta monopola pārvaldes darbību par atbalstāmu, un otrs, protams, turpināt darbu pie šīs darbības uzlabošanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Visas šīs dienas, klausoties pirmsvēlēšanu runas, mēs dzirdam vienu tēmu, proti, ka galvenais trūkums mūsu līdzekļu pieplūdumam valsts budžetā ir vāja kontrole pār alkoholisko dzērienu kontrabandas ievešanu un alkohola monopola kontroli kā tādu. Noklausoties godājamās Počas kundzes atbildi uz mūsu steidzamo pieprasījumu un izlasot sīkāk plašo atbildi uz šo pieprasījumu, var izdarīt vienu secinājumu — kārtība alkohola kontrolē valstī faktiski ir pilnīga un pietiekama, un nav nekāda pamata apgalvot, ka šeit būtu kādas lielas kļūmes. Es apstāšos pie dažiem punktiem šajā atbildē uz pieprasījumu.

Pirmajā punktā ir teikts, ka A.Čepāņa vadībā izstrādātā likumprojekta “Likums par spirta un alkoholisku dzērienu valsts monopolu” 2.panta norma nosaka, ka jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolam ir jānodrošina valsts iespējas pilnībā kontrolēt jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu, izvešanu, ievešanu un vairumtirdzniecību. Un pasvītrots “pilnībā dot iespēju kontrolēt”. Cienījamie deputāti! Šis likums nav pieņemts. Šī likuma nemaz nav, kas dotu iespēju kontrolēt. Es Čepāņa kungam tikko kā prasīju: “Vai tad šis likums pieņemts?” Nē! Tautsaimniecības komisija šo likumu nav spējusi nodot izskatīšanai šeit, Saeimā. Tāpēc kļūdaini būtu uzskatīt, ka šis likums jau darbojas.

Ja kopumā vērtē visu atbildi uz šo steidzamo pieprasījumu, tad var ievērot vienu tendenci — atbilde ir vērsta uz to, ka viss ar spirta ražošanu, ar alkohola tirdzniecību pamatā ir kārtībā. Es gan gribu piebilst, ka trīsdesmit septītie noteikumi, ko izdeva Ministru kabinets par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu, patiešām ir devuši ievērojamu naudas pieplūdumu mūsu valsts budžetā un zināmā mērā ierobežojuši kontrabandu. Tomēr tas vēl ir un ir nepilnīgi. Šajā atbildē uz pieprasījumu ir teikts, ka pasaules valstu pieredze rāda, ka spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj licenču skaita administratīvu ierobežojumu. Mēs neprasām licenču skaitu administratīvu ierobežojumu, mēs prasām kontroli pār licenču skaitu. Un, ja notiek pārkāpumi alkohola tirdzniecībā vai ražošanā, tad šīs licences jāanulē.

Tālāk. Licenču skaits, par kuru ziņoja Počas kundze, arī uz šodienu ir tik liels, ka pēc mūsu uzskata faktiski tirdzniecība un it īpaši tirdzniecība ar kontrabandas alkoholu nav izkontrolējama. Un tomēr šeit tiek rakstīts, ka nav pamata Saeimas deputātu pieprasījumā izteiktajam apgalvojumam, ka izsniegto licenču skaits spirta un alkoholisko dzērienu importam, kā arī ražošanai izslēdz iespējas kontrolēt šo alkohola kontrabandu. Tad man rodas jautājums — kādēļ tad viens pats “Latvijas balzams” iemaksāja budžetā 15 miljonus latu, ražojot apmēram 15—20 procentus alkohola, bet par pārējiem 80 procentiem alkohola, importa un kontrabandas alkohola, iemaksāja tikai 2—2,5 miljonus? Kur tad ir tā kontrole?

Tālāk tiek rakstīts, ka šajā ziņojumā uzrādītie dati norāda uz valsts politikas pareizību. Šī politika ir stimulējusi legāli darboties lielam uzņēmumu skaitam. Šāda politika ir radījusi iespējas valsts budžetam saņemt akcīzes nodokļa samaksas veidā summu, kas 1995.gada augustā ir par 1258000 latu lielāka nekā iepriekšējā gadā. Bet mediķi gaida akcīzes nodokļa papildinājumu. Un mediķi prasa, lai alkohola uzraudzības padomē būtu arī viens mediķu pārstāvis, kas varētu kontrolēt ienākumus no šī alkohola akcīzes nodokļa un viņu novadīšanu mediķu vajadzībām.

Tālāk. Tiek apšaubītas iespējas “Latvijas balzamam” palielināt ražošanu divas vai trīs reizes. Galvenais uztraukums atbildes devējiem ir tas, ka, ja “Latvijas balzams” saražotu vairāk alkohola, tad būtu jāpalielina alkohola eksports. Vai tad mums būtu jāuztraucas par to, ka mums palielināsies alkohola eksports? Par to mums būtu jāpriecājas, bet jābēdājas par to, ka imports mums ir tik liels, kas nedod nekādus ienākumus.

Ņoti interesanta ir atbilde par parādiem budžetā. Atbildētāja — godātā Sāmītes kundze, runājot par parādiem budžetā, nemaz nerunā par to, kādi parādi ir no alkohola kontrabandas tirdzniecības, bet saka, ka galvenais vaininieks ir “Latvijas balzams”, kas nav nomaksājis akcīzes nodokli 1,2 miljonus. Tātad lielākais nodokļu maksātājs — “Latvijas balzams” — ir lielākais vaininieks nodokļu nemaksāšanā, bet par pārējiem šeit vispār nav nemaz nekādas runas.

Es negribu tālāk izvērst šīs manas piebildes par šo atbildi uz mūsu steidzamo pieprasījumu, bet gribu teikt vienu, proti, ka šāda virzība kontrolē pār alkohola ražošanu un tirdzniecību Latvijā nedos mums iespēju tuvākajā laikā papildināt budžetu ar ievērojamiem ienākumiem, kurus būtu iespējams palielināt, ja mēs ļoti nopietni un ļoti objektīvi pieietu šai problēmai, kas patiešām var dot mums vajadzīgo naudu valsts budžetā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Poča — valsts ministre — ārpus kārtas. Lūdzu! Pēc tam — Alfreds Čepānis.

 

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Es gribu norādīt godājamam debatētājam uz divām neprecizitātēm. Šeit nav runa par to, ka šis likumprojekts, ko mēs pieminējām, atbildot uz steidzamo pieprasījumu, darbojas. Šeit gāja runa par to, ka nav pretrunas starp bijušajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.37 un tagadējiem — nr.171, kas nosaka, ka valsts monopols šo noteikumu izpratnē ir vienota kārtība un kontrole pār ražošanu, importu un eksportu. Šeit nav šīs pretrunas arī ar otrajam lasījumam sagatavoto šā likumprojekta variantu, kur ir teikts tādā pašā veidā, ka valstij jānodrošina iespējas pilnībā kontrolēt. Vēl es gribu jums šeit atgādināt, ka šie 37. noteikumi, kuri varbūt nebija pietiekami labi izstrādāti, neļāva varbūt tik labi kontrolēt šo ražošanas un realizācijas tirgu, ir izmainīti, tagad no jūnija ir spēkā un sācis reāli darboties no 1.augusta jauns grozījumu variants, tieši 171.noteikumu par spirta un alkohola monopolu Latvijas valstī. Tieši šo noteikumu rezultātā pēdējos divos mēnešos, augustā un septembrī, ir reāli palielinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā. Tie ir šie divi būtiskie akcenti, kurus es jums gribētu norādīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Čepānis, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu! Pēc tam — Jānis Lucāns.

 

A.Čepānis (DPS). Kolēģi! Kā jau te teica, šā gada februārī tika izveidota Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas darba grupa, kurā bija jādarbojas man, no “Latvijas ceļa” Modrim Spuģim un toreiz vēl neatkarīgajam deputātam Ērikam Kažam. Tad vēl bija 9 dažādu organizāciju pārstāvji ar mūsu komisijas lēmumu šajā grupā ietverti, un tur bija arī šo dokumentu parakstījušais Ivars Roķis — Spirta monopola pārvaldes priekšnieks. Tur bija no Drošības policijas, no Valsts ieņēmumu dienesta, bija tie, kas ražo, — no “Latvijas balzama”, tie, kas tirgo, kas importē. Vārdu sakot, mēs mēģinājām darba grupu izveidot, lai tā būtu tāda daudzmaz vispusīga. Piecus mēnešus mēs nostrādājām, pirms apmēram pusotra mēneša darbu pabeidzām, iesniedzām likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā, bet tad 5. Saeimai jau sākās agonija un sakarā ar to, ka uzskatīja, ka ir jāpieņem svarīgāki likumi, piemērma, par radio un televīziju, šo atstūma malā. Vai viņu kādreiz skatīs vai neskatīs, to es prognozēt nevaru.

Bet man šajā dokumentā, kuru parakstījusi Sāmītes kundze, nepatīk pirmais punkts, kur vēlamo pasniedz par esošo. Tātad es sāku savu runu ar to, ka nav tā likuma, tas ir izstrādāts, bet tas nekur juridiski nav pieņemts. Tādēļ atsaukties uz to, ka tajā ir paredzētas normas... Jā, patiešām, mēs darba grupā paredzējām normas, ka jēlspirta un spirta imports Latvijas valstī ir aizliegts. Tā bija viena no kategoriskajām normām, jo ražotāji mūs pārliecināja, ka viņi visam patēriņam — medicīniskajām un tehniskajām vajadzībām — var saražot spirtu vairāk nekā pietiekami, arī rektifikātu. Otra norma, kuru mēs ierakstījām, bija tik strikta, ka visi mājas un nelegālie ražojumi — kandžas, krutkas un pārējie — ir atzīstami par dzīvībai un veselībai bīstamiem. Un sakarā ar to Kriminālkodeksā ir paredzēta pavisam cita veida atbildība. Tās ir tādas galvenās normas, kuras mēs tur centāmies iestrādāt.

Es neapstrīdu šā dokumenta pārējos skaitļus, jo gluži vienkārši tos nezinu. Mums nav komisijā tādas informācijas. Bet manuprāt ir nekorekti no Finansu ministrijas puses atsaukties uz normatīvo aktu, kurš ir tikai izstrādāts un vēl nav pieņemts. Tādēļ, ja pirmais punkts šajā dokumentā neatbilst īstenībai, tad, protams, man un jebkuram citam rodas šaubas, vai tas vispār ir vērā ņemams un izmantojams šeit, Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam — Pēteris Tabūns.

 

J. Lucāns (TPA). Godātie deputāti! Es gribu teikt, ka šajā gadījumā atbildes garums ir apgriezti proporcionāls skaidrībai, kas rodas no šīs atbildes. Man liekas, ka, jo garāka atbilde ir nodota, jo mazāk skaidrības ir autoriem, ko viņi īsti ir gribējuši argumentēt. Bet man argumentācijai ir tikai skaitļi. Bezkaislīgi, bet skaitļi, kas, tā sakot, pasaka būtību. Un šī būtība ir šāda: astoņos mēnešos veselības ministrijai vajadzēja saņemt 9,5 miljonus latu no šī alkohola akcīzes nodokļa. Piedodiet, astoņos mēnešos! Un veselības ministrija ir saņemusi 2,4 miljonus latu. Un pārējais, kas rakstīts šajā papīrā, kuru sauc par atbildi, es uzskatu, ir makulatūra, par kuru nav vērts runāt. Ir jārunā par šiem diviem skaitļiem, par to, kāpēc nav savākti šie nodokļi. Ja var savākt, tad kāpēc nav savākti? Es uzstādu jautājumu. Ja, teiksim, kāds nemāk, tad acīmredzot ir jāpielaiž “pie kloķiem” tāds, kas māk. Mēs piedāvājam priekšlikumu, kādā veidā šīs lietas var sakārtot. Bet mēs negribam tās sakārtot. Diemžēl tā ir tā nelaime, kura liek domāt par daudz lielākām problēmām, kas būtībā sēž zem šī nelaimīgā alkohola jautājuma.

Redziet, šajā atbildē ir arī, teiksim, tāds saturs, ka Latvijas ražotājs nespēj saražot vajadzīgo spirta daudzumu. Šādā situācijā, kādā atrodas Latvijas ražotājs pašreiz, pareizāk sakot, kādā viņš ir nostādīts, ar nodokļiem, viņš nespēj arī saražot. Vieni maksā nodokļus, konkurējošie nemaksā nodokļus. Skaidrs, ka Latvijas ražotājs nevar saražot, bet tehniski Latvijas ražotājs var pilnībā saražot nepieciešamo spirta daudzumu. Un Latvijas zemnieki būtu pateicīgi, ja tas notiktu, jo būtu graudiem un kartupeļiem daudz lielāks noiets. Diemžēl tas nenotiek. Un šajā atbildē šī satura patiesībā nemaz nav. Tā ka es uzskatu, ka šī atbilde nav atbilde uz uzstādīto jautājumu un līdz ar to jautājums paliek atklāts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — deputāts Zaščerinskis.

 

P. Tabūns (LNNK). Cienījamie koļēģi! Šis jau ir otrs pieprasījums, pie tam steidzams, pieprasījums šīs tēmas — spirta vai alkohola sakarā. Atminieties Saeimas sākuma posmu, tad vēl bija Birkava valdība, kad mēs, LNNK, iesniedzām steidzamu pieprasījumu, lai izskatītu problēmu, kas bija radusies, kad bija “Latvijas balzams” pārdots vāciešiem. Atcerieties! Bija izveidots uzņēmums “Berlat”. Nācās šeit runāt, pierādīt. Un no valdības puses nāca šeit tribīnē un teica, ka Tabūnam nav taisnība, ka viņš dezorientē deputātus, ka LNNK nav taisnība, iesniedzot šo pieprasījumu. Izrādījās, ka bija taisnība. Simtprocentīga taisnība, jo pāris mēnešu nopietnas cīņas rezultātā šis “Berlat”, šis līgums tika lauzts un “Balzams” turpināja pastāvēt un pastāv vēl šodien. Un, lūk, šodien šis pieprasījums jau ir no citiem deputātiem, un mēs to pilnībā, es personīgi arī, atbalstām. Tāpēc iepriekšējā sēdē es par šo tēmu runāju, ka ir jāpieņem šis steidzamais pieprasījums. Lieta ir visai nopietna.

Netiek domāts par to, lai šeit, Latvijā, ražošana attīstītos, lai ražotu šo spirtu šeit uz vietas mūsu ražotāji, pārstrādātu mūsu zemnieku saražoto produkciju. Nevis ievestu miljoniem litru no ārzemēm.

Runas un pārējās stenogrammas turpinājums — nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!