Ministru atbildes

Dokuments nr.1052a

Par spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un importēšanas valsts monopola nodrošināšanu

Latvijas Republikas Saeimai

Izpildot Saeimas steidzamo pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam M.Gailim par spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un importēšanas valsts monopola darbību, Finansu ministrija sniedz šādu informāciju:

1. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopols ir vienota kārtība, kādā veicama jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošana, izvešana (eksports), ievešana (imports), vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, glabāšana, vietējie un tranzīta pārvadājumi, kā arī nodrošināma valsts kontrole par šīs kārtības ievērošanu; arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas izveidotās darba grupas deputāta A.Čepāņa vadībā izstrādātā likumprojekta “Likums par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” 2. panta norma nosaka, ka jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolam ir jānodrošina valsts iespējas pilnībā kontrolēt jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu, izvešanu, ievešanu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, uzskaiti, vietējos un tranzīta pārvadājumus, ražošanas izejvielu, materiālu un iegūto blakusproduktu izmantošanu.

2. Pieprasījumā minētie Valsts kontroles dati par licenču skaitu neraksturo situāciju spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas, importa un tirdzniecības sfērā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem — 1990. gada 26. septembra likumu “Par uzņēmējdarbību”, Ministru kabineta 1994. gada 25. janvāra noteikumiem nr. 37 “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” (atzīti par spēku zaudējušiem saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 27. jūnija noteikumiem nr. 173 “Noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”), Ministru kabineta 1995. gada 27. jūnija noteikumiem nr. 173 “Noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” — izšķirami vairāki termini, kas raksturo darbojošos licenču skaitu (licenču pārreģistrācija, licenču izsniegšana, licenču anulēšana).

Licenču pārreģistrāciju uzņēmējdarbībai ar spirta un alkoholiskajiem dzērieniem Spirta monopola pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta 1994. gada 25. janvāra noteikumiem nr. 37 “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” veica šādos termiņos:

1) spirta un alkoholisko dzērienu ražošanai, alkoholisko dzērienu importam, alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai — no 1994. gada 1. marta līdz 1994. gada 1. aprīlim;

2) mazumtirdzniecībai — no 1994. gada 1. marta līdz 1994. gada 1. jūlijam.

Līdz 1994. gada 1. februārim izsniegto licenču darbības laiku likums “Par uzņēmējdarbību” garantēja ne mazāk kā 5 gadus. Šīs licences saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija izsniegušas šādas institūcijas:

alkoholisko dzērienu importam — Ekonomikas ministrija,

alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai — pašvaldības pēc uzņēmuma juridiskās adreses,

jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu ražošanai — Zemkopības ministrija.

Licenču pārreģistrācijas rezultātā uzņēmumi Spirta monopola pārvaldē saņēma vienota parauga licenci ar šādiem darbības termiņiem:

alkoholisko dzērienu importam, vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai — 1 gads,

jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu ražošanai — 5 gadi.

Dokumentu noformēšanu jaunas licences spirta vai alkoholisko dzērienu ražošanai saņemšanai var uzsākt tikai tāds uzņēmums, par kuru ir pieņemts pozitīvs Spirta monopola padomes lēmums par konkrētās spirta vai alkoholisko dzērienu ražotnes izveides lietderību.

Ministru kabineta noteikumi licenci paredz katrai ražotnei, vairumtirdzniecības noliktavai vai mazumtirdzniecības vietai, nevis uzņēmumam, tāpēc izsniegto licenču skaits nevar raksturot ne licencēto uzņēmumu skaitu, ne darbojošos (spēkā esošo) licenču skaitu.

Izsniegto licenču skaits loģiski palielinās katru dienu, tāpat kā katru dienu palielinās anulēto (sankciju rezultātā par noteikumu pārkāpumiem vai pēc paša uzņēmuma iesnieguma) un spēku zaudējušo (derīguma termiņam beidzoties) licenču skaits.

Valsts budžetā kā valsts nodevu summu par izsniegtajām licencēm Spirta monopola pārvalde laika periodā no 1994. gada 21. jūnija līdz 1995. gada 22. septembrim ieskaitījusi Ls 1 367 752.

Spēkā esošo licenču skaits pēc stāvokļa uz 1995. gada 26. septembri ir šāds:

alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai — 7676,

alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai — 206,

alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai — 59,

alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt citām juridiskajām personām (augstākās klases viesnīcas, kazino, alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumi pēc Spirta monopola padomes apstiprināta saraksta) — 8,

alkoholisko dzērienu izvešanai (eksportam) — 14,

spirta izvešanai (eksportam) — 3,

jēlspirta ražošanai — 3,

spirta ražošanai (rektifikācijai) — 2, tajā skaitā viena konfiscēto alkoholisko dzērienu pārstrādei tehniskajā spirtā,

alkoholisko dzērienu ražošanai — 19.

Licencēšana ir viena no uzņēmējdarbības ierobežošanas sastāvdaļām, ko paredz likums, bet kā pasaules valstu pieredze, tā spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj licenču skaitu administratīvu ierobežošanu.

Pēc Spirta monopola pārvaldes ierosinājuma ar 1995. gada 12. jūliju Ministru kabineta noteikumi paredz ekonomiska rakstura papildu ierobežojumus licenču saņemšanai, nosakot mēneša vidējā neto apgrozījuma robežu licences saņemšanai šādā apmērā:

— uzņēmumiem ar licenci alkoholisko dzērienu ievešanai brīvai realizācijai:

1) importējot degvīnus — 100 000 latu;

2) importējot pārējos plaša sortimenta stipros alkoholiskos dzērienus — 50 000 latu;

3) importējot dabīgos vīnus — 10 000 latu;

4) importējot šampanieti, dzirkstošos vīnus un pārējos vājos alkoholiskos dzērienus — 20 000 latu;

— uzņēmumiem ar licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai — 50 000 latu.

Jaunas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licences netiek izsniegtas, ja attiecīgās tirdzniecības vietas lietderīgā platība ir mazāka par 20 m2.

Šo ierobežojumu, kā arī piemēroto sankciju rezultātā laikā no 1995. gada 15. jūnija līdz 1995. gada 26. septembrim spēkā esošo mazumtirdzniecības licenču skaits samazinājies par 97 licencēm, vairumtirdzniecības — par 74 licencēm (jeb 26%), importa — par 6 licencēm (jeb 8,2%).

Spēkā esošo licenču skaitu pēc uzņēmumu noslodzes raksturo šādi rādītāji:

1) vienas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas vidējais apkalpojamo iedzīvotāju skaits — 326;

2) vienas alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vietas vidējais apkalpojamo mazumtirdzniecības uzņēmumu skaits — 37.

Šo skaitļu attiecība rāda, ka licenču skaita attiecība ir tuva optimālajai.

Spēkā esošo vairumtirdzniecības licenču skaitu pēc apkalpojamo reģionu noslodzes var raksturot pēc šādas shēmas:

katrā valsts lauku reģionā var reāli izveidoties 2 — 3 vairumtirdzniecības vietas jeb kopā 2,5 v. x 26 reģ. = 65 vietas;

katrā no 6 republikas pilsētām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils) reāli var izveidoties 5 — 9 vairumtirdzniecības vietas jeb kopā 7 v. x 6 = 42 vietas;

Rīgu reāli var apkalpot 40 — 50 vairumtirdzniecības vietas, ieskaitot pašu ražošanas uzņēmumu ražotnes.

Nav pamata Saeimas deputātu pieprasījumā izteiktajam apgalvojumam par to, ka izsniegto licenču skaits spirta un alkoholisko dzērienu importam, kā arī ražošanai izslēdz kontroles iespējas par kontrabandas ieplūšanu un ievērojami samazina iemaksas valsts budžetā.

Alkoholisko dzērienu importa, ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības licencēšana ir viena no reālākajām nodokļu ieņēmumu palielināšanas svirām šādu iemeslu dēļ:

— mazumtirdzniecības uzņēmumam noteikumi aizliedz pirkt produkciju no nelicencētā ražotāja, vairumtirgotāja vai importētāja;

— vairumtirgotājam, ražotājam, importētājam noteikumi aizliedz pārdot produkciju nelicencētam vairumtirgotājam vai mazumtirgotājam;

— dod iespēju efektīvai attiecīgās sfēras kontrolei un tirgus analīzei.

Uzņēmums, kas vēlas darboties legāli, ir spiests uzrādīt savu apgrozījumu, lai saglabātu licenci, savukārt apgrozījuma uzrādīšana ir tieši saistīta ar nodokļu aprēķināšanu un samaksu. Šajā ziņojumā uzrādītie dati norāda uz valsts politikas pareizību, šī politika ir stimulējusi legāli darboties lielam uzņēmumu skaitam, šāda politika ir radījusi iespējas valsts budžetam saņemt akcīzes nodokļa samaksas veidā summu, kas 1995. gada augustā ir par 1258,7 tūkst. latu jeb 105,3% lielāka nekā vidēji mēnesī 1994. gada janvārī — augustā vai par 905,4 tūkst. latu jeb 58,5% lielāka nekā vidēji mēnesī 1995. gada janvārī — jūlijā, tajā skaitā no legālā importa akcīzes nodokļa veidā 1995. gada augustā valsts budžets saņēmis par 92,5 tūkst. latu jeb 85,6% vairāk nekā vidēji mēnesī 1995. gada janvāra — jūlija periodā.

Nav nekāda ekonomiska pamata uzskatīt, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas balzams” varētu saražot un realizēt Latvijas iekšējā tirgū 3 reizes vairāk produkcijas nekā pašreiz, kad augusta mēnesī tika pārsniegta 1 400 000 l produkcijas apjoma robeža, kas atbilst 1,8 l uz vienu iedzīvotāju mēnesī jeb 21,4 l uz 1 iedzīvotāju gadā. Šie skaitļi, ja vien netiek iznīcināti pārējie alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijā, ir tuvu valsts a/s “Latvijas balzams” ražotā alkohola patēriņa spēju robežai vietējā tirgū, savukārt trīskārtīgas palielināšanās rezultātā gandrīz viss palielinājums būtu jāeksportē, no kura kā no eksportējamas produkcijas akcīzes nodoklis netiktu iegūts.

Pašlaik, kad akcīzes nodokļa iemaksu lielākā daļa attiecināma uz valsts a/s “Latvijas balzams”, šis uzņēmums ir arī viens no lielākajiem valsts budžeta parādniekiem. Pēc stāvokļa uz 1995. gada 1. septembri valsts a/s “Latvijas balzams” ir parādā valsts budžetam nodokļa maksājumus 1244,6 tūkst. latu apmērā. Visa šī summa ir akcīzes nodokļa parāds.

1994. gada oktobrī un 1995. gada jūnijā Spirta monopola padomes un Spirta monopola pārvaldes veikto pasākumu rezultātā Latvijā tika krasi ierobežotas nelegāli importētā degvīna pārdošanas iespējas un valsts a/s “Latvijas balzams” bija praktiska iespēja ievērojami kāpināt degvīna ražošanu. Tā vietā abos gadījumos valsts a/s “Latvijas balzams” ražotā džina, brendija un degvīna kvalitāte pazeminājās līdz kritiskam līmenim, bet, to atgūstot, tika palielināta degvīna cena, kā rezultātā papildu stimulu guva nelegālie ražotāji un daļu no alkohola tirgū radušās deficīta aizstāja vietējie viltojumi.

Valsts spirta un alkoholisko dzērienu bilance liecina, ka pašreiz palielināt valsts a/s “Latvijas balzams” jaudas 3 reizes būtu iespējams, tikai uzsākot darbu 1 — 3 jaunām jēlspirta un rektificētā spirta ražotnēm vai atļaujot spirta importu alkoholisko dzērienu ražošanas vajadzībām. Valsts spirta bilanci jebkurā brīdī var negatīvi izmainīt tas fakts, ka pārtikas etilspirtu šobrīd var ražot tikai vienā — valsts a/s “Latvijas balzams” spirta rektifikācijas cehā, kas ir fiziski pilnīgi nolietojies.

3. Pēc licenču pārreģistrācijas 1994. gadā no 16 licencētiem alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem pastāvīgs ražošanas process bija nodrošināts 10 uzņēmumos, 3 uzņēmumi ražošanu 1994. gadā pēc licences saņemšanas neuzsāka, diviem uzņēmumiem Spirta monopola pārvalde ražošanas licences anulēja, vienam — apturēja licences darbību.

Ražošanas uzņēmumi 1994. gadā saražojuši un realizējuši alkoholiskos dzērienus 6 229 945 l, pārrēķinot absolūtajā alkoholā, kopā 95 nosaukumu dzērienus.

1995. gada 8 mēnešos pastāvīgs ražošanas process nodrošināts 16 alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumos, anulētas 6 alkoholisko dzērienu ražošanas licences, 3 ražotnes veic eksperimentālo partiju apguvi.

Ražošanas uzņēmumi 1995. gada 8 mēnešos saražojuši alkoholiskos dzērienus 5 237 693 l, pārrēķinot absolūtajā alkoholā, kopā 112 nosaukumu dzērienu.

Uzņēmumi, kas saņēmuši licences alkoholisko dzērienu importam, ieved alkoholisko dzērienu produkciju no 140 piegādātājiem (ražotājiem vai to produkcijas oficiālajiem izplatītājiem) no 30 pasaules valstīm.

Ievedamo alkoholisko dzērienu sortimentu veido 21 veida 1390 nosaukumu alkoholiskie dzērieni. Lielāko daļu no ievedamajiem veidiem Latvijā legāli neražo, piemēram, viskiju, akvavitu, tekilu, armanjaku, sidru, augstas kvalitātes dabīgo vīnogu vīnus un citus, arī visaugstākās kvalitātes dzērienus.

Šo uzņēmumu legāli ievestā produkcija nerada konkurenci Latvijā ražotajai alkoholisko dzērienu produkcijai šādu iemeslu dēļ:

1) legāli importēto alkoholisko dzērienu minimālā realizācijas cena ir ievērojami augstāka par Latvijā ražoto alkoholisko dzērienu minimālo realizācijas cenu;

2) šādas produkcijas realizācijas apjomi ir tikai 7 — 10% no kopējā alkoholisko dzērienu patēriņa.

1994. gadā legāli pārdots 1 080 456 l importēto alkoholisko dzērienu, pārrēķinot absolūtajā alkoholā, jeb 14,8% no visa legāli pārdotā alkohola daudzuma.

1995. gada 8 mēnešos legāli pārdots 541 835 l importēto alkoholisko dzērienu, pārrēķinot absolūtajā alkoholā, jeb 9,4% no visa legāli pārdotā alkohola daudzuma.

Akcīzes nodoklis no legāli pārdotā importētā alkohola 1994. gadā bija 1399,2 tūkst. latu jeb 8,5% no visa iekasētā akcīzes nodokļa.

Akcīzes nodoklis no legāli pārdotā importētā alkohola 1995. gada 8 mēnešos bija 956,5 tūkst. latu jeb 8,1% no visa iekasētā akcīzes nodokļa.

Šie skaitļi liecina, ka dārgā importētā alkohola daudzumu īpatsvars loģiski samazinās, samazinoties iedzīvotāju pirktspējai un kontrabandas apkarošanas rezultātā pieaugot vietējā ražojuma apjomiem, bet akcīzes nodokļa summa no importētajiem alkoholiskajiem dzērieniem pārsniedz attiecīgo pagājušā gada līmeni, krasi palielinās kopējā samaksātā akcīzes nodokļa summa.

Pielikumā pievienotajos grafikos redzamās pozitīvās izmaiņas notika jau mēneša laikā pēc tam, kad Spirta monopola pārvalde ieviesa alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa markas un pārņēma to pārdošanas un akcīzes nodokļa iekasēšanas par importētajiem alkoholiskajiem dzērieniem funkcijas.

4. Lai nodrošinātu spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola darbību, Ministru kabinets, Finansu ministrija ar tās pakļautībā esošo Spirta monopola pārvaldi ir veikušas šādus pasākumus:

4.1. likumdošanas aktu sagatavošanā un pieņemšanā:

4.1.1. likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, izsludināts 1995. gada 22. martā;

4.1.2. Ministru kabineta 1995. gada 18. aprīļa noteikumi nr. 120 “Noteikumi par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību”;

4.1.3. Ministru kabineta 1995. gada 27. jūnija noteikumi nr. 173 “Noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”;

4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 1993. gada 2. novembra noteikumos nr. 15 “Par preču un citu priekšmetu tranzītu Latvijas Republikas teritorijā”;

4.1.5. Ministru kabineta 1995. gada 31. marta noteikumi nr. 77 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”;

4.1.6. likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, izsludināts 1995. gada 18. augustā;

4.1.7. Ministru kabineta 1995. gada 1. augusta noteikumi nr. 235 “Nacionālās alkoholisma ierobežošanas komisijas nolikums”;

4.2. Spirta monopola pārvaldē sastādīta Latvijas spirta un alkoholisko dzērienu bilance;

4.3. ar 1995. gada 1. maiju Latvijā ražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar Spirta monopola padomes lēmumu tiek apstiprinātas un lietotas katram uzņēmumam atsevišķas speciālās marķēšanas zīmes;

4.4. 1995. gada 1. jūlijā iesākta un 1. augustā pabeigta alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku ieviešana, lietojot 6 atšķirīgu veidu akcīzes nodokļa markas un sagatavojot 20 atšķirīgu veidu rezerves akcīzes nodokļa markas esošo operatīvai nomaiņai;

4.5. mainīta akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtība par importētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, to nododot Spirta monopola pārvaldes pārziņā;

4.6. noteiktas 5 muitas noliktavas, kurās atļauts ievest un marķēt ar akcīzes nodokļa markām importētos alkoholiskos dzērienus;

4.7. ar 1995. gada 12. jūliju noteikta vienota:

4.7.1. spirta un alkoholisko dzērienu pavadzīmju noformēšanas kārtība;

4.7.2. spirta un alkoholisko dzērienu uzskaites kārtība;

4.8. ar 1995.gada 12.jūliju noteikta vienota maksājumu uzdevumu par spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem noformēšanas kārtība;

4.9. Spirta monopola pārvaldē izdots importēto alkoholisko dzērienu minimālo realizācijas cenu katalogs;

4.10. visām kontroles institūcijām izsniegti akcīzes nodokļa marku etalonparaugi;

4.11. ieviesta spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumu licencēšana;

4.12. palielināts par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola noteikumu pārkāpumiem piemērojamo soda sankciju apmērs;

4.13. palielināts licenču saņemšanai nepieciešamo kritēriju daudzums, noteikta minimālā apgrozījuma robeža alkoholisko dzērienu importa un vairumtirdzniecības licences saņemšanai;

4.14. izveidota Nacionālā alkoholisma ierobežošanas komisija, kuras darbības mērķis ir izstrādāt un veidot valsts politiku ar alkoholu saistītajos jautājumos.

Minēto pasākumu ieviešana pabeigta ar 1995.gada 1.augustu, kas deva tūlītēju un acīmredzamu šajā ziņojumā un tā pielikumos minēto ekonomisko efektu.

Ir izstrādāti vairāki jauni pasākumi, kuru ieviešana tālāk stabilizēs Latvijas iekšējo tirgu un veicinās produkcijas eksportu.

Pielikumā: izziņas materiāls.

1995.gada 26.septembrī Finansu ministre I.Sāmīte